, .
clearsky_night -11.1℃
Vārda dienu svin: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vissvarīgākais ir ciltsdarbs!

Elīna Šmite , 01-11-2021
Vissvarīgākais ir ciltsdarbs!

Saimnieks LV / 2017.gads (Jūnijs.)

Gaļas lopu saimniecības attīstības pamatā vajadzētu būt izkoptam ciltsdarbam un šķirnes lopiem, nevis paļāvībai uz pabalstiem, ko maksā valsts un Eiropas Savienība, norāda Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijas (LGLA) ciltsdarba speciāliste Ieva Freidenfelde. Ciltsdarba loma nākotnē tikai pieaugs, uzsver speciāliste, iepazīstinot arī ar citām nozares aktualitātēm.

– Kvalitatīva gaļas lopu ganāmpulka veidošanās pamats ir ciltsdarbs. Jā, no vienas puses, tas nozīmē nedaudz vairāk birokrātiska darba ar dokumentiem, kas saimniekam, iespējams, ir traucējoši, tomēr tīršķirnes dzīvnieki ir bāze, uz kuras vērts veidot tālāko saimniecības attīstību. Te īpaši svarīgi atcerēties, ka vaislas buļļiem obligāti ir jābūt sertificētiem tīršķirnes dzīvniekiem.

Tiem saimniekiem, kas vēlas pretendēt uz dažādiem atbalsta maksājumiem par zīdītājgovju un jaunlopu audzēšanu, ciltsdarbs ir svarīgs aspekts, jo, balstoties uz to, no LAD puses tiek kontrolēti arī visi pārējie maksājumi, kuros ir iesaistīti lopi. Sertificētās tīršķirnes saimniecībās jebkurā brīdī var ierasties arī dažādas kontroles, piemēram, PVD, vides un labturības kontrolējošās institūcijas. Šajās kontrolēs tiek pārbaudīts, vai visi dokumenti ir kārtībā – vai ir uzskaites kartes dzīvniekiem, vai vaislinieki ir sertificēti, ievēroti īstie termiņi u.tml. Ja gaļas lopu īpašnieki vēlas saņemt maksājumus, šis ir tas darbs, par kuru tos var saņemt. Nav tā, ka maksājumi tiek izsniegti tikai tāpēc, ka saimniekam ir kāda dzīvnieku vienība.

Valsts atbalsts krustojumdzīvniekiem turpinās rukt

Ja pārdodam kvalitatīvu dzīvnieku un turas arvien labākas cenas, tās rodas tikai un vienīgi no kvalitatīva vaislas materiāla. Tāpēc arī pastāv ciltsdarbs un šķirnes saimniecības. Un tāpēc gaļas lopu turētājiem vajag diferencēt atbalsta maksājumus, kas tīršķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībām ir lielāki nekā krustojumu dzīvnieku audzēšanas saimniecībām.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departaments norāda, ka atbalsta apjomi nākotnē turpinās samazināties un, visticamāk, tiks saglabāts pašreizējais modelis, kurā atbalstīti tiks tīršķirnes dzīvnieki. Pastāv iespēja, ka krustojumdzīvnieku atbalsts samazināsies vai pat tiks pilnībā likvidēts, jo ar laiku saņemti 5 EUR par govi patiesībā nekādu lielu atspaidu nedod. Tas vairāk būtu sociāls pabalsts, nevis atbalsts dzīvnieku audzēšanai. Līdz ar to tām saimniecībām, kas pašlaik dzīvo uz šiem sociālajiem pabalstiem, nāksies nedaudz parēķināt un padomāt, kā attīstīt savu saimniecību bez šādiem papildu līdzekļiem.

Nereti gadās tā, ka semināros par atbalsta maksājumiem saimnieks jautā, vai var pārbaudīt, kura no viņa govīm neatbilst subsīdiju saņemšanas standartiem, – tā tikšot nokauta. Gribas jautāt – uz ko tiek balstīta attiecīgās saimniecības darbība, ja dzīvnieka dzīvība ir atkarīga nevis no kvalitatīva teļa, bet gan no šiem 20–30 EUR, ko valsts par viņu samaksā? Ir jārēķinās, ka šī nozare ir ekstensīva un prasa smagu darbu. Nekāda liela atšķirība no piena lopkopības te nav. Dzīvniekiem uzmanība jāpievērš tāpat, ar viņiem jākontaktējas un jāstrādā, lai pēc iespējas saglabātu visus teļus. Ja teļš tiek pazaudēts, tad nekādas subsīdijas vai kas cits govs eksistenci neattaisno. Līdz ar to mums pašiem pie tā ir cītīgi jāstrādā un jāveido efektīva saimniekošana arī bez valsts atbalstiem!

Labs vaislas materiāls – deficīts!

Esam ieinteresēti, lai atestētās šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības tiktu vairāk atbalstītas un par atbalsta līdzekļiem varētu iegādāties kvalitatīvu vaislas materiālu. Nav tā, ka Latvijā nebūtu kvalitatīva vaislas materiāla. Tieši pretēji – Latvijā tāds ir! Daudzas saimniecības sasniegušas tiešām augstu līmeni, tomēr jārēķinās ar to, ka mūsu valsts ir teritoriāli neliela, ar nelielu populāciju, līdz ar to kvalitatīvo dzīvnieku skaits nav liels un visām saimniecībām nepietiek neradnieciska vaislas materiāla. Tieši tāpēc šķirnes saimniecības iepērk savu vaislas materiālu ārzemēs – lai varētu Latvijas tirgū piedāvāt kvalitatīvu, neradniecīgu vaislas materiālu. Tas ir iemesls, kāpēc Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācija kā ciltsdarba organizācija vēlas, lai ciltsdarbs tiktu atbalstīts un šis atbalsts nonāktu pie kvalitatīvajām saimniecībām, kas tālāk spēj nodrošināt visas pārējās ražojošās saimniecības ar kvalitatīvu izejvielu (vaislas materiālu). Mūsu darbam tas ir pats galvenais stūrakmens. Protams, pēc tam var sākt domāt arī par dzīvnieku skaita palielināšanu, attīstīt tālāku darbu un ražošanas procesu.

Mēs varam ražot jaunlopus eksportam vai atdot tos uz izsoļu namu. Varam arī izvēlēties tādas šķirnes, kuru gaļa ir realizējama tepat Latvijas tirgū. Tam visam galvenais pamats ir tieši kvalitatīvs vaislas materiāls. Tieši tāpēc mēs strādājam, lai šķirņu saimniecībās būtu pārstāvētas visas šķirnes – gan Šarolē, gan citas populārās un arī mazāk izplatītās šķirnes.

Vai tavs bullis ir sertificēts?

Pēdējo mēnešu laikā parādījusies tendence, ka saimnieki meklē jaunus vaislas buļļus un nāk uz asociāciju sertificēt tādus lopus, kas neatbilst sertifikācijas nosacījumiem. Ja aizbraucam līdz saimniecībai un redzam, ka četras kājas sniedzas līdz zemei un dzīvnieks izskatās vesels, tas vēl nav iemesls tā iegādei! Šāds scenārijs nav pieļaujams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, viduvējs bullis ganāmpulka produktivitāti necels. Otrkārt, ja šis dzīvnieks neatbilst sertifikācijas nosacījumiem, to nevarēs sertificēt un attiecīgi arī visi viņa pēcnācēji zaudēs savu šķirnību. Arī atbalsta maksājumi zīdītājgovīm, kas lecinātas ar nesertificētiem buļļiem, netiek piešķirti.

Tieši tāpēc vēlos uzsvērt, ka, pērkot vaislas bulli, vajag pārbaudīt, vai tā izcelsme atbilst sertifikācijas nosacījumiem. Galvenais noteikums ir tāds, ka bullim jābūt 100 % vienas šķirnes pārstāvim. Tāpat visiem tā vecākiem, vecvecākiem un pārējiem senčiem, cik tālu tie ir redzami LDC datu bāzēs, ir par 100 % jāatbilst vienai šķirnei. Nav pieļaujams, ka pērk no krustojumiem cēlušos bulli, jo šādu dzīvnieku sertificēt nevarēsim. Ir iespējams zvanīt tai ciltsdarba organizācijai, ar kuru saimnieks strādā un, nosaucot buļļa identifikācijas numuru, noskaidrot tā izcelsmi un atbilstību sertificēšanas noteikumiem.

Izvēlies pieaugušu vaislas bulli!

Vēl es stingri gribu uzsvērt, ka vaislai tomēr vajadzētu pirkt jau pieaugušu dzīvnieku. Arī šajā jautājumā saimnieki nereti grēko – tiek nopirkts jauns, tikko no mātes atšķirts, 6–8 mēnešu vecs bullītis, kura produktivitāte vēl nav zināma. Nav nojaušams, kā bullītis augs un attīstīsies, atšķirts no pienīgās mātes, un kā tas augšanas potenciālu nodos tālāk saviem pēcnācējiem. Arī tas ir ļoti būtisks jautājums, tāpēc gan LGLA, gan Liellopu izsoļu nams kopīgi strādā pie tā, lai attīstītu pieaugušo vaislas buļļu tirgu. Tas palīdzēs mums un pircējiem redzēt, kāds ir izaudzis bullis un tā augšanas potenciāls. Tad varēsim pārdot nevis mazu, neprognozējamu teliņu, bet gan jau pieaugušu, attīstījušos dzīvnieku ar zināmu produktivitāti un potenciālu.

Saimniekiem jādomā par savu ganāmpulku un jārēķinās ar to, ka atbalsta lielums sarūk, līdz ar to savs bizness ir jāattīsta, balstoties uz kvalitāti, atgriežoties pie paša pamata – kvalitatīva vaislas dzīvnieka.

Bullēnu neadekvāta noslodze

Vēl viens jautājums, ar ko saimnieki grēko, pērkot šos pašus mazos bullēnus, ir tas, ka sertificētais teļš (sauksim lietas īstajos vārdos – viengadīgs bullēns ir teļš) tiek palaists lielo dzīvnieku barā, nerēķinoties ar to, kāda fizioloģiskā slodze šajā vecumā ir pieņemama un pieļaujama. Ja ir nopirkts kvalitatīvs vaislas bullis, kaut arī tas būtu jauns, viņu var palēnām sākt izmantot, nepārkāpjot normālu slodzi. Jārēķinās, ka pirmajā sezonā gadu vecam bullītim nevar piedāvāt vairāk par 10–15 govīm. Ja šī norma tiek pārkāpta, 30–40 govju ganāmpulkā piedzimst ap 10 teļiem un bullis ir izpumpējies. Viņam vairs nav sēklas materiāla. Labākajā gadījumā pēc dažiem mēnešiem piedzims vēl 4–5 teļi, bet ne vairāk. Un tad saimnieki brīnās un saka, ka slikts bullis un slikts tā pārdevējs, jo teļi nedzimst, to ir maz vai arī viņu dzimšana ir ļoti nevienmērīga. Šajā gadījumā vienkārši paši esam atstājuši saudzīgu buļļa izmantošanu novārtā, viena gada laikā dzīvnieks ir izdzīts līdz pēdējam, un nākamajā gadā atkal jāpērk jauns bullis. Lieki jātērē nauda un laika resursi meklēšanai. Turklāt vēl pastāv iespēja neatrast kvalitatīvu vaislas dzīvnieku.

Būtu labi, ja nākamajā gadā vienas atnešanās sezonas laikā 4–6 nedēļu periodā normālā apjomā sadzimtu visi jaunā buļļa pēcnācēji, un tad arī varētu turpināt darbu. Ja bullis jau ir divgadīgs, tad slodzi var palielināt līdz 20 govīm. Tad 3–6 gadus vecam bullim jau var dot pilnu slodzi, 25–35 govis. To skaits ir atkarīgs no šķirnes, temperamenta, ganāmpulka lieluma u.c.

Jebkurā gadījumā ir jārēķinās, ja ir pirkts kvalitatīvs vaislas materiāls, pret to jāizturas saudzīgi, lai tas varētu normāli strādāt. Tas attiecināms gan uz buļļiem, kas tiek nodarbināti savā ganāmpulkā, gan tiem, kurus pēc dažiem gadiem plānots realizēt tālāk. Lai nav tā, ka pēc diviem gadiem tiek pārdots galīgi iztērēts bullis, kurš pēcnācējus vairs īsti nevar dot. Par šādu bulli nevar saņemt pietiekošu naudas summu, lai tālāk atkal iegādātos kvalitatīvu vaislas bulli.

Šobrīd pavasarī arī asociācijā saņemam jautājumus, kur dabūt labu vaislas bulli. Ļoti maz saimniecību tos piedāvā pārdošanai, toties lielākā daļa meklē. Tātad mums šobrīd ir diezgan liels buļļu deficīts.

Pareizās šķirnes izvēle

Jautājums par šķirnēm ir bijis aktuāls vienmēr un īpaši pēdējā laikā, kad uz LGLA ar projektiem pie mums nāk jaunie zemnieki. Daudzi no viņiem ieguvuši informāciju, ka labi tiekot realizēti Šarolē un Limuzīnas šķirnes lopi, līdz ar to 90 % jauno zemnieku saka, ka viņi vēlas strādāt tieši ar šīs šķirnes dzīvniekiem, un nekādus citus variantus īpaši neizskata.

Strādājot ar šķirnēm, tomēr jāņem vērā vairāki faktori, no kuriem viens ir ekonomiskais pamatojums. Jāzina tas, ko jūs ar attiecīgo šķirni tālāk vēlaties darīt. Otrkārt, jāņem vērā, kā jūs ar katru attiecīgo šķirni varat strādāt. Un, treškārt, noteikti jāapsver, kādus apstākļus piedāvā jūsu saimniecība. Ja apstākļi ir labi, pastāv iespēja iekopt labas ganības un ir iespējas laba siena ievākšanai un sagatavošanai, protams, var izvēlēties intensīvās šķirnes, kam nepieciešamas lielākas rūpes un apjomīgāks ēdināšanas daudzums. Šajos apstākļos ar attiecīgām šķirnēm var strādāt ļoti veiksmīgi. Ja saimniecībā nav šie labie apstākļi un nav iespējas nodrošināt labas pļavas, jārēķinās ar to, ka šīs šķirnes saimniecībā nevarēs realizēt to lielo potenciālu, līdz ar to var gadīties vilšanās un uzskats, ka gaļas liellopu nozarē izaugsme nav iespējama. Diemžēl ir bijuši arī šādi gadījumi, kad saimnieki nav rēķinājušies ar to, ka viņiem īstu ganību vai pļavu saimniecībā nav, tāpēc intensīvās šķirnes nekādu normālu produktivitāti sasniegt nevar. Attiecīgos gadījumos labāk būtu izvēlēties mazākas intensitātes šķirnes un domāt par to, kā realizāciju savā saimniecībā veidot nedaudz savādāku.

Pēdējā laikā arī mazākas intensitātes šķirnes labi iet apritē, bieži vien ne tikai izsoļu ceļā, bet arī kā vaislas materiāli. Par telītēm var saņemt pietiekoši labu naudas summu, tā kā iespējams labāk būtu izvēlēties šīs šķirnes, ko ir vienkāršāk uzturēt, kas prasa mazāk barības resursu, nedaudz zemāku ganību kvalitāti. Tomēr ar pieticīgajiem apstākļiem šīs šķirnes joprojām spēs dot labus rezultātus un būs iespēja tās labāk realizēt. Nevajag uzskatīt, ka šīs šķirnes ir sliktas, jo par tām izsoļu namos maksā mazāk. Šīs šķirnes nepakļaujas rūpnieciskai nobarošanai, un jārēķinās ar to, ka, izvēloties šādu šķirni, ir vērts piestrādāt pie tā, lai pilnu ražošanas ciklu veiktu savā ganāmpulkā – izaudzēt dzīvniekus līdz kaušanas vecumam un tālāk realizēt gaļas tirgū. Arī šādā veidā var uzlabot savas saimniecības biznesu un gūt labus ienākumus. Galvenais pareizi izvēlēties saimniekošanas modeli. Mazāk populārām šķirnēm, piemēram, Angus un Herefordas, izsolēs cenas nav tik augstas, līdz ar to izdevīgāk realizējamas gaļai vai vaislas materiālā.

Svarīgas arī ir ekstensīvās šķirnes, no kurām Latvijā populārākās ir Hailandu un Galoveja. Lai arī ātrajā biznesā un naudas apritē šīs šķirnes nav pašas veiksmīgākās, tomēr arī tām ir sava specifiska niša, kuru aizpildīt nevar neviena cita. Mēs kā asociācija esam ieinteresēti, lai kvalitatīvs vaislas materiāls būtu ikvienai no šīm šķirnēm, it īpaši ņemot vērā, ka tās ir masveidīgas. Ir svarīgi, lai saimnieki varētu ar šīm šķirnēm strādāt pastiprināti, iegādāties kvalitatīvu vaislas materiālu ārzemēs un tālāk realizēt tepat Latvijā. Līdz ar to arī varam teikt, ka ciltsdarbs ir pats galvenais un tā atbalsts mums šobrīd ir diferencēts starp parastajām saimniecībām un atestētajām saimniecībām, kā arī krustojumsaimniecībām.

Piemēram, Hailandes šķirnes lopi ir ar biezu spalvu un lieliem ragiem. Ne liela, tomēr daļa no saimniekiem vēlas strādāt tieši ar šīs šķirnes lopiem. Tomēr jārēķinās, ka tie pieskaitāmi pie ekstensīvajām šķirnēm, kas nedod ātru naudas apriti. Gan Hailandes, gan Galovejas šķirnes lopi vairāk piemēroti ainavas uzlabošanai un skaistumam. Gaļas aspekts šeit paliek trešajā vietā. Ja intensīvās šķirnes var realizēt pusotra gada vecumā, tad, strādājot ar ekstensīvajām šķirnēm, jārēķinās, ka audzēšanas darbs aizņems divus un vairāk gadus, pirms var realizēt šīs šķirnes lopu gaļu. Gaļas kvalitāte, protams, ir ļoti laba – garša ir lieliska, gardēži novērtē, var pieprasīt arī lielāku cenu. Tomēr jārēķinās ar to, ka kautķermenis būs mazāks un naudas aprites process lēnāks.

Savai saimniecībai izvēloties ekstensīvās šķirnes, jāsaprot, ka tas ir pavisam cita profila darbs, un runāt par gaļas saimniecību īsti nevar, jo primārais ir šo dzīvnieku vizuālais izskats. Līdz ar to bieži vien šīs šķirnes tiek izmantotas dažādos viesu namos, kas, palaižot lopus ganībās, cenšas uzlabot ainavu. Šie dzīvnieki labi pievilina tūristus no pilsētas, jo tiešām izskatās ļoti labi. Vislabāk Hailandes šķirnes lopus var izmantot uz tādas lauksaimniecības zemes, kur netiek braukts ar dažādām lauksaimniecības tehnikas vienībām. Tādas vietas varētu būt upju palieņu pļavas, kas ir grūti apgūstamas ar lauksaimniecības tehniku. Ļoti labas ir dabas aizsardzības teritorijas, kur tehnikas klātbūtne ir stingri ierobežota. Ekstensīvās šķirnes ļoti labi pārstrādā nekultivētus zālājus, kas nav labi izmantojami intensīvo šķirņu audzēšanā. Tas ir labs veids, kā sakārtot neapgūtās teritorijas un apkārtējo vidi. Tomēr uz gaļas biznesu, strādājot ar šīm šķirnēm, īsti cerēt nevar.

Izvēloties lopu šķirni, skaidri jāapzinās, kādam mērķim saimniecībā tie tiks izmantoti. Ja plānošanas fāzē šie aspekti tiktu apsvērti, tad bieži vien iztiktu bez dažas labas vilšanās. Ir svarīgi, lai saimnieki, kas ir ražošanas posma pašā sākumā, kontaktējas ar asociāciju vai dzīvnieku audzētāju biedrību un konsultējas ar speciālistiem par pieejamām šķirnēm un to raksturīgākajām īpašībām.

Konsultējies un jautā!

Nākamais solis visiem jaunajiem un topošajiem saimniekiem noteikti būtu doties pie pieredzējušiem saimniekiem un konsultēties par viņu darbu un to, kā strādāt ar izvēlēto šķirni. Esmu ievērojusi, ka mūsu nozares saimnieki šajā ziņā ir ļoti atsaucīgi un padomu jaunajiem zemniekiem neliedz. Nozares organizācijās var meklēt šādu saimnieku kontaktus, ko jaunajiem lopkopjiem ir svarīgi nodibināt un uzturēt. Balstoties tikai uz Excel tabulās veiktiem aprēķiniem, saimniekošana ne vienmēr izdodas, tāpēc noteikti ir nepieciešami kontakti un labi padomdevēji. Ir labi, ja jaunais saimnieks pirmo gadu nemetas iekšā pa galvu pa kaklu, bet 1–2 gadu laikā apseko un izpēta situāciju nozarē, apsver to, kādā virzienā attīstīt savu darbību, un atrod sev nišu, kas interesē, atbilstoši paša iespējām un darba organizācijai.

Tieši tāpēc ir ļoti labi, ka saimnieki apmeklē profesionālās izstādes, satiekas ar savas organizācijas pārstāvjiem un kontaktējas savā starpā. Pieredzes ir dažādas, un sarunas sniedz iespēju uzzināt par iespējamām kļūdām un kā no tām izvairīties, uzklausīt vērā ņemamus padomus.

Gaļas lopu izstāde šovasar

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijai ir izveidojusies laba sadarbība ar Šķirnes dzīvnieku audzētāju apvienību, tāpēc šovasar plānojam organizēt kopīgu izstādi Vecaucē. Par to noteikti vēl ziņosim. Mūsu mērķis ir noorganizēt dzīvnieku demonstrējumus, lai būtu plaši sastopamas dažādas šķirnes no gaļas liellopu saimniecībām. Ceram arī uz atsaucīgiem saimniekiem, kas piedāvās savus dzīvniekus ne tikai demonstrējumiem, bet arī realizācijai!

Tāpat vēlamies praktiski parādīt, kā ar dzīvniekiem strādāt – darba metodes Latvijā ļoti atšķiras no tā, kā ar kvalitatīviem dzīvniekiem strādā ārzemēs. Mūsu dzīvnieki, nenoliedzami, ir labi un kvalitatīvi, bet kontakta starp dzīvnieku un cilvēku pagaidām trūkst. Ārzemēs pārsvarā redzam, ka izsoļu namos katrs saimnieks pats savu dzīvnieku izved pavadā un parāda, lai eksperti to varētu apskatīt. Pie mums saimnieki pagaidām ar šādām lietām nenodarbojas. Tieši tāpēc plānojam piesaistīt arī ārzemju ekspertus, kas varēs šai jomā palīdzēt un pastāstīt, kāds ir šis process, kas jādara, lai sasniegtu labāku rezultātus. Vecaucē apskatei būs pieejami gan piena, gan gaļas lopi, kā arī būs iespēja saņemt speciālistu konsultācijas un apmeklēt seminārus.

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ainava – lauku mājas vizītkarte
Ainava – lauku mājas vizītkarte

Nesen pabeigts pētījums par lauku ainavas attīstību simts gadu periodā un a...

Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā
Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā

Tauriņzieži ir augi, kas pieder pie tauriņziežu jeb pupu dzimtas. Tā ir vie...

Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām
Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām

Dr. vet. med. Liesma Vicinska, SIA Anitas veterinārais serviss veterinārārs...

Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena
Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena

Labvēlīgi dabas klimatiskie apstākli ļauj Latvijā pastāvīgi nodarboties ar ...