Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

Par apdrošināšanas aktualitātēm lauksaimniekiem stāsta Anda Mālniece, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Reģiona klientu darījumu vadītāja.

– Ekonomika šobrīd attīstās ļoti strauji – vai palielinās arī pieprasījums pēc apdrošināšanas?
Anda Mālniece: – Patiesībā apdrošināšanas nozare Latvijā šobrīd aug vēl straujāk nekā valsts ekonomika kopumā – pērn nozares izaugsme sasniedza 17 % atzīmi. Mainoties tirgus spēlētājiem, pieaugusi arī konkurence apdrošinātāju vidū. Nepārtraukti notiek pakalpojumu modernizācija, ieviešot jaunas inovācijas un segumus. Ievērojami ir pieaudzis pieprasījums arī pēc tādiem pakalpojumiem kā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, dažādu profesiju speciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana,
garantiju apdrošināšana un citiem, pēc kuriem līdz šim pieprasījums bija ievērojami mazāks. Arī klienti ir auguši kopā ar apdrošināšanas nozari un kļuvuši prasīgāki. Cenai šodien nav galvenā loma, izvēloties apdrošināšanas pakalpojumus, svarīgs ir segums.

– Un kā ar pieprasījumu pēc apdrošināšanas lauksaimniecības nozarē?
– Daudzu Latvijas saimniecību vērtība šodien sasniedz miljonus eiro, un apdrošināšana ir kā drošības garants, kas palīdz noturēt finanšu stabilitāti, tāpēc arī šajā nozarē ir tendence pieprasījumam kopumā palielināties. Pēdējos gados pieaudzis pieprasījums pēc spectehnikas apdrošināšanas, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas. Ņemot vērā valsts atbalstu lauksaimniekiem sējumu un mājlopu apdrošināšanai, pieaugusi interese arī par šiem pakalpojumiem, jo tā ir iespēja samazināt zaudējumus, kas radušies sējumu izsalšanas, lopu krišanas un dabas stihiju dēļ.

– Vai pieprasījumu ietekmē arī Eiropas Savienības fondi?
– Jā, protams. Šobrīd, lauksaimniekiem apgūstot ES fondus savu saimniecību attīstībai, ir nepieciešams papildu finansējums, lai projektus varētu veiksmīgi realizēt. Ja finansējuma pašiem nepietiek, tad nepieciešama sadarbība ar kredītiestādi, savukārt kredītiestādei ir nepieciešamas garantijas, tādēļ projekts ir jāapdrošina. Runa ir par tādiem projektiem kā, piemēram, jauna traktora vai graudu kombaina iegāde, graudu pārstrādes, fermas un citu objektu celtniecība.

– Kādi faktori, izvēloties apdrošināšanu, ir būtiski uzņēmumiem?
– Pirmkārt un galvenokārt, tā ir nepieciešamība un vajadzība pēc konkrētā apdrošināšanas pakalpojuma. Piemēram, šobrīd strauji attīstās būvniecības nozare, tāpēc ievērojami palielinās arī pieprasījums pēc ar to saistīto risku apdrošināšanas. Otrkārt, tā ir drošības sajūta ilgtermiņā un vēlme sevi pasargāt no lieliem finansiāliemzaudējumiem. Ņemot vērā, ka darba tirgū ir vērojams kvalificēta darbaspēka deficīts, uzņēmumiem ir svarīgi būt konkurētspējīgiem, piedāvājot darba ņēmējiem pēc iespējas plašākas sociālās garantijas, kas ietver arī veselības, nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšanu.

– Kāds būtu apdrošināšanas pakalpojumu groza minimums, par kura iegādi būtu jādomā ikvienai saimniecībai?
– Tāda apdrošināšanas minimuma patiesībā nav, jo apdrošināšanā svarīgākais ir komunikācija. Apdrošinātāja pārstāvis noteikti palīdzēs izprast klienta vajadzības un riskus, ņemot vērā uzņēmējdarbības veidu un specifiku, finanšu iespējas un atrašanās vietu. Šīs sarunas rezultātā tiek izveidots lauksaimniekam labākais risinājums viņa un saimniecības aizsardzībai. Apdrošinātājs ir ieinteresēts sadarboties ar klientu ilgtermiņā, tāpēc viennozīmīgi piedāvās risinājumu, kas ir piemērotākais konkrētajam klientam.

Taču jāņem vērā, ka apdrošināšana ir katra brīva izvēle. Apdrošināšanas būtība ir pasargāt no pēkšņiem un neparedzētiem gadījumiem, tā nav peļņas avots. Ja kāds ir vīlies kaut kad par kaut ko, tad noteikti nav bijis apdrošināts konkrētais risks. Ja jau mēs pērkam polisi, tad noteikti vajadzētu painteresēties, par ko maksājam, un neizdomāt pašiem savu risku segumu, tad arī nebūs problēmu un vilšanās.

– Kā ir ar citiem specializētajiem apdrošināšanas pakalpojumiem tieši lauksaimniekiem?
– Ņemot vērā, ka ir izveidotas valsts atbalsta programmas lauksaimniekiem sējumu un mājlopu apdrošināšanai, ir ievērojams skaits zemnieku, kas izmanto iespēju daļu no apdrošināšanas prēmijām saņemt atpakaļ. Tas, protams, ir būtisks finansiāls atbalsts. Piena lopkopībā saimnieki ir atkarīgi no iepirkuma cenām, tāpēc ir bijuši gadi, kad šo pakalpojumu nepērk, jo visam vienkārši nepietiek finanšu līdzekļu. Pēdējos gados novēroju tendenci, ka daudzi klienti sakarā ar nestabilo nākotni piena iepirkuma cenu dēļ no piena lopkopības pāriet uz gaļas lopu audzēšanu. Pieaug arī interese par sējumu apdrošināšanu, it īpaši iepriekšējā gada lietavu dēļ, un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, kuras ietvaros tiek segti zaudējumi trešajām personām.

– Vai civiltiesiskā apdrošināšana arī ir aktuāls pakalpojums saimniecībām, kurās saskare ar trešajām personām tomēr ir ierobežota?
– Jā, pilnīgi noteikti, jo situācijas mēdz būt ļoti dažādas, un bieži vien klients pat nevar aizdomāties, ka viņa bizness var radīt zaudējumus trešajai personai. Manā pieredzē ir atlīdzību gadījums, kad mēs kā apdrošinātājs sedzām zaudējumus trešajai personai par automašīnas zaudējumu, kura cēlonis bija zemnieka gaļas lopiņa atrašanās uz brauktuves. Atceros, ka šo papildu risku akcijas ietvaros klienta iegādājās par vienu eiro kopā ar fermas apdrošināšanu. Kopš šī atlīdzību gadījuma visas novada saimniecības, kas apdrošina savas fermas, iegādājas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu – protams, ne jau vairs par vienu eiro, tomēr izmaksas, salīdzinot ar zaudējumiem, kas var rasties, ir ļoti zemas.

Juridisko personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana Eiropas Savienības valstīs ir viens no pieprasītākajiem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Bojātas lauksaimniecības tehnikas gadījumi.

– Lai gan pieprasījums pēc apdrošināšanas palielinās, vēl joprojām sabiedrībā ir aktuāls viedoklis, ka apdrošināties nav vērts, jo atlīdzības tāpat netiks maksātas, ja būs nepieciešamība. Vai arī ikdienas saskarsmē ar klientiem šis jautājums ir aktuāls?
– Jā, protams, jo iegādāties apdrošināšanu nozīmē iegādāties solījumu, drošības sajūtu, apdrošināšana nav sataustāma un līdz galam izprotama līdz brīdim, kad iestājas apdrošināšanas gadījums. Šādās situācijās es gan parasti klientiem prasu konkrētus piemērus – ar to arī viss beidzas, jo visbiežāk šie stāsti ir viena tante teica. Taču var būt arī situācijas, kad atlīdzība atteikta, jo konkrētais risks nav bijis iekļauts polises segumā. Komunikācija apdrošināšanā ir pats svarīgākais – apdrošinātāja pienākums ir visu izskaidrot, savukārt klientam – jautāt. Ja abi šie nosacījumi izpildīsies, neapmierinātu klientu nebūs, jo tikai savstarpēja uzticēšanās un komunikācija var novest mūs pie izcila rezultāta.

BALTA ir lielākā nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība Latvijā – pērn kopējās piekritušās atlīdzības sasniedza 48 milj. EUR. Klienti mūs jau 15 gadus atzīst par godīgāko apdrošinātāju*, esam arī mīlētākais apdrošināšanas zīmols – šie fakti liecina, ka mums rūp godīga attieksme un ilgtermiņa sadarbība.

*Ziņu aģentūras LETA un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2017. gada nogalē veiktā aptauja.

– Kas jums personīgi sniedz lielāko gandarījumu, strādājot apdrošināšanā?
– Šajā nozarē darbojos jau vairāk nekā 10 gadus, un vislielāko prieku man rada sajūta, ka ar savu darba rezultātu varu būt kā eņģelis klienta nelaimē, ko neviens no mums negaida. Tā tiešām ir neaprakstāma sajūta.