Saimnieks LV / 2019.gads (Novembris.)

Lauksaimniecības un meža tehnikas izstādē Rāmavā šoruden jau 18. reizi varēja skatīt Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācijas (LŠTAA) rīkoto starptautisko šķirnes trušu izstādi. Piedalījās deviņi Latvijas trušu audzētāji, divi Polijas un viens Lietuvas audzētājs. Dalībnieki bija atveduši 182 trušus, kas pārstāvēja vairāk nekā 25 šķirnes. Trušu vērtētājs bija ataicināts no Polijas.

Kā Saimnieks LV pastāstīja valdes locekle, ciltsdarba speciāliste Dzintra Lezdiņa, LŠTAA izstādēs trušus vērtē arī starptautiski vērtētāji – parasti no Polijas un Čehijas. Tas stimulē audzētājus rūpīgāk veikt savu izlasi, izvēloties, kurus trušus vest uz izstādi. No mūsu audzētājiem trušus labprāt arī pērkot poļu un čehu pārstāvji. Katru gadu izstādē tiek noteikts labākais savas šķirnes pārstāvis. Šogad par Gada trusi kļuvis audzētāja Ivara Vientuļa Vīnes zilais trusis. Šo trusi jau izstādē iegādājies vērtētājs Bartolomejs Draczka (Bartłomiej Draczka). Gada truša titula pretendentiem kritēriji ir augsti – to var iegūt tikai tāds izcils savas šķirnes pārstāvis, kurš ir izstādīts kā trusis no audzētavas kolekcijas, kurā ir jābūt vismaz četriem šīs šķirnes trušiem. Turklāt pretendentam ir jābūt astoņus mēnešus vecam un vērtēšanā jāiegūst 97 punkti no 100 iespējamiem.

Latvijā ir divas sabiedriskas organizācijas, kuras ir tiesīgas nodarboties ar šķirnes trušu ciltsdarbu un šajā jomā arī cītīgi strādā. Abām organizācijām sadarbojoties, šogad no jauna izstrādāta trušu audzēšanas programma. Pareizāk – papildināta sakarā ar izmaiņām likumdošanas aktos, proti, pagājušā gada novembrī stājās spēkā jauns Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likums. Abas organizācijas rīko arī seminārus trušu audzētājiem un tradicionālās trušu izstādes – nolūkā parādīt savus izaudzētos tīršķirnes dzīvniekus, tāpat piedalās ārvalstīs rīkotās izstādēs – ved savus lolojumus uz Vāciju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Lietuvu, Dāniju. Mūsu truši Eiropas izstādēs gūst cildinošus vērtējumus. Taču visas šīs aktivitātes organizācijas savstarpēji nekoordinē. Trusis un citi bāzējas un vairāk ap sevi pulcina Dobeles puses un Kurzemes trušu audzētājus, savukārt LŠTAA aktīvāk rosās Valmieras pusē, bet asociācijai ir savi biedri arī Kurzemē.

Bartolomejs Draczka kopā ar Vitalijus Mažeiku, Inesi Krastiņu, Dzintru Lezdiņu, Aldi Kadiķi un Henriku Kocu (Henryk  Koc) Rāmavas Lauksaimniecības un meža  tehnikas izstādes ietvaros rīkotajā Starptautiskajā trušu izstādē šā gada oktobrī.

LŠTAA ir pašlaik ir 19 dalībnieku, drīz pievienošoties vēl kāds audzētājs no Lietuvas, kurš vēlas iestāties šajā organizācijā Latvijā. Likums viņam to neliedz. Biedrībā Trusis un citi iestājušās 24 saimniecības, no tām ciltsdarbā iesaistījušās 15. Kā pastāstīja biedrības vadītāja Ilga Mihmele, vēl seši biedri izteikuši vēlēšanos audzēt šķirnes dzīvniekus un jau mācījušies attiecīgos kursos, kā to pareizi darīt.

Ne asociācijā, ne biedrībā Trusis un citi (kas ir vecākā truškopju organizācija Latvijā, jo pārņēmusi padomju laiku truškopības biedrības lietas) nav iesaistījušies truškopji, kuri garaušus audzē komerciālai gaļas ražošanai un ciltsdarbam nepievēršas. Arī tādi audzētāji Latvijā ir, diemžēl viņiem nav savas organizācijas un Lauksaimniecības datu centrā nav arī statistikas par šādu gaļas trušu saimniecību skaitu. Tā kā visiem trušiem un novietnēm ir jābūt reģistrētām LDC reģistrā, ir iespējams noskaidrot novietņu skaitu Latvijas pilsētās un pagastos un audzētāju brīvprātīgi uzrādīto trušu skaitu (skat. tabulas, avots – LDC), kas, iespējams, nerāda gluži precīzu ainu (piemēram, neviens trusis nav reģistrēts Daugavpilī, Jēkabpilī, Valmierā, Garkalnes, Mērsraga, Olaines un Skrīveru novadā). Trušu skaits jānoziņo divreiz gadā, bet grūti pateikt, cik godīgi šo prasību pilda.

Rāmavā trušus vērtēja no Polijas uzaicinātais vērtētājs Bartolomejs Draczka.

Gan Dzintra Lezdiņa, gan Ilga Mihmele piemin, ka ir saimniecības, kuras vēlas nodarboties ar gaļas trušu audzēšanu, bet tā īsti vēl nav uzsākušas, jo tas nav tik vienkārši – saimniecībai jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā, ir jābūt sertificētām kautuvēm. Protams, saimniecībai ir jāreģistrējas PVD, ja tā vēlas audzēt dzīvniekus gaļas ieguvei un realizācijai, bet PVD atzīta kautuve gluži pašam nav jāizveido, jo trušus Latvijā var pieņemt 10 sertificētas kautuves.

Truša gaļa pasaulē tiek vērtēta augstu, jo tā ir ļoti bagāta olbaltumvielām un tajā ir maz tauku. Turklāt truša gaļu cilvēka organisms viegli pārstrādā. Latvijā ar trušu audzēšanu pašpatēriņam nodarbojušies jau izsenis, un mūsu klimats šo dzīvnieku audzēšanai ir ļoti piemērots. Taču, kā atzīmē trušu audzētāji, solis no pārdesmit trusīšu turēšanas līdz rentablai gaļas ražošanai ir ļoti plats un ne katram pa spēkam.

Šķirnes trušu audzētāju asociācijas Gada trusis (Vīnes zilais) jau ir aizceļojis uz Poliju.

Latvijā populārākās trušu šķirnes
Eiropā pašlaik tiek audzētas vairāk nekā trušu 200 šķirnes. Latvijā no tām iespējams sastapt aptuveni 40. Tiesa, no dažām šķirnēm pie mums var atrast vien pa kādam eksemplāram.

Pārsvarā audzē vidējā auguma šķirnes – Burgundas, Kalifornijas truši, Vīnes baltais, melnais, zilpelēkais, pelēkais, zilais, Jaunzēlandes baltais (ir arī sarkanais, bet audzētavās krietni retāk sastopams). Lielais gaišais sudrabotais, Lielais melnais sudrabotais, Lielā šinšilla, Čehu albīns, Japānas, Tīringas, Čehu raibais (Čehu tauriņš), Havannas. Tās ir ātraudzīgas šķirnes. No īsspalvainajām šķirnēm Latvijā biežāk ir šinšilas rekss. No lielajām – auntrušu un milžu trušu šķirnes – Flandrs (Beļģijas milzis), Baltais milzis (Beļģijas), Raibais milzis (Lielais tauriņš). No pundurtrušiem iecienīti ir Dalmācijas rekss, Melnais rekss, Madagaskaras auntrusis.

Gaļas ražošanai Latvijā populārākās šķirnes – Kalifornijas (arī pasaulē viena no izplatītākajām) un Burgundas truši, jau no seniem laikiem par gaļas ieguves šķirni tiek uzskatīti Jaunzēlandes baltais un Jaunzēlandes sarkanais. Savukārt no šķirnēm Lielais gaišais sudrabotais, Šampaņas gaišais sudrabotais, Lielā šinšila, Tīringas trusis var iegūt skaistas ādiņas.