Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Tomātu miltrasa galvenokārt izplatīta segtajās tomātu audzēšanas platībās. Atklātā laukā tā sastopama reti. Slimības rezultātā tiek bojātas tomātu lapas, rezultātā pasliktinās augu elpošanas kvalitāte, kas savukārt traucē tiem uzņemt barības vielas un veidot ražu. Stipras infekcijas gadījumā slimība skar arī tomātu stublājus.

Tomātu miltrasu ierosina vairākas sēnes – Oidium lycopersici, O. neolycopersici un Leveillula taurica. Slimības rezultātā uz lapām parādās nelieli balti plankumi, ko veido sēnes micēlijs ar sporām un kas atgādina izkaisītus miltus. Tā radies šīs slimības nosaukums. Miltrasai attīstoties, plankumi saplūst, stipras infekcijas gadījumā noklāj lapas plātni un veicina inficētās lapas virsmas sakalšanu un atmiršanu. Oidium ģints sēņu ierosinātās miltrasas pazīmes vērojamas lapas virspusē, savukārt Leveillula taurica inficē galvenokārt lapas apakšpusi.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augu aizsardzības zinātniskais institūts Agrihorts Lauku atbalsta dienesta finansētā projektā Optimālu augšanas apstākļu noteikšana dārzeņiem, izmantojot hidroponikas audzēšanas metodi ar mākslīgo un dabīgo apgaismojumu veica tomātu miltrasas pētījumus SIA Getliņi Eko un ZS Kliģēni segtajās tomātu platībās. Analizējot tomātu lapu paraugus, uz kuriem konstatēja tomātu miltrasu, pēc ārējām slimības pazīmēm un mikroskopējot, identificēja slimības ierosinātājus, kas pieder Oidium ģintij.

Tomātu miltrasas Oidium spp. ierosinātājs ir obligāts biotrofs jeb, vienkāršāk sakot, tas spēj attīstīties tikai uz zaļojošām auga daļām. Tomātu miltrasa skar galvenokārt tomātus, taču ir izpētīts, ka ar to var saslimt arī citi augi, turpmāk sauksim tos par slimības saimniekaugiem. Kā tomātu miltrasas saimniekaugi literatūrā ir pieminēti vairāki nakteņu dzimtas augi – dažas nakteņu dzimtas nezāles, kartupeļi, baklažāni, tabaka, sarkanā paprika, petūnijas. Šajā sakarā ir ziņas arī par atsevišķiem ķirbjaugiem, to skaitā gurķiem, taču zinātnieku vidū par to nav vienprātības. Pētījumā par gurķu un tomātu sadarbību miltrasas pārnešanā neko tādu nekonstatēja: no gurķiem uz tomātiem un otrādi miltrasa konkrētajā gadījumā neizplatījās. Der zināt, ka tomātu ieņēmība pret tomātu miltrasu visām šķirnēm nav vienāda, tiesa, pavisam pret to izturīgu šķirņu nav. Ja ar miltrasu inficēsies izturīgāka šķirne, visticamāk slimības attīstība noritēs lēnāk nekā ieņēmīgākajām.

Tomātu miltrasas pazīmes uz stublāja.

Kāpēc būtu jāzina slimības attīstības īpatnības? Atbilde ir pavisam vienkārša. – Lai pareizi izvēlētos paņēmienus, kā no tās izvairīties vai to ierobežot jūsu stādījumā.

Slimības ierosinātājs saglabājas tomātu augos un citos saimniekaugos. Ir izpētīts, ka miltrasas ierosinātājs zemās gaisa temperatūrās un augstā gaisa mitrumā var ilgstoši (līdz pat četrus mēnešus) saglabāties inficētos augos bez redzamām slimības pazīmēm. Tas arī kalpo kā pirmās slimības izplatības avots. Sēnes augļķermeņi Oidium ģints tomātu miltrasas ierosinātājiem līdz šim nav atklāti. Slimības izplatība notiek ar sporām, kas nokļūst uz tomātu lapām vai stublājiem.

Jautājums – kā sporas nokļūst siltumnīcā? Sporas var izplatīties no cita slimības saimniekauga, uz kura jau ir izveidojušies miltrasas plankumi. Tās pārvietojas ar gaisa plūsmām un var iekļūt siltumnīcā caur vēdināšanas sistēmu. Tāpat sporas no citām platībām uz tomātiem var pārnest ar darbinieku apģērbu vai ienest siltumnīcā ar tomātu stādiem, kuros tās nogaida labvēlīgus apstākļus slimības attīstībai.

Pirmās pazīmes pamanāmas vienu līdz divas nedēļas pēc inficēšanās brīža. Tās vispirms parādās uz vecākajām apakšējām auga lapām. Ja slimība netiek ierobežota, sporu izplatība no miltrasas plankumiem turpinās un saslimst arvien jaunas un jaunas lapas. Miltrasa neparādās uzreiz pēc tomātu iestādīšanas, visbiežāk tā novērojama, kad sāk gatavoties pirmie augļi.

Miltrasa spēj attīstīties plašā gaisa temperatūru diapazonā – no 10 līdz 35 ^oC, bet vislabāk tai patīk 22–25 ^oC temperatūra. Slimības attīstībai labvēlīgas ir arī straujas temperatūru svārstības. Optimālais gaisa mitrums – 80 %, savukārt ļoti augsts gaisa mitrums virs 95 % slimības attīstībai ir nelabvēlīgs. Mitrasas izplatību veicina spēcīgas gaisa plūsmas, tā atkarīga arī no gaismas intensitātes. Sporu attīstība un veidošanās straujāk notiek intensīvāka apgaismojuma apstākļos, bet pati inficēšanās – ja ir zemāka gaismas intensitāte.

Tomātu miltrasa uz lapas.

Miltrasas plankums.

Tomātu miltrasas ierobežošanas iespējas
Viens no ierobežošanas pasākumiem ir izturīgu šķirņu izvēle, bet, kā jau iepriekš minēts, tas negarantē, ka slimība neparādīsies.

Segtajās platībās miltrasu samērā veiksmīgi var profilaktiski ierobežot, regulējot mikroklimatu: jānodrošina gaisa mitrums 60–65 %, neļaujot tam pacelties līdz 80 %.

Inficēto lapu izlaušana un iznešana no stādījuma ir efektīvs miltrasas ierobežošanas paņēmiens, it īpaši, ja tas veikts kompleksi ar citiem pasākumiem.

Bieži vien tomātu miltrasa parādās atsevišķās siltumnīcas vietās un tās izplatība ir nevienmērīga. Miltrasas sporas var pieķerties darbinieku apģērbam un mehānismiem un tā izplatīties uz veseliem augiem. Vēlams novērst šādu iespēju.

Sēru saturoša mēslojuma lietošana caur tomātu lapām samazinās un ierobežos slimības attīstību. Vienīgi jāņem vērā, ka sēra devas jāsabalansē ar pārējiem barības elementiem. Jāizvairās no lapu apdedzināšanas, tādēļ smidzinājumu ar sēra mēslojumu vajadzētu veikt, kad ir zema gaismas intensitāte un mērena gaisa temperatūra.

Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā 2021. gadam ir vairāki fungicīdi miltrasas ierobežošanai tomātos segtajās platībās – Amistar 250 SC (analogi Conclude AZT 250 SC, Mirador 250 C), Candit, Cidely Top, Topas 100 EC, kā arī bioloģiskas izcelsmes fungicīds Serenade Aso.

Vēlams pirmo smidzinājumu slimības ierobežošanai veikt uzreiz pēc miltrasas pirmo pazīmju parādīšanās.

Vislabākos rezultātus iegūsiet, ja kombinēsiet visus iepriekš minētos ierobežošanas pasākumus.

Jo augstāka būs miltrasas izplatība, uzsākot ierobežošanas pasākumus, jo grūtāk to būs ierobežot. Tādēļ ļoti svarīgi veikt regulārus novērojumus, lai konstatētu slimības pirmās pazīmes.