Saimnieks LV / 2020.gads (Septembris.)

Augusta sākumā Libānas galvaspilsētā Beirutā nogranda sprādziens, kas laupīja vairāk nekā 170 cilvēku dzīvības, vairākus tūkstošus ievainoja, nopostīja pilsētas centru un ostu – Libānas ekonomikas un pārtikas importa artēriju. Sprādzienu izraisīja ugunsgrēks ostas noliktavā, kurā sešus gadus nedrošos apstākļos glabājās 2750 t lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta. Blakus sprādziena vietai atradās valsts lielākā graudu glabātuve, tagad iznīcināti ap 85 % Libānas graudu krājumu un valsts ir atkarīga no graudaugu importa, jo pati spēj izaudzēt tikai desmito daļu nepieciešamā.

Amonija nitrāts jeb amonija salpetris ir plaši izmantojams slāpekļa mēslojums, tāpēc to iegādājas dažādu lauksaimniecības kultūru audzētāji. Vides un drošības eksperti norāda, ka, lai notiktu tāda mēroga negadījums, ir neveiksmīgi jāsakrīt ļoti daudziem apstākļiem, kas ir praktiski neiespējami zemnieku saimniecībās, kur šo mēslojumu uzglabā daudz mazākos apjomos, īsāku laiku un ar lielāku atbildību. Amonija nitrāta detonēšanas bīstamību rada liels daudzums vielas, tās atrašanās milzīga karstuma ap­­stākļos vai arī tā pakļauta ļoti spēcīga trieciena vilņa iedarbībai, piemēram, no šāviņa. Šai vielai ir zema kušanas temperatūra, līdz ar to, cenšoties to dedzināt, tā kusīs, bet nekas nenotiks.

Lielāki riski saistībā ar minerālmēslu uzglabāšanu ir industriālos objektos. Latvijā šī gada 1. janvārī bija seši paaugstināta riska objekti, kuros uzglabā vai var tikt uzglabāts amonija nitrāts vai to saturoši minerālmēsli, no tiem piecos var vai tiek uzglabāts vairāk par 50 t, informē Valsts vides dienests. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sagatavojis Latvijā izvietoto paaugstinātas bīstamības objektu aktualizētā saraksta projektu, kurā iekļauti arī 13 ar amonija nitrātu saturoša mēslojuma biznesu saistīti objekti. Dienests informē, ka, veicot pārbaudes paaugstinātas bīstamības objektus, tostarp amonija nitrātu saturošu minerālmēslu glabātuvēs, pēdējos gados būtiski pārkāpumi nav konstatēti.

Zemnieku saimniecībās salīdzinoši lielākus riskus drīzāk varētu radīt nemākulīga graudu, miltu uzglabāšana, šķidrmēslu krātuvju apsaimniekošana, kur Latvijā notikuši negadījumi arī pēdējos gados.

Dainis Pelšs, SIA Linas Agro minerālmēslu tirdzniecības komercdirektors:
– Mūsu valstī amonija nitrāta iegāde tiek stingri kontrolēta, to var iegādāties tikai vairumtirdzniecībā, kur katrs pircējs tiek identificēts un apliecina, ka viela tiks izmantota tikai augu mēslošanai. Savukārt par tālāko uzglabāšanu zemnieku saimniecībā atbild īpašnieks, ievērojot visus nepieciešamos ugunsdrošības un darba drošības aspektus, gluži tāpat kā uzglabājot, piemēram, degvielu.

Pats par sevi amonija nitrāts nav bīstams, ja vien netiek veiktas kādas īpaši ekstrēmas darbības, piemēram, blakus kurts ugunskurs, tāpēc jāsaka, ka neviena viela nav muļķu droša. Manā vairāk nekā 20 gadus lielajā pieredzē nekad nav bijušas problēmas, izmantojot šo vielu – ne ar mazāka vai lielāka mēroga lietotājiem, ne tirgotājiem vai tranzīta pakalpojumu sniedzējiem, pārkrāvējiem Rīgā. Nelaime Beirutā atgadījās tādēļ, ka amonija nitrātam tur vispār nevajadzēja atrasties, tas bija neprofesionāļu uzraudzībā, tāpēc sprādziens varēja notikt arī ar jebkuru citu uzliesmojošu vielu.

Amonija nitrāts ir normāls lauksaimniecības produkts, ko droši var izmantot. To var turēt gan telpās, gan ārā. Uz minerālmēslu iesaiņojuma vienmēr ir norādīts, kā tas jālieto un jāuzglabā, lauksaimniekiem tas ir zināms, jo amonija nitrāts nozarē tiek lietots jau ļoti sen. Pašlaik Eiropas Savienībā ir tendence tā lietojumu pēc iespējas samazināt, aizstājot ar citiem nitrātu saturošiem mēslojumiem, kopā ar kalciju, sēru, fosforu, kas attiecīgi samazina nitrātu saturu, tā padarot to mazāk bīstamu apkārtējai videi.

Amonija nitrāta minerālmēsli, to bīstamība un prasības darbībām ar tiem

Jānis Prindulis, SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment vecākais konsultants (uzņēmums vairāk nekā 20 gadus veic industriālā riska ekspertu pakalpojumus, sniedzot konsultācijas un veicot novērtējumus lielai daļai Latvijā esošo rūpniecisko avāriju riska objektu):

− Normālos apkārtējās vides apstākļos amonija nitrāta (AN) minerālmēsli nav degoši un no tiem neizdalās tvaiki vai gāzes, kas būtu sprādzienbīstamas. Tomēr AN saturoši minerālmēsli ir bīstamā ķīmiskā viela, jo pēc savām īpašībām AN ir oksidējoša viela. Tas nozīmē, ka, piedaloties citu degošu vielu ugunsgrēkā, šī viela termiski sadalās, izdalot papildu skābekli. AN izdalītais skābeklis uztur degšanas procesu pat vidē, kur ārēja skābekļa piekļuve nav nodrošināta. Tāpat ir iespējama arī uzliesmojošu vielu, piemēram, degvielu, kokmateriālu, audumu un citu organisku vielu pašaizdegšanās, nonākot saskarē ar oksidētāju.

Uzreiz gan jānorāda, ka ir būtiska atšķirība starp AN saturošiem minerālmēsliem un AN kā ķīmisku vielu, kas nav speciāli sagatavots lietošanai lauksaimnieciskās darbības vajadzībām. AN bīstamība tiek samazināta, to granulējot visiem pazīstamo lodīšu veida granulās (tehnikā amonija nitrāta daļiņas ir kristāliskas), kas papildus tiek apstrādātas ar pretsalipšanas apvalku. Tādējādi tiek samazināta iespēja vielas molekulām tuvināties un veidot iekšējus spriegumus, kas savukārt var novest arī pie iekšējām reakcijām. Aizsargapvalks samazina arī iespējas AN nonākt saskarē un reaģēt ar citām organiskām vielām. Pirms AN minerālmēsli tik ievesti Eiropas Savienības tirgū, visām AN minerālmēslu partijām neatkarīgā laboratorijā tiek veikts detonācijas tests. Izturot šo testu, tiek gūts apliecinājums, ka produktam ir augsta detonācijas pretestība, zema sprādzienbīstamība un ir pieļaujama tā nodošana lietotājam.

Tomēr, ja AN minerālmēsli tiek nepareizi transportēti, uzglabāti vai lietoti, veidojas faktori, kas var samazināt vielas detonācijas noturību. Viens no faktoriem ir mitrums, kas bojā minerālmēslu granulu apvalka noturību. Otrs faktors ir siltuma iedarbība – karsējot AN virs temperatūras +170 °C, tas sāk ķīmiski sadalīties, bet strauja pašsadalīšanās sagaidāma temperatūrā virs +290 oC. Trešais faktors, kas palielina AN minerālmēsliem bīstamību, ir to sajaukšanās ar degvielām, eļļām, hlorīdiem, varu, cinku un organiskām vielām. Tas gan nenozīmē, ka kāds no minētajiem faktoriem uzreiz izraisa AN masas eksploziju, jo sprādziena attīstībai nepieciešama detonācija. Var teikt, ka amonija nitrāta minerālmēslu eksplozija nav biežākais avārijas attīstības scenārijs. Tomēr Beirutā nesen notikusī avārija liecina, ka pilnībā izslēgt to nevar.

Zinot AN minerālmēslu un citu ķīmisko vielu potenciālo bīstamību, Latvijā un citās ES valstīs ir izstrādāti normatīvie dokumenti, kas regulē darbības ar bīstamajām ķīmiskajām vielām. Visi saimnieciskās darbības veicēji Latvijā, kuri izmanto AN minerālmēslus lielos daudzumos, tiek reģistrēti, un to darbība tiek uzraudzīta. Atbilstoši 19.09.2017. MK noteikumiem Nr. 563 Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība par C kategorijas paaugstinātas bīstamības objektu tiek klasificēts uzņēmums, kura teritorijā vienlaicīgi var atrasties 100 t un vairāk tīra amonija nitrāta minerālmēslu, savukārt, ja objektā vienlaicīgi var uzglabāt 1250 t un vairāk tīra AN minerālmēslu, objekts klasificējas kā B kategorijas paaugstinātas bīstamības objekts, bet, ja uzglabāšanas apjoms sasniedz 5000 t, objekts pieskaitāms A kategorijas paaugstinātas bīstamības uzņēmumiem. Katra tipa uzņēmumiem jānodrošina un noteiktā kārtībā jāapliecina, ka darbības ar bīstamajām vielām tiek veiktas droši un uzņēmums zina, kā rīkoties, ja noticis negadījums vai avārija.

Ar noteiktu periodiskumu, kas atkarīgs no paaugstinātas bīstamības objekta kategorijas, VUGD, Valsts vides dienests, Valsts darba inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic šo objektu inspekcijas. Tāpat periodiski tiek veikta uzņēmumu gatavības pārbaude, kur gan pašā uzņēmumā, gan sadarbībā ar VUGD tiek veiktas teorētiskas un praktiskas mācības civilās aizsardzības jomā.

Amonija nitrāta minerālmēsli var būt arī kompleksā mēslojuma sastāvā, šādos gadījumos minerālmēslu bīstamība uzskatāma par zemāku un kvalificējošās robežvērtības ir lielākas. Tāpat pastāv arī citi minerālmēsli, piemēram, nātrija nitrāts vai kālija nitrāts, kuriem arī piemīt oksidējošas īpašības, un, lai arī to bīstamība netiktu saistīta ar eksplozijas risku, to lietošanas un uzglabāšanas apstākļiem jāpievērš pastiprināta uzmanība un noteikta glabāšanas apjoma sasniegšanas gadījumā uz tiem attiecināmas iepriekš minēto MK noteikumu prasības.  

Amonija nitrāta iegādes noteikumi

Valsts augu aizsardzības dienests:
– Saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu aprites likuma 5. panta 6. un 7. apakšpunktu tirdzniecības vietās personai, kas vēlas iegādāties mēslošanas līdzekli, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16 % vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, ir jāuzrāda pircēja apliecinājums par to, ka mēslošanas līdzekli izmantos tikai augu mēslošanai (vai, ja persona uzrāda atļauju, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu apriti), kā arī tirgotājam grāmatvedības reģistrā jānorāda pircēja nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs (juridiskām personām) vai personas kods (fiziskai personai).
Savukārt tirgotājam par šāda mēslošanas līdzekļa iegādi grāmatvedības reģistrā norāda:
1) amonija nitrātu saturoša mēslošanas līdzekļa nosaukumu un pamatsastāvu;
2) pircēja Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru (juridiskai personai) vai personas kodu (fiziskai personai).

Pārdodot jebkuru bīstamu ķīmisku vielu, pārdevēja pienākums ir nodrošināt pircēju ar informāciju par vielas bīstamību un prasībām, lai nepieļautu šīs bīstamības izpausmes, kā arī rīcību avārijas situācijās. Šim nolūkam katrai vielai tiek izstrādātas ķīmiskās vielas drošības datu lapa, ko pircējs, ja pārdevējs pats neizsniedz, var pieprasīt no pārdevēja.

Arī saimniecībām, kas nesasniedz iepriekš minētajos MK noteikumos norādītos AN minerālmēslu vienlaicīgās glabāšanas apjomus, būtu atbildīgi jāizturas pret oksidējošu vielu drošu uzglabāšanas apstākļu nodrošināšanu. Sevišķi tas attiecas uz zemnieku saimniecībām, kurās intensīvas darbības laikā AN minerālmēsli var nonākt ciešā saskarē ar dīzeļdegvielu vai citām organiskām vielām, kā arī var tikt uzglabāti tuvu degošiem materiāliem.

Uzņēmumi, kas veic darbības ar AN minerālmēsliem lielos apjomos, piemēram, SIA Riga Fertilizer terminal, SIA Baltic Agro un LPKS LATRAPS, ir veikuši savas darbības riska novērtējumus, izveidojuši drošības pārvaldības sistēmas, kā arī veic to uzturēšanu, izmantojot SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment industriālā riska ekspertu pakalpojumus.