Saimnieks LV / 2018.gads (Oktobris.)

Sezonas izskaņā daudzviet neuzartajās rugainēs galvu lepni izslējusi vārpata. Kā nu ne, pamatkultūra novākta, bet par starpkultūru saimnieks nav izšķīries vai arī tās zelmenis ir ar robiem. Vārpata vēl joprojām ir Eiropā izplatītākā problēmnezāle, lai gan ir izstrādāti un literatūrā pieejami ieteikumi tās efektīvai ierobežošanai.

Vai rudenī vēl varam ar to pacīkstēties? Jā, varam. Arī bez ķīmijas. Labākā praktiķu pieredze un jaunākie zinātnieku pētījumu rezultāti to apstiprina. Vienīgi ar vārpatu jau stipri piesārņotos laukos tas prasīs vairākas sezonas.

Lai cīņā uzvarētu, labi jāpazīst pretinieks. Lauksaimniecībā izmantojamā zinātnes projekta Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos ietvaros vārpatai tika sagatavota vizītkarte*.

Bet nu par papēžiem!
Pirmais: Izrādās, ka vārpata nepanes dažus kaimiņus – tos augus, kuru sakņu izdalījumiem (sekundārie metabolīti) ir bremzējoša ietekme uz tās attīstību. Šāda ietekme ir griķiem. Pārbaudot griķu zaļmasas ekstrakta ietekmi uz vārpatas sēklu dīdzību, konstatēts dīdzības samazinājums par 40 %. Ja izvilkums gatavots no visām auga daļām, vārpatas sēklu dīdzība samazinās par 73 %. Tas nozīmē, ka starpkultūrā iesētie un uz pavasara iearšanu atstātie griķi bremzē vārpatas izvēršanos. Ja griķi sasmalcināti un atstāti kā mulča, efekts ir vēl lielāks.

Izpētīts arī, ka būtiska nozīme ir griķu sējas laikam attiecībā uz augsnes kustināšanu. Jo drīzāk pēc augsnes apstrādes griķi iesēti, jo to vārpatas nomākšanas spēja izteiktāka. Ja griķi sēti, piemēram, trīs nedēļas pēc augsnes apstrādes, tad vārpatas zaļmasas ir par 39 % vairāk nekā tad, ja tie būtu iesēti augsnes apstrādes dienā.

Somijā līdztekus griķiem zinātnieki pētīja** vārpatas kaimiņu būšanu arī ar citiem aleloķīmiskas vielas saturošiem augiem – lauka pupām, eļļas kaņepēm, vīķiem, balto lupīnu un ķimenēm. Neraugoties uz vārpatai netīkamo vielu saturu, vīķi, ķimenes un kaņepes vārpatai traucē maz, galvenokārt tāpēc, ka minēto augu attīstība sākumā ir salīdzinoši gausa. No abiem pārbaudītajiem pākšaugiem vārpatu labāk nomāc lauka pupas. Savukārt baltās lupīnas alkoloīdi (lupanins un sparteins) vārpatu nomāc spēcīgāk nekā ķimeņu sastāvā ietilpstošie timols, karvakols un karvons.

Otrais: Vārpatai, tāpat kā vairumam augu, augšanai un attīstībai vajag gaisu. Ja veikta tikai virspusēja (sekla) augsnes apstrāde, vārpata jutīsies labi un augs griezdamās. Ja pēc seklās apstrādes ļauj ieaugties tās sasmalcinātiem (līdz 10 cm gariem) sakneņiem un, kad tie saasnojuši, veic dziļu (vismaz 25 cm) augsnes apvēršanu, vārpata nosmaks. Tāpēc arī šo paņēmienu zemkopji nosaukuši par vārpatas smacēšanas metodi.

Trešais: Vārpatas sakneņi (kā jau pārsvarā visu augu saknes) baidās no saules un vēja! Ir izpētīts, ka praktiski neataug tās sakņu dzinumi, kuri īsāki par 5 cm un atradušies augsnes virskārtā vairāk nekā trīs nedēļas. Ja šajā periodā gadās sauss laiks, dzinumi iet bojā. Garāki un dziļāk augsnē iestrādātie dzinumi tiek pie mitruma un – jūtas labi. Šobrīd zinātnieki strādā pie tā, lai šiem īsajiem vārpatas sakņu dzinumu gabaliņiem atrastu nāves punktu – iestrādes dziļumu, kad tie vairs neataug.

Aprakstītās vārpatas vājās vietas nav nekāds jauns atklājums, tomēr īpaši vārpatai veltīto pētījumu rezultāti var palīdzēt praktiķiem veiksmīgāk vadīt pamatkultūru un nezāļu sadzīvi tīrumā.

Nezāles, arī šī visai agresīvā vārpata, ir ārstniecībā izmantojami augi. Saraksts ar vainām, kuras var dziedēt, izmantojot vārpatas sastāvdaļas, ir visai garš. Ir atrodama arī informācija par vārpatu kā pārtikā izmantojamu augu: izmantojams ir saknenis, gan vārītā veidā, gan pēc izžāvēšanas samats miltos un pievienots kā piedeva, cepot kviešu maizi. Ir receptes, kā no sakneņiem gatavo sīrupu un alu. Jaunas vārpatas lapas un dzinumi var būt pavasara salātu un vitamīnu dzērienu receptēs, sēklas – labs šķiedrvielu avots. Tātad vārpata ir noderīgs augs. Tomēr, ja audzējam labību, tad bioloģiskās daudzveidības sekmēšana uz vārpatas rēķina nebūs pareizā izvēle.

*http://www.laapc.lv/wp–content/uploads/2017/02/Buklets_Nez%C4%81les_2016.pdf

**Allelopathy Journal 33 (2): 227–236 (2014).