Saimnieks LV / 2019.gads (Novembris.)
Daudzus vienmēr ir interesējis, kas bija pirmais – vista vai ola? Savukārt Latvijas zinātniekiem svarīgi bija uzzināt, vai vietējo šķirņu govju piens ir piemērots piena pārstrādes produktu ražošanai. Tāpēc pirms pāris gadiem valsts pētījumu programmā tika uzsākts pētījums Vietējās izcelsmes govju saimnieciski nozīmīgo pazīmju ģenētiskā izpēte kvalitatīvu pārtikas produktu (biezpiena, siera) ražošanai, kas noslēdzās pagājušā gada nogalē, bet tika aktualizēts šovasar Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības organizētajā pasākumā MPS Vecauce. Vairāk par šo izpētes darbu un iegūtajiem rezultātiem zināja stāstīt LLU Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūta profesore Dr.agr. Daina Jonkus.
Pētījuma svarīgums
Latvijā ir divas vietējās izcelsmes slaucamo govju šķirnes – Latvijas brūnā (LB, lai atšķirtu no LB jaunā tipa govīm, turpmāk tekstā LBSDz), un Latvijas zilā (LZ), kuru pārstāvju skaits ar katru gadu samazinās, jo piena produkcijas apjoma ziņā tiem ir grūti konkurēt ar komerciālajām govju šķirnēm. Tomēr vietējās izcelsmes dzīvniekiem ir vairākas vērtīgas īpašības, kuru dēļ viņi būtu jāsaglabā. Viena no šīm īpašībām ir piena ķīmiskais sastāvs (augsts tauku un olbaltumvielu saturs, %). Piena pārstrādes produktu ražošanā īpaši svarīgi, lai pienā būtu ne tikai augsts tauku un olbaltumvielu saturs, bet arī piena pārstrādei piemērota olbaltumvielu kvalitāte, ko veido kazeīns (vidēji 80 % no piena kopējām olbaltumvielām) un sūkalu olbaltumvielas (vidēji 20 % no piena kopējām olbaltumvielām).
Gan piena produktivitāte, gan piena sastāvs govīm ir ģenētiski noteikts. Lai varētu veikt precīzu govju selekciju, nepieciešams noskaidrot dzīvnieku genotipu pēc noteiktiem gēniem.
Bioloģiskā materiāla ieguve un analīze
Par projekta norises gaitu stāsta profesore D. Jonkus. Pirmajā pētījuma gadā ieguvām un apkopojām informāciju par vietējo apdraudēto šķirņu (ģenētisko resursu) dzīvnieku skaitu un atrašanās vietām. Apbraukājot saimniecības, kuras atrodas dažādos Latvijas reģionos, bioloģiskais materiāls (asins paraugi) tika iegūts no apmēram 140 Latvijas brūnās un 110 Latvijas zilās šķirnes govīm, kā arī analizēts mākslīgās apsēklošanas stacijās uzkrātais vietējās izcelsmes vaislas buļļu bioprodukts.
No dzīvnieku bioloģiskā materiāla LLU Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā tika iegūti DNS paraugi, lai uzzinātu katra dzīvnieka genotipu pēc piena proteīna kappa (κ) kazeīna un beta (β) laktoglobulīna gēniem.
Kad bija noskaidroti govju genotipi, projekta dalībnieki atkal brauca uz saimniecībām, lai iegūtu nelielu daudzumu svaiga piena, un LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijā noteiktu dažāda genotipa govju piena recēšanas ātrumu un biezpiena iznākumu.
Projekta dalībnieki augstu vērtē abu šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrības – Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienību (Latvijas brūnā šķirne) un Šķirnes saglabāšanas apvienība Zilā govs (Latvijas zilā šķirne), mākslīgās apsēklošanas staciju un zemnieku atsaucību, atbalstot zinātniekus bioloģiskā materiāla (asins, bioprodukts un piens) ieguves laikā.
Piemērotākais genotips piena ražošanai
Uz jautājumu, kurš genotips ir piemērotāks piena produktu ražošanai, profesore atbild: „Dažādu valstu zinātnieki jau vairāk nekā 50 gadus pēta govju piena proteīna genotipu nozīmi piena pārstrādē. Noskaidrots, ka κ–kazeīns galvenokārt nosaka piena pārstrādes procesā iegūtā produkta iznākumu, bet β–laktoglobulīns piena koagulācijas (recēšanas) ātrumu un iegūtā produkta stingrību. Zinātnieki noskaidrojuši, ka pēc abiem gēniem piena pārstrādē vēlamākie govju genotipi ir BB un BB.
Gan LBSDz, gan LZ šķirnē govju ar κ–kazeīna gēna BB genotipu bija tikai 8 un 18 %. Turpretī pēc β– laktoglobulīna gēna vēlamais BB genotips novērots 82 % LBSDz un 68 % LZ šķirnes govīm. Genotipu analīze liecina, ka pēc kappa kazeīna gēna biežāk sastopamais genotips LZ šķirnē bija AB – 52 % govju, bet LBSDz šķirnē vairāk bija govju ar AA genotipu (54 %). LBSDz šķirnē AB genotips novērots 37 % govju.
Vienas šķirnes ietvaros, salīdzinot dažāda genotipa govju piena recēšanas laiku minūtēs un recekļa iznākumu %, noskaidrots, ka LBSDz govīm ar κ–kazeīna gēna BB genotipu bija augstākais olbaltumvielu saturs pienā, kā arī lielākais recekļa iznākums un tā stingrība, bet govīm ar AB genotipu bija mazākais piena recēšanas laiks.
No vietējo Latvijas brūnās šķirnes govju piena gatavotais siers bija dzeltenāks un valganāks.
Salīdzinājums ar Holšteinas melnraibajām
Pētījumā tika salīdzināta arī LBSDz un LZ govju piena kvalitāte un tā pārstrādes īpašības ar Holšteinas melnraibo (HM) govju pienu. Stāsta Daina Jonkus: „Analizētajos piena paraugos novērojām, ka LBSDz govju piena recēšanas ātrums bija vidēji par 5–8 minūtēm mazāks un recekļa iznākums vidēji par 5 % lielāks nekā HM govju piena paraugos. Arī LZ šķirnes govju piens sarecēja vidēji par 3–4 minūtēm ātrāk, un recekļa iznākums bija vidēji par 2 % lielāks nekā HM šķirnes govīm. Līdz ar to var secināt, ka vietējās Latvijas brūnās šķirnes govis nodrošina pienu ar lielāku piena sausnas saturu, labākām piena recēšanas īpašībām, kā arī no vietējām govīm ar atbilstošu genotipu var saražot vairāk piena pārstrādes produktu. Tomēr vietējās izcelsmes govju kontroles dienas izslaukums bija par 15–20 kg mazāks kā HM govīm. Tādēļ nevaram cerēt, ka lielsaimniecībās izvēlēsies audzēt govis ar ievērojami mazāku izslaukumu.”
Secinājumi un siera rituļi
Ko tad pētījums deva? Vispirms noteikti tika apzināti LBSDz un LZ šķirnes govju un vaislas buļļu genotipi un to piemērotība piena pārstrādei. Tālāk jau var veikt mērķtiecīgu pāru atlasi, lai nākamajās paaudzēs būtu lielāks govju skaits ar vēlamajiem genotipiem.
Profesore atzina, ka, lai arī Holšteinas govīm ir daudz augstāki izslaukumi, tomēr labos ēdināšanas un turēšanas apstākļos vietējās izcelsmes govis neesot tik mazproduktīvas. „Standartlaktācijā, kas ir 305 laktācijas dienas, LBSDz var dot 5–7 tūkst. kg piena ar ļoti augstu piena tauku (4.50 % un vairāk) un kopējo olbaltumvielu saturu (3.50 % un vairāk). Turklāt gan LBSDz, gan LZ šķirņu govis ir izturīgas un ilgmūžīgas, piemērotas vietējiem apstākļiem. Vietējās izcelsmes govis ir piemērotas turēšanai nelielos ganāmpulkos, tostarp bioloģiskās saimniecībās, jo no to saražotā piena var iegūt kvalitatīvus un augstvērtīgus piena pārstrādes produktus.”
Kā apliecinājums tam bija šogad Vecaucē Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienības organizētais seminārs par dzīvnieku ģenētiskās kvalitātes novērtēšanu, kurā varēja novērtēt piena pārstrādes produktu – sieru, kas gatavots no dažādu šķirņu govju piena. Jau vizuāli varēja redzēt, ka no vietējo Latvijas brūnās šķirnes govju piena siers bija dzeltenāks un valganāks, apliecinot, ka šo govju pienā ir augstāks tauku, olbaltumvielu un kazeīna saturs. Arī garšas īpašības šim sieram ir daudz izteiktākas un labākas par sieru, kas iegūts no citu šķirņu govju piena. Kā atzina siera gatavotāja, siera iznākums no LBSDz govju vienāda daudzuma piena bija par 19.3 % lielāks nekā no HM govju piena.”
Interese par vietējo dzīvnieku šķirnēm turpinās
Aprakstītais projekts ir noslēdzies, tomēr interese par vietējo dzīvnieku šķirnēm nav zudusi. Profesore Jonkus vērš uzmanību uz to, ka vietējās izcelsmes dzīvnieki ir Latvijas nacionālā bagātība, tie ir saglabājami, lai vairotu ģenētisko daudzveidību ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā. Daudzas Eiropas valstis, tajā skaitā Lietuva un Igaunija, aktīvi iesaistās vietējās izcelsmes lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu ģenētiskā un fenotipiskā izpētē un aktīvi rūpējas par to saglabāšanu.
Slaukt efektīvi nozīmē darīt to raiti, gādāt, lai dzīvnieki justos labi, un...
Agritechnica 2023 izstādē Strautmann iepazīstināja ar jaunu lopbarības savā...
Euromilk jau vairāk nekā trīs gadu desmitus ražo maisītājus, nepārtraukti p...
Gints Puplaksis, bijušais profesionālais elektriķis, nu ir viens no veiksmī...