Saimnieks LV / 2017.gads (Jūnijs.)

Labvēlīgi dabas klimatiskie apstākli ļauj Latvijā pastāvīgi nodarboties ar govkopību.  Ienesīgāka nozare ir piensaimniecība, kura ļauj pat ar nelieliem ganāmpulkiem  regulāri iegūt peļņu. Mazos ganāmpulkus, kur ir līdz 20 govīm, valstī slauc 16 244  novietnēs. Darbu un laiku gan lielajās, gan mazajās saimniecībās visvairāk prasa  slaukšana. Rakstā apskatīsim, kā attīstījušās slaukšanas mašīnas no pirmajiem  komerciālās lauksaimniecības gadiem līdz mūsdienām.

Vēl pirms simts gadiem Latvijā govis slauca ar rokam. Atvieglot šo nogurdinošu darbu centies ne viens vien izgudrotājs, piedāvājot govkopjiem sarežģītus, neērtus un dārgus agregātus. Tikai retajam parādījās veiksme. Viens no pirmajiem bija Ļaudonā dzimušais neredzīgais masieris Kārlis Leja, kurš 1933. gadā kā pirmais Latvijā izveidoja praktisku, ekonomisku un izdevīgu ar rokām darbināmu govju slaukšanas mašīnu GOSMA. Lietošana bija tik ērta, ka ar to izslaukt govis prata pat skolēni. Savukārt 1939. gadā Rīgā tika radīta E. Zeltmaņa rokas govju slaucamā mašīna ZELTĪTE, līdzīga K. Lejas mašīnai. Pirmskara laikā arī Šveicē sāka govis slaukt ar analoģisku mašīnu tikai ar nosaukumu SOLO (sk. 1. att.).

1.att. Rokas govju slaucamā mašīna SOLO (Šveice).

Pēc kara uz Latviju atveda Maskavā rādītos trīstaktu slaukšanas agregātus DA–3 Волга. 50. gadu beigās Rīgā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) pasniedzējs Alfrēds Skromanis mēģināja pamatot pastāvīgas sūkšanas režīma slaukšanas aparāta nepieciešamību. Viņa kļūdainie teorētiskie secinājumi slaukšanas procesa pētīšanā sabojāja daudzas govis, jo projektējamam slaukšanas aparātam bija jāstrādā ar ātrumu 120 impulsi minūtē. Faktiski notika piena nepārtrauktā atsūknēšana bez atpūtas vai masāžas takta. Gadiem strādājot pie slaukšanas procesa optimizācijas, pasniedzējs nepanāca adekvātu slaukšanas procesu. Tikai pateicoties Rīgas konstruktora biroja līdzstrādniekam Ernestam Šmitam, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā izdevās izveidot slaukšanas aparāta oriģinālu konstrukciju (sk. 2. att.). Diemžēl viņam neizdevās pārliecināt A. Skromani par pastāvīga sūkšanas režīma kaitīgumu. Īslaicīgi slaucot govis, slaukšanas ātrums palielinājies pat par 25 %, bet, ja slauc ar tādu mašīnu regulāri, – dzīvnieku organisms neiztur. Rezultātā lielsaimniecībās uzstādītās slaukšanas iekārtas bojāja dzīvnieku veselību, govis masveidīgi sāka slimot ar mastītu. Steidzīgi nācās izmainīt aparāta darbības režīmu un konstrukciju. Pieslēdzās rūpnīcas Ригасельмаш konstruktori A. Salmanis, A. Beriņš, I. Kuzņecova, L. Stucis un K. Kalvišs. Tika izveidots slaukšanas agregāts DPR–2, kurš vēlāk pārtapis par plaši pazīstamo DAS–2B ar aparātu DA–2 Майга. Divtaktu aparāts Maiga slauc ātrāk nekā trīstaktu DA–3 Волга un maigāk nekā DPR–2, jo tam ir samazināts pulsāciju skaits.

2.att. Konstruktors Ernests Šmits ar LLA slaukšanas aparātiem (1960. g.).

1962. gadā Rēzeknē uzbūvēja slaukšanas iekārtu rūpnīcu, kur vēlāk ražoja arī piemājas saimniecībām paredzētus individuālas slaukšanas agregātus AID–1, AID–1–01, AID–1–01M, AID–2. Pēc Atmodas Valsts Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca pārtapa par valsts akciju sabiedrību un akcionāri to noveda bankrotā. Rūpnīca beidza eksistēt 2005. gadā.

Tagad tās tradīciju mantinieks ir SIA Larta 1. Nelielām saimniecībām tiek ražots pārvietojams slaukšanas agregāts ODS–1, kura konstrukcija izstrādāta Rīgā vēl 90. gadu sākumā.

3.att. Slaukšanas shēma ganībās (Lietuva).

1989. gadā, būdams Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas aspirants, es izstrādāju asinhronu slaukšanas aparātu ar nosaukumu LLA, kas strādā pāru darbības režīmā gandrīz līdzīgi Rietumu aparātu darbības principam, pie tam nodrošina saīsinātu sūkšanas taktu priekšējos slaukšanas stobriņos ar mērķi samazināt aparāta negatīvo ietekmi uz mazražīgiem pupiem. Mana izgudrojuma operatīvā ievešana ražošanā lika LLA profesoram A. Skromanim pilnveidot savu intensificētas slaukšanas aparātu ДАИР–2 par DAIRS–2 un 1991. gadā nodibināt Jelgavas pilsētas zinātnes un ražošanas firmu Reflekss, tomēr ražošanas krituma dēļ uzņēmums darbojās pāris gadus.

Pašlaik Latvijā arvien vairāk ienāk ārzemju slaukšanas mašīnas. Piemēram, piensaimniekiem savus izstrādājumus slaukšanas mehanizācijai izstādē Pavasaris 2017 Rāmavā piedāvāja pieci uzņēmumi. Pa vienam no Lietuvas, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales.

4.att. Slaukšanas mašīna Lukas, kas ražota Turcijā pēc Holandes uzņēmuma pasūtījuma.

5.att. Turcijas tirdzniecības markas Melasty pārvietojamā slaukšanas mašīna.

Lietuvieši paši ražo mobilo iekārtu slaukšanai ganībās. Tā ir tandēma tipa karsti cinkotā slaukšanas zāle sešu vai četru govju vienlaicīgai slaukšanai (sk. 3. att.). Plašs mobilo vakuumiekārtu klāsts: 2, 3, 3–4, 4–5, 6–7 slaukšanas aparātu darbināšanai ar benzīnu vai dīzeļdzinēju. Komplektē ar itāļu vakuumsūkņiem. Izveidoja savu piena sūkni, kuru tagad var iegadāties Priekuļos.

Ozolnieku novada ārvalstu komersants eksponēja Vācijā ražoto sarežģīto un dārgu slaukšanas robotu. Uzņēmumi no Talsu un Priekuļu novadiem piedāvāja dažas Turcijā ražotu pārvietojamu slaukšanas agregātu komplektācijas (sk. 4. un 5. att.).

To pašu var iegūt arī Rēzeknē vai visā Latvijā, jo latgaliešiem ir plašs tirdzniecības tīkls, kur var pasūtīt jebkādu komplektāciju gan Rietumu, gan Austrumu.

6.att. Mārketinga direktors Māris Gailītis ar raksta autoru izstādē Pavasaris 2017.

Mūsmāju ražotāji regulāri piedalās izstādēs (sk. 6. att.). Citā laikā izstāžu kompleksa Rāmava veikalā Tehnika var iegadāties gan Rēzeknē ražotus slaukšanas agregātus, gan rezerves daļas tiem.