, .
cloudy 2.3℃
Vārda dienu svin: Lavīze, Luīze, Laila

Upes vidējais dziļums ir 80 cm, bet govs noslīka

Gatis BĒRZIŅŠ , 30-03-2023
Upes vidējais dziļums ir 80 cm, bet govs noslīka

Saimnieks LV / 2021.gads (Decembris.)

Es runāšu par slāpekļa mēslošanu un kļūdām, to darot. Varētu jautāt – kāds tam sakars ar govi? Kā vienā, tā otrā gadījumā rezultāts ir bēdīgs, ja lietām pieiet vienkāršoti. Proti, ja saimnieks, dzenot govi pāri upei, pieņem, ka upe ir pietiekami sekla, jo vidējais tās dziļums viņa lopiņam nav bīstams. Tāpat, ja pieņem, ka slāpekļa papildmēslojuma gada normai ir sakars tikai ar plānoto ražas apjomu, un izstrādā vidējās devas visur vienādi.

Līdzīgi kā upes virsma neko neliecina par atšķirīgo tās gultnes dziļumu, tā arī, skatoties no lauka malas ar neapbruņotu aci, nevar spriest, cik atšķirīgi augi ir augsnes resursu nodrošināti ar slāpekli.
1. tabulā sniegti vairāku gadu pētījumu rezultāti par optimālo ziemas kviešu ražu. Optimums ir pelnošākais ražas līmenis ar labāko ieņēmumu un izmaksu attiecību. Uzrādīta arī nepieciešamā optimālā N norma tīrvielā (iesk. kvalitātei) un bāzes raža. Bāzes raža ir raža, kas izaugusi pilnībā bez N papildmēslojuma. Jāatzīmē, ka arī Latvijā ir veikti pētījumi un zaļi iekrāsotie dati atspoguļo vietējos datus.

Pētījuma rezultāti skaidri parāda, ka augsnes resursu nodrošinājums kopējās ražas veidošanā ir ārkārtīgi neprognozējams. To ietekmē augsnes dabiskie agroķīmiskie resursi, bioloģiskā aktivitāte, mainīgā temperatūra un ūdens/gaisa attiecība augsnē. Visi šie rādītāji ir mainīgi un savstarpēji ietekmē cits citu.

Dr. Alberta pētījumā divi dažādi gadi atspoguļo to, cik atšķirīga var būt augu vajadzība pēc N papildmēslojuma: 2012. gadā augsne pilnībā nodrošināja ražas apjomu 5.07 t/ha, taču bija potenciāls to kāpināt līdz optimālajai – 10.65 t/ha ar
240 kg/ha N normu. Augsnes resursi paši nodrošināja 48 % ražas. Toties 1998. gada pētījumā augsnes resursi nodrošināja jau 96 % no optimālās ražas, tāpēc vairāk par 90 kg/ha N mēslojuma tīrvielā nav rentabli mēslot.

Vai lauksaimnieks var iepriekš paredzēt optimāli nepieciešamo kopējo slāpekļa normu un pareizu devu sadalījumu? Nē!

Katrā laukā un lauka nogabalā atšķiras agroķīmiskie un bioloģiskie resursi. Klimatiskie apstākļi veģetācijas periodā var atšķirīgi atbrīvot šos dabiskos resursus. Tāpēc jebkāds lēmums par N devu bez mērījumiem ir pieņēmums. Tas ir tāds pats pieņēmums, kā pieņēmums par nemainīgu upes gultnes vidējo dziļumu visās teces vietās. Tā nebūt nav niecīga problēma. Kādus zaudējumus konstantas N devas mēslošana nenovērš attiecībā pret kontrolētu devu?

Konstantā metode ir mēslošana ar vai bez gudrajiem mēslojuma izstrādes agregātiem un ar vai bez pārklājuma kontroles. Toties visos lauka nogabalos ar vienu un to pašu devu. Kontrolētā metode ir mēslošana ar mēslojuma izkliedētāju, kas aprīkots ar slāpekļa sensoru un mērķtiecīgi regulē N mēslojumu, tikai lai kompensētu trūkstošos N elementus optimālai auga barošanai un padarītu vienmērīgu augu attīstību. Skat. 1. attēlu.

1. attēls. Heterogēns slāpekļa nodrošinājums augiem konstantajā un viendabīgs kontrolētajā tehnoloģijā.

1. tabula. Optimālā N norma, ieskaitot kvalitātes mēslojumu. Dati izmantoti no Latvijā vadošā pētnieka A. Ružas pētījuma (2009.–2012., Priekuļi, Stende) un Dr. Alberta, LfULG (1994.–2013., Saksija, Vācija)

Jāuzsver, ka tirgū ir tikai viens sensors, YARA N-sensor, kas pilnībā nodrošina korektu N nodrošinājuma mērījumu augos un ietver inteliģentu rekomendāciju programmu, pasargājot lietotāju no kļūdām. Bez šiem parametriem nav iespējama kontrolēta N mēslošana.

Vērtējot tabulā sniegtos 2001. gada datus, ja lauksaimnieks pieņēmis, ka viņam 8 t ražošanai jāmēslo, kā ierasts 200 kg N/ha, tad aktuālajā gadā viņš nebūtu guvis labāko peļņu, jo būtu nevajadzīgi ietaupījis 21 kg N/ha un zaudējis lielākus līdzekļus uz neiegūtās ražas vai uz kvalitātes rēķina. Taču nākamajā – 2002. gadā, mēslojot 200 kg N/ha, tiktu lieki iztērēti 89 kg N/ha, pārmēslojot augus. Sakarā ar saimnieka iejaukšanos auga augšanas procesos, pārliekusakāpinot N koncentrāciju augsnē, vairāk jālieto augšanas regulatori, fungicīdi, radot papildu izmaksas, turklāt jārēķinās ar lieliem veldres riskiem. Pārāk lielās salmu masas apgrūtinās nākošā kūltūrauga iesakņošanos. Pēc pieredzes varu teikt, ka pārmēslošana ar 89 kg N/ha rada stipri vairāk problēmu nekā 200 EUR/ha zaudējumus, kā arī atstāj sliktu ietekmi uz vidi. Vērtējot Dr. Alberta pētījumu optimālās N normas standartnovirzi, tie ir +/- 41 kg N/ha no to vidējiem 191 kg N/ha. Respektīvi, ja lēmuma pieņēmējs saimniecībā katru gadu paredz izlietot vidēji 191 kg N/ha, tad 70 % gadījumu no optimālās normas viņš būtu novirzījies par vidēji 41 kg/ha. Ražojošajos laukos vidēji 20 x 20 m nogabalos ir atšķirīgi augsnes auglības apstākļi ar attiecīgu ietekmi uz slāpekļa efektivitāti, ko ietekmē augsnes un laika apstākļu mainība un daudzi citi faktori. Lai lauksaimniekam rastos objektīvs priekštats, kādas tehnoloģijas izvēlēties, būtiski ņemt vērā, kādas pētījumu metodes salīdzinājumam ir izmantotas. Konstantās devas un kontrolētās devas salīdzinājumam ir pielietojamas OFR (on-farm-research) pētījumu metodes. Pētījumos izmanto ražojošus laukus 20–40 ha platībās. OFR ir pati precīzākā pētījumu metode augkopības zinātnē, kas garantē augstāko rezultātu precizitāti, rēķinoties ar visiem augu augšanu ietekmējošiem faktoriem. Uzskaitot precīzākus ciparus salīdzinājumam konstantai N mēslošanai ar kontrolēto, ņemsim vērā aktuālās cenas gan kviešu tirgū, gan mēslojumam. Pieņemsim, ka pēdējā laikā pārsteidzošās izmaiņas lauksaimniecības izejvielām un produktiem saglabājas, nākamā gada kviešu cena ir 250 EUR/t, + 5 EUR/t par augstāku kvalitātes pakāpi, nākamā gada rapšu cena ir 560 EUR/t, N mēslojuma izmaksa 1 kg tīrvielas ir

2. attēls. Ražas izmaiņu rezultāts Agricon OFR pētījumos.

3. attēls. Izlietotā N mēslojuma izmaiņu rezultāts Agricon OFR pētījumos.

2 EUR. Starpība kontrolētai devai no konstantas ir:
1. Vidēji ražas pieaugums kontrolētajā tehnoloģijā par +3.9 % pie vidējās ražas 8.2 t/ha konstantā tehnoloģijā dod 0.32 t/ha ražas pieaugumu, skat. 2. attēlu. Ražas pieaugums kontrolētajā sistēmā ziemas kviešu pētījumā uzrāda + 80 EUR/ha. Savukārt citi OFR pētījumi ziemas rapsim kontrolētai tehnoloģijai uzrāda +6.1 % ražu attiecībā pret konstanto. Ražas pieaugums kontrolētajā sistēmā ziemas rapšu pētījumā uzrāda + 153 EUR/ha.
2. Ziemas kviešiem vidējais mēslojuma apjoms kontrolētajā sistēmā tika lietots atsevišķos laukos par 18 % vairāk nekā konstantajā tehnoloģijā un atsevišķos pētījumos par 24 % mazāk, kas vidēji veidoja 3.7 % ekonomiju. Skat. 3. attēlu. Vidēji lietojot N normu 190 kg/ha, tas sastāda 7 kg/ha ietaupījumu, kas pie šodienas slāpekļa cenām ir 14 EUR/ha ietaupījums. Ziemas rapša pētījumi uzrāda 8.6 % N ekonomiju kontrolētajā sistēmā. Vidēji lietojot N normu 220 kg/ha, tas sastāda 18 kg/ha ietaupījumu, kas pie šodienas slāpekļa cenām ir 36 EUR/ha ietaupījums.
3. Ziemas kviešiem kontrolētās tehnoloģijas sistēma dod 0.5 % proteīna rādītāju pieaugumu un stabilitāti. Pieņemot, ka 50 % no visām sezonām šis rādītājs ir nozīmīgs, realizējot ražu, sanāk, ka kontrolētā tehnoloģija dod vidēji vēl 15–20 EUR/ha ieguvumu attiecībā pret konstantu.
4. Kontrolēta N mēslošanas sistēma par 50–100 % samazina veldres veidošanos un ražas heterogenitāti jeb nevienmērību, paceļot vājāko lauku apgabalu ražību. Ražas novākšanas kombainu veiktspēja pēc Feiffer Consult, Dr. Andrea Feiffer, Vācija, 2002. 2004. pētījumiem kāpj par 12–20 % kontrolētās N mēslošanas tehnoloģijas apgabalos attiecībā pret konstantās devas tehnoloģiju. Ja pieņemam, ka graudu kombaina darbības pašizmaksa ir 60 EUR/ha, tad veiktspējas kāpums samazina kombaina pašizmaksu par 7.2–12 EUR/ha.
5. Pagaidām neaprēķināmi paliek kontrolētās N mēslošanas novērstie zaudējumi attiecībā pret konstantās tehnoloģijas pārlieku lielo salmu masu veldres apgabalos, kas minimālās jeb tiešās sējas tehnoloģijās būtiski var traucēt nākamā kultūrauga sēšanu, sadīgšanu un attīstību. OFR pētījumos 2001. līdz 2015. kontrolētā tehnoloģija tika lietota, tikai sākot ar otro N papildmēslošanu. Šajos aprēķinos nav iekļauti ieguvumi no pirmās N papildmēslošanas. Sākot ar 2016. gadu, Agricon GmbH pilnveidoja N-sensor tehnoloģijas pielietošanas iespēju pavasarī ziemas kviešu 1. mēslošanas devai.

4. attēls. Ražas nevienmērība konstantajā un ražas viendabīgums kontrolētajā tehnoloģijā.

Summējot tikai aprēķinātos rezultātus, sanāk, ka kontrolētā N mēslošana ar YARA N-sensor attiecībā pret konstanto tehnoloģiju veido no 116 līdz 126 EUR/ha lielākus ienākumus ziemas kviešos un no 204 līdz 209 EUR/ha ziemas rapšos. Kontrolēta slāpekļa mēslošana palielina N efektivitāti vidēji par 32–35 %. Uzskatāma atšķirība abu tehnoloģiju gala rezultātā parādīta 4. attēlā. Lauki ir skaistāki, un samazinās negatīvā ietekme uz vidi. Tas viss, tikai aprīkojot tehniku ar N-sensora tehnoloģiju un strādājot pēc kontrolētas N mēslošanas metodikas.

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
IIN nomaksa, pārdodot personīgo mantu
IIN nomaksa, pārdodot personīgo mantu

Jautājums: Vai fiziskai personai ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (...

Kuri ES reģioni ir lielā mērā atkarīgi no lauksaimniecības
Kuri ES reģioni ir lielā mērā atkarīgi no lauksaimniecības

2020. gadā aptuveni 4.5 % no kopējā Eiropas Savienībā nodarbināto skaita, a...

ZS Birzmaļi-2 kopā ar vecākiem saimnieko jaunā paaudze
ZS Birzmaļi-2 kopā ar vecākiem saimnieko jaunā paaudze

Devāmies uz Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta zemnieku saimniecību Birzm...