Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Kopš 20. gadsimta beigām rapši kļuvuši par vienu no visplašāk audzētajiem augiem pārtikas eļļas iegūšanai. Pašlaik rapšiem ir liela nozīme arī biodegvielas ieguvē. Tā kā rapši ir mērenā klimata augs, tie ir piemēroti audzēšanai visā Latvijas teritorijā. Vairāk tiek audzēti ziemas rapši, jo vasaras rapšiem ir zemākas ražas, taču ziemas rapšu pārziemošana ir ļoti atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem, un salnas ļoti stipri var samazināt ražu.

Slimību un kaitēkļu savairošanās dēļ nav vēlams audzēt rapšus vienā laukā biežāk kā reizi četros gados. Rapši var inficēties ar slimībām visu veģetācijas periodu. Slimību attīstību un izplatību ietekmē šķirne, sējas laiks, izsējas norma, mēslojums un meteoroloģiskie apstākļi audzēšanas periodā. Viena no bīstamākajām vasaras rapšu slimībām ir baltā puve, kuru ierosina patogēnā sēne Sclerotinia sclerotiorum (1. att., 2. att.). Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos – paaugstināts nokrišņu daudzums, vējains laiks – baltās puves infekcija var strauji attīstīties ne tikai uz stiebriem, bet arī ātri virzīties uz augšu un bojāt pāksteņus. Inficētajiem augiem pāksteņi ir pustukši, nepilnīgi attīstīti, kas negatīvi ietekmē ražas kvalitāti un kvantitāti. Latvijas apstākļos vasaras rapšos ir izplatītas lapu slimības, ko ierosina Leptosphaeria spp. (fomoze) (3. att., 4. att.), Alternaria brassicae (sausplankumainība) (5. att.) un Peronospora brassicae (neīstā miltrasa) (6. att.).

1. att. Baltā puve rapšu stublājā. (Foto: S. Būmane, LAAPC.)

2. att. Baltā puve uz rapšu pāksteņiem. (Foto: Z. Vigule, LAAPC.)

3. att. Fomoze uz rapšu stublājiem. (Foto: Z. Vigule, LAAPC.)

4. att. Fomoze uz rapšu lapām. (Foto: Z. Vigule, LAAPC.)

5. att. Sausplankumainība uz rapšu lapām. (Foto: M. Bērziņa, VAAD.)

6. att. Neīstā miltrasa uz rapšu lapām. (Foto: M. Bērziņa, VAAD.)

Slimību ierobežošanu vasaras rapšu sējumā bioloģiskajā audzēšanas sistēmā apgrūtina nelielais bioproduktu skaits un to zemā efektivitāte, salīdzinot ar ķīmiskajiem fungicīdiem. 2012. gada Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC) piedalījās Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta projektā Organiskas izcelsmes produktu izvilkumu un to ietekmes izpēte augkopībā, kura ietvaros novērtēja vasaras rapšu slimību attīstību, pielietojot dažādus biopreparātus (biohumusu un kūdras izvilkumu). Lauka izmēģinājums ar septiņiem variantiem tika iekārtots Stendē, apstrādes ar biopreparātiem veiktas trīs reizes veģetācijas sezonā. Vasaras rapšu baltās puves infekcija vērtēta katrā lauciņā uz stublājiem (25 randomizēti izvēlētiem augiem) un pāksteņiem (100 gab.), lapu slimību attīstība vērtēta uz 25 augiem.

Vasaras rapšu stublāju infekcija ar balto puvi tika konstatēta visos izmēģinājuma variantos, un, salīdzinot ar kontroli, augstāko efektivitāti uzrādīja 2. variants (K45 – kūdras izvilkumu pie 45 °C) un 6. variants (K95/B45 – kūdras izvilkums pie 95 °C un biohumusa izvilkums pie 45 °C). Rezultāti atspoguļoti 7. un 8. attēlā.

7. att. Baltās puves izplatība uz stublājiem, %, lauka izmēģinājumā vasaras rapšu sējumā konvencionālās saimniekošanas sistēmā.

8. att. Vasaras rapšu lapu slimību attīstība lauka izmēģinājumā konvencionālās saimniekošanas sistēmā.

Vairākos variantos biopreparāti iedarbojās kā papildmēslojums un ietekmēja neīstās miltrasas attīstības paaugstināšanu uz lapām līdz pat divām reizēm, salīdzinot ar kontroli. Rezultātā var secināt, kā 2. variants (K45) un 6.variants (K95/B45) uzrādīja tendenci ierobežot rapšu stublāju infekciju ar balto puvi. Lauka izmēģinājuma iegūtie dati liecina par bioloģiskās izcelsmes produktu neviennozīmīgo efektivitāti lapu slimību ierobežošanā vasaras rapšu sējumā.

2016. gadā sadarbībā ar LLU Zemkopības zinātnisko institūtu LAAPC ierīkoja lauka izmēģinājumu vasaras rapšu sējumā Skrīveros ar mērķi novērtēt fungicīdu efektivitāti slimību ierobežošanā. Viena lauciņa platība 30 m², varianti sakārtoti randomizētos blokos četros atkārtojumos, šķirne ‘Joy KWS’. Izmēģinājumā tika novērtēta divu fungicīdu efektivitāte (darbīgās vielas: protiokonazols un tebukonazols, azoksistrobīns) salīdzinājumā ar kontroli. Fungicīdu pielietošana veikta 28. jūnijā augu attīstības stadijā (AAS) 67–69. Izmēģinājumā tika novērotas lapu slimības: neīstā miltrasa, sausplankumainība un fomoze. Pētītie fungicīdi būtiski ierobežoja slimības vasaras rapšu sējumā. Rezultāti atspoguļoti 1. un 2. tabulā.

Fungicīds ar darbīgām vielām protiokonazolu un tebukonazolu deva visaugstāko efektivitāti lapu slimību ierobežošanā (A. Brassicae – 95.5 %; P. Brassicae –76.7 % un Leptosphaeria spp. – 100 % attiecībā pret kontroli).

Stipra stublāja infekcija ar balto puvi tika novērota jau sēklu nogatavošanās sākumā AAS:80, slimības izplatība bija 42.0 %, bet attīstība –10.6 %. Augustā paaugstināta gaisa mitruma apstākļos baltā puve izplatījās uz augšējām augu daļām un inficēja pāksteņus. Pirms ražas novākšanas pāksteņu bojājumi dažādās pakāpēs tika novēroti visā vasaras rapšu laukā. Fungicīds ar darbīgām vielām protiokonazolu un tebukonazolu deva visaugstāko efektivitāti baltās puves ierobežošanā uz stublājiem (81.0 %) un sausplankumainības ierobežošanā uz pāksteņiem (80.4 %), kā rezultātā 3. variantā bija būtisks ražas pieaugums (116.6 % attiecībā pret kontroli).