Saimnieks LV / 2017.gads (Aprīlis.)

Intensīvā augsnes apsaimniekošana un minerālmēslu lietošana pamazām iztukšo augsnes lauksaimniecībā. Lai mēs nenonāktu situācijā, kad augsne ir noplicināta tiktāl, ka pat mēslošana nenes gaidītos augļus, ir jārīkojas. Situācija rāda, ka kūtsmēsli droši vien vairs nekad netiks saražoti tik lielos daudzumos kā agrāk, lai cik ļoti mēs to vēlētos, taču organiskās vielas saturu augsnē ir nepieciešams vismaz stabilizēt. Ir laba ziņa – to sekmīgi var izdarīt arī ar zaļmēslojumu kultūru palīdzību.

Zaļmēslojumam ir jākļūst par zemnieka pastāvīgu pavadoni un palīgu dažādu kultūru audzēšanā, citādi, dzenoties pēc peļņas, nākamām paaudzēm var labas augsnes nepietikt.

Par zaļmēslojumu kultūrām saucam daudzas augu kultūras, kuras audzējam nevis ar mērķi iegūt ražu – graudus, lopbarību, nektāru, bet gan, lai iegūtu zaļo masu vai mulču. Tajā pašā laikā zaļmēslojuma kultūru izmantošana varbūt kombinēta. No tām var iegūt lopbarību, zaļo vai brūno materiālu kompostam un pēc tam zaļmēslojumu. Zaļmēslojuma saules gaismas uzkrātā enerģija savienojumā ar gaisu un ūdeni dod tādu efektu, kas spēj pārsniegt pat kūtsmēslu doto. Kādēļ tas ir iespējams, par to mazliet vēlāk. Zaļmēslojuma augi spēj akumulēt ne tikai slāpekli (N), fosforu (P₂O₅), kāliju (K₂O), bet daudzus citus augiem nepieciešamos barības elementus. Zaļmēslojuma augu saknes dziļi irdina ne tikai augsnes aramkārtas slāņus, bet arī dziļāk – zem aramkārtas, tā veidojot lielisku gaisa un mitruma režīmu. Ne velti tos dažkārt dēvē par bioarkliem. Daudzas no zaļmēslojuma kultūrām ir brīnišķīgi nektāraugi, piemēram, griķi, facēlija.

Viena no spēcīgākajām īpašībām, kas piemīt zaļmēslojumam, ir ar sakņu sistēmas palīdzību izdalīt augsnē bioķīmiski aktīvus savienojumus, kas agresīvi iedarbojas uz virkni citu kultūraugiem kaitīgo organismu. Tā, piemēram, baltās sinepes Sinapis alba sekmīgi atbaida polifāgo kaitēkļu – maijvaboļu, sprakšķu, pūcītes kāpurus. Tās izdalītie savienojumi spēj nomākt ne tikai kartupeļu lakstu puves ierosinātāju, bet arī citu slimību ierosinātājus.

Zaļmēslojuma kultūras būtu jāaudzē visu laiku, vai tas ir pavasaris, vasara vai rudens. Turklāt sējot katrā brīvā vietā, kur tas ir iespējams. Līdzīgi ir jārīkojas, novācot kādu no dārzu vai lauku kultūrām, negaidot ne mirkli – neļaujot sazelt nezālēm, sasēj zaļmēslojuma kultūras. Bieži redzēts, ka vasaras otrajā pusē novāktajos laukos ir sazēlušas nezāles. Viena no zaļmēslojuma audzēšanas praksēm ir tāda, ka rudenī izaudzētais zaļmēslojums tiek smalcināts vai pļauts un iearts. Tas, protams, ir labāk nekā neaudzēt vispār. Tomēr tādā veidā var tikt zaudēts pat līdz 80 % iespējamā efekta. Darīt nevajadzētu neko – atstāt visu līdz pavasarim, kā ir bijis. Pavasarī pēc sniega nokušanas to atliekas pat nebūs atrodamas, taču liels būs jūsu pārsteigums, cik irdena ir augsne, pilnībā gatava sējai un ka nav nekādas vajadzības pēc aršanas un pirmssējas apstrādes! Starpkultūru audzēšana ar šo gadu ir oficiāli piesakāma arī LAD, tām jābūt uz lauka periodā no 1. septembra līdz 28. oktobrim.

 Latvijās vienīgais augu lauzējveltnis darbībā Kaibalas Puteņos.

Zaļmēslojumam izmantojamie augi

Sarkanais āboliņš (daudzgadīgais)
Ķīna jau daudzus gadu tūkstošus augsnes auglība tiek uzturēta, izmantojot tieši sarkano āboliņu. Baltais āboliņš pamatā tiek izmantots kā nektāraugs, ganībām un augsnes nosegšanai. Sevišķi labi noder velēnas veidošanai vīnogulājos.
Priekšrocības
• Sākot no otrā ierīkošanas gada, atkarībā no šķirnes var iegūt 2–4 pļāvumus, savukārt no baltā āboliņa tikai 1–2.
• Spēja piesaistīt slāpekli sarkanajam āboliņam ir apmēram tāda pati kā lupīnai, bet spēcīgāka nekā vīķiem, zirņiem, lopbarības pupām.
• Zaļmēslojumam var izmantot ataugušo zelmeni pēc pēdējās nopļaušanas lopbarībai vai citiem nolūkiem.

Lucerna
Viens no visvērtīgākajiem tauriņziežiem, kuram piemīt lieliska spēja ataugt, ja vēl ir iespējams palaistīt, var iegūt 6–8 zaļās masas pļāvumus ar līdz pat 100 t/ha zaļās masas pļāvumā.
Priekšrocības
• Lucerna 2./3. gadā spēj piesaistīt 300 kg/ha slāpekļa tīrvielas, tas ir tieši tik daudz, cik satur 50–60 t/ha kūtsmēslu.
• Lucernas biomasa ir viegli uzņemams mēslojums, papildina augsni ar barības elementiem, uzlabo tās struktūru un samazina skābumu.
• Ja zelmenis ir gana biezs, tad sekmīgi spēj nomākt nezāles.
• Lucernu var izmantot kā fitosanitāro kultūru, jo tā ir izturīga pret daudzām slimībām, to skaitā nematodēm.
Trūkumi
• Ir jēga sēt tikai iekoptos laukos ar noregulētu mitruma un pH režīmu.

Lupīna
Viena no vērtīgākajām zaļmēslojuma kultūrām, pēc kuras var sēt un stādīt praktiski visas dārzu kultūras, jo sevišķi pret slāpekli prasīgās.
Priekšrocības
• Spēj saistīt 30–40 t/ha lielu zaļmasu, pat ļoti smilšainās un nabadzīgās augsnēs.
• Īpaši laba smilšmāla un mālsmilts augšņu ielabošanai, kā arī mazina augšņu paskābināšanos.
• Ar gumiņbaktēriju palīdzību spēj saistīt pat līdz 200 kg/ha slāpekļa tīrvielas.
• Uz lupīnas saknēm mītošie mikroorganismi spēj šķīdināt grūti šķīstošos fosfora savienojumus.
• Sazarotā sakņu sistēma iesniedzas dziļi augsnē, strukturē to, uzlabojot gaisa un ūdens režīmu, paceļ augšup augu barības elementus.
• Augi satur alkoloīdus, līdz ar to var atbaidīt maijvaboļu kāpurus un citus augsnē dzīvojošos kaitēkļus.
• Daudzgadīgās lupīnas zaļā masa visbagātākā ar slāpekli ir ziedēšanas sākumā. Tad lapās un stublājos esošais slāpeklis vēl nav pārvērties proteīnā sēklās. Šādu masu vislabāk ir nopļaut, sasmalcināt un izmantot kā mulču. Vēlāk masa paliks koksnaina un tai būs grūtāk sadalīties. Lielāko zaļo masu iegūst ziedēšanas periodā. Pļaut var 2–3 reizes sezonā.
• Lupīnu sējot vasaras beigās, augsni var lieliski pasargāt no vēja un ūdens erozijas ziemas periodā. Tā palīdzēs aizturēt sniegu, un augsne tik dziļi nesasals, līdz ar to augsnē vairāk saglabāsies produktīvā mitruma krājumi.
• Daudzgadīgā lupīna lieliski noder vieglo un skābo augšņu ielabošanai.
Trūkumi
• Nav vēlams izbarot mājlopiem, jo satur alkaloīdus.

Vīķi
Vieni no visstraujāk augošiem tauriņziežiem. Vīķiem noteikti ir vajadzīgi balstaugi. Par tādiem var izmantot auzas, miežus, baltās sinepes, facēlijas, arī saulespuķes.
Priekšrocības
• Sējot kopā ar auzām, augsne tiks bagātināta gan ar slāpekli, gan ar kāliju. Var izturēt līdz mīnus 5–7 ^oC aukstumu. Ziemas vīķiem ziemcietība vidēja.
• Lai arī vīķi ar gumiņbaktēriju palīdzību slāpekli saista mazāk nekā citi tauriņzieži, tomēr, piemēram, lauka tomāti, iestādīti vīķu mulčā, dod par līdz 45 % augstāku ražu.
• Pēc zaļās masas vērtības vasaras vīķi ir vērtīgāki par zirņiem un lupīnu. Tos var pielīdzināt āboliņam.
• Satur daudz olbaltumvielu, taukus un minerālelementus, jo sevišķi lapās, tādēļ pie pļaujas, lai nepazaudētu lapiņas, ļoti uzmanīgi ir jāveic savākšana. Masa visvērtīgākā ir ziedēšanas laikā un tās beigās (pākšu veidošanās sākums), tad arī veic pļauju.

Lauka zirņi
Audzējami no jauna apgūstamās teritorijās, kuras ir nabagas ar augu barības elementiem vai arī kā pļaujama kultūra pavasara beigās, vai kā pasējas kultūra.
Priekšrocības
• Zirņi ar gumiņbaktēriju palīdzību saista augsnē slāpekli, pat gadījumā, ja daļēji vai pilnībā zaļā masa vēlāk tiks aizvākta no lauka.
• Izmantojot dārza lobāmos vai cukura zirņus, var iegūt gan ražu, gan piesaistītu slāpekli augsnē.
Trūkumi
• Lai gumiņbaktēriju darbība būtu produktīvāka, tiem ir nepieciešama gaisa caurlaidīga augsne un neitrāla augsnes reakcija.
• Slimību un kaitēkļu dēļ nav izmantojams vēlākos sējas termiņos.

Amoliņš dzeltenais
Divgadīgs tauriņziedis, izceļas ar spēju augt rekultivējamās karbonātu augsnēs.
Priekšrocības
• Vienīgais no tauriņziežiem ar ļoti sazarotu un lielākās masas sakņu sistēmu, kas nodrošina lielisku zaļmēslojuma efektu, pat tad, ja virszemes zaļā masa ir neliela.
• Nodrošina nogāžu nostiprināšanu.
• Spēcīgās sakņu sistēmas dēļ tiek saukts par melioratoru kultūru.
• Sakņu sistēma izdala ogļskābi, kas spēj pazemināt augsnes substrātā sāļu saturu, kas var būt nozīmīgi segtās platībās.
• Izmanto kā nektāra un ārstniecības augu.
• Pazemina nematožu negatīvo ietekmi, samazina sprakšķu kāpuru skaitu, spēj atbaidīt peles.

Ziemas rudzi
Viena no pazīstamākajām zaļmēslojuma kultūrām, kuru plaši var izmantot ne tikai lauka, bet arī segtajās platībās. Iestrādā augsnē, kad rudzi sasnieguši 30 cm augstumu, garākiem strauji pieaug celulozes saturs stieb-ros un līdz ar to sadalīšanās, kas atkal kļūst par priekšrocību, ja mēs vēlamies tos izmantot kā mulču.
Priekšrocības
• Strauji veido zaļo masu un uz pavasari ir viena no tām kultūrām, kas spēj uzkrāt vislielāko sausnas daudzumu, tā palielinot ne tikai organiskās vielas masu augsnē, bet papildus ienesot tur arī slāpekli un kāliju.
• Pieticīgi attiecībā pret augšanas apstākļiem, pacieš salu un sausumu. Nav augstu prasību pret augsnes mehānisko sastāvu, tādēļ var izmantot smilšainās un skābās augsnēs.
• Lieliski spēj tikt galā ar vārpatu, kas ir svarīgi, iekopjot ar šo nezāli piesārņotos laukus.
Trūkumi
• Spēcīgās sakņu sistēmas likvidēšanai būs nepieciešama disku ecēšu izmantošana. Pētāms ir jautājums par augu lauzējveltņa izmantošanu, rudzu noliekšanai pavasarī.
• Ja nepieciešams nomākt vārpatu, izsējas deva ir jāpalielina uz 250–350 kg/ha.
• Izmantojot segtās platībās, var piesaistīt gliemežus un laputis.

Baltās sinepes (Sinapis alba)
Tiek uzskatīta par kultūru, kura sekmīgi spēj aizstāt kūtsmēslus, tādēļ tās izmantošani veltāma arvien lielāka uzmanība. Izsējas norma 15–20 kg/ha, ja audzē kā zaļmēslojumu augsnes atveseļošanai, deva jāpalielina līdz 40 kg/ha. Kā zaļmēslojumu var izmantot jau pēc 40 dienām, kad parādās ziedpumpuri. Vienā sezonā var izaudzēt 3–4 aprites.
Priekšrocības
• Strauji palielina zaļo masu, vienlaicīgi uzkrājot arī slāpekli, fosforu un kāliju.
• Ļoti aukstumizturīga, spēj augt pat pie +3–4 ^oC un paciest salnas līdz –5 ^oC.
• Saknes aktīvi izdala sēra savienojumus, kas ļoti nepatīk daudziem augsnē esošiem kaitēkļiem, piemēram, maijvaboļu, sprakšķu kāpuriem, kailgliemežiem u.c.
• Tā kā šie kaitēkļi ir barība arī ne visai lūgtam dārzu viesim kurmim, tad samazinās arī šī dzīvnieka darbība.
• Izrādās, ka sēru saturošie savienojumi nepatīk arī daudziem augsnes patogēniem, kas var izraisīt pamata kultūras saslimšanu. Cieš arī sēklu nezāļu dīgsti.
• Dziļās sakņu sistēmas dēļ būtiski tiek uzlabota augsnes struktūra, tās gaisa un ūdens režīms.
• Baltās sinepes bagātīgi zied, tādēļ ziedēšanas laikā spēj piesaistīt ne tikai daudzus entomofāgus kukaiņus, bet kā nektāraugs arī bites.
Trūkumi
• Gaismas un mitruma prasīga kultūra.
• Izmantojot jauktajos stādījumos, izmantot zemākas izsējas normas, lai nenomāktu blakus kultūras.

Eļļas rutks
Latvijā pagaidām plašāk lietotā zaļmēslojuma kultūra. Augums spēcīgs un zarots, zied baltiem ziediem.
Priekšrocības
• Spēcīga auguma, 1.5–2 m garš, spēj ataugt gandrīz tikpat labi kā baltās sinepes.
• Pacieš zemas temperatūras, tādēļ izmantojams kā agri pavasarī, tā vēlu rudenī, pat tādos apstākļos spēj nodrošināt labu zaļo masu un augšanas dinamiku.
• Atšķirībā no citām krustziežu dzimtas zaļmēslojumu kultūrām mazāk prasīgs pret augšanas apstākļiem. Izmantojams smagās un mālainās augsnēs, palīdz saistīt kāliju.
• Ar dziļo sakņu sistēmu paceļ no augsnes dziļākiem slāņiem augu barības elementus, vienlaicīgi uzlabojot gaisa un ūdens režīmu.
• Labs nektāraugs, stimulē vīnogulāju attīstību.

Griķi
Strauji augoša graudu kultūra.
Priekšrocības
• Straujās augšanas dēļ labi nomāc nezāles.
• Augsni bagātina ar organiskām vielām un ar tādām minerālvielām kā fosfors un kālijs.
• Ļoti vērtīga kultūra tieši dārziem, arī vīnogulājiem, neizžāvē augsni.
• Ieteicami nabadzīgām, smagām un skābām augsnēm, jo dziļā un sazarotā sakņu sistēma uzlabo augsnes struktūru un papildina to ar jauniem barības elementiem.
• Unikāli ar to, ka spēs augt pašās nabadzīgākajās augsnēs.
• Lieliski iznīcinās ložņu vārpatu, ja iesēj trīs reizes pēc kārtas vienā sezonā.
• Ir novērota arī alelopātiska reakcija uz citām kultūrām.
• Atveseļo augsni, nomācot dažādus slimību ierosinātājus.
• Viens no labākajiem nektāraugiem.
• Zaļo masu var izmantot kā mulču, šim nolūkam var izmantot arī griķu graudu čaumalas pēc izlobīšanas.
Trūkumi
• Aukstumneizturīgs, kā arī prasa regulāru mitrumu.

Auzas
Graudaugu kultūra, kurai kopā ar rudziem ir vienas no plašāk izmantojamām iespējām.
Priekšrocības
• Līdztekus griķiem ir ārkārtīgi auksta augšanas enerģija un spēja ielabot skābas, kūdrainas un purva augsnes.
• Ļoti labas kā balstaugs tauriņziežiem, kas vijas kā vīķi un zirņi.
• Auzu biomasa, augsnē sadaloties, kļūst par viegli izmantojamu mēslojumu, vienlaicīgi papildinot organiskās vielas krājumus augsnē.
• Uzņem grūti šķīstošus kālija savienojumus. Padara tos viegli izmantojamus citiem kultūraugiem.
• Augsni irdina, drenē un veicina gaisa un ūdens apmaiņu.
• Pasargā augsni no vēja un ūdens erozijas.
• Atveseļo augsni, pasargājot no sakņu puvēm. Tā samazina slimību izplatību, kā rezultātā pieaug citu kultūru ražas.
• Palielina augsnes organismu, tajā skaitā mikroorganismu aktivitāti. Sadaloties pašas kalpo tiem par barību.
• Efektīvi nomāc nezāles, jo labi cero un labi ataug pēc nopļaušanas. Sevišķi efektīvi tas ir kūdrājos, kur labi cero.
• Mazprasīgas pret augšanas apstākļiem (aiz rudziem), aukstumizturīga, augs nabadzīgās un skābās augsnēs.
Trūkumi
• Mēslošanas vērtība vidēja, tādēļ noteikti lieto kopā ar citām kultūrām.
• Neder smilšainas un irdenas augsnes.
• Kultūra ir mitruma prasīga, jo sevišķi sēklu dīgšanas un cerošanas līdz vārpošanas stadijā. No sausuma var ciest ziedēšanas stadijā.
• Piengatavības stadijā var ciest no salnām, jo sevišķi rudens periodā.

Facēlija
Ideāls nektārauga un ātri augoša zaļmēslojuma kultūras apvienojums.
Priekšrocības
• Jau sešas nedēļas pēc sējas sasniedz ziedēšanas stadiju.
• Pēc 40–45 dienām zaļā masa sasniedz 20–30 t/ha, kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst tādas pašas masas kūtsmēsliem.
• Sezonas laikā ir iespējams iegūt 3–4 aprites. Tas ļauj būtiski ielabot augsni, arī iesējot pēc tam, kad novākta kādas dārzu kultūras raža, tā ielabojot pat nabadzīgas augsnes.
• Facēlijas uzlabo ne tikai makroelementu pieejamību, arī kālija, bet arī uzlabo augsnes struktūru un irdenumu. Sevišķi nozīmīgi tas ir smagās māla augsnēs, kur efekts ir visātrāk pamanāms. Augsnes kļūst vairāk gaisa caurlaidīgas, augļi ātrāk nobriest un nogatavojas.
• Atstāta uz ziemu, palīdz aizturēt sniegu, tā uzlabojot augsnes kopējo mitruma režīmu. Pasargā no augsnes dziļas sasalšanas, kā arī iespējamās ūdens un vēja erozijas.
• Facēlija ir dabisks vides un augsnes atveseļotājs. Straujais augšanas temps nodrošina labu nezāļu nomākšanu. Labās dārza augsnēs nomāc pat virzu. Ir labs priekšaugs visām dārzeņu kultūrām, no sniega līdz sniegam, pat pēc vēlu novācamām kultūrām. Var tikt izmantota arī kā rugaines un pēcpļaujas kultūra.
• Ja facēliju iesēj maisījumā ar pupām, tiek nomākti tādi kaitēkļi kā laputis, smecernieki.
• Facēlijas izdalītais nektārs piesaista daudzus entomofāgus, kas palīdz ierobežot dažādus kaitēkļus – lapu un ābeļu tinējus, ābeļu ziedu smecerniekus. Iznīkst kaimiņos facēlijai esošie sprakšķu kāpuri un nematodes.
• Labs nektāraugs un putekšņu avots, kā rezultātā netieši sekmē augļu aizmešanos. No katriem 100 m² var ievākt 2.5–3 kg medus, labvēlīgākos apstākļos pat vēl vairāk. Salīdzinājumam – no tādas pašas platības griķi dod 500–700 g, baltās sinepes – tikai 100 g medus. Bites apmeklē šos augus visā izlidošanas periodā, pat tad, kad nav nektāra periods.
• Facēlijas dzīvajā mulčā var stādīt lauka tomātus, galviņkāpostus un gurķus. Stādi lieliski ieaugas un drīz apdzen tos, kas izstādīti tukšajās rindās.
• Facēlijas zaļā masa lieliski noder kā mulča, rudenī var nosalt un palikt uz lauka bez iestrādes.
• Nav prasīga pret augsni, ir sausumizturīga, iztur pat līdz –9 oC lielu salu. Vērtīga augļudārzos, jo pacieš augļukoku noēnojumu.
Trūkumi
• Satur maz barības elementu, tādēļ to sēj kopā ar citām tauriņziežu zaļmēslojuma kultūrām.

Zaļmēslojuma maisījumu izmantošana dārzkopībā

Zaļmēslojuma maisījuma AU-SLA sugas mēnesi pēc noguldīšanas (norullēšanas) un salaušanas, vērojama atsevišķu sugu – viengadīgā inkarnāta āboliņa un vīķu lēna veģetācija.

Lai tālāk sekmīgi risinātu zaļmēslojuma maisījumu izmantošanu bioloģiskajā dārzkopībā, augsnes organiskās vielas bilances uzlabošanai, dažādojot to izmantošanu arī kā mulčas materiālu, sadarbībā ar saimniecību Puteņi Lielvārdes novada Kaibalā, ZS Ķiveļi un projektu Core Organic Plus 7 un LLKC 2016. gadā tika iekārtots komplekss demonstrējums, kas 2017. gadā tiks attīstīts vairākos virzienos.

1. Iestādītajā ābeļdārzā tiks pētīta zaļmēslojuma izmantošana apdobēm un rindstarpām. Augļudārzs tika iestādīts, izmantojot zaļmēslojuma maisījumu AU–DZI, kura sastāvā augsnes dziļai ielabošanai bija vīķi, zirņi, lupīna, auzas, Ēģiptes baltais āboliņš un facēlija. Zaļmēslojums 22. septembrī tika noguldīts ar Latvijā jaunu agregātu – augu lauzējveltni. Šajā sedzējaugu mulčā 22. oktobrī tika iestādīts ābeļdārzs. Daļa tika iestādīta rudzu dzīvajā mulčā. Turpinājumā pirmajā kopšanas gadā atkal tiks izmantots zaļmēslojums, gan kā mēslojuma avots, gan kā mulčas materiāls.

2. Otrajā laukā virziens saistīts ar papildu slāpekļa piesaistīšanu, kur 2016. gadā tika izmantots zaļmēslojuma maisījums AU–SLA, kura sastāvā ir tādi slāpekļa piesaistītāji kā zirņi, vīķi, viengadīgais inkarnāta āboliņš, facēlija un saulespuķes. Audzēt paredzētajiem ķirbjiem tiks izmantoti varianti, kur blakus tradicionālajām metodēm zaļmēslojuma maisījums tiks izmantots gan kā mēslojums, gan mulča.

Abos gadījumos tiks rīkoti arī praktiskie lauka semināri, lai klātienē varētu redzēt Latvijā trūkstošos faktus par zaļmēslojuma maisījumu izmantošanu dārzkopībā. Pēc pirmās sezonas ir šādi secinājumi:

1. Visi zaļmēslojuma maisījumi – AU–DZI, AU–VEL, AU–SLA – ir piemēroti zaļmēslojuma zaļmasas iegūšanai. Nepieciešams tālāk pētīt to izmantošanas iespējas mulčai, kā pļaujot, tā izmantojot augu lauzējveltni. Augstākā zaļmasas ražība bija AU–VEL (60 t/ha) un AU–SLA (61 t/ha).

2. Izlīdzinātie mitruma apstākļi nodrošināja visu maisījumos iekļauto sugu vienmērīgu sadīgšanu. Sugu izretošanās nebija vērojama.

3. Ar daudzgadīgām nezālēm piesārņotos laukos ir jāizvēlas mehāniskā apkarošana vai jāaudzē ir ziemas rudzi, vai trīs reizes sezonā griķi.

4. Augu lauzēlveltņa izmantošana ļauj iegūt jaunu mulčas veidu, kad zaļmēslojuma augi tiek noliekti un salauzti. Tiek iegūta mulčas kārta, kas ļauj ierobežot nezāles un slimības. Bija novērojams, ka tādas sugas kā viengadīgais āboliņš un vīķis maisījumā AU–SLA daļēji turpināja veģetāciju, kas netraucēja mulčas slāņa izveidošanai.

5. Nepieciešama zaļmēslojumu maisījumu tālāka izpēte, lai novērtētu to ietekmi ilgtermiņā uz dažādiem augsnes parametriem – organisko vielu, augsnes struktūru, gaisa un ūdens režīmu.

6. Nepieciešama tālāka augu lauzējveltņa izmantošanas pilnveidošana.

Augu atveseļošanai paredzētais zaļmēslojums AU-VEL.