, .
cloudy 18℃
Vārda dienu svin: Ritma, Ramona

Zemnieki, gājputni un stirnas

Dace Līce , 30-06-2021
Zemnieki, gājputni un stirnas

Saimnieks LV / 2018.gads (Maijs.)

Lietuvā Jurbarkas rajona Vosbutu ciema zemnieki no aprīļa vidus dienām un naktīm sargā savus sējumus. Vīri, braucot ar džipiem, baida stirnas un briežus, kuri brien rapšu laukos kā savās barotavās. Zemnieki saskaitījuši, ka laukos ienākot 50–60 dzīvnieku lieli bari. Dzīvnieki ne tikai izrausta, bet arī apgrauž rapšus. Izbaidītās stirnas aizbēgot uz mežmalu, bet pēc laika atgriežoties. Vīri atveduši siena rituli, bet stirnas par to nekādu interesi neesot izrādījušas. Rajona lauksaimnieki stāsta, ka ciešot ne tikai rapšu, bet arī labības sējumi.

Jurbarkas rajona Zemnieku savienības vadītājs Raimunds Jovarausks apgalvo, ka sējumos lielākos kaitnieciskos darbus pastrādājot stirnas un brieži, kas par saviem ganību laukiem izvēlējušies ziemas rapšu sējumus, vēlāk šie graciozie dzīvnieki pārceļoties uz kviešu laukiem. R. Jovarausks lēš, ka stirnas un brieži nodarot vairāk zaudējumu nekā mežacūkas.

Par stirnu nodarītajiem zaudējumiem daži rajona zemnieki sākuši sūdzēties pirms trim gadiem, tagad problēmas esot jau gandrīz visiem rajona lauksaimniekiem. Stirnas esot kļuvušas tik drošas, ka nepievēršot uzmanību baidīšanai. ,,Ja 15 ha laukā vienlaikus ganās 30 stirnas un katru dienu šķin rapšus un tos izbradā, tad cerību uz labu ražu maz. Mēģināju baidīt, bet kā to izdarīt?” jautā R. Jovarausks. Zaudējumi kļūšot redzami vēlāk.

Stirnas nav vienīgā dzīvā radība (nerunājot par vilkiem un mežacūkām), kas sagādā rūpes zemniekiem. Kaitniecībā iesaistās arī bebri, kuri ar savām celtnēm aizsprosto meliorācijas grāvjus. Vēlāk, kad nobriest kvieši, tie ierodas arī kviešu laukā. Mednieki gan cenšoties bebru populāciju regulēt.

Pavasarī pēc garās ziemas atgriežas gājputni. Cilvēki viņus ar prieku sagaida, daļa putnu dodas tālāk uz savām mītnes zemēm, Lietuva viņiem ir tikai atpūtas vieta. ,,Atlido gulbji, dzērves, zosis... Skaists skats, bet ja 100 putnu nolaižas laukā, prieka maz,” atzīst Vilkavišķu rajona Zemnieku savienības vadītāja Onute Kartavičiene.

Vilki, mežacūkas, stirnas, brieži, bebri, putni un citas dzīvas radības zemniekiem traucē saimniekot, bet kā mēs Lietuvā justos, ja laukos būtu iznīcināts viss, kas kustas, un paliktu tikai traktori? Tas nu būtu vairāk nekā bēdīgi.

Dienvidu Lietuvas Žuvinto biosfēras rezervāta direktors Arūns Pranaitis nedomā, ka stirnu skaita pieaugums būtu ievērojams, statistika liecinot, ka tas palielinājies, bet nedaudz. Stirnas gan esot kļuvušas drošākas un laukos ganoties lielākos pulkos, bet viņas tā neizbradājot laukus kā sumbri – tad gan zemniekiem vajadzētu sūdzēties par milzu zaudējumiem.

Rezervātā ir novērots, ka pēdējos gados ir pieaudzis migrējošo zosu un dzērvju skaits, savukārt pašmāju putnu – cīruļu, cielavu un citu lidoņu skaits laukos un pļavās dramatiski samazinās. Migrējošiem putniem pašreizējais saimniekošanas modelis laukos ir labvēlīgs – lielas vienveidīgas sējumu platības, vilinošas lauksaimniecības kultūras un viensētu iznīkšana, arī klimata izmaiņām ir sava nozīme.

Lai nu kā, bet lielus zaudējumus zemniekiem nāktos atlīdzināt. Saimniekiem jāvēršas pašvaldību Savvaļas dzīvnieku nodarīto zaudējumu novērtēšanas komisijās un jāsaņem kompensācijas. Tas ir civilizēts problēmas atrisinājums un laikam arī vienīgais.

A. Pranaitis domā, ka nevajadzētu sūdzēties par bebriem, bet gan par medniekiem, kuri nepilda savus pienākumus un neregulē bebru populāciju. Šī zvēriņa mājvietai nevajadzētu atrasties meliorācijas sistēmās. Medniekiem ir savs skatījums. Lietuvas mednieku un makšķernieku biedrības priekšsēža vietnieks Eugēnijs Tijušs situāciju raksturo šādi: ,,Vieni pārdzīvo, ka savvaļas dzīvnieku skaits samazinās un dažas sugas ir pat tuvu iznīkšanai, citi uzskata, ka to ir par daudz.” Mednieks ir pa vidu un cenšas regulēt savvaļas dzīvnieku skaitu. Vienā sabiedrības daļā valda uzskats, ka mednieki ir tādi slepkavnieki, kas bendē nabaga zvēriņus, bet, tiklīdz tas zvērs vai zvēriņš apskādē mantu (laukus, mājdzīvniekus), atskan bļāviens – kur skatās mednieki. E. Tijušs jautā: „Kā mums visiem izpatikt?’’

P.S. Pēc Lietuvas Mednieku un makšķernieku ziņām, 2016.– 2017. medību sezonā nomedīts gandrīz 24 tūkst. stirnu un 17.5 tūkst. bebru, tāpēc medniekiem savu pienākumu nepildīšanu gluži nevarētu pārmest.

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
AMAZONE nosaka jaunus standartus kombinētajiem izkliedētājiem!
AMAZONE nosaka jaunus standartus kombinētajiem izkliedētājiem!

AGRITECHNICA 2023 laikā AMAZONE prezentēja jauno minerālmēslu izkliedētāju ...

Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā
Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā

Govju virusālā diareja (Bovine viral diarrhoea, BVD) ir liellopu infekcijas...

Tukuma piens attīstības stāsts
Tukuma piens attīstības stāsts

Tukuma piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. S...

SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos
SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos

SIA Naukšēni Valmieras novadā izveidojusies no savulaik spēcīgās kopsaimnie...