Saimnieks LV / 2018.gads (Novembris.)

Ātraudzība, augstā produktivitāte un salīdzinoši īsais rotācijas periods ir daži no iemesliem, kādēļ bērzs ir viena no populārākajām koku sugām stādījumu ierīkošanai neizmantotajās lauksaimniecības zemēs. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātnieki jau vairākus gadu desmitus monitorē eksperimentālos dažādu koku sugu apmežojumus. Secinājums – bērzs šajos gados sevi ir apliecinājis no vislabākās puses.

Lai arī produktivitātē tas nevar sacensties ar hibrīdo apsi un papeli, tomēr praktiskā pieredze liecina, ka minēto ātraudzīgo koku plantāciju ierīkošana saistās ar lielām izmaksām un ļoti augstiem riskiem. Šobrīd, kad pārnadžu skaits mūsu mežos sit pušu visus līdzšinējos rekordus, skuju koku – egles un priedes stādījumu ierīkošanas gadījumā jārēķinās ar dzīvnieku bojājumu riskiem vai atjaunošanas izmaksām jāpierēķina klāt visai prāvas summas, kas būs jāatvēl jaunaudžu aizsardzībai.

Lielākos apjomos bērza stādījumus sāka ierīkot kopš 2002. gada, kad kļuva pieejams SAPARD programmas finansējums neizmantoto lauksaimniecības zemju apmežošanai. Šobrīd šie stādījumi ir sasnieguši vecumu, kad nepieciešams veikt koku skaita reducēšanu jeb krājas kopšanu. Kā pareizi plānot un veikt krājas kopšanas cirtes bērzu stādījumos un kādēļ tas ir nepieciešams, par to šajā rakstā.

Biezākos stādījumos kopšanas cirtes jāplāno agrāk
Kokaudzes turpmāko attīstību un produktivitāti lielā mērā nosaka tieši sākotnējais jeb ierīkošanas biezums. Ierīkošanas biezums nosaka arī brīdi, kad ir nepieciešams veikt pirmo jaunaudzes kopšanu. Savstarpējā vainagu noēnojuma dēļ atmirst apakšējie zari un notiek koku izstīdzēšana. Pārbiezinātās jaunaudzēs vispirms sāk samazināties caurmēra pieaugumi, bet koku augstuma pieaugumi tiek ietekmēti visai nedaudz līdz brīdim, kad zaļā vainaga proporcija kļūst kritiski maza. Tā rezultātā jaunaudzes ne vien sāk zaudēt produktivitāti, bet kļūst arī mazāk noturīgas pret sniegliecēm un vēja postījumiem. Gaismas prasīgām koku sugām (arī bērzam) šie procesi norisinās straujāk nekā ēncietīgajām sugām.

Ja tiek izmantots kvalitatīvs stādmateriāls un nepastāv ļoti augsts meža dzīvnieku postījumu risks, kvalitatīvam bērza stādījumam pilnībā pietiek ar 1600 kokiem uz hektāra. Praksē daudzi meža īpašnieki bērzu stāda biezāk – 2000–2500 kokus uz hektāra, nereti pat vēl vairāk. Tik biezu stādījumu ierīkošanai nav nekāda pamatojuma. Bez augstākām ierīkošanas izmaksām tiek radīta vēl viena problēma – pirmā krājas kopšana jāveic daudz agrāk. Krājas kopšana bērzu stādījumos jāuzsāk brīdī, kad vidējais koku augstums sasniedzis 12–14 m.

Vērtīgākais apaļkoksnes sortiments pirmajā krājas kopšanā ir papīrmalka. Pārbiezinātā jaunaudzē, kuras augstums ir ap 12 m, papīrmalku iespējams iegūt tikai no atsevišķiem kokiem, kuri tiek nocirsti kokmateriālu transportēšanai nepieciešamo pievešanas ceļu jeb tehnoloģisko koridoru izveides laikā. Šādas jaunaudzēs krājas kopšana visbiežāk ir ar negatīvu bilanci. Turpretim optimāla biezuma stādījumos kopšana nebūs nokavēta pat pie 14 m augstuma, un šādās jaunaudzēs pirmajā krājas kopšanā var iegūt aptuveni 30 m³ papīrmalkas, kas ļaus gūt ieņēmumus un atgūt ieguldījumus, kuri veikti jaunaudzes ierīkošanas brīdī.

Ir gadījumi, kad meža īpašnieki pārbiezinātās audzēs izvēlas novilcināt pirmo krājas kopšanu, lai varētu cirst lielāku dimensiju koksni. Šāda pieeja situāciju tikai pasliktina. Pieaugumi nomāktajiem, augšanā atpalikušajiem kokiem ir nelieli, un, novilcinot kopšanu par dažiem gadiem, papildus iegūstamās apaļkoksnes apjoms ir niecīgs, bet kokaudzes produktivitāte var tikt zaudēta neatgriezeniski.

Ja bērzu jaunaudzē vidējais augstums jau sasniedzis 2–3 m un koku skaits pārsniedz 1600 uz hektāru, vēlams stādījumu laikus izretināt, veicot sastāva kopšanu. Šādā gadījumā nekvalitatīvos, augšanā atpalikušos kokus un nevēlamo koku sugu kokus un krūmus var izzāģēt ar krūmgriezi.

Intensīvi saimniekojot, iespējams samazināt rotācijas ilgumu
Bērzu stādījumu mērķis ir izaudzēt augstas kvalitātes resno apaļkoksni, kuras galvenais paredzamais pielietojums ir saplākšņa ražošana. Mūsu līdzšinējie pētījumi apliecina, ka bērzu stādījumos bijušajās lauksaimniecības zemēs un intensīvi apsaimniekotās labāko bonitāšu mežaudzēs galvenās cirtes caurmēra sasniegšana 40 gados ir reāli sasniedzams mērķis. Tomēr šim rezultātam svarīgs ir ne vien optimāls ierīkošanas biezums, bet arī savlaicīgi un atbilstošā intensitātē veiktas krājas kopšanas cirtes.

Latvijā vecāko ierīkoto eksperimentālo bērza stādījumu vecums vien nedaudz pārsniedz 20 gadus. Lielāka pieredze bērzu stādījumu ierīkošanā un apsaimniekošanā ir Somijā, kur vecākie stādījumi jau sasnieguši ciršanas vecumu. Šajā valstī bērzu tiek rekomendēts audzēt 40–50 gadu rotācijā, paredzot divas krājas kopšanas cirtes pēc vienkāršas shēmas – katrā no kopšanām koku skaitu samazinot uz pusi. Ja stādīti tiek 1600 koki/ha, tad pēc pirmās krājas kopšanas tiek atstāti 800 koki, bet pēc otrās kopšanas – 400, kas tiek saglabāti līdz galvenajai izmantošanai.

Arī Latvijā mēs rekomendējam bērza stādījumos ar paredzamo rotāciju 40–50 gadi saimniekot ar divām krājas kopšanas cirtēm. Pirmajā krājas kopšanā, kuru ieplāno veikt pie audzes vidējā augstuma 12–14 m, koku skaitu reducējot līdz 800–1000 koki/ha. Otro krājas kopšanu paredz pēc aptuveni 10 gadiem, uz galveno cirti atstājot 400– 600 koki/ha.

Krājas kopšanas cirtes tehnoloģiskie risinājumi
Pirmajā krājas kopšanā bērzu stādījumos tiek cirsti nelielu dimensiju stumbri un iegūstamā koksne ir izmantojama tikai celulozes ražošanai vai enerģētikai. Līdz ar to pirmās krājas kopšanas rentabilitāte ļoti lielā mērā atkarīga no šīs apaļkoksnes tirgus cenas. Pēdējos gados kurināmā cenas ir kāpušas un iepriekš nereti mežistrādei zaudējumus nesošās kurināmās malkas gatavošana ir kļuvusi rentabla. Celulozes ražošanai izmantojamās papīrmalkas un skaidu plātņu ražotnēm piegādātās sīkkoksnes cena lielākoties ir augstāka nekā kurināmajai malkai, tomēr reģionāli situācija var būt atšķirīga. Pie zemām papīrmalkas cenām ir situācijas, kad Latvijas austrumu reģionos un Zemgalē sīkkoksni izdevīgāk realizēt kā kurināmo malku. Tā kā Latvijā nav celulozes rūpnīcu un papīrmalka tiek eksportēta lielākoties uz Somiju un Zviedriju, tās cena reģionos lielā mērā atkarīga no attāluma līdz eksporta ostām.

Meža izstrāde Latvijā pēdējos gados strauji kļūst arvien mašinizētāka un kokgāzēju jeb zāģeru darba apjomi samazinās ne vien galvenās izmantošanas, bet arī krājas kopšanas cirtēs. Pirmo krājas kopšanu bērzu stādījumos tomēr rentablāk veikt ar motorzāģi, nevis hārvesteru – koku nelielo dimensiju dēļ mašīnu produktivitāte būs zema un sagatavotās apaļkoksnes izmaksas ļoti augstas.

Pirmās kopšanas laikā kokmateriālu transportēšanai audzē tiek izzāģēti tehnoloģiskie koridori, kurus koksnes pievešanai izmantos arī otrajā krājas kopšanā. Tehnoloģisko koridoru izvietojumu nosaka vairāki faktori – audzes konfigurācija, grāvji un mitrās ieplakas, pievešanas virziens, augšgala krautuves atrašanās vieta utt. Parasti attālums starp pievešana koridoriem ir 20–25 m, lai starpjoslā sagatavotos apaļkoksnes sortimentus būtu ērti novietot pievedējtraktora manipulatora aizsniedzamā attālumā un otro krājas kopšanu būtu iespējams veikt ar hārvesteru. Tā kā stādījumus bijušajās lauksaimniecības platībās lielākoties ierīko regulārās rindās, vienkāršākais veids tehnoloģiskā koridora ierīkošanai ir izzāģēt vienu bērzu rindu. Ja attālums starp rindām ir 2 m, tad šādā veidā tiek izveidots 4 m plats koridors, kas ir pietiekami, lai pa to bez grūtībām varētu pārvietoties pievedējtraktors. Gadījumos, kad attālumi starp rindām ir lielāki, racionālāk ir tehnoloģiskos koridorus veidot ieslīpi vai perpendikulāri stādījuma rindām, lai koridoru tīkls neaizņemtu pārāk lielu audzes platību. Tomēr arī šādos gadījumos tehnoloģisko koridoru platumam nevajadzētu būt mazākam par 4 m. Koridorus vēlams veidot taisnus, kas atvieglos pievedējtraktora darbu un samazinās pievešanas laikā radītos bojājumus paliekošo koku stumbriem un saknēm.

Šobrīd arvien populārāka kļūst mazgabarīta tehnikas izmantošana mežizstrādē. Nelielu traktoru izmantošana kokmateriālu pievešanā kopšanas cirtēs saudzē augsni un ļauj mazināt kaitējumu paliekošajai audzei. Pieejami ir arī dažādi risinājumi, kuri vairāk uzskatāmi par hobija tehniku, piemēram, kvadracikla ar kokmateriālu transportam pielāgotām piekabēm. Šāda tehnika var pārvietoties pa šaurākiem ceļiem un nereti pat starp stādījuma rindām. Šādā gadījumā pirmajā krājas kopšanā tehnoloģiskos koridorus var neveidot, tomēr otrajā krājas kopšanā, kad tiks zāģēti resnāki koki, bez koridoru veidošanas neiztikt.

Pastāv viedoklis, ka tehnoloģiskos koridorus nepieciešams ieplānot jau stādījuma ierīkošanas brīdi un uz tiem kokus nestādīt. Mēs tomēr neatbalstām šādu risinājumu. Pirmajā krājas kopšanā, kad koku dimensijas ir nelielas, rentabilitāti lielā mērā ļauj uzlabot tieši tā koksne, kuru izcērt koridoros.

Šobrīd arvien populārāka kļūst mazgabarīta tehnikas izmantošana mežizstrādē.

Izcērtamo koku izvēle
Krājas kopšanā jāizcērt augšanā atpalikušie, bojātie un nekvalitatīvie koki. Bērzu jaunaudzēs koku diferencēšanās notiek samērā agri, un jau jaunaudžu vecumā var redzēt, kuri koki augšanā atpaliek un tiek nomākti. Ja šos tā sauktos starpaudzes kokus no audzes neizvāc krājas kopšanas ciršu laikā, viņi zaudē augtspēju un atmirst. Ne mazāk svarīgi ir laicīgi atbrīvoties no kokiem ar stumbru un zarojuma vainām, kā arī dzīvnieku vai mehāniski bojātiem stumbriem. Pati vērtīgākā stumbra daļa bērzam ir pirmais nogrieznis virs celma aptuveni 6 m garumā. Ja stumbra apakšējā daļā ir sausi resni zari, plaisas un plaši mizas bojājumi, šī koksne nebūs derīga saplākšņa ražošanai. Tāpat vēlams laicīgi izcirst kokus ar dubultām galotnēm, padēliem (padēls – resns, stumbrā šaurā leņķī ieaudzis zars, kas izveidojies no augumā atpalikušas vai atmirušas agrākās galotnes) un resnu zaru grupām, lai atbrīvotu augšanas telpu labākas kvalitātes kokiem. Šie nekvalitatīvie koki bieži vien ir ar kuplu un spēcīgāku vainagu un nomāc blakus esošos bērzus.

Tā kā bērza selekcija tika uzsākta salīdzinoši nesen, gadsimtu mijā ierīkotajos stādījumos izmantoja stādus, kuri audzēti no mežaudzēs ievāktām sēklām. Stādu trūkuma dēļ apmežojumos nereti izmantoja arī mežeņus – dabiskas izcelsmes stādus, kurus saraka mežmalās un aizaugošās pļavās. Līdz ar to tagad daudzviet bērzu stādījumos ir samērā daudz zemas kvalitātes koku.

Plantāciju mežos meža apsaimniekošana ir vienkāršāka
Jāprecizē, ka uz atstājamo koku skaitu veidotās rekomendācijas kopšanas intensitātei un tehnoloģisko koridoru izveidei ir pielietojamas tikai platībās, kuras atbilstoši MK noteikumiem Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi reģistrētas kā plantāciju meži. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos, vadoties pēc mūsu rekomendētās intensitātes, kokaudze var tikt izretināta zem minimālā šķērslaukuma, kas ir krājas kopšanas cirtes intensitāti limitējošais rādītājs mežaudzēs. Noteikumos par koku ciršanu mežā pēc kopšanas cirtes saglabājamās minimālā šķērslaukuma vērtības tiek reglamentētas atkarībā no mežaudzes vidējā augstuma. Arī tehnoloģisko koridoru platība mežaudzēs ir limitēta un nedrīkst pārsniegt 20 % no kopējās audzes platības.

Atšķirībā no koku skaita, kuru pietiekoši vienkārši kopšanas laikā var kontrolēt gan apļveida parauglaukumos, gan pēc vidējā attāluma starp paliekošajiem kokiem, šķērslaukuma precīza noteikšana ar parauglaukumu metodi prasa zināmas iemaņas un jaunaudzēs var būt visai neprecīza. Tāpat jāņem vērā, ka, mērot paliekošo šķērslaukumu, kokmateriālu transportēšanas laikā veidotie tehnoloģiskie koridori jāieskaita audzes kopējā platībā.

Ieaudzētās jaunaudzes reģistrācijai par plantāciju mežu ir vairākas priekšrocības. Meža īpašnieks ne vien brīvi var izvēlēties meža apsaimniekošanas režīmu un rotācijas ilgumu – uz šīm kokaudzēm neattiecas mežam noteiktie koku ciršanas ierobežojumi, bet arī vajadzības gadījumā salīdzinoši vienkārši platību atgriezt atpakaļ lauksaimnieciskajā ražošanā. Jāatgādina, ka meža īpašniekiem ir iespēja pārreģistrēt savu ieaudzēto mežu par plantāciju mežu, ja vien platība neatrodas teritorijās, kurās plantāciju mežu ieaudzēšana ir aizliegta, – īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ūdenstilpju aizsargjoslās, mikroliegumos un citos MK noteikumos Nr. 308 minētajos gadījumos.

Materiāls sagatavots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.–2020. gadam pasākuma Ieguldījumi mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošanā apakšpasākumas 16.2. Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei līdzfinansētā projekta Nr. 17–00–A01620–000022 Risinājumu izstrāde bērza finierkluču plantāciju produktivitātes un kvalitātes paaugstināšanai ar krājas kopšanas cirtēm ietvaros.