, .
partlycloudy_day 11.3℃
Vārda dienu svin: Dzidra, Gunita, Loreta, Dzidris

Slimību un kaitēkļu attīstības prognozes maijam

Inese Liepiņa , 17-01-2022
Slimību un kaitēkļu attīstības prognozes maijam

Saimnieks LV / 2021.gads (Maijs.)

Maijs ir ne tikai skaistākais pavasara mēnesis, kad visapkārt viss plaukst, slīgst krāšņos ziedos un reibinoši smaržo, bet arī laiks, kad jāiespēj pabeigt iesāktos darbus tīrumos un dārzos.

Laika apstākļi maijā bieži vien ir ļoti mainīgi un ilgtermiņā neparedzami. Te pēkšņi ziedonī uzsnieg sniegs, te pārsteidz stiprāks sals, lauksaimniekiem sagādājot papildu rūpes. Katra saulainā diena mudina sēt un stādīt, un pēc tam ar nepacietību gaidīt visu ātrāk sadīgstam. Un atkal prieks par strauji augošajiem sējumiem un stādījumiem, un jaunas rūpes gādāt, lai augus pēc iespējas mazāk apdraudētu kaitēkļi un slimības.

Ziemāju graudaugu sējumos daudzviet jau martā un aprīlī vairāk nekā pērn tika novēroti pelēkā un sārtā sniega pelējuma bojājumi. Ja slimība nav bojājusi cerošanas mezglu un tas ir dzīvs, augi ataug, bet to tālākā attīstība nedaudz aizkavējas, bet tas savukārt var ietekmēt gaidāmo ražu. Katru pavasari visu reģionu apsekotajos ziemāju sējumos uz augu apakšējām vecākajām lapām ir sastopamas pagājušā gada kviešu lapu pelēkplankumainības, graudzāļu miltrasas, stiebrzāļu gredzenplankumainības, dažviet arī rūsas rudens infekcijas pazīmes. Jauno lapiņu inficēšanās lielā mērā būs atkarīga no laikapstākļiem maijā. Mēreni silts un mitrs laiks veicinās kviešu lapu pelēkplankumainības attīstību sējumos, un postošāka tā būs, ja graudaugu stiebrošanas laikā iestāsies lietains laiks. Savukārt miltrasas patogēnam brīvais ūdens uz lapām attīstību kavēs. Miltrasas pazīmes uz virszemes daļām ātrāk būs sastopamas pret šo slimību neizturīgu šķirņu sējumos, kā arī nezāļainos un ar N pārmēslotos laukos. Nereti maijā ziemāju sējumos var novērot arī dzeltenās un brūnās rūsas pazīmes, taču to izplatība katru gadu ir atšķirīga. Jo agrāk notiek graudaugu inficēšanās, jo rūsu postīgums ir nozīmīgāks. Lietains un vējains laiks maijā var sekmēt kviešu lapu dzeltenplankumainības pirmo pazīmju parādīšanos, it sevišķi atkārtotos kviešu sējumos, jo slimības galvenais infekcijas avots ir augsnes virspusē palikušie iepriekšējā gada salmi. Inficēšanās iespējama arī nākošajā gadā, ja augu atliekas nebūs sadalījušās. Taču, augiem strauji augot, kviešu lapu dzeltenplankumainības attīstība atpaliek un tās straujāka attīstība atsākas nedaudz vēlāk, biežāk vārpošanas laikā.

Kviešu lapu pelēkplankumainība.

Stiebrzāļu gredzenplankumainība.

Vasarāju sējumos, dažviet jau lapu attīstības un cerošanas laikā, var parādīties miežu lapu tīklplankumainības pirmās pazīmes. Stipras inficēšanās gadījumā slimība var samazināt 1000 graudu masu un cietes daudzumu graudos. Nereti arī auzu sējumos lapu attīstības un cerošanas stadijās uz lapām var novērot auzu lapu brūnplankumainību.

Graudaugu sējumos maijā būs sastopami arī labību kaitēkļi. To aktivitāte būs ievērojami lielāka siltās un saulainās dienās. Rudzu tripšu novērošanai rudzu laukos var izvietot zilos līmes vairogus, bet kaitēklis var būt sastopams arī kviešu un miežu sējumos. Kaitēkļa ierobežošana būs pamatota, ja ir sasniegts kaitīguma slieksnis. To nosaka, veicot tripšu uzskaiti stiebrošanas laikā uz 100−200 stiebriem (atkarībā no lauka lieluma). Ja, atverot lapu maksts iekšpusi, stiebrošanas sākumā (AS 30) uz viena stiebra saskaitīti 1–3 tripši un stiebrošanas beigās (AS 39) uz viena stiebra atrod 8–12 pieaugušos īpatņus, jāveic tripšu ierobežošana. Maijā graudaugu laukos izlidos un dēs olas labību pangodiņš, kviešu dzeltenās zāģlapsenes un alotājmušas. Taču zāģlapseņu un alotājmušu ierobežošana parasti nav nepieciešama. Sējumos šo kaitēkļu sastopamība katru sezonu ir atšķirīga un atsevišķos laukos novērojama ar nelielu izplatību. Pēc spilgti sarkanā vēdera uz graudaugu sējumos izvietotiem dzelteniem līmes vairogiem būs viegli atpazīt kviešu stiebru pangodiņa mātītes. Ja iestāsies ilgstoši silts un karsts laiks, labību laukos parādīsies arī spradži. Lielāku postīgumu spradži var radīt vasarājiem agrās attīstības stadijās. Kaitēkļa ierobežošana ir lietderīga, ja, apskatot 100–200 augus, lapu virsma augšanas sākumā bojāta 8–10 % apmērā vai 1 m2 platībā atrod 15–40 spradžus. Maijā gan ziemāju, gan vasarāju laukos būs pamanāmas labību lapgraužu svītrveidā izgrauztās, caurspīdīgās lapas. Biežāk nezāļainos un ar vārpatu piesārņotos graudaugu sējumos būs novērojami arī sprakšķu un melno stiebrmušu kāpuru radītie bojājumi. Silti un sausi laikapstākļi sekmēs arī bezspārnoto un spārnoto labību laputu sastopamību graudaugu sējumos. Lauka malās augošās ievās šķilsies ievu – auzu laputis, tās uz graudaugiem pārlidos vēlāk. Veicot ievu – auzu laputu ziemojošo stadiju (olu) uzskaiti uz lauka malā augošu ievu 200 pumpuriem, to skaits daudzviet bija lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Maijā turpināsies nezāļu un kaitīgo organismu ierobežošana. Lai pārliecinātos par pareizu izvēlētā augu aizsardzības līdzekļa (AAL) lietošanu, kā palīgu var izmantot gadskārtējo Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavoto Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstu.

Spradži

Ziemas rapšu sējumos no kaitēkļiem pirmie ir sastopami krustziežu smecernieki (nereti jau marta beigās un aprīlī), kas rapšu stublājos un lapu kātos dēj olas. Maijā būs vērojami arī šī kaitēkļa kāpuru radītie bojājumi. Rapšu ziedpumpuru veidošanās laikā no ziedošajiem augiem uz rapsi pārlidos arī krustziežu spīduļi. Ar krustziežu nezālēm piesārņotos rapšu laukos tie jau būs atrodami agrāk. Rapšu ziedpumpuros tiks dētas olas, nedaudz vēlāk spīduļu vaboles kopā ar kāpuriem turpinās baroties un bojāt rapšu ziedkopas. Tas savukārt var ievērojami samazināt aizmetušos pāksteņu skaitu. Ja saulains un silts laiks pieturēsies ilgstoši, kaitēkļu aktivitāte palielināsies, tāpēc šajā laikā ieteicams it sevišķi rūpīgi apsekot rapšu sējumus. Spīduļu ierobežošana veicama, ja ir sasniegts kaitīguma slieksnis (apskatot 200 augus, uz vienas ziedkopas ir sastopami vidēji 1–4 pieauguši īpatņi). Rapšu ziedpumpurus bojās arī sēklu smecernieks, kas vēlāk uz jaunajiem pāksteņiem dēs olas. Maijā rapšu ziedēšanas laikā sējumos parādīsies arī krustziežu pāksteņu pangodiņš, taču to izlidošanu ir grūti pamanīt. Kaitēkļa novērošanai rapšu sējumos var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Pangodiņi bieži dēj olas pāksteņos, kurus jau ir bojājis sēklu smecernieks. Tāpēc bojātajos pāksteņos nereti tiek novēroti gan sēklu smecernieka, gan pāksteņu pangodiņa kāpuri.

Zirņu svītrainais smecernieks.

Kāpostu cekulkode.

Vasaras rapšu sējumi maijā ir jāpasargā no spradžiem, kas ir ļoti kustīgi un ne vienmēr uzreiz pamanāmi. Taču kaitēkļa bojājumi (piltuvveida iedobumi) uz lapām ir labi saskatāmi. Siltā un sausā laikā tie var radīt nozīmīgus bojājumus, it sevišķi dīgstu attīstības stadijās. Tāpēc svarīgi uzreiz pēc augu sadīgšanas rapšu laukus rūpīgi un regulāri apsekot un katrā konkrētā sējumā izvērtēt kaitēkļa ierobežošanas nepieciešamību. Pēdējo gadu laikā vasaras rapšu sējumus daudzviet apdraud kāpostu cekulkodes. Arī šī kaitēkļa ierobežošanas nepieciešamība būs jāizvērtē katrā konkrētā sējumā, iepriekš rūpīgi un regulāri veicot sējumu apsekošanu.

Rapšu ziedēšanas laikā uz lapām var parādīties arī krustziežu sausplankumainības pirmās pazīmes. Taču lielākus zudumus slimības attīstība izraisa uz pāksteņiem. Bieži un ilglaicīgi nokrišņi, silts un vējains laiks ziemas rapšu ziedēšanas laikā sekmēs arī augu inficēšanos ar balto puvi. Taču šīs slimības pazīmes parādīsies pēc rapšu ziedēšanas un vislabāk būs vērojamas pāksteņu nogatavošanās laikā. Tāpēc lēmumu par baltās puves ierobežošanas nepieciešamību jāpieņem, jau iepriekš izvērtējot iespējamos riska faktorus katrā konkrētā rapša laukā, sākot no rapšu ziedēšanas sākuma līdz ziedēšanas vidum (AS 63–65). Dažviet ziemas rapšu sējumos būs novērojamas arī sausās puves pazīmes. Savukārt vasaras rapšu sējumos mēreni silts (+10–15 oC), mitrs un vējains laiks var veicināt rapša neīstās miltrasas izplatību.

Sadīgušo lauka pupu un zirņu sējumos kaitniecisko darbību veiks zirņu svītrainais smecernieks. Pusapaļiem robiem izgrauztās augu lapiņas būs vērojamas daudzos tauriņziežu laukos. Maijā smecernieku vabolītes dēs olas, vēlāk kaitēkļa kāpuri bojās uz saknēm esošos gumiņus, kas var ietekmēt augu tālāko attīstību, ja kaitēklis sējumā savairojies masveidā. Daudz nopietnāku un lielāku apdraudējumu sējumiem var radīt sēklgrauži. Siltās un saulainās dienās uz augiem pupu sēklgraužu vabolītes ir bieži sastopamas jau lapu attīstības laikā. Maijā lauka pupu un zirņu laukos lidos alotājmušas. Siltā laikā var savairoties arī laputis, lai gan pēdējo gadu laikā laputis uz augiem sējumos novērotas ar nelielu izplatību. Uz zirņu un vīķu lapām barosies zirņu tripsis. Pupiņu sējumos var būt vērojami dīgstu mušas kāpuru bojāti augi.

Uzreiz pēc pupu sadīgšanas, it sevišķi tad, ja tās tika iesētas nekodinātas, ļoti mitrā, aukstā un sablīvētā augsnē augus bojās dīgstu un fuzariālās sakņu puves. Savukārt lapu attīstības laikā sējumos, kur iesēta inficēta sēkla, iespējams, būs sastopamas arī pirmās lapu slimību pazīmes.

Kartupeļu stādījumi. Stādīšanai paredzētos bumbuļus vēlreiz rūpīgi šķiro, veicot slimo, mehāniski un citādi bojāto bumbuļu atlasi. Maija mainīgie laikapstākļi ne vienmēr ļauj kartupeļus iestādīt pietiekami iesilušā augsnē, tāpēc tādi stādījumi tiek vairāk pakļauti inficēšanās riskam ar dīgstu puvi. Kartupeļu bumbuļi nav pasargāti, un tos var inficēt arī dažādu citu slimību ierosinātāji, kas var būt saglabājušies augsnē.

Siltās, saulainās dienās sadīgušos kartupeļus drīz vien uzmeklēs lapgrauži. Kaitēkļa turpmāko aktivitāti stādījumos galvenokārt noteiks laikapstākļi maijā. Nereti lielu kaitējumu jaunajai kartupeļu ražai var nodarīt sprakšķu kāpuri. Tāpēc svarīgi kartupeļiem izvēlēties no daudzgadīgām nezālēm tīras platības, kā arī jau iepriekš pārbaudīt sprakšķu esamību tajās. Sēklai paredzēto bumbuļu kodināšana ierobežos inficēšanos ar sauso puvi un kraupi (melno, parasto, sudraboto), kā arī daļēji mazinās sprakšķu un maijvaboļu kāpuru kaitējumu. Maijā kartupeļu laukos īpaša uzmanība jāpievērš arī nezāļu ierobežošanai.

Krustziežu sējumi un stādījumi. Maijā gan dīgstošie redīsi, rutki, kāļi, galda bietes, gan atklātā laukā izstādītie kāpostaugi siltā, sausā laikā būs pakļauti spradžu uzbrukumam. Nozīmīgus bojājumus pēdējo gadu laikā galviņkāpostiem un ziedkāpostiem nodara kāpostu cekulkodes. Šo kaitēkļu ierobežošana lielākās platībās ne vienmēr ir veiksmīga un bieži vien sagādā audzētājiem lielas raizes. Pavasarī izlido un apmēram nedēļu dēj olas cekulkodes tauriņi. Siltos laikapstākļos kāpuri izšķiļas jau nedēļas laikā. Jaunie kāpuri iesākumā mājo lapas virskārtā, vēlāk grauž lapas un dažkārt, kas ir bīstamāk, var bojāt arī jauno lapu augšanas punktus. Visu kāpostaugu stādījumos parādīsies un savu kaitniecisko darbību veiks arī kāpostu agrā muša. Stublāju tuvumā tiks dētas olas, un vēlāk mušas kāpuru bojātie augi sāks vīst un būs atpazīstami pēc violetas lapu nokrāsas. Kāpostu cekulkodes un kāpostu mušas novērošanai un daļēji arī ierobežošanai stādījumos var izvietot dzeltenos līmes vairogus. Maijā kāpostu laukos lidos arī kāpostu un rāceņu balteņi.

Krustziežu dzimtas dārzeņi augšanas laikā var ciest no dažādām slimībām. Maijā pēc dēstu izstādīšanas dažviet stādījumos augus bojās dēstu melnkāja. Kāpostaugiem lapu attīstības sākumstadijās var būt novērojamas arī neīstās miltrasas infekcijas pazīmes, taču augu tālāko augšanu un attīstību slimība neietekmēs. Liela nozīme slimību ierobežošanā ir profilaktiskajiem pasākumiem (augu maiņas ievērošana, vesels sēklas materiāls, audzēšanai paredzētās vietas izvēle, kā arī nezāļu ierobežošana, jo īpaši krustziežu dzimtas, jo tās ir daudzu slimību saimniekaugi).

Arī sīpolu stādījumos par iespējamo slimību izplatību ieteicams padomāt jau pirms sīpolu stādīšanas. Daudzu slimību ierosinātāji saglabājas uz sīpola vai tajā. Iestādīts uz lauka, tas kalpos kā infekcijas avots. Vesels stādāmais materiāls, augu pasargāšana no mehāniskiem bojājumiem, kaitēkļu un nezāļu savlaicīga ierobežošana mazinās fuzariālās puves izplatību stādījumos. Inficēšanos ar sakņu puvēm var mazināt, pirms stādīšanas augsnē iestrādājot mikrobioloģiskos līdzekļus. Tos var pievienot arī substrātam, audzējot puravu dēstus. Savukārt ziemas ķiploku stādījumos mikrobioloģiskie līdzekļi iestrādājami tikai iesilušā augsnē.

Maija sākumā izlidos pirmās paaudzes sīpolu mušas, kuras tuvu augsnes virskārtai uz jauniem sīpolaugiem dēs olas. Arī sīpolu stādījumos, lai noteiktu kaitēkļa parādīšanos, var izmantot dzeltenos līmes vairogus. Siltā, sausā laikā sīpolu un puravu laukos lidos arī sīpolu lakstu puskode.

Čemurziežu sējumi. Ja sējumu tuvumā aug skujkoki, tad dažviet būs vērojamas sačokurotās augu lapiņas, kas liecinās par lapu blusiņas kaitniecisko darbību. Nozīmīgs burkānu, kā arī pētersīļu un seleriju kaitēklis ir burkānu muša. Siltās, saulainās pavasara dienās sējumos būs sastopamas arī tās un pie augu saknēm uz iesilušās augsnes dēs olas. Izšķīlušies kaitēkļa kāpuri savu attīstību turpinās augu saknēs. Tāpat kā kāpostu un sīpolu mušas, tā arī burkānu mušas novērošanai sējumos izmantojami dzeltenie līmes vairogi. Čemurziežu laukos būs sastopamas arī seleriju lapu alotājmušas.

Augļkoku tīklkode.

Augļu dārzā. Augļkoku primāro inficēšanos ar ābeļu un bumbieru kraupi galvenokārt sekmēs mēreni silts (+16–24 oC), mitrs un lietains laiks pavasarī, kā arī iepriekšējā gada inficēto lapu un augļu daudzums stādījumā. Vēlāk no kraupja plankumiem, kas parādīsies uz lapām un augļiem, turpināsies jau sekundārā slimības izplatība. Bieži laikapstākļi katrā Latvijas reģionā ir nedaudz atšķirīgi. Tāpēc, lai AAL lietošana slimības ierobežošanā būtu pamatota un veikta pareizā laikā, Latvijas augļkopjiem ir iespēja izmantot lēmuma atbalsta sistēmas par kraupja prognozējamo izplatību katrā konkrētā vietā un novadā. Šie informatīvie brīdinājumi ir pieejami arī VAAD tīmekļa vietnes noverojumi.vaad.gov.lv sadaļā Jaunumi ievietotajos materiālos. Līdz ar kraupja ierobežošanu tiks ierobežota arī augļu parastās puves izplatība ābeļu un bumbieru stādījumos. Vēsi un vējaini laikapstākļi maijā veicinās bumbieru – kadiķu rūsas parādīšanos. Nereti dārzos slimības pirmās pazīmes uz lapām novērojamas jau maija beigās.

Toties siltās un saulainās maija dienās ābeļu ziedu smecernieku vabolītes steigs uzmeklēt ābeļu ziedpumpurus, kuros tiks dētas olas. Vēlāk kaitēkļu izgrauztie ziedpumpuri neizplauks un zem brūnās cepurītes būs ieraugāmi arī paši smecernieku kāpuri. Lielāku kaitējumu tie nodara tikai gados, kad ir vērojama vāja augļkoku ziedēšana, biežāk ir tieši pretēji – smecernieks palīdz normēt ražu. Ābolu tinēja un pīlādžu tīklkodes konstatēšanai un tālākai novērošanai pirms augļkoku ziedēšanas dārzos var izvietot feromonslazdus. Ziedēšanas laikā izliktie baltie līmes vairogi palīdzēs noteikt ābolu zāģlapsenes parādīšanos stādījumos. Maijā ābeļu jaunās lapas, ziedpumpurus un dzinumus var bojāt ābeļu lapu blusiņas, tīklērces, laputis, sprīžmešu, dažādu tinēju un tīklkodes kāpuri. Arī bumbieru stādījumos dažviet būs novērojamas lapu blusiņas un pangērces bojātās lapas un dzinumi. Pēdējo gadu laikā biežāk novērojama bumbieru pangodiņa kaitnieciskā darbība. Tas izlidos maijā (kaitēkļa izlidošanu nereti ietekmēs augsnes mitrums un temperatūra) un ziedpumpuros dēs olas. Vēlāk kāpuri barosies ar augļaizmetņu mīkstumu, vidū veidojot dobumu.

Arī ķiršu dārzos maijā būs sastopami kaitēkļi. Siltā laikā no zemsedzes izlidos ķiršu muša. Jāpiebilst, ka no pārmitras mālainas augsnes mušas izlidošana būs apgrūtināta un kūniņas diapauzē var saglabāties augsnē vairākus gadus. Ķiršu mušas novērošanai un daļēji arī skaitliskai ierobežošanai augļkoku ziedēšanas laikā stādījumos var izmantot dzeltenās līmes lamatas. Uz ķiršu apakšējiem zariem var izkārt arī traukus ar rūgstošiem šķidrumiem. Maijā stādījumos būs novērojami ķiršu pumpuru kodes kāpuru radītie bojājumi. Dzinumu galos deformētās ķiršu lapas liecinās par ķiršu – madaru laputu invāziju. Savukārt vēss un lietains laiks ķiršu ziedēšanas periodā var veicināt kauleņkoku pelēkās puves izplatību stādījumos.

Kiršu madaru laputis.

Plūmju dārzā maijā pirms ziedpumpuru atvēršanās izlidos gan gaišās, gan tumšās zāģlapsenes, kas dēs olas visu plūmju ziedēšanas laiku. Tās var būt sastopamas arī saldo un skābo ķiršu dārzos. Kaitēkļu novērošanai un ierobežošanai stādījumos var izvietot baltos līmes vairogus. Plūmju ziedēšanas beigās dažviet vērojamas arī pavasara salnas, tāpēc daļa kāpuru, kas ir tikko izšķīlušies, var aiziet bojā. Siltās un saulainās maija dienās dārzos lidos arī plūmju tinēja tauriņi. Pirms kauleņkoku ziedēšanas, lai noteiktu plūmju tinēja izlidošanu un kaitēkļa turpmāko lidošanas intensitāti, stādījumos var izvietot feromonslazdus.

Krūmogulāju stādījumos. Pumpuru kodes bojātie upeņu pumpuri novērojami katru gadu. Nedaudz paverot un aplūkojot bojāto pumpuru, labi pamanāmi kodes kāpuri, kuri drīz vien turpat zem krūma arī iekūņosies. Krūmogulāju stādījumos maijā būs sastopamas jāņogu zāģlapsenes un stiklspārņi. Bieži uz lapām būs redzamas arī ķiršsarkanas pangas, kas liecinās par sarkanpangu laputu neseno klātbūtni.

Aveņu un zemeņu stādījumos. Siltās, saulainās dienās gan aveņu, gan zemeņu laukos uz ziedpumpuriem būs sastopamas smecernieku vaboles. Nozīmīgāku apdraudējumu kaitēkļu savairošanās var radīt zemeņu laukos. Tāpēc, tikai rūpīgi apsekojot konkrēto zemeņu stādījumu un izvērtējot smecernieka radītos bojājumus iepriekšējā gadā, pieņem lēmumu par kaitēkļa ierobežošanu, kas būtu jāveic līdz zemeņu ziedēšanas sākumam. Arī pelēkās puves ierobežošanas smidzinājumus, ņemot vērā slimības izplatību iepriekšējā gadā, kā arī gaidāmos laikapstākļus zemeņu ziedēšanas laikā, veic pirms zemeņu ziedēšanas. Jauno zemeņu stādījumos nozīmīgu kaitējumu augiem var nodarīt maijvaboļu un arī gliemežu klātbūtne. Avenāju laukos maijā lidos aveņu pangodiņš, bet ziedēšanas sākumā parādīsies arī avenāju vaboles.

Lai mums visiem veiksmīgs, darbīgs, bet galvenais − mazāk ierobežojošs laiks maijā!

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē
Meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotā zemē

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, desmitā daļa – vairāk nekā 200 000 ha n...

Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana
Privātmāju energoefektivitātes uzlabošana

Kā zināms, š.g. 8. martā Ministru kabinetā apstiprināta Ekonomikas ministri...

Mazie palīgi lielajos darbos
Mazie palīgi lielajos darbos

Viens no lielākajiem lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem Latvijā – SIA Vo...

Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?
Notekūdens – sabiedrības veselības spogulis?

Izrādās, katru dienu tualetes podā līdz ar atkritumiem noskalojam liela apj...