Saimnieks LV / 2018.gads (Oktobris.)

Vēl pavisam nesen Valsts darba inspekcijas statistika* nepielūdzami vēstīja, ka ik pēc piecām stundām nelaimes gadījumā darba vietā cieš viens nodarbinātais. 2017. gadā nelaimes gadījumos darbā cietuši 1910 nodarbinātie, no kuriem 21 diemžēl gājis bojā, bet 206 guvuši smagus veselības traucējumus. Šie skaitļi ir satraucoši, tomēr jāņem vērā, ka vēl daudz biežāk darba devēji saskaras ar situācijām, kad darbiniekiem nākas kavēt darbu vienkāršas saaukstēšanās vai nelielas sadzīviski gūtas traumas dēļ. Tas savukārt nozīmē risku uzņēmuma konkurētspējai tik nozīmīgajai produktivitātei.

Par to, kā apdrošināšana var palīdzēt uzņēmumiem produktivitātes veicināšanā un kāpēc tā ir izdevīga gan darba ņēmējam, gan devējam, stāsta Iluta Esta – Ansone, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Kuldīgas reģiona klientu darījumu vadītāja.

Pieredze rāda – veseli darbinieki ir produktīvi un efektīvi darbinieki: „Mūsdienās ir daudz veidu, kā papildus algai un sociālajām garantijām veicināt darbinieku labklājību. Priecē, ka arvien palielinās to uzņēmumu īpatsvars, kas ir gatavi ieguldīt darbinieku darba vides uzlabošanā, jo arī sacensība par darbaspēku faktiski visās nozarēs kļūst arvien sīvāka. Aktivitātes, ko darba devēji var veikt, lai kļūtu pievilcīgāki darba ņēmēju acīs, ir ļoti daudzveidīgas. Tomēr ne visās nozarēs ir aktuāli ierīkot mūsdienīgus birojus ar greznām atpūtas telpām vai lutināt darbiniekus ar restorānā pasūtītām pusdienām un ceļojumiem. Piemēram, lauksaimniecībā šādas iespējas nebūs pieejamas, jo darba raksturs un apstākļi gluži vienkārši ir citādi. Tomēr tas, ko novērtē jebkurš darbinieks jebkurā nozarē, ir drošības sajūta un sirdsmiers, ko sniedz pārliecība, ka par mani parūpēsies, ja notiks kas negaidīts,” norāda Iluta Esta – Ansone.

Darbinieku veselība ir būtiska ikvienā nozarē, ikvienā kolektīvā. „Reizēm dzirdam klientus aizbildināmies, ka kolektīvos, kur vairums darbinieku ir vīrieši, pie ārstiem jau bieži neiet – tā ir vairāk sieviešu lieta. Tomēr mūsu pieredzē tā gluži nav – veselība ir svarīga kā vieniem, tā otriem gan preventīvi, gan arī tad, ja gadās kāda ķibele. Mūsu mentalitāte ir tāda, ka darbinieki nereti izvairās atklāti runāt ar darba devēju par veselības problēmām, un tās kļūst tikai sarežģītākas,” stāsta apdrošināšanas eksperte, uzsverot, ka apdrošināšana ir darba devēja vēstījums darbiniekam – tu esi novērtēts, un mums rūp tava veselība arī šeit, darba vietā.

Ko novērtē darbinieki?
Saskaņā ar BALTA aplēsēm jau vairāk nekā divas trešdaļas uzņēmumu patlaban iegādājas veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem (izpētē iekļauti darbinieki, kuru neto ienākumi pārsniedz 500 EUR). Šādas polises esamība līdztekus atalgojumam Latvijā jau ir kļuvusi teju par normu, ko cilvēki sagaida no atbildīga darba devēja.

„Pagājušajā gadā sadarbībā ar pētījumu kompāniju RAIT veicām aptauju, kuras ietvaros noskaidrojām, ka darbinieku vērtējumā apdrošināšana ir visvērtīgākais papildu ieguvums, ko nodrošina darba devējs. Tā veicina ne vien esošo darbinieku lojalitāti, bet arī kalpo kā konkurētspējas priekšrocība jauno darbinieku piesaistē. Šajā aptaujā 90 % darbinieku norādīja, ka, izvēloties darba devēju, apdrošināšanas polise ir ļoti nozīmīgs faktors,” stāsta I. Esta – Ansone, uzsverot, ka apdrošināšana ir ieguldījums ar garantētu atdevi: jo ātrāk un veiksmīgāk darbinieks atveseļosies, jo ātrāk varēs atgriezties darbā un dot savu ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē.

Veselības apdrošināšanas polise ne tikai dod iespēju rūpēties par veselību, tādējādi preventīvi novēršot saslimšanas risku, bet arī sniedz finansiālu atbalstu darbiniekam, kuram veselības apstākļu dēļ nākas apmeklēt ārstu, iegādāties medikamentus, doties uz maksas izmeklējumiem u.tml. Tas savukārt rada pozitīvu bilanci ģimenes budžetā, ļaujot atvēlēt naudu citām vajadzīgām lietām un ģimenes pasākumiem.

„Dzīve ir neparedzama, un, ja mēs zinātu, kad kāda ķibele gadīsies, tad noteikti jau iepriekš apakšā noliktu spilvenu, lai nesanāk sasisties,” veselības apdrošināšanas nozīmi komentē I. Esta – Ansone, norādot, ka situācija ar valsts nodrošinātajiem medicīniskajiem pakalpojumiem ne vienmēr vieš pārliecību, vai pacientam pienāksies finansiālais atbalsts ārstēšanai un cik lielā mērā, ja atgadīsies kas neparedzēts.

Veselības apdrošināšana sedz gan valsts noteikto pacientu iemaksu summas, gan maksas pakalpojumus – katrs klients var izvēlēties sev un savam kolektīvam atbilstošāko gan pēc iekļauto pakalpojumu klāsta, gan pēc maksājuma apmēra. Piemēram, prasīgākie klienti izvēlas segumus, kas ietver arī zobārstniecību, sportu, medikamentu daļēju apmaksu, optiku, masāžu, vingrošanu u.c. veselības uzlabošanas pasākumus.

Finansiāls ieguvums arī darba devējam
Pienācīga veselības aprūpe dod iespēju laikus parūpēties par veselību un novērst saslimšanas risku vai sniedz tūlītēju atbalstu gadījumos, kad ir nepieciešama medicīniskā palīdzība. Tādējādi slimības netiek ielaistas smagākās stadijās, līdz ar to samazinās darba nespējas laiks un ar to saistītie izdevumi, kas ir svarīgi darba devējam.

Nereti augstās konkurences apstākļos darba devējiem jāizšķiras, kādu papildu labumu piedāvāt saviem darbiniekiem. Ir darba devēji, kas izvēlas izmaksāt prēmijas, piemēram, par sasniegtiem mērķiem vai labi padarītu darbu. I. Esta – Ansone norāda, ka, plānojot darbinieka labumu grozu, ir vērts atcerēties, ka atšķirībā no prēmijām uz veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu attiecas vairāki nodokļu atvieglojumi, tajā skaitā nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, darba ņēmēja sociālais nodoklis un darba devēja sociālais nodoklis.

„Ja, piemēram, uzņēmums ir gatavs atvēlēt darbiniekam papildus algai 300 EUR gadā citiem labumiem, tad var salīdzināt divas iespējas. Viens variants būtu parūpēties par veselības apdrošināšanu darbiniekam, kur polise izmaksātu, piemēram, 300 EUR ar palīdzības garantu jeb segumu līdz pat vairākiem tūkstošiem eiro. Savukārt, ja šos 300 EUR uzņēmējs vēlēsies darbiniekam izmaksāt gada prēmijā, kopā ar nodokļiem un nodevām uzņēmējam šāda prēmija izmaksās jau vairāk nekā 500 EUR,” stāsta BALTA eksperte, uzsverot, ka, lai arī cilvēki nereti sliecas par izdevīgāku uzskatīt uzreiz sataustāmo labumu, tie, kuriem nācies izmantot apdrošināšanas polises priekšrocības veselības problēmu gadījumā, ir pārliecinājušies par finansiālo spilvenu, ko tā nodrošina, un to ļoti novērtē. Piemēram, reizēm uzņēmumi saskaras ar situāciju, ka, pieņemot darbā jaunu darbinieku, tas jautā pēc veselības apdrošināšanas, jo iepriekšējā darba vieta viņam tādu ir nodrošinājusi.

Savukārt, ja uzņēmumam nav ieplānoti izdevumi veselības apdrošināšanai, viens no alternatīviem risinājumiem, kā parūpēties par darbinieku veselību, ir nelaimes gadījumu apdrošināšana.

Kādos gadījumos izvēlēties nelaimes gadījumu apdrošināšanu?
Daudzi uzņēmumi saviem darbiniekiem izvēlas iegādāties nelaimes gadījumu apdrošināšanu vai arī to apvieno ar veselības apdrošināšanu. Šāda polise darbiniekiem nozīmē finansiālu pasargātību negaidītās dzīves situācijās, piemēram, ja piedzīvota kāda lielāka vai mazāka trauma.

I. Esta – Ansone: „Nelaimes gadījumu apdrošināšana Latvijā iegūst arvien lielāku popularitāti – sevi pasargāt, iegādājoties apdrošināšanas polisi, izvēlas arvien vairāk privātpersonu. Tāpat arī uzņēmumi biežāk izvēlas parūpēties par saviem darbiniekiem, lai situācijās, ja notiek kas negaidīts un bieži vien diemžēl arī nepatīkams, darbinieki varētu neraizēties, vai adekvātas medicīniskās aprūpes saņemšana ir pa kabatai vai ne. Nelaimes gadījumu apdrošināšanas segums sniedz finansiālu atbalstu situācijās no nelielām traumām (piemēram, izmežģīta pirksta) līdz pat nopietniem un arī letāliem gadījumiem.”

Atkarībā no seguma nelaimes gadījumu apdrošināšanas polise iekļauj atlīdzību par traumas faktu, slimnīcas dienas naudu, medicīniskajiem izdevumiem (ambulatoro un stacionāro ārstniecisko palīdzību, magnētisko rezonansi un datortomogrāfiju, maksas operācijām un protezēšanām, zobārstniecību, medikamentiem u.c.). Tāpat iespējams apdrošināt arī kritisko saslimšanu, ērču izraisīto saslimšanu un citus riskus. I. Esta – Ansone norāda, ka par to, cik plašu segumu darbinieku apdrošināšanai izvēlēties un kāda būs polises cena, uzņēmējiem iespējams uzzināt pie sava apdrošināšanas konsultanta, kurš izskaidros dažādus seguma līmeņus un palīdzēs nonākt līdz katram uzņēmumam individuāli vispiemērotākajam risinājumam.

„Lai kādu papildu labumu darba devējs izvēlētos saviem darbiniekiem, darbinieku labsajūtai un drošas darba vides nodrošināšanai neapšaubāmi ir jābūt prioritātei darba vietā. Mēs nevaram izvairīties no neparedzētiem notikumiem ikdienā, bet ir iespējas veikt preventīvus pasākumus, lai iespējami samazinātu riskus. Tas nozīmē domāt plaši, sākot no tā, ka negaidām, lai apslimis darbinieks nāktu uz darbu, beidzot ar to, ka visi darbinieki ir rūpīgi iepazīstināti ar darba drošības instrukcijām. Veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšana darbiniekiem ir vēl viens rīks darba devēja rokās, kā veicināt veselīgu darba vidi un uzņēmuma produktivitātes nepārtrauktību,” sarunu noslēdz BALTA pārstāve.

Interesanti fakti: nelaimes gadījumi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā
Pērn darbavietā bojāgājušo skaita ziņā trešajā vietā starp nozarēm bija lauksaimniecība un mežsaimniecība, kurās notika 14 % no kopējiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Visbiežāk nāvējošas traumas gūtas mežizstrādes darbu laikā, kad nodarbinātajam uzkritis koks.

2017. gadā visbiežākie darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu cēloņi bija:
• darba organizācija un ar to saistītie trūkumi no darba devēja puses (33 %) – neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība, kā arī nepietiekama veicamo darbu izpildes kontrole;
• nedroša rīcība no nodarbinātā puses (20 %) – nav ievērotas darba drošības instrukcijas, darba procesā nav lietots drošības aprīkojums vai IAL, kā arī darba pienākumi veikti ar neatļautām vai nepiemērotām darba metodēm u.c.

Jāuzsver, ka nereti letāli nelaimes gadījumi darbā notiek arī nodarbināto pārgalvības vai neapdomības rezultātā.

Avots: Valsts darba inspekcijas 2017. gada darbības pārskats.