Saimnieks LV / 2020.gads (Septembris.)

Kāda izskatās šī gada raža, ko varam darīt, lai tā būtu vēl labāka nākamgad? – Savos novērojumos un pieredzē dalās Aigars Leitis, SIA Scandagra Latvia tirdzniecības direktors.

– Cik ilga ir jūsu pieredze, strādājot lauksaimniecības sfērā?
Aigars Leitis: – Principā ar lauksaimniecību esmu saistīts visu savu dzīvi, jo studiju laikos LLU LF esmu pabijis praksēs dažādās Rietumeiropas valstīs un dažādās lauksaimniecības nozarēs, pēc LLU LF maģistrantūras beigšanas strādāju trīs gadus Valsts Augu aizsardzības dienestā, pēc tam visus šo laiku (nu jau piecpadsmito gadu) esmu Scandagra Latvia, un visus šos gadus manā atbildībā ir bijusi sēklu produktu grupa. Pa šiem gadiem esam Latvijā izmēģinājumos testējuši ļoti daudz un dažādu sugu šķirnes, lai atlasītu mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotākās un ražīgākās.

– Kādi novērojumi ir par šoruden ievāktajiem ziemas kviešiem?
– Šis ir kārtējais gads ar savām īpatnībām. Ziemas kviešu ražas un graudu kvalitātes rādītāji ir ļoti dažādi, un atšķirības starp reģioniem un pat kaimiņu saimniecībām dažkārt bija ļoti krasas. Saimniecībās, kur ziemas kviešu ražas bija ļoti augstas, bija ļoti izteikti novērojami dažādu šķirņu graudu kvalitātes rādītāji. Respektīvi, lopbarības šķirnes uzrādīja graudiem zemas kvalitātes rādītājus, bet pārtikas šķirnes nodrošināja I–III pārtikas grupai atbilstošus rādītājus. Pavisam drīz sāksies sējas laiks, un šajā sakarā aicinu visus kārtīgi pirms sējas apdomāt, kādam nolūkam plānojat sēt ziemas kviešus, jo no lopbarības šķirnēm kvalitatīvus pārtikas graudus nav iespējams izaudzēt.

Rietumeiropas ziemas kviešu šķirnes ir sagrupētas pēc maizes cepamīpašību rādītājiem grupās, piemēram, šķirnes, kas kvalificējas ‘E’ kategorijai, ir ar vislabākajām cepamīpašībām, šķirnes, kas ir ‘A’ kategorijā, arī ir pārtikas klases šķirnes (šajā kategorijā ietilpst lielākā daļa Latvijā audzēto šķirņu), ‘B’ kategorijas šķirnes ir galvenokārt paredzētas lopbarībai. Pirms iegādājaties jaunas šķirnes sēklas, noteikti jāpajautā pārdevējam, kādas kategorijas šķirne tā ir. Dažkārt saimnieki kādās Lauku dienās vai uz kaimiņa lauka ievēro kādu vizuāli skaistu šķirni ar lielām vārpām un, nemaz nenoskaidrojot, kas tā par šķirni un kādam mērķim tiek audzēta, pieņem lēmumu, ka vēlas arī savā saimniecībā šādu šķirni audzēt, bet, iespējams, ka tā ir lopbarības tipa un nemaz jūsu saimniekošanas modelī neiederas!

Daudzās saimniecībās šogad tika novāktas rekordražas un reizē graudu kvalitāte dažām pārtikas tipa šķirnēm nebija tik augsta, kā plānota un kā vajadzētu būt, bet ir jāņem vērā viens svarīgs arguments – vai nodrošinājums ar augam nepieciešamajām barības vielām bija atbilstošs iznesei? Visticamāk, ka netika pietiekami daudz dots slāpekļa un sēra mēslojuma, kas vistiešākajā veidā saistīts ar graudu kvalitātes nodrošināšanu. Saimniekiem, kuru labības laukos bija šīs neplānoti lielās ražas, iesaku noteikti pārrēķināt augu barības iznesi savās lauku vēsturēs un, ņemot vērā šo faktu, paredzēt atbilstošu mēslošanas plānu nākamajam kultūraugam. Ja tas netiks ņemts vērā, tad mēs ejam augsnes noplicināšanas virzienā.

– Kādas kļūdas tika pieļautas šogad, audzējot ziemāju labību?
– Šajā pavasarī kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka ar herbicīdiem apstrādātie ziemāju lauki rudenī bija galvas tiesu pārāki par tiem, kur apstrāde tika veikta tikai pavasarī. Pavasarī, redzot pārziemojušos ziemāju laukus, bija jau skaidrs, ka augu skaits uz kvadrātmetru ir samērā liels, ražas potenciāls augsts vai ļoti augsts, atlika tikai atbilstoši tam strādāt ar pareizu tehnoloģiju. Diemžēl daudzi saimnieki šo faktu nebija ņēmuši vērā, un izvēlētā audzēšanas tehnoloģija nebija piemērota, kā rezultātā redzējām ļoti daudz veldrē sagūlušos ziemāju lauku, beigās novāktais ražas apjoms un graudu kvalitāte lika klientiem vilties.

Šeit der atcerēties, ka ne vienmēr veldrē vainojama nepareiza augšanas regulatoru lietošana, šogad izteikti bija vērojamas ziemas kviešu stiebru kaklu puves infekcijas, kas ļoti nopietni veicināja veldres problēmas. Katram saimniekam ir ļoti skrupulozi jāievēro kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju prasības, nedrīkst neko nokavēt vai lietot nepareizos produktus nepareizā laikā, jo investīcijas, kas ieguldītas, lai izaudzētu

plānoto ražu, ir milzīgas un katra kļūda var maksāt ļoti dārgi. Mūsdienās ir pieejami ļoti daudz speciālisti, ar kuriem ir iespējams konsultēties par pareizu tehnoloģiju sastādīšanu un pareizu lēmu pieņemšanu – kad kādu produktu lietot, atliek tikai to izmantot. Skaidrs, ka saimniekam vajadzīgs arī savs redzējums, jo ne vienmēr tas, kas der citviet, būs piemērots paša saimniecībā.

Kas saimniekiem jāņem vērā, lai ierobežotu

• melnos graudus rudzos:
• izvēlēties maksimāli izturīgu hibrīdo šķirni;
• vienmērīgs sējas dziļums, lai nodrošinātu vienmērīgu ziedēšanu;
• platākas tehnoloģiskās sliedes nekā citiem graud­augiem, lai izvairītos no atzalu veidošanās, – vēlāk ziedošie augi var būt par ieganstu melno graudu avotiem;
• nesēt rudzus atkārtoti vienā un tajā pašā laukā, vēl jo vairāk, ja izmantota minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija;
• lauki piesārņoti ar aireni, kas ir melno graudu attīstības veicinātāja (ierobežojami ar herbicīdu Axial);
• laukmalu apkopšana, neļaut ziedēt graudzālēm;
• izvairīties no fungicīdu/mikro mēslojuma smidzināšanas rudzu ziedēšanas laikā;
• nekādā gadījumā nesēt atkārtoti hibrīdos rudzus, jo tā tiek zaudētas hibrīdo rudzu šķirņu īpatnības − gan ražības, gan noturības pret melnajiem graudiem ziņā.

– Kādi novērojumi rudzu audzēšanā šoruden?
– Šis gads ļoti izteikti parādīja, ka hibrīdo rudzu ražas potenciāls, salīdzinot ar populācijas šķirnēm, bija 30–50 % augstāks. Hibrīdo rudzu šķirnēm bija arī salīdzinoši mazāk veldres problēmu nekā populācijas šķirnēm, kur šīs problēmas bija novērotas gandrīz visos laukos. Šogad, kā jau visus gadus, ir zināmas problēmas ar melnajiem graudiem. Atšķirības starp hibrīdajām šķirnēm bija diezgan minimālas, jo Latvijā visvairāk tiek audzētas KWS Lochow selekcijas rudzu šķirnes.

– Vai ir jēga audzēt populācijas rudzus, ja hibrīdie rudzi dod daudz augstākas ražas?
− Mazai atkāpei pateikšu, ka rudzu maizi var izcept gan no hibrīdiem, gan populācijas rudziem. Sabiedrībā ir iesakņojies mīts, ka mums īsta rudzu maize asociējas ar zināmu, pierastu garšu, ko nodrošina populācijas rudzu šķirnes. Šeit droši vien šķēpus varētu lauzt daudz un ilgi, jo katram cilvēkam ir savas garšas īpatnības. Lai nu kā, nacionālās garšas īpatnības Latvijā ir jāsaglabā, un šādas atbilstošas rudzu šķirnes arī ir jāaudzē. Atliek vienīgi neatbildēts jautājums, vai šo rudzu audzētāji saņem 30–50 % augstāku cenu par izaudzēto ražu, jo šāda ir ražas atšķirība starp hibrīdajiem un populācijas rudziem.

– Kāds būtu jūsu kopsavilkums un novēlējums ziemas kviešu un rudzu audzētājiem?
– Pirmkārt, vēlos vērst uzmanību uz to, lai graudkopji izvēlas savam augsnes tipam un savai tehnoloģijai piemērotas šķirnes. Atcerieties, ka mūsu platumu grādos ziemāju šķirnes vispirms ir jāvērtē pēc ziemcietības, tikai tad nāk visi pārējie šķirni raksturojošie rādītāji. (Pašlaik mūs laukos tiek sēts samērā daudz šķirņu, kas nav kārtīgu, mūsu reģionam raksturīgu ziemu piedzīvojušas. – Vai tiešām varam riskēt un ar šīm šķirnēm apsēt gadu no gada lielākas un lielākas platības?)

Otrkārt, vēlos akcentēt, ka katru gadu būtu jādomā par saimniecībā esošo sēklas materiālu atsvaidzināšanu ar sertificētām sēklām, jo nevienam nav noslēpums, ka jaunām, augstražīgām šķirnēm ir tendence arī ātrāk zaudēt savas šķirnei raksturīgās īpašības. Ja tas netiks darīts, tad viennozīmīgi neiegūsiet no konkrētās šķirnes iespējami augstāko ražu un graudu kvalitāti.

Un visbeidzot novēlu, lai mums visiem izdodas sekmīgi novākt šī gada ziemāju un vasarāju ražu un lai izdodas kvalitatīvi iesēt plānotos ziemāju sējumus!