Saimnieks LV / 2026.gads (Augusts)

Latgales augsne nav Zemgales augsne. Tas ir fakts, ko katrs vietējais zemnieks zina. Taču šis fakts vairs nenozīmē spriedumu. Agro Green Projects – neliels, kluba veida kooperatīvs ap duci biedru Rēzeknē – rāda, ka nabadzīgāka augsne var radīt augstāku pievienoto vērtību, ja izvēle ir pareiza. Sēklu audzēšana un pārstrāde ir šī kooperatīva atbilde uz lauksaimniecības smagākajiem gadiem.

Ezeri, augstiene un nabadzīgā zeme

Latgale ir reģions, kas Latvijas lauksaimniecības kartē tradicionāli bijis ierindots otrā plānā. Tam ir dabisks skaidrojums. Latgales augstiene veidojusies uz morēnas smilšmāla un mālsmilts nogulumiem – podzolētām, skābām, barības vielām nabadzīgām augsnēm. Organiskā oglekļa saturs Latgales augsnēs ir no zemākajiem Latvijā. Kaļķošanas nepieciešamība skar vairāk nekā pusi Latgales novadu lauksaimniecībā izmantojamās zemes – Krāslavā, Rēzeknē, Ludzā fosfora trūkums konstatēts praktiski katrā otrajā analizētajā platībā. Kur Zemgales lauksaimnieks ar minimāliem ieguldījumiem saņem labu atdevi, Latgales zemniekam bieži vien jāstrādā dubultā. „Veģetācijas periods, salīdzinot ar piekrastes reģioniem, ir par aptuveni 24 dienām īsāks – sēja sākas vēlāk, ražas novākšana notiek vēlāk, bet rudens iestājas agrāk,” norāda Aivars Bernāns, Agro Green Projects valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Un tomēr Latgalē ir priekšrocības, kādu nav Zemgales līdzenumā. Klimats ar vienmērīgākiem nokrišņiem. Ainavas dažādība, kur lauks un meži, ezers un kalniņš ir vienā kadrā. Un – paradoksāli – augsne, kas, pareizām kultūrām izvēlēta, var dot augstu pievienoto vērtību uz hektāru. Ne ar daudzumu, bet ar kvalitāti.

Tieši šo ceļu iet kooperatīvs Agro Green Projects, kas reģistrēts Rēzeknē 2021. gada beigās. Četros gados tas sasniedzis bilances aktīvu vērtību 4 milj. EUR apmērā – tas ir stāsts par izrāvienu, kas maksā dārgi, bet sāk jau nest augļus.

Kluba veida kooperatīvs

Agro Green Projects ir apzināti neliels kooperatīvs – kluba veida organizācija ar duci biedru, kas apvienojušies ap kopīgu infrastruktūru un kopīgu stratēģisko mērķi. Lielākā ir Alda Ločmeļa zemnieku saimniecība Kotiņi. Kopīgi ar citu biedru saimniecībām tas ir kooperatīva pamats un dzinējspēks.

Šāda modeļa loģika atšķiras no lieliem graudu vai piena...

Pilnu rakstu lasiet augusts SAIMNIEKS LV numurā!