Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 2020. gada nogalē uzsāka demonstrējumu gaļas liellopu saimniecībā SIA “3D PRO”, kas atrodas Madonas novada Ērgļu pagastā un strādā ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm. Demonstrējuma tēma “Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas zīdītājgovju ganāmpulkā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā”.

Saimniecības īpašnieki Gunārs un Artūrs Vīganti labprāt iesaistījās demonstrējuma īstenošanā, jo vēlas pēc iespējas precīzāk apsaimniekot savu zīdītājgovju ganāmpulku. Saimnieki uzskata, ka ir izdevīgi dzīvniekus izaudzēt, nobarot un realizēt tirgū pašiem.

Demonstrējuma saimniecības ganāmpulkā ir 140 Šarolē zīdītājgovis un pieci vaislas buļļi. Vasaras periodā zīdītājgovis ganās Ogres upes ielejas bioloģiski vērtīgajos zālājos. “3D PRO” apsaimnieko 1300 ha zemes, no tās apmēram 600 ha aizņem graudaugu platības, tiek audzēti kvieši, mieži, auzas, zirņi un ripsis. Otru daļu zemes aizņem ganības, 90 ha sētie zālāji (tauriņziežu un stiebrzāļu maisījums) un 140 ha āboliņš (gan augsnes uzlabošanai, gan skābbarības gatavošanai).

Pirmās zīdītājgovis saimniecībā ieveda no Francijas 2013. gadā pēc tam, kad saimnieki turp devās apgūt zināšanas gaļas liellopu audzēšanā. Nobarotos liellopus realizē savā internetveikalā “Neganti gardi”. Jaunā gaļas liellopu kooperatīva ”Latvijas liellops” darbībā iesaistījušies 2021. gadā.

Teļu ieguve un saglabāšana ir galvenie gaļas liellopu audzēšanas saimniecības ieņēmumus ietekmējošie faktori. Tiem jāpievērš pastiprināta uzmanība, nodrošinot ganāmpulkā vismaz 95% teļu ieguvi. Ne vienmēr tas izdodas, zīdītājgovju starpatnešanās intervālu ietekmē dažādi faktori, piemēram, govs barojums, vaislas buļļa kvalitāte, ganāmpulka apsaimniekošana.

Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, Latvijā 2022. gadā Šarolē šķirnes zīdītājgovīm vidējais starpatnešanās intervāls bija 429 dienas, kā rezultātā no 100 govīm bija iespējams gadā iegūt 85  teļus. Līdzīga situācija ir arī citu šķirņu zīdītājgovīm neatkarīgi no tā, vai tā ir intensīva, vai vidēji intensīva šķirne (1. tab.).

1. tabula. Zīdītajgovju starpatnešanās intervāls pa pārraudzības gadiem

* https://registri.ldc.gov.lv/doc/resultsbeef22.pdf

Šarolē šķirne ir viena no visvairāk audzētajām gaļas tipa govju šķirnēm Latvijā, bet pēdējos trīs gados zīdītājgovju vidējais starpatnešanās intervāls pārsniedz 400 dienas,  un netiek nodrošināta optimāla teļu ieguve. Iegūts teļš no govs gadā liecina par ekonomiski pamatotu zīdītājgovs turēšanu, jo iegūto un izaudzēto pēcnācēju var realizēt un iegūt ienākumus turpmākai saimniekošanai. Katrs iegūtais un vaislai atstātais teļš ir ganāmpulka papildinājums un plānotas atlases rezultātā ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabojums.

Viens no iemesliem, kas varētu būt saistīts ar starpatnešanās intervāla pagarināšanos, ir klimata pārmaiņas. Pēdējos gados pavasaris ir bijis vēss un sauss, bet vasara karsta. Visu sugu dzīvnieku audzētājiem tas ir izaicinājums, viņi netiek līdzi šīm pārmaiņām. Mainās barības kvalitāte kā ganībās, tā ziemas barībai, tāpat arī dzīvnieku turēšanas apstākļi, īpaši liellopiem karstuma stresa ietekmē. Klimatiskie apstākļi atstāj būtisku ietekmi uz liellopu reprodukciju.

Demonstrējuma mērķis: analizēt starpatnešanās intervālu (SAI) zīdītājgovju ganāmpulkā, praktiski nodemonstrēt tā optimizēšanas iespējas un noteikt SAI optimizēšanas ekonomisko ieguvumu.

Galvenie demonstrējuma laikā veicamie uzdevumi:

• Ierīkot demonstrējumu SIA “3D  PRO” gaļas lopkopības saimniecībā, veidojot divas zīdītājgovju grupas ar atšķirīgu ēdināšanu.
• Veikt barības analīzes, sastādīt barības devu.
• Veikt zīdītājgovju un teļu dzīvmasas kontroli, augšanas un attīstības novērtējumu, noteikt ķermeņa kondīcijas vērtējumu.
• Aprēķināt zīdītājgovīm servisa periodu.
• Noteikt zīdītājgovju dzīvmasu un ķermeņa kondīciju, teļiem – dzīvmasu.
• Noteikt govju grūsnību (ar ultrasonogrāfa vai asins seruma palīdzību).
• Aprēķināt govs pienīgumu (teļu dzīvmasa 200 dienu vecumā) un  teļu dzīvmasas pieaugumu diennaktī.
• Veikt demonstrējuma ekonomisko novērtējumu.
• Informēt lauksaimniekus un nozares speciālistus par demonstrējumā iegūtajiem rezultātiem, organizējot lauka  dienu vienu reizi gadā un publiskojot iegūtos rezultātus.

Zīdītājgovīm optimālu fizioloģisko procesu norisei ir  jānodrošina atbilstoša ēdināšana un ķermeņa kondīcija no aplecināšanas brīža līdz pat dzemdībām. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir lopbarība, tās daudzums, kā arī kvalitāte. Vasaras periodā zīdītājgovis atradās ganībās, lielākoties bioloģiski vērtīgajos zālājos. Abos demonstrējuma gados (2021. un 2022.) vasara bija ar karstuma periodiem, dzīvnieki ganībās no aploka uz aploku tika pārvietoti ātrāk, un tika veidotas lielākas ganību platības, lai govis saņemtu vajadzīgo zāles daudzumu, bet zāles ataugšana bija salīdzinoši lēna, līdz atsākās lietus. Vasaras sezonā liellopi tiek ganīti Ogres upes ielejas pļavās. Ganību zāles ķīmiskā sastāva rezultāti apkopoti 2. tabulā. Apkopotie rezultāti liecina, ka 2021. gada jūnija sākumā ganību zāle bija sulīga (tikai 17,59% sausnas) ar labu kopproteīna un kokšķiedras saturu, kas spēja nodrošināt zīdītājgovju kopproteīna un kokšķiedras vajadzību diennaktī.

2. tabula. Dabīgo zālāju ķīmisko analīžu rezultāti

Augusta vidū zāles kvalitāte pasliktinājās, bet 2022. gada jūnija vidū tās kvalitāte tikai nedaudz atšķīrās no iepriekšējā gada. Varam secināt, ka izmantotajā ganību masīvā jūnijā zāles kvalitāte atbilst zīdītājgovju vajadzībām. Liellopi tika ganīti ierobežotos aplokos. Ik dienas tiek sekots līdzi, cik liellopi ir noēduši, un tad tos pārdzen jaunā aplokā.

Pieņemot, ka barības vajadzība govij ar teļu diennaktī ir 85 kg zāles (plānotā zāles sausnas vajadzība 16 kg) un nosakot zāles ražību, ja, tā ir 8,5 t ha^-1, tad 26 zīdītājgovīm ar teļiem nepieciešams nodrošināt 3,8 ha lielu ganību platību diennaktī. Zīdītājgovju grupas vienā vietā atrodas aptuveni nedēļu, tas palīdz aprēķināt, cik lielu aploku nepieciešams veidot. Ganībās dzīvniekiem brīvi pieejams ūdens un minerālvielas. Vasaras karstumā dzīvniekiem ir krūmāji, kur patverties no saules, un ūdenstilpes, kur veldzēties.

Ziemas periodā zīdītājgovīm tiek izēdināts siens un skābbarība neierobežotā daudzumā no apļveida barotavām. Iegūtie skābbarības analīžu rezultāti liecina, ka demonstrējuma laikā sausnas sagremojamība bija vidēji no 62,2 līdz 63,3% (3. tab.).

3. tabula. Skābbarības paraugu ķīmiskais sastāvs

Zāles skābbarība tiek gatavota, izmantojot rituļu tehnoloģiju, no zaļmasas, ko veido stiebrzāļu tauriņziežu maisījums. Tas nodrošināja iegūtajā barībā vidēju kopproteīna saturu no 12,55 līdz 13,51% un maiņas enerģiju no 10,04 līdz 10,93 MJ. Dažādos pļāvumos iegūtās skābbarības ķīmiskais sastāvs 2022. gadā apkopots 1. attēlā.

1. att. Dažādā laikā 2022. gadā pļautas zāles skābbarības ķīmiskais sastāvs

Demonstrējuma laikā labākas kvalitātes rupjo lopbarību izdevās sagatavot 2022. gadā, kad 1 kg barības sausnas kopproteīna saturs sasniedza 15,19% un maiņas enerģija 11,34 MJ. Barības sausnas sagremojamība, kas raksturo dzīvnieku spēju to izmantot, sasniedz 66%, kas ir lielākais iegūtais rādītājs demonstrējuma laikā. Izēdinot šādas kvalitātes zāles lopbarību, ir nepieciešamas mazākas citu barības līdzekļu piedevas.

Atbilstoši demonstrējuma nosacījumiem vienas grupas zīdītājgovis tika piebarotas ar pašražotas spēkbarības maisījumu, kura sastāvā bija tritikāle, auzas, mieži un griķi (4. tab.).

4. tabula. Spēkbarības maisījuma ķīmiskais sastāvs

Pamatojoties uz saimniecībā sagatavoto barības līdzekļu ķīmiskā sastāva rezultātiem, tika sastādītas barības devas zīdītājgovīm. Barības devas tika aprēķinātas, izmantojot Norfor programmu, pamatojoties uz nepieciešamajām barības vielām dzīvniekiem attiecīgā fizioloģiskā stāvoklī.  Aprēķinot barības devas zīdītājgovīm, tika ņemta vērā viņu vidējā dzīvmasa (no 650 līdz 700 kg) un diennaktī nepieciešamā sausnas (12–14 kg) un galveno barības vielu vajadzība.

Vajadzības nodrošināšanai ziemas periodā vienai zīdītājgovij nepieciešams diennaktī izbarot ap 40 kg skābbarības, 3–5 kg siena un 1 kg spēkbarības maisījuma.

Demonstrējuma laikā tika noteikta zīdītājgovju kondīcija, izmantojot 5 punktu sistēmu (1–5 punkti). Tā noteikta aplecināšanas laikā, kad tai vajadzētu būt 2,5 punkti (5. tab.). Starp grupām vērtējumi atšķīrās. Pirmās grupas govīm, kuras tika ēdinātas pēc saimniecībā ierastā veida, tika iegūts atšķirīgs ķermeņa kondīcijas vērtējums, gan zem optimālā (2 govis), gan vairāk nekā nepieciešams (15 govis). Savukārt otrās grupas govis ar kontrolētu ēdināšanu vairumā (13 govis) iekļāvās optimālajā vērtējumā.

5. tabula. Zīdītājgovju ķermeņa kondīcijas vērtējums (2021.-2022. gads), punkti

Pirmajos divos gados, kad govju aplecināšanai izmantoja vaislas bulli, grūsnība tika noteikta jūnijā un jūlijā. Tika ņemti asins paraugi, kas tālāk nosūtīti analīzei uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR.

Zīdītājgovīm grūsnību noteica asins paraugos (vidēji 28–40 dienas pēc lecināšanas). Šajā laikā abu grupu zīdītājgovīm iegūts atbilstošs ķermeņa kondīcijas vērtējums –  no 2,5 līdz 3,0 punktiem. Katrā grupā pa vienai govij bija vājas, barojums 2,0 punkti.

Zīdītājgovīm,  pārvietojot tās no ganībām uz ziemošanas novietni, tika veikta grūsnības pārbaude ar ultrasogrāfu, ko veica veterinārārsts. Šajā laikā veikta arī dzīvmasas kontrole un vispārēja fizioloģiskā stāvokļa novērtēšana. Iegūtie rezultāti apstiprina, ka izlīdzināta ķermeņa kondīcija bija 2. grupas zīdītājgovīm, 19 no 22 govīm bija vēlamais vērtējums.

Saimniecībā 2023. gada pavasarī zīdītājgovis nolēma apsēklot mākslīgi, pastiprinātu uzmanību veltot govju kondīcijas un dzīvmasas izmaiņām, vērojot, kad dzīvnieki sāks meklēties, lai tās laikus apsēklotu. Zīdītājgovju kondīcijas vērtējums 2023. gada pavasarī apkopots 6. tabulā. Iegūtie rezultāti bija pozitīvi, uzsākot apsēklošanu lielākā daļas govju bija sasniegušas optimālo kondīciju – 2,5 punkti.

6. tabula. Zīdītājgovju ķermeņa barojuma vērtējums (2023. gada pavasaris)

Maija vidū, nosakot grūsnību, govju barojuma vērtējums atbilda vēlamajam (2,5–3,0 punkti), katrā grupā bija pa vienai govij, kuras kondīcijas vērtējums bija nedaudz par lielu, norādot uz govju aptaukošanās tendenci.

Uzsākot demonstrējumu, izveidoto grupu govju vidējā dzīvmasa bija ap 700 kg, vecums pēc pirmās atnešanās vidēji 3,2 gadi, bet starpatnešanās intervāls pa laktācijām bija atšķirīgs. Analizējot starpatnešanās intervālu pa laktācijām, var secināt, ka pagarināts periods ir starp 2–3 laktāciju, t. i., 406 dienas, kas liecina, ka teļu ieguve bija 89 teļi no 100 zīdītājgovīm. Tas varētu būt saistīts ar to, ka teles vēl nebija pietiekami izaugušas, kas atstāja ietekmi uz nākamo laktāciju. Sākot no 3. laktācijas, vērojama starpatnešanās intervāla samazināšanās, līdz ar to teļu ieguve tuvojas 100%.

Zīdītājgovju starpatnešanās intervāls pirmās grupas govīm demonstrējuma laikā ir samazinājies no 405 dienām 2021. gadā līdz 390 dienām 2023. gadā (8. tab.).

7. tabula. Zīdītājgovju SAI pa demonstrējuma grupām

SAI tieši ietekmē servisa perioda ilgums, arī tas pa gadiem ir samazinājies, līdz ar to teļu ieguve ir uzlabojusies.

8. tabula. Zīdītājgovju starpatnešanās intervāls (SAI) un servisa perioda (SP) ilgums, dienas

Līdzīga situācija ir arī 2. grupas govīm, servisa perioda dienas pēdējo gadu laikā samazinājušas par 20 dienām. Zīdītājgovju ganāmpulkos vēlamais servisa periods ir 80–90 dienas, kas nodrošina 96–100% teļu ieguvi. Novērots, ka govīm ar optimālu kondīciju starpatnešanās intervāls ir tuvu vēlamajam, tas ir 365 dienas.

Jau iepriekš minējām, ka govju grūsnību noteica, izmantojot asins seruma paraugus, vidēji 28–40 dienas pēc aplecināšanas. Pirmajos divos gados, kad govis tika aplecinātas ar vaislas bulli, no analizētajiem paraugiem, grūsnība tika konstatēta 69 līdz 73%, un negrūsnas govis bija attiecīgi 28–31%.

9. tabula. Zīdītājgovju grūsnības pārbaudes rezultāti pēc asins seruma analīzēm

Veicot zīdītājgovju mākslīgo apsēklošanu 2023. gadā un maijā pārbaudot grūsnību, 86% tika atzītas par grūsnām.

Zīdītājgovju grūsnības atkārtotai kontrolei izmantoja ultrasonogrāfiju. Tās laikā precizēja grūsnības ilgumu, kā arī veica citas manipulācijas. Iegūtie rezultāti apkopoti 10. tabulā.

10. tabula. Zīdītājgovju grūsnības rezultāti, skenējot ar ultrasonogrāfu

Pirmajos demonstrējuma gados 1. grupā tika konstatētas vairāk negrūsnas govis, sasniedzot pat 21%, bet nākamajos gados situācija uzlabojās. Otrās grupas govīm, kas tika piebarotas ar spēkbarību, fiksētas mazāk negrūsnas govis.

Pēdējos divos gados saimniecībā tiek pievērsta liela uzmanība zīdītājgovju mākslīgai apsēklošanai. Vispirms tiek veikti teļu un govju genoma testi, tad atlasīts piemērotākais bioprodukts. Tādā veidā plānots nodrošināt ātrāku ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanu. Mākslīgās apsēklošanas rezultāti apkopoti 11. tabulā. Iegūtie rezultāti liecina, ka 2022. gadā veiksmīgāka bija teļu mākslīgā apsēklošana, no 18 telēm 13 bija grūsnas (72%).

11. tabula. Zīdītājgovju mākslīgās apsēklošanas rezultāti

No apsēklotajām govīm un telēm 68,8% bija grūsnas. Ievērojami labāki rezultāti iegūti 2023. gadā, grūsnas 86% no apsēklotajām telēm un govīm, kas liecina par uzkrātās pieredzes pozitīvo ietekmi.

Demonstrējuma laikā tika analizēti arī teļu augšanas rādītāji, dzīvmasa piedzimstot bija no 42–46 kg, ar mazāku dzīvmasu dzimušas teles (12. tab.).

12. tabula. Demonstrējuma grupās piedzimušo teļu augšanas rādītāji

Koriģētā dzīvmasa teļiem 200 dienu vecumā ir no 238 līdz 280 kg. Salīdzinot ar gaļas liellopu pārraudzībā fiksēto dzīvmasu buļļiem, tā ir lielāka (267 kg), bet telēm mazāka. Līdzīga tendence saglabājas arī teļu koriģētajaii dzīvmasai 365 dienu  vecumā. Teļu dzīvmasa izmantota, lai aprēķinātu vidējo dzīvmasas pieaugumu diennaktī pa dzimumiem un augšanas posmiem. Iegūtie rezultāti apkopoti 2. attēlā.

2. att. Teļu dzīvmasas pieaugums diennaktī pa demonstrējuma grupām, kg

Teļu augšanas ātrums no dzimšanas līdz 200 dienu vecumam ir vidēji ap 1 kg diennaktī abu dzimumu pārstāvjiem. Savukārt no 200–365 dienu vecumam dzīvmasas pieaugums ir 460–630 grami diennaktī. Iegūtie rezultāti liecina par problēmām atšķirto teļu ēdināšanā, kas tālākā izaudzēšanas posmā ietekmēs vaislas teļu pirmās apsēklošanas vecumu, kas arī demonstrējumā izmantotajām govīm bija liels – vidēji 3,2 gadi.

13. tabula. Iegūto teļu augšanas rādītāji pa gadiem

Analizējot teļu dzīvmasas rādītājus pa gadiem, ir līdzīga situācija gan piedzimstot, gan 200 dienu vecumā. Ne visās dzīvnieku grupās sasniegta pārraudzības rezultātos valstī fiksēto vidējā dzīvmasa 365 dienu vecumā, kas bija 377 kg.

Viens no demonstrējuma uzdevumiem bija arī zīdītājgovju audzēšanas ekonomiskais vērtējums, ņemot vērā SAI. Pieņemot, ka barības izmaksas vienai zīdītājgovij 2020.–2022. gadā bija vidēji 2,5 eiro dienā, tad pagarināta SAI gadījumā tas var radīt zaudējumus ap 100 eiro gadā vienai govij (14. tab.). Samazinot starpatnešanās intervālu, rodas iespēja ietaupīt finanšu līdzekļus. Otrās grupas govīm SAI izdevies samazināt par 20 dienām, naudas izteiksmē tas ir 60 eiro uz govi. Par ietaupītajiem līdzekļiem bija iespējams nodrošināt govīm spēkbarības vajadzību –1 kg diennaktī. Lai samazinātu starpatnešanās intervālu un uzlabotu govju ģenētisko kvalitāti, ir iespēja veikt mākslīgo apsēklošanu. Saimniecības īpašnieki izmanto iespēju veikt dzīvniekiem genoma testus un atlasīt piemērotāko biomateriālu.

14. tabula. Demonstrējuma grupu zīdītājgovju audzēšanas ekonomiskie aspekti

Piebarojot govis, veicot izmeklējumus un piemērojot mākslīgo apsēklošanu, vienam dzīvniekam tika papildus iztērēti 56,0 eiro, bet genoma testa izmaksas ir 60,0 eiro par paraugu.

Saimnieku galvenais secinājums ir, ka, papildus veicot precīzu uzraudzību (izmeklējumus un mērījumus), ir iespēja precīzāk apsaimniekot zīdītājgovju ganāmpulku un vasaras sezonā vairāk laika veltīt augkopības nozarei.

Demonstrējuma laikā organizētas trīs lauka dienas, viena no tām ZOOM vidē, pārējās klātienē. Sagatavotas un LLKC mājaslapā ievietotas publikācijas par notikušajiem pasākumiem un iegūtajiem rezultātiem.

Demonstrējuma laikā iegūtie secinājumi:

• Palielinoties govju atnešanās reizēm (laktācijām), demonstrējumā izmantoto zīdītājgovju starpatnešanās intervāls samazinās, vidēji 370–368 dienas.
• Demonstrējuma laikā SAI ir samazināts no vidēji 404 dienām (2021. g.) līdz 384 dienām (2023. g.).
• Starpatnešanās intervāla samazināšanai saimniecībā uzsākta teļu mākslīgā apsēklošana (novietnē), un tiek kontrolēti tās rezultāti. Sasniegti labi grūsnības rezultāti, 2023. g. 86% grūsnība.
• Novērots, ka govīm, kurām ir reproduktivā cikla problēmas, tās atkārtojas gadu no gada.
• Demonstrējuma zīdītājgovju teļu dzīvmasas pieaugums no dzimšanas līdz 200 dienu vecumam abu grupu teļiem bija vidēji ap 1 kg, taču no dzimšanas līdz 365 dienu vecumam vairs tikai 0,46–0,63 kg diennaktī.
• Veicot barības kvalitātes kontroli un regulāru dzīvnieku uzraudzību, (barības kvalitāte, dzīvnieku svēršana, grūsnības noteikšana, ķermeņa kondīcijas vērtējums) iespēja ātrāk reaģēt uz problēmām un pieņemt lēmumu tālākai rīcībai.
• Pagarināts starpatnešanās periods palielina zīdītājgovju uzturēšanas izmaksas vidēji par 2,50 eiro dienā.
• Vaislas buļļa uzturēšana ganāmpulkā (pēc bruto seguma: lopbarība, veterinārija, pakaiši) ir ap 700 eiro. Mākslīgās apsēklošanas gadījumā bullis kalpo kā uzmeklētājs.

Atziņa:

Lai samazinātu starpatnešanās intervālu  jānodrošina sabalansētu zīdītājgovju ēdināšanu. Uzturot pastāvīgu vaislas ganāmpulka ķermeņa kondīcijas un grūsnības kontroli. Uzlabojoties dzīvnieku ķermeņa kondīcijai, samazinās laika periods no dzemdībām līdz nākamās grūsnības iestāšanās momentam, dzīvnieku var  ātrāk aplecināt vai apsēklot, tā samazinot servisa perioda dienu skaitu, līdz ar to samazinās starpatnešanās intervāls, rezultātā palielinās teļu ieguve vidēji ganāmpulkā. Optimālas kondīcijas zīdītājgovju pēcnācējiem iespējams uzsākt lecināšanu kad tas fizioloģiski paredzēts, ņemot vērā šķirnes īpatnības, tā samazinot izmaksas dzīvnieku uzturēšanai, lecināšanai. Precīzi un kontrolēti ieguldot līdzekļus ganāmpulka apsaimniekošanā ir iespēja veikt mākslīgo apsēklošanu, samazinot izmaksas vaislinieka uzturei un veicot precīzāk piemeklēta vaislinieka bioprodukta izvēli, rezultātā iegūstot kvalitatīvākus, saimniecības mērķiem plānotus pēcnācējus. Kas ir saimniecībai ekonomisks ieguvums.

Izmantotā literatūra:

Gaļas liellopu pārraudzības dati https://registri.ldc.gov.lv/doc/resultsbeef22.pdf

Gaļas šķirņu liellopu audzēšanas programma https://www.ldc.gov.lv/lv/nacionala

Morrison D. G., Spitzer J. C. & Perkins, J. L. (1999). Influence of prepartum body condition score change on reproduction in multiparous beef cows calving in moderate body condition. Journal of Animal Science, 77 (5), 1048. 

https://doi.org/10.2527/1999.7751048x  

Kukle W. E., Sand R. S. and Rae D. O. Effect of  body condition on productivity in beef cattle , 11 

Atsauce: https://saite.lv/CIz

Demonstrējums tika īstenots LAP 2014.–2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P22, 3. lote.