Saimnieks LV / 2024.gads (Janvāris)

Kas ir finansiālā drošība? Manuprāt, tā ir sajūta, kad mana turība nav vienā maisā vai pakļauta vienam riskam. Esmu novērojis, ka liela daļa uzņēmēju izvēlas ieguldīt tikai savā biznesā, lai gan apzinās, ka katram biznesam ir labi un ir slikti gadi un tas ir pakļauts riskam, bieži vien daudziem riskiem. Tāpēc, manuprāt, šāds ieguldījumu veids nevar sniegt finansiālo drošību.

Finanšu nozares praktiķi iesaka veidot savus turību vismaz trīs dažādās ieguldījumu kategorijās. Ir loģiski, ka uzņēmējam viena no šīm kategorijām ir savs bizness. Bieži vien nākamā ieguldījumu kategorija ir nekustamais īpašums (tajā skaitā zeme un meži), to ir viegli saprast un sajust. Savukārt piesardzīgi un no rūpēm izvairīgi krājēji arvien biežāk pievērš uzmanību obligācijām, kas būtībā ir aizdevumi citiem uzņēmumiem vai valstij (piemēram, iegādājoties krājobligācijas).

No samērā garlaicīga un droša ieguldījumu veida obligācijas pasaulē atkal nokļuvušas investoru uzmanības centrā, jo ir ievērojami palielinājies to ienesīgums. To veicinājusi centrālo banku cīņa ar inflāciju, īstenojot strauju bāzes procentu likmju kāpumu. Tā rezultātā obligāciju ienesīgums, kas pēdējā desmitgadē ir bijis zemajos viencipara skaitļos, tagad strauji audzis.

Obligāciju pievilcības pamatā ir procentu likmes. Salīdzinājumam – banku piedāvāto depozītu likmes ir 3–4 % apmērā (kas arī ir gana solīdi iepretim tam, ko bijām pieredzējuši), Latvijas valsts krājobligācijām 4 %, savukārt uzņēmumu piedāvāto obligāciju gada atdeve svārstās 8–13 % apmērā.

Piemēram, nesen Storent investoriem piedāvāja 11 % atdevi, LHV banka 10.5 % atdevi, savukārt Eleving grupa pat 13%.

Uzņēmumi izmanto obligācijas kā papildinājumu bankas sniegtajiem aizdevumiem vai situācijās, kad banku aizdevumi nav pieejami. Starp uzņēmumiem, kas investoriem ir pārdevuši obligācijas, ir minami Air Baltic, Elko, Clean R, Grenardi, Eco Baltia, Akropole, LHV un citi. Daudzi no pēdējiem publiskiem obligāciju piedāvājumiem ir bijuši ļoti pieprasīti investoru vidū. It īpaši aktīvi ir bijuši Igaunijas un Lietuvas ieguldītāji. Tā piemēram, LHV pēdējā subordinēto obligāciju emisijā investoru interese bija 16 reizes lielāka nekā piedāvātais obligāciju apmērs. Ņemot vērā lielo interesi, visticamāk līdz gada beigām ieguldītājiem tiks piedāvāta vēl virkne jaunu obligāciju laidienu, tajā skaitā no Latvijas uzņēmumiem.

Taču, par spīti augstajai popularitātei, privātiem investoriem joprojām ir grūti ieguldīt obligācijās. Pirmkārt, ir sarežģīti nodrošināt labu diversifikāciju (20 un vairāk dažādu obligāciju), jo, lai šādu portfeli izveidotu, ir ļoti aktīvi jāseko līdzi visiem obligāciju piedāvājumiem katrā Baltijas valstī. Turklāt daudzos gadījumos obligāciju minimālais ieguldījumu slieksnis ir no 100 000 EUR. Otrkārt, ne visiem ieguldītājiem ir nepieciešamās finanšu analīzes prasmes, lai atšķirtu labu piedāvājumu no ne tik pievilcīga. Treškārt, obligāciju iegādei ir nepieciešams ne tikai vērtspapīru konts, bet arī prasmes orientēties banku brokeru sistēmās. Tāpēc daudzi investori izvēlas ieguldīt obligācijās nevis paši, bet caur fondiem, kas nodrošina uzreiz diversificētu portfeli ar vērtspapīriem, ko ir rūpīgi atlasījuši finanšu jomas profesionāļi. Piemēram, ar ieguldījuma apmēru no 25 000 EUR Latvijas investoriem ir pieejams Capitalia pārvaldītais Baltijas uzņēmumu obligāciju fonds, kura atdeve kopš fonda darbības sākuma ir bijusi 8.9 % apmērā. Ieguldot Capitalia fondā, investors uzreiz iegūst savā īpašumā ieguldījumu Eco Baltia, Clean R, Akropole, Mogo un daudzu citu uzņēmumu obligācijās.

Jāatzīmē, ka Baltijas obligācijas bieži piedāvā 1–2 % lielāku ienesīgumu nekā ar līdzīgu risku novērtēti obligāciju vērtspapīri Rietumeiropā un nozīmīgi lielāku atdevi nekā obligāciju indeksu fondi. Turklāt investīcijām sava reģiona vērtspapīros ir informācijas pieejamības priekšrocība – uzņēmuma finansiālo un operacionālo sniegumu var vieglāk saprast, analizēt un monitorēt. Tāpat kapitāla tirgus Baltijā ir straujas attīstības posmā, un investoram, kas laicīgi iemācās tajā orientēties, var būt virkne priekšrocību nākotnē.

Iespējams, ka pašlaik salīdzinoši augstās atdeves, ko var nopelnīt ar ieguldījumiem obligācijās, nebūs vēl ilgu laiku. Taču pat pirms procentu likmju straujā kāpiena ar obligācijām varēja pelnīt 6–8 % gadā, pārliecinoši vairāk nekā banku piedāvātie depozīti, kas tad bija 0 % apmērā. Tāpēc, manuprāt, obligācijas ir ļoti noderīgs un ienesīgs ieguldījumu tips, kas uzņēmējam dod finansiālu neatkarību un drošību.