Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

Ar Yara ražotajiem minerālmēsliem un piedāvātajām tehnoloģijām, visticamāk, ir sa stapies teju jebkurš zemnieks, jo kompānijas produkcija Latvijā ir bijusi pieejama jau kopš 90. gadu sākuma (iepriekš ar nosaukumu Hydro). Yara ir norvēģu kompānija, kas pārvērš enerģiju, dabiskās minerālvielas un slāpekli augkopības mēslojuma produktos un rūpnieciskajos risinājumos. Pērn Latvijā izveidotās Yara pārstāvniecības SIA Yara Latvija mērķis ir ar vien plašāk iepazīstināt ar bagātīgo mēslošanas līdzekļu klāstu un pieredzē balstītām zināšanām par produktu izmantošanu, kur sev noderīgo atradīs jebkurš lauksaimnieks. Kā norāda Ģirts Peirāgs, SIA Yara Latvija komercdirektors – izplatot produktus vairāk nekā 160 valstīs, nav tāda kultūrauga vai klimata, ko Yara nebūtu pieredzējusi.

Baltijas tirgus – augošs
Yara galvenā produkcija ir minerālmēsli – granulēti un ūdenī šķīstošie, kā arī ārpussakņu mēslojums graudaugiem un rapšiem. Plašs ir arī piedāvātais produktu klāsts dārzkopības kultūraugiem. Tāpat ir arī produkcija kūdras substrātu ražotājiem, mežu apsaimniekotājiem jaunaudžu kopšanai. Protams, Latvijā lielākā daļa Yara produkcijas nonāk lauksaimniecības jomā, kas šeit ir visattīstītākā.

Yara savu produkciju izplata caur dažādām kompānijām – izplatītājiem, un lauksaimnieki to var iegādāties visā Latvijā sev izdevīgākajā vietā. Mēs pārzinām savus produktus un regulāri apmācām agronomus, kas izplata mūsu produkciju, kā arī paši sniedzam konsultācijas saimniecībām.  Zemnieki paliek arvien gudrāki, un mēs mācāmies reizē ar viņiem. Ne velti Yara sauklis ir Knowledge grows, kas burtiskā tulkojumā nozīmē Augt zināšanās.

Yara ir stabils norvēģu zīmols, kur puse uzņēmuma akciju pieder Norvēģijas valdībai, otra puse – akcionāriem biržā. Produkcija tiek ražota gan Eiropā (Somijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Vācijā un Lielbritānijā), gan ārpus tās, piemēram, šogad jauna rūpnīca atvērta Brazīlijā, kur tiks ražots ārpussakņu mēslojums. Pieprasījums arī šajā pasaules daļā ir milzīgs, jo Yara ražo produkciju ne tikai graudaugiem, bet arī banāniem u.c. eksotiskākiem kultūraugiem.

Pašlaik intensīvi tiek attīstīts tieši Baltijas tirgus, jo uzņēmuma vadība te saskata arvien lielāku potenciālu. Iepriekš visās trijās valstīs visu spēja paveikt divi cilvēki, bet tagad Lietuvā, Igaunijā un Lietuvā izveidots katrā savs uzņēmums, jo katrs tirgus tomēr ir atšķirīgs. Lietuvā ļoti veiksmīgi strādā divi tirdzniecības pārstāvji, kas tiekas ar zemniekiem, veido demonstrējumus, līdzīgi strādāsim arī mēs Latvijā. Šobrīd tirdzniecības apjoms aug ātrāk nekā varam to apstrādāt, tāpēc paplašināšanās mums ir nepieciešama. Agnese Pinka tāpat kā līdz šim paliek agronome visās Baltijas valstīs.

Ja dārgi, tad ar pamatojumu
Apstrādātās zemes un nokulto graudu apjoms Latvijā un pasaulē pieaug, tomēr vienam īpašniekam iegūt apstrādei vairāk zemes ir ļoti grūti, tāpēc ir jādomā par ražības kāpināšanu no tiem resursiem, kas katram ir pieejami. Jāizvēlas tie instrumenti, kas ļauj palielināt vidējo ražību, kā arī ekonomēt – samazināt pašizmaksu, kur tas vispār ir iespējams.

Lauksaimnieki tomēr ir noguruši no ļoti intensīva darba, ko šī nozare neapšaubāmi pieprasa, gribas vairāk koncentrēties uz ģimeni, sev būtiskām vērtībām. Tāpēc ir nepieciešams ietaupīt laiku, ko velti darbam, un to var panākt ar kvalitatīvu tehniku, moderniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, augu aizsardzības līdzekļiem un gudru augu mēslošanu. Tieši tāpat tas ir naudas un resursu ietaupījums, jo jaunie līdzekļi ir jālieto mazākās devās. Un rezultātā – zemniekam ir vairāk laika saviem projektiem un interesēm.

80–90 % no patērētajiem minerālmēsliem Latvijā ienāk no Krievijas, kopumā gadā ap 450–500 tūkstošiem tonnu. Tas ir milzīgs apjoms, kurš diemžēl nebalstās uz zināšanām, pētījumiem, konsultācijām. Neviens neliek savu kvalitātes zīmogu, tā vairāk ir laimes spēle. Taču Yara to visu nodrošina. Ja ir jālieto mazākas devas no koncentrētāka produkta, nepieciešams izkliedes darba platums 36 m un vairāk, ko augs var uzņemt daudz labāk un kvalitatīvāk – ir redzams īstais ieguvums, un tad saimnieks uz sākotnējo cenu jau var skatīties citādāk. Mēs visi vērtējam izmaksas uz vienu hektāru un to, cik par vienu ieguldīto eiro var dabūt atpakaļ. Lauksaimniecība ir bizness, un katrs domā par pelņu un izdevīgumu. Tāpēc arī Yara Latvija uzdevums ir parādīt šo ekonomisko saimniekošanas modeli – gan no finanšu, gan laika ekonomijas un kvalitātes puses.

Piemēram, ārpussakņu mēslojums ir dārgs, bet tu zini, par ko maksā. Viens ieguldītais eiro nes atpakaļ divus trīs – tad tas ir tā vērts! Ir vērts parēķināt ilgtermiņā. Aiz šī produkta stāv serviss, pētījumi un prognozējami augsti rezultāti. Produktu pašlaik paliek arvien vairāk un vairāk, klientiem ir grūti izvēlēties, ja visi apgalvo, ka viņa produkts ir tas labākais. Kāpēc gan zemniekam izvēlēties produktu, par kuru nav pētījumu, nav pierādāmu rezultātu?

Piemēram, pamatojot savus lēmumus par minerālmēslu iegādi uz zināšanām, ir vērts atcerēties, ka dārzeņiem ir būtiski minerālmēsli bez hlora, kas nepieciešams, lai, piemēram, kartupeļus vārot, tiem nebūtu hlora garša vai smarža.

Yara lielākie pētījumu centri atrodas Norvēģijā, Vācijā un Lielbritānijā, kur siltumnīcās tiek pētīti augi un to reakcija uz dažādiem produktiem, bet Somijā ir uzņēmuma izmēģinājumu saimniecība. 60 ha tiek audzēti dažādi kultūraugi, izmantojot Yara audzēšanas programmas, lai panāktu optimālu rezultātu – graudaugiem, zālājiem, kukurūzai. Te var redzēt, kāds zinātniskais darbs ir aiz katra izstrādātā Yara produkta! Cena produktam ir augstāka arī tāpēc, ka tā ražošanai tiek izmantotas augstas  kvalitātes sastāvdaļas, piemēram, ar zemu metāla saturu, kas ir svarīgi gan produktu kvalitātei, gan arī vides tīrībai. Tāpat rūpīgi tiek domāts par CO_² izmešu samazināšanu.

Yara tehnoloģiju izmēģinājumi saimniecībās
Lietuvā jau notikuši 30 izmēģinājumi ar Yara tehnoloģijām ziemas rapšiem un kviešiem zemnieku saimniecībās. Ja saimniekam pašam ir interese paaugstināt ražu un samazināt izmaksas, mēs noteikti varam izveidot kopīgu sadarbību. Yara piedāvā iegādāties savu produkciju un konkrētā laukā izmēģināt Yara audzēšanas tehnoloģijas – minerālmēslus un ārpussakņu mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļus var izvēlēties pats. Blakus ir lauki, kur tiek izmantoti cita veida minerālmēsli. Mēs sūtām uz laboratoriju Lielbritānijā lapu analīzes, lai noteiktu, kā augam pietrūkst, un pēc tam piemērojam atbilstošu ārpussakņu mēslojumu, minerālmēslus. Tādējādi visbeidzot mēs varam salīdzināt – kāda ir raža, kādi ir izdevumi un ieguvumi.

Latvijā šobrīd ir jau sešas izmēģinājumu saimniecības, bija paredzēts vairāk, bet saistībā ar plūdiem Latgalē nācās no sadarbības atteikties. Šogad vasarāju un arī nākamā gada ziemāju audzēšanā ir plānots iesaistīt līdz 20 saimniecībām, kurās būs mūsu demo stacijas. Latvijā šādi izmēģinājumi jau piecus gadus notiek arī mācību un pētījumu saimniecībā Pēterlauki, MPS Vecauce un Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Rezultāti parāda, ka ražas pieaugums ir reāls. Par augu aizsardzības līdzekļu pielietojumu pētījumi ir veikti daudz vairāk nekā par minerālmēsliem, tāpēc te ir plašas iespējas iegūt salīdzināmus rezultātus.

Yara produkciju izmanto gan lielas, gan nosacīti mazas saimniecības – uzlabojumus var veikt katrā, atkarībā no tā, cik saimnieks ir motivēts un ko vēlas panākt. Izmantojiet mūsu vairāk nekā 100 gadu pieredzi un pārliecinieties – varbūt sanāk vēl labāk, nekā jau ir!

Yara mobilās aplikācijas
Domāju, ka nav tādas saimniecības Latvijā, kur nebūtu pamēģināta Yara produkcija. Visu Yara ārpussakņu mēslojumu, izņemot vienu, kura sastāvā ir fosfors, var jaukt ar jebkuru citu ķīmiju. Yara ir speciāla datubāze, kurā var atrast, vai izvēlēto fungicīdu vai herbicīdu var jaukt kopā ar Yara produktu, kas tad nebūs jāsmidzina atsevišķi. Un tas ir liels ieguvums. Šo bezmaksas aplikāciju (Yara TankmixIT) telefonā vai mājaslapā www.tankmix.com var lejuplādēt un izmantot jebkurš interesents. Ja kāda no vielu saderībām nav notestēta, to var pieteikt un Yara to savā laboratorijā pāris dienu laikā pārbaudīs.

Vēl latviski darbojas viedtālruņa aplikācija CheckIT, kas lauksaimniekiem piedāvā augu fotogrāfiju bibliotēku, ļaujot vienkārši un ātri identificēt iespējamos barības vielu trūkumus augam. Tāpat drīzumā latviski varēs izmantot arī ImageIT aplikāciju, kas paredzēta slāpekļa uzņemšanas mērījumiem augā, kā arī rekomendāciju izstrādei par nepieciešamo slāpekļa devu lietošanu.

Mobilās aplikācijas ir šodienas moderno tehnoloģiju daļa, ko lauksaimnieki var izmantot sava darba atvieglošanai. Arī nākotnē šo virzienu plānojam attīstīt, jo tehnoloģijas arvien vairāk ieņem pastāvīgu vietu lauksaimnieka ikdienā.

Zini, ko dari uz sava lauka!
Šis gads nebūs viegls. Tomēr vienmēr jārēķinās, ka līkne iet te augšā, te lejā – tas ir neizbēgami jebkurā biznesā. Vienmēr ar kaut ko nākas riskēt. Tomēr – ja attīstības laikā augam neiedosi to, ko tam vajag, vācot ražu, to vairs neatgūsi. Tieši tāpat kā piensaimniecībā – govi nevar neslaukt divas dienas vai ietaupīt uz barību, jo atpakaļ iepriekšējo izslaukuma līmeni tik viegli nevarēs atgūt. Ja augam nedosi vielas, lai tas pilnvērtīgi attīstītos, tad nebūs iespējams sasniegt potenciālo ražas līmeni. Cik daudz un ko dot – tas katram pašam ir jārēķina un jāsaprot. Tajā brīdi, kad ar aci uz lauka redzams, ka augs nav paēdis, līdz trešdaļai ražas jau ir zaudēts. Tad ir par vēlu! Kad un ko likt, noskaidrot palīdzēs Yara N– sensors un N–testeris. N–sensors skenē augsni, lai noteiktu, kādi mikroelementi ir nepieciešami, bet N–testeris palīdzēs noteikt nepieciešamo slāpekļa trūkumu konkrētajā attīstības posmā. Šo produktu Baltijā izplata AgriCon.

Skatoties globāli, tieši tādā secībā arī jāstrādā – sākt ar augsnes analīzēm, augsnes skenēšanu, saprotot, kas tajā ir nepieciešams, un pēc tam precīzi lietot to mēslojumu, kas iedarbosies visefektīvāk. Iespējams, konkrētā augsne nevar dot vairāk par 6 t/ha, tad nav vērts tērēt vairāk līdzekļu. Tā ir kopīga filozofija, sistēma, kas palīdzēs iegūt labāko ražu, izmantojot optimālus resursus. Ja augsnē ko ieliec, – esi drošs, ka izņemsi vairāk!