Saimnieks LV / 2019.gads (Janvāris.)

2018. gada sākumā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu speciālisti apsekoja vairāk nekā 30 augļu un dārzeņu glabātavas visā Latvijā un noņēma dārzeņu un augļu paraugus. Paraugi pēc to ievākšanas tika nogādāti Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā, lai precīzi noteiktu slimības ierosinātājus. Slimības konstatēja dažādiem kultūraugiem – sīpoliem, bietēm, burkāniem, ķiplokiem, kartupeļiem, rutkiem, dzērvenēm, kabačiem, āboliem u.c. Kopā veikti 35 apsekojumi. No 96 ievāktajiem paraugiem 82 konstatētas sēņu sporu vai baktēriju klātbūtne.

Slimības, kas uz augiem izpaužas uzglabāšanas laikā, visbiežāk ir sēņu sporu vai baktēriju ierosinātas, tomēr inficēšanās galvenokārt notiek jau uz lauka pirms ražas novākšanas. Tāpēc no produkcijas bojājumiem uzglabāšanas laikā ir iespēja izvairīties, jau laicīgi uz lauka vai dārzā pasargājot augus no inficēšanās. Uzglabāšanas laikā ir vairāki faktori, kas ietekmē dārzeņu un augļu glabāšanos, piemēram, optimāla temperatūra un mitrums, kas var būt atšķirīgi dažādiem dārzeņiem un augļiem.

Dārzeņu uzglabāšana galvenokārt atkarīga no to kvalitātes un apstākļiem glabātavās. Labu kvalitāti dārzeņi iegūst, ja tiek pareizajā laikā novākti no lauka, tas ir, jācenšas nenovākt pārgatavus vai nepilnīgi nogatavojušos dārzeņus. Ražas vākšanu labāk veikt sausā laikā, pirms sākušās salnas, kā arī glabātavās jāievieto tikai nebojāti dārzeņi. Jāpievērš uzmanība gaisa temperatūrai, jo zemās (0 °C, +1 °C) temperatūrās puves attīstās lēni.

Glabātavā ne mazāka uzmanība jāpievērš gaisa mitrumam, jo uzglabāšanās ir labāka samērā augsta gaisa mitruma apstākļos. Ja gaisa mitrums ir pazemināts, notiek vīšana un zūd kvalitāte. Savītušu dārzeņu šūnās samazinās turgors, kas savukārt samazina auga pretošanās spēju dažādu mikroorganismu infekcijām. Tomēr pārmērīgs mitrums veicina dažādu slimību attīstību. Ja dārzeņus glabā krāvumos, to augstumam nevajadzētu pārsniegt 1.5 m, bet, ja tie novākti mitrā laikā vai no mitras augsnes, – 0.75 m.

Sīpolu glabātavās visvairāk novērotas sīpolu kakla puve un sīpolu pamatnes puve (40 % un 36.7 %). Nedaudz mazāk konstatēts pelēkais pelējums un sīpolu bakteriālā puve. Ar sīpolu kaklu puvi inficēšanās notiek mitrā laikā, visbīstamākais periods ir sīpola augšana un ražas novākšanas laiks, arī mehāniskie bojājumi. Slimības ierosinātājs saglabājas augu atliekās un augsnē, izplatās ar vēju un sēklas materiālu. Pamatnes puve var radīt līdz pat 40 % ražas zudumu, tādēļ jāsamazina mehāniskie bojājumi ražas vākšanas laikā. Ar pamatnes puvi sīpoli var inficēties jebkurā stadijā. Infekcija var izplatīties ar augsnes apstrādes tehniku, kā arī ar kaitēkļiem – tripšiem un laputīm.

Lai sīpoli labi uzglabātos, tos nepieciešams laicīgi novākt. Vislabāk to darīt sausā laikā, kad 60–80 % sīpolu lakstu ir nokrituši pie zemes un sāk vīst. Svarīgi, lai kakla pamatne būtu sausa, jo tas var ietekmēt turpmāko uzglabāšanos. Pēc novākšanas ieteicams sīpolus apžāvēt. Tie, kam nav speciālu telpu, žāvēšanu var veikt ārā, netiešā saulē. Sīpolu apžāvēšanai nepieciešama telpa ar ventilējamu grīdu. 2–3 nedēļas sīpoli tiek žāvēti ar siltu (līdz + 20 °C) gaisu. Ja novāktajai partijai ir vēl nedaudz zaļu lakstu, nepieciešams žāvēt + 30 °C, tā ierobežojot kakla puvi. Pēc žāvēšanas sīpolus liek sabērumos vai konteineros telpā, kur gaisa mitrums ir 70–75 % un gaisa temperatūra –1 līdz +2 °C.

Sīpolu kakla puve Botrytis spp.

No visiem ievāktajiem kartupeļu paraugiem visbiežāk laboratorijas testēšanas rezultātos konstatēta kartupeļu lakstu puve un sausā puve (27 % paraugos). Ar lakstu puvi kartupeļi var inficēties jau stādīšanas brīdī. Sporas saglabājas gan augsnē, gan sēklas materiālā. Lai ierobežotu kartupeļu lakstu puvi, nepieciešams ievērot augu maiņu un nesabiezinātus stādījumus. Tāpat arī sausās puves ierosinātājs saglabājas augsnē un uz inventāra, kas ar to saskāries. Sausā puve izplatās caur mehānisku bojājumu vietām un parādās tikai pēc ražas novākšanas.

Kartupeļiem labākais laiks novākšanai ir uzreiz pēc lakstu atmiršanas, kad bumbuļiem ir izturīga miziņa un tie labi atdalās no stoloniem. Vēlīnajām šķirnēm laksti jāiznīcina mehāniski vai izmantojot desikantus. Ražas novākšanas brīdī vēlama mitra un irdena augsne. Jāievēro mehāniska piesardzība, lai pēc iespējas mazāk bojātu bumbuļus. Pēc novākšanas tos 2–3 nedēļas tumšā vietā apžāvē, lai tajos neveidotos solanīns. Kartupeļu noliktavās bumbuļus var uzglabāt sabērumos, kas nepārsniedz 5 m, koka vai metāla konteineros ar dažādu tilpumu. Galvenais, lai tiktu nodrošināta gaisa apmaiņa. Glabātavā temperatūras režīms atšķiras pēc kartupeļu izmantošanas veida. Sēklas kartupeļus labāk uzglabāt + 2–4 °C temperatūrā, bet pārtikas kartupeļus +4–6 °C. Glabājot pārāk zemā temperatūrā (zem + 2 °C), kartupeļi kļūst saldi. Nodrošinot temperatūras režīmu, jāņem vērā, ka tam jābūt vienmērīgam, tātad bez lielām temperatūras svārstībām. Relatīvais gaisa mitrums kartupeļu uzglabāšanai vēlams 80–95 %.

Kartupeļu fomozā puve.

Lakstu puves bojāts bumbulis.

Ābolu noliktavās no visiem ievāktajiem paraugiem 87.5 % uzrādīja infekciju ar augļu rūgto puvi. Lai uzglabāšanas laikā izvairītos no šīs slimības, jāatceras, ka inficēšanās ar to notiek jau augļu veidošanās laikā, augļiem esot vēl kokā. Uzglabāšanas laikā slimība progresē, līdz pilnībā sabojā arī apkārt esošos ābolus. Slimības attīstību ietekmē ne tikai pareizs mikroklimats noliktavā, bet arī vairāki citi faktori, piemēram, mehāniskie bojājumi ražas vākšanas laikā un lietains laiks.

Ābolu uzglabāšanas telpai jābūt tīrai, labi izolētai un necaursalstošai. Svarīga ir ventilācija, kas nodrošina pilnīgu gaisa apmaiņu telpā. Ja ābolus glabā konteineros, starp tiem jāievēro brīvā telpa gaisa apmaiņai. Jāņem vērā, ka visas šķirnes vienādos mikroklimatiskajos apstākļos neuzglabāsies vienlīdz labi. Optimālā gaisa temperatūra ābolu uzglabāšanas telpā svārstās no + 0.5 °C līdz + 4 °C, bet relatīvais gaisa mitrums – 90–97 %. Bieži vien noliktavās, kur nav klimata kontroles sistēmas, šādus apstākļus nodrošināt ir grūti. Viens no gaisa mitruma paaugstināšanas paņēmieniem ir grīdas mitrināšana. Kritušos ābolus vēlams uzglabāt atsevišķi no ilgstošai glabāšanai paredzētajiem, jo to uzglabāšanās laiks būs īsāks.

Colletotrichum sp. simptomi uz ābola.

Glabāšanās laiku paildzinās dārzā veiktie kalcija preparātu miglojumi, arī vēlais fungicīda miglojums pret kraupi un augļu puvēm. Noliktavās regulāri jāveic pārbaudes un jāizņem bojātie un stipri gatavie augļi, jo no tiem izdalās etilēns, kas veicina pārējo augļu ātrāku nogatavošanos. Parasti augļu puves ātrāk parādās augļiem, kuru optimālais novākšanas laiks ir nokavēts.

Būtisks nosacījums produkcijas veiksmīgai uzglabāšanai ir glabātavas sagatavošana pirms ražas ievietošanas – no tās jāizvāc vecās ražas atliekas, jāizslauka, jāizmazgā grīdas, sienas, kastes un konteineri vispirms ar ūdeni, tad ar dezinficējošu līdzekli un jāsaved kārtībā ventilācijas sistēmas.