Saimnieks LV / 2021.gads (Jūlijs.)

Tikai pilnvērtīgi paēdis augs līdzīgi cilvēkam ir spējīgs sasniegt pilnu savu potenciālu, sekmīgāk pretoties slimībām un pielāgoties apkārtējās vides apstākļiem. Saimnieki pavisam drīz dosies novākt šīs vasaras ražu un jau sāk gatavoties nākamajam darba cēlienam – sarūpē visu nepieciešamo sējai, mēslošanai un augu aizsardzībai. Par to, kas jāņem vērā, gatavojoties sējai, un kādi mēslošanas līdzekļi iegādājami, stāsta Yara Latvija tirdzniecības pārstāvis – agronoms Ernests Čakāns.

– Kā nolēmi kļūt par agronomu?
– Pavisam vienkārši – mani vecāki un vecvecāki strādā ar lauksaimniecību saistītās jomās. Vectēvs un vecvectēvs nāk no Balviem, viņiem bija lauksaimniecības zemes, un paši strādāja saimniecībā. Mans tēvs LLU ieguva grāmatveža diplomu, un,lai gan  sākotnēji strādāja par grāmatvedi, dzīve visu sakārtoja tā, kā tam jābūt, – drīz vien viņš atkal bija laukos. Savukārt māte sniedz grāmatvedības pakalpojumus lauksaimniecības uzņēmumiem. Tā arī mana bērnība aizritējusi laukos – braucu tēvam līdzi uz darbu, vēroju, kā tiek organizēts darbs, kā brauc lauksaimniecības tehnika, kā notiek graudu kulšana. Kad pēc devītās klases bija jāizlemj, ko darīt tālāk, zināju, ka vēlos kļūt par lauksaimnieku. Izmācījos par lauksaimniecības tehnikas mehanizatoru Priekuļu tehnikumā (tagadējā Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā). Tur audzēkņiem iedeva pamatzināšanas: no kā sastāv un kā darbojas lauksaimniecības tehnika, kas ar to jādara, kā to uzturēt un remontēt. Pēc skolas pabeigšanas šķita tikai loģiski studēt agronomiju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai iegūtu vispusīgāku priekšstatu par notiekošo lauksaimniecībā.

– Kāda ir tava pieredze kā lauksaimniekam un agronomam?
– Es strādāju jau no 16 gadu vecuma. Mācoties tehnikumā, pirmajā vasarā biju praksē uzņēmumā Baltic Agro Machinery, kur strādāju kā palīgs demo tūrēs – lielākoties tikai tīrīju un mazgāju kombainus un traktorus. Tad divas vasaras strādāju LATRAPS par kombainu operatoru. Tur jau man bija iespēja strādāt uz kombaina Latgalē un Zemgalē. Tad divas vasaras pavadīju Krievijā, Voroņežas apgabalā – saimniecībā, kas apsaimnieko 50 tūkst. ha zemes. Tur mēģināju ieviest modernas tehnoloģijas, kas ar droniem lidotu pāri laukiem un monitorētu nezāles, veidotu kartes, lai savlaicīgi saprastu, kuros lauku apgabalos ir kādas problēmas un kādi darbi jāveic. Uzstādīju arī tehnoloģiju, kas izseko, kur atrodas tehnika, cik ilgi darbinieks veic kādu darbu, fiksē degvielas uzpildi un patēriņu.

Tad augstskolā caur Erasmus+ bija iespēja doties mācīties un strādāt uz ārzemēm. Šī projekta ietvaros pusgadu mācījos Slovākijā un trešajā kursā deviņus mēnešus pavadīju praksē zemeņu siltumnīcās Eindhovenā, Nīderlandē. Tur sākumā veicu pavisam vienkāršus strādnieka darbus, bet, pakāpeniski pierādot sevi, pēc kāda laika jau vadīju vienu no siltumnīcām.

Ceturtajā kursā sāku meklēt patstāvīgu darbu un, pirms vēl biju ieguvis bakalaura grādu, tiku pieņemts darbā Yara Latvija. Tā jau ceturto gadu strādāju šajā uzņēmumā.

– Strādājot saimniecībās dažādās valstīs, noteikti esi ieguvis kādas atziņas un pamanījis atšķirības.
– Viennozīmīgi katrā valstī ir atšķirīga pieeja jautājumu risināšanā. Atšķiras arī darba laiki – Slovākijā darba diena sākas sešos, Nīderlandē siltumnīcās darbs sākas pussešos un beidzas ap astoņiem vakarā, kas mums ir pilnīgi neiedomājami. Tā kā viena atšķirība ir darba laiks, otra – darba kultūra, trešā – darbinieku centība. Krievijā tas bija ļoti izteikti. Nonācis tur dziļos laukos, saproti, ka cilvēki nekur nesteidzas, viņi izbauda momentu. Nīderlandē pēc tam šķita, ka viss notiek nenormālā tempā, darbi dzen uz priekšu un visu nevar paspēt izdarīt. Es teiktu, ka Latvija ir tāds kā vidusceļš starp Krievijas un Nīderlandes abām galējībām – šeit dzīve iet uz priekšu diezgan raitā tempā, bet nav ļoti lielas steigas un visus darbus var paspēt izdarīt laikā.

– Kāda ir tava ikdiena uzņēmumā?
– Yara Latvija esmu agronoms – konsultants. Ikdienā pavadu daudz laika pie auto stūres, konsultējot lauksaimniekus par audzēšanas tehnoloģijām visā Latvijā. Manā atbildībā ir arī Yara Megalab projekts – ievācu augu lapu analīzes un sniedzu ieteikumus, lai uzlabotu barības elementu stāvokli augos. Konsultēju mūsu partnerus – produkcijas izplatītājus, piedalos arī mārketinga satura veidošanā.

– Ko visbiežāk jautā lauksaimnieki? Kādus ieteikumus nākas sniegt visbiežāk?
– Ņemot vērā, ka divas trešdaļas no Yaras produktu portfeļa sastāda granulētais mēslojums un viena trešdaļa ir ūdenī šķīstošie, tiklīdz tuvojas sējas un kliedēšanas sezona, aktualizējas jautājums par kliedējumu iestatījumiem. Vairākiem populārajiem izkliedētāju ražotājiem jau ir pieejami mūsu iestatījumi, tomēr ne visām saimniecībām ir tik moderna tehnika, tāpēc mums ir arī atbalsta rīki, kurus varam ieteikt.

Otrs populārs jautājums ir par lapu mēslojumiem, kas ir ūdenī šķīstoši un tiek maisīti smidzinātājā. Saimnieki vēlas uzzināt, kā tos izmantot, ar ko tos drīkst likt kopā vienā maisījumā. Šim nolūkam mums ir izveidota aplikācija Yara TankmixIT, kurā pārbauda saderību ar augu aizsardzības līdzekļiem un citiem mēslojumiem. Protams, ne visi augu aizsardzības līdzekļi tajā ir pieejami, tāpēc lauksaimnieks var iesniegt mums pieprasījumu ar norādītām precīzām devām un paredzēto ūdens daudzumu, mēs šo pieprasījumu nosūtām uz laboratoriju, un aptuveni diennakts laikā tiek dota atbilde, vai šie līdzekļi sader vai nē.

Smidzinātāja tvertnē iesaku nejaukt kopā pārāk daudz dažādu līdzekļu. Kad sāku strādāt Yara, likās, ka 3–5 produkti smidzinātājā jau ir jaudīgs maisījums. Šobrīd ir gadījies redzēt, ka lauksaimnieks izmanto 7–9 produktu maisījumus. To pavisam noteikti neieteiktu darīt, jo lielās maisījumu variācijās šie līdzekļi var ietekmēt viens otra efektivitāti. Labāk divi apzinīgi maisījumi, nevis viens ekstra liels, kam var būt neprognozējamas sekas.

No smidzināšanas vējainā laikā saimnieki izvairās, bet gribētu ieteikt, ka to pašu vajadzētu attiecināt arī uz kliedēšanu, jo granulas pakļaujas vēja ietekmei, izkliedes kvalitāte svārstās (it īpaši ar lielākiem izkliedes platumiem) un lauki kļūst svītraini.

Protams, jālieto arī visi aizsarglīdzekļi – apģērbi, maskas, brilles. Paši esam atbildīgi par savu veselību!

– Kā zināms, dažāda veida analīzes ir svarīgs informācijas avots, lai pieņemtu labāko lēmumu par augiem nepieciešamo mēslojumu. Kā tu vērtē Latvijas lauksaimnieku interesi un aktivitāti šajā jautājumā?
– Apzinīgi lauksaimnieki, kas vēlas iegūt augstāku ražu un plānot uz priekšu, jau regulāri veic augsnes analīzes. Šogad Yara sadarbībā ar galvenajiem izplatītājiem piedāvā veikt lapu analīzes. Tās parāda reālo situāciju augā – kuras barības vielas tajā nonākušas, kuru pietrūkst. Analīzes tiek veiktas laboratorijā Lielbritānijā, un to rezultātu vadlīnijas ir izstrādātas, ņemot vērā augu attīstības stadijas. Piemēram, vieni ieteikumi būs, kad notiek auga cerošana, citi – kad vārpošana.

Ja saimnieks iegādājies noteiktu daudzumu Yara Vita ārpussakņu mēslojuma produktu, lapu analīzes iespējams veikt bez maksas. Ievācot šīs analīzes, piemēram, pirms smidzinājuma, 5–7 darba dienu laikā saimnieks saņem rezultātu. Tad veic pamatsmidzinājumu, un 10 dienas pēc tā analīzes atkārto. Iegūtie rezultāti parāda, kādu barības vielu augā jau pietiek un kādu vēl pietrūkst. Veicot trešo smidzinājumu – ar barības vielām, kuru augam vēl nepietiek, tiek nosegts viss tam nepieciešamais optimālas ražas sasniegšanai. Analīžu rezultātiem pievienotas detalizētas rekomendācijas, kā uzlabot tos rādītājus, kas ir zem vēlamās normas.

– Par kādiem darbiem pašlaik saimniekam būtu jāsāk domāt? Kas jāņem vērā?
– Šajā brīdī jau jāsāk domāt par sējas darbiem rudenī, jāpasūta minerālmēsli. Ietekme uz nākamā gada ražu sākas jau ar augusta sēju, kad nepieciešams NPK. Tā kā fosfora un kālija līmenis augsnē Latvijā lielākoties ir zems, tad iesaku izvēlēties ar augstāku kālija un fosfora īpatsvaru NPK mēslojumus. Tie ir pamatelementi, kas augam ir nepieciešami, lai primāri veidotu sakņu sistēmu. Lai nebūtu tā, kā varēja vērot šajā pavasarī, kad auga virsējā daļa izskatās ļoti skaista, bet sakņu sistēmas attīstība ir iepalikusi zemās temperatūras un fosfora nepieejamības dēļ. Tas nozīmē, ka auga turpmākā attīstība būs ļoti atkarīga no laikapstākļiem, jo sakne nespēs nodrošināt ūdeni un barības vielas no dziļākiem zemes slāņiem.

Pēdējos gados, ņemot lapu analīzes, esam secinājuši, ka galveno mikroelementu pietrūkst jau rudenī. Viens no risinājumiem ir izmantot mikroelementus rudenī, līdz ar to nodrošinoties pret deficīta izpausmēm pavasarī. Šajā pavasarī, piemēram, bija novērojami mangāna traipi – augi sākumā paliek gaiši zaļi, tad dzeltenīgi un, ja netiek iedotas barības vielas, var atmirt. Jāņem vērā, ka mangāns, tāpat kā fosfors, ļoti mitrā vai ļoti sausā un aukstā laikā ir augam grūti uzņemamā formā, kas izteikti novērojams smilšainās un ļoti smagās, mālainās augsnēs. Lai gan saimnieki pavasarī veica mangāna smidzinājumu, ilgstoši nelabvēlīgie laikapstākļi palēnināja mangāna uzņemšanu augos un lauku stāvoklis pasliktinājās. Iestājoties siltākam laikam, augi tomēr izlīdzinājās.

– Kā sakārtot augsni, lai iegūtu labāko iespējamo ražu?
– Jāsāk ar augsnes pH sakārtošanu, tad jādomā par fosfora, kālija un citu barības vielu optimālu nodrošināšanu augsnē. Kaļķošana jebkurā gadījumā ir viens no pamatdarbiem, kas jāveic katru gadu, lai saglabātu augsnes vērtību. Kaļķošanai paredzētie produkti ir ar dažādu iedarbības ātrumu – citi iedarbojas ļoti ātri, citi lēnāk (un tad efekts augsnē parādās pēc 1–2 sezonām). Problēma slēpjas tajā, ka, no vienas puses, mēs augsni visu laiku kaļķojam, lai ielabotu pH, sasniegtu optimālu reakciju, no otras – dodam minerālmēslus, kas ir skābi. Lai gan saimniecībā iedod augsnei 3 t ar kaļķi, turpmākajās trīs sezonās dod sēru saturošos, skābos mēslojumus, un rezultātā pH līmenis samazinās līdz tādam, kāds tas bija iepriekš. Vienīgais veids, kā pH līmeni noturēt vēlamajā līmenī (optimāls pH ir 6.5), ir kaļķot un pēc tam izmantot kaļķi saturošu mēslojumu. Piemēram, YaraBela CAN mēslošanas līdzekļi satur kaļķakmeni vai dolomītu, līdz ar to samazina nepieciešamību pēc paskābināšanas un kaļķošanas. YaraBela AXAN satur 8.28 %, bet YaraBela SULFAN – 12 % kalcija oksīda. Tāpēc šie mūsu minerālmēsli ir tuvu neitrāliem. Profilaksei nedaudz kaļķot tomēr vajadzēs, bet augsne tad paskābinās daudz mazāk.

Zinām, ka 1 t ražas veidošanai ziemas kviešiem nepieciešams 25–30 kg/ha un rapšiem 45–50 kg/ha slāpekļa. Tā kā saimnieki mēdz izmantot arī vairāk, augsnē slāpeklis paliek pāri vai arī nonāk tajā ar augu atliekām. Kvieši to izmanto nākamajā gadā. Šis slāpeklis atbrīvojas pietiekami labos laikapstākļos un augam ir pieejams kā buferis līdz brīdim, kad tiek iedots pirmais papildmēslojums, vai starp mēslošanas reizēm. Augam nedraud slāpekļa bads, un tas nesāk krāsoties dzeltens.

– Kāds ir Yaras mēslojumu izstrādes process?
– Yaras produkti tiek veidoti, par pamatu ņemot auga vajadzības, un noteiktās proporcijās satur tiem nepieciešamākos mikroelementus, kas, lietoti konkrētā apjomā un noteiktu reižu skaitu, nosedz visus augam nepieciešamos mikroelementus optimālas ražas ieguvei. Šiem principiem atbilst arī YaraVita GRAMITREL graudaugiem un YaraVita BRASSITREL rapšiem. Katrs produkts iziet arī nopietnu drošības pārbaudi laboratorijā, kur tiek pētīts, vai līdzekļa sastāvs dažādās koncentrācijās nenodara bojājumus augam – nav toksisks, nerada apdegumus u.tml. Testē arī augā esošo barības vielu koncentrāciju un iespējamo kaitīgumu cilvēkam.

Tad tiek veikti izmēģinājumi uz lauka, lai redzētu līdzekļu efektivitāti, barības vielu ietekmi uz augu, dažādu maisījumu saderību. Yara mērķis ir radīt augiem drošus, efektīvus mēslošanas līdzekļus, kas ir saderīgi arī ar blakusmēslojumiem, jo vēlamies būt droši, ka lauksaimniekiem nebūs lielas galvassāpes, izmantojot vairāku produktu maisījumus.

– Tā kā pārzini gan lauksaimniecības mehanizācijas, gan agronomijas jautājumus, tev noteikti ir izveidojies savs viedoklis par minimālās apstrādes un tiešās sējas iespējām Latvijā.
– Tiešā sēja un minimālā apstrāde īstenībā ietver daudz vairāk faktoru nekā tikai sēja un augsnes apstrāde. Tāpēc nepietiek tikai nomainīt sējmašīnu un sākt tiešo sēju. Jāizvērtē sava atrašanās vieta un augsnes tips, jāsakārto tehnika un jāizplāno loģistika. Šo tehnoloģiju ieviešana ir laikietilpīgs process.

No vieglas augsnes mitrums izgaro ātrāk, līdz ar to pat būtu ieteicams nodarboties ar tiešo sēju, jo neapvērstā virskārta un salmu sega palīdz augsnē ilgāk saglabāt mitrumu. Smagās augsnēs tiešā sēja, manuprāt, nav labākais risinājums, domājot par spēju novadīt nokrišņus.

Svarīgs ir arī nokrišņu daudzums un laiks konkrētajā apvidū. Protams, laikapstākļi gadu no gada mainās, bet 10 gadu griezumā jau var sākt prognozēt, vai lietus parasti ir augustā vai septembrī.

Varu izstāstīt piemēru par lauksaimnieku, kuram ir trīs lauki. Viens rudenī tika arts, otrs sadiskots un trešo bija plānots apsēt tiešajā sējā. Ārā smidzina lietus, lauks, kas iepriekšējā dienā tika uzarts, izskatās labi, nākamajā dienā jau varētu sēt, jo ūdens satecējis atarās. Sējmašīnai uzbraucot uz sadiskotā lauka, tās riteņi sāktu spolēt un darbi īsti neietu uz priekšu, bet tiešajai sējai atstātajam laukam pa virsu vēl būtu dubļu kārta.

Augsnes apstrāde sākas ar sējas platuma un sējmateriāla daudzuma izvēli un atstāj ietekmi arī uz kulšanas laiku. Kulšanas laikā ir svarīgi sasmalcināt un vienmērīgi pa lauku izkliedēt augu atliekas, lai, nākamreiz sējot, sējmašīna nesāktu vilkt līdzi salmu čupas. Ja salmi būs par lielu vai veidos pārāk biezu kārtu, radīsies problēmas ne tikai sējas laikā, bet būs apgrūtināta arī augu attīstība, jo augi netiks tiem cauri un atmirs.

Augu aizsardzības līdzekļu lietojums, izmantojot tiešās sējas un minimālo augsnes apstrādes tehnoloģiju, pilnībā atšķiras no tā, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā.

– Kā vērtē šo sezonu?
– Parasti maijs ir diezgan sauss, šogad maijā bija salīdzinoši daudz nokrišņu, kas savā ziņā ir ļoti labi, jo nevaram sūdzēties par mitruma trūkumu, taču lietus un vēja dēļ lauksaimnieki netika uz laukiem, līdz ar to iekavējās visi smidzināšanas darbi.

Saimnieki uztraucās arī par slāpekli, bet, manuprāt, tam nebija īsti pamata, jo Yara N-testera monitoringa rezultāti maija sākumā mūsu ar dažādām tehnoloģijām apstrādātajos demo laukos parādīja pietiekamu slāpekļa daudzumu vēl joprojām tikai ar pirmo kliedējumu.

Auga apetīte ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem, līdz ar to šogad, kad pavasaris bija salīdzinoši vēss, augi attīstījās lēnāk un tiem pavasarī nebija nepieciešamas tik liels barības vielu daudzums. Izņēmums ir rapši, kam ir daudz lielāka lapu virsma, ar ko uzņemt saules enerģiju, tāpēc var attīstīties straujāk. Līdz ar to rapšiem kliedējumi bija jāveic diezgan strauji viens pēc otra, bet graudaugiem visu slāpekļa daudzumu nebija ieteicams izsmidzināt vienā reizē un vajadzēja ieturēt 2–3 nedēļu starplaiku starp slāpekļa kliedējumiem.

Vērtējot pašreizējo situāciju, sagaidu, ka šogad ražas būs visai iespaidīgas, jo augi nenogatavojās pārāk agri. Kaut gan nokrišņi dos diezgan lielu graudu ražību no hektāra, graudi varētu veidoties lieli, līdz ar to proteīna koncentrācija tajos būs mazāka. Tāpēc, lai nodrošinātu ne tikai lopbarības, bet arī pārtikas graudu kvalitāti, vārpošanas laikā iesaku lietot granulēto vai lapu sēra mēslojumu. Yara piedāvājumā ir YaraVita THIOTRAC, ar kura palīdzību iespējams uzlabot graudaugu un rapšu ražas kvalitāti.

– Yara dažādās platformās organizē un lauksaimniekiem piedāvā informatīvos seminārus, video, aplikācijas un pat podkāstu. Ko šādā veidā vēlaties sasniegt?
– Jā, viens no Yara mērķiem ir izglītots lauksaimnieks, tādēļ veidojam video, esam Lauku dienās, ierakstām podkāstu, publicējam rakstus, protams, braucam vizītēs arī pie paša zemnieka, cenšamies lauksaimniekiem, kas skatās, klausās vai lasa mūsu sagatavoto saturu, sniegt pievienoto vērtību, kas viņiem varētu noderēt praksē. Dažādos veidos stāstām par inovācijām, jauninājumiem, ko iespējams izmantot lauksaimniecībā, lai sasniegtu augstāku ražas potenciālu.

Esmu novērojis, ka pirms gada vai diviem sniegtos ieteikumus lauksaimnieki ir uztvēruši un sāk pielietot savās saimniecībās. Piemēram, pirms kāda laika aktīvi stāstījām par bora nepieciešamību kviešos. Sākotnēji zemnieku reakcija bija noliedzoša, bet ar laiku saimnieki lika šo ziņu aiz auss un pārliecinājās par bora lietošanas efektivitāti un ietekmi uz ražību.

Manuprāt, labs veids, kā parādīt un pierādīt, ka mūsu produkti un metodes tiešām darbojas, ir demo saimniecības visā Latvijā, kur saimnieku laukos praksē ieviešam Yara izstrādāto mēslošanas plānu. Saimnieks izlemj, kuru kultūraugu audzēs demo laukā, viena lauka puse tiek apstrādāta ar saimnieka tehnoloģiju, otra – ar mūsējo. Pēc ražas novākšanas saskaitām izdevumus un ienākumus un izrēķinām abās lauka pusēs iegūtā starpību. Rudenī, ziemā organizējam arī Info dienas, lai pastāstītu par iegūtajiem rezultātiem. Parasti mūsu rezultāti tomēr ir labāki. Sekojot līdzi augu rotācijai, tagad dažos laukos veicam arī vairāku gadu izmēģinājumus un izrēķinām vairāku gadu vidējo.

Demo laukam var pieteikties jebkurš lauksaimnieks, kurš vēlas izmēģināt Yara produktus un tehnoloģiju savā laukā.

– Kādi jaunumi no Yara sagaidāmi tuvākajā laikā?
– Mēs sekojam līdzi mikroelementu tirgum un cenšamies nepārtraukti ieviest jauninājumus šajā jomā. Lauksaimniekiem drīzumā būs iespējams izmantot mūsu pašu satelīta servisu, kas ļauj izveidot lauku kartes ar variēto slāpekļa devu izkliedi, līdz ar to ietaupīt mēslošanas līdzekļus, izlīdzināt lauku un iegūt vienmērīgu ražību. Tāpat tiek uzlabotas aplikācijas, lai vēl vairāk atvieglotu lauksaimnieku darbu.