Saimnieks LV / 2019.gads (Janvāris.)

Paaugstināts baktēriju skaits pienā ir pazīstama problēma, ar kuru periodiski saskaras ikviens piena ražotājs. Tas nozīmē, ka jau preventīvi jāpievērš uzmanība slaukšanas iekārtu mazgāšanas un dezinfekcijas stabilitātei. Kļūdās tie, kas uzskata, ka iekārtu mazgāšanas process ir mazsvarīgs un vienkāršs, kur nepieciešams tikai ūdens un kaut kāds mazgāšanas līdzeklis, vēlams, protams, lētākais.

Tik daudz progresa jau ir panākts, ka, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, fermās vairs nesastopam līdzekļus Dosia vai Fairy, bet jau profesionālos līdzekļus, kaut arī tie ne vienmēr atbilst ūdens kopējās cietības rādītājam. Šādos gadījumos piena vadi sāk apaugt ar jauktu piena tauku un minerālvielu nosēdumu kārtu, kurā veidojas baktēriju perēkļi.

Vadoties no pieredzes, var uzskaitīt nekvalitatīva mazgāšanas procesa galvenos iemeslus.

1. Nepietiekama informācija, komplektējot iekārtas mazgāšanas sistēmu un piena vadus.

Šī problēma parādās galvenokārt piesietās turēšanas kūtīs ar gariem piena vadiem, bet šādu iekārtu paliek arvien mazāk. Galvenās problēmas ir nepietiekams kritums uz piena savācējmezgla pusi, kam par iemeslu ir griestu augstuma ierobežojumi vai personāla faktors. Iekārtu piegādātāji pārsvarā vadās pēc DIN ISO prasībām un atbilstoši tām arī komplektē iekārtas. Latvijā esošie slaukšanas iekārtu piegādātāji jau ieguvuši pietiekamu pieredzi, un pēdējā laikā šādas kļūdas vairs praktiski neatkārtojas.

Noteikti jāpiemin karstā un aukstā ūdens padeves sistēmas. Reizēm iekārtām ieprojektē nepietiekama diametra ūdens pievadus. Teorētiski, rēķinot pēc sūkņa maksimālā nodrošinātā spiediena, padotajam ūdens daudzumam vajadzētu būt pietiekamam, bet praksē tā nav. Saimniecībā ūdens tiek patērēts nepārtraukti, kaut vai dzirdnēm pievadot ūdeni.

Govis intensīvi dzer pēc slaukšanas – faktiski vienlaicīgi mazgājas arī iekārta, bet spiediens ūdensvadā noteikti ir zemāks par maksimālo. Ja mazgāšanai ūdens iepilde ieregulēta pēc laika, nevis līmeņa tvertnē, tad mazgāšanas procesā būs nepietiekams ūdens daudzums iekārtas skalošanai, izmainīta mazgāšanas šķīduma koncentrācija, slikta iekārtas pēdējā izskalošana. Rezultāts būs nekvalitatīvi izmazgāta un izskalota iekārta ar iespējamām mazgāšanas līdzekļu atliekām – inhibitoriem pienā.

Attiecībā uz karsto ūdeni jāuzsver, ka jāieprojektē pietiekama tilpuma ūdens sildītājs. Jāatceras, ka, ieregulēts uz maksimālo temperatūru, sildītājs dod 75–80 °C karstu ūdeni, bet tik karsts ūdens ir 50–70 % no sildītāja tilpuma. Zinām, ka siltais ūdens fermā ir pieprasīts – tas nepieciešams slaukšanas aparātu un iekārtu mazgāšanai, arī teļu dzirdināšanai.

Nereti karstā ūdens slaukšanas iekārtu mazgāšanai vienkārši pietrūkst. Situāciju šādos gadījumos glābj vienīgi ūdens automātiska piesildīšana ar iekārtā iebūvētiem sildītājiem vai lielāka sildītāja uzstādīšana.

Par iekārtas novietojumu − projektējot jaunu fermu, problēmu nav. Ja iekārtas paredzēts uzstādīt jau esošās ēkās, iznāk piemēroties telpu lielumam un izvietojumam. No tehnoloģijas viedokļa tas ne vienmēr ir vienkārši. Nereti veidojas garš piena ceļš pa cauruļvadu no slaukšanas iekārtas līdz dzesētājam. Tas slēpj sevī vienu no iespējamām iekārtas tīrības problēmām – tik garā vadā grūti nodrošināt pietiekamu temperatūru, plūsmas turbulenci mazgāšanas laikā.

2. Iekārtu montāžas kvalitāte.

Montētējiem jāvadās vienīgi pēc projekta un ražotājrūpnīcas dotajām montāžas instrukcijām, kuras precīzi jāizpilda. Īpaša uzmanība jāvelta vietām, kur ir jāizdara tehnoloģiskie urbumi caurulēs – krānu, vārstu pievienošanai montāžas laikā uz vietas fermā. Neapstrādājot urbumu vai darot to pavirši, caurulēs uz iekšpusi būs atskabargas – šķērslis mazgāšanas šķidruma plūsmai, tās ātrumam, turbulencei. Veidosies atstraumes – virpuļi, kas savāks pie sevis netīrumus. Montāžā kategoriski nedrīkst pieļaut atkāpes no tehnoloģiskā projekta. Ir bijuši gadījumi, ka cauruļvadi samontēti pa apvedceļu, nevis mūrī izkaltiem caurumiem, kā bija paredzēts projektā. Tā bija vieglāk un ātrāk. Rezultātā iekārtai tika papildus pievienoti četri tehnoloģiski neplānoti un nepamatoti līkumi 90 grādu leņķī, kas bremzēja visu mazgāšanas šķidruma plūsmu, izjauca plūsmas dinamiku – skrienošos ūdens korķus un turbulenci.

3. Mazgāšanas sistēmas sākotnējā regulēšana.

Šeit viss sākas ar iekārtas mazgāšanai pareizā ūdens daudzuma noteikšanu. Tas atkarīgs no iekārtas tipa, lieluma, slaukšanas aparātu skaita, cauruļvadu garuma. Teorētiski to aprēķina pēc noteiktas metodikas un šim nolūkam izstrādātām tabulām.

Praksē – tiek ieregulēti teorētiski aprēķinātie ūdens un mazgāšanas līdzekļu daudzumi, palaista mazgāšana un novērota tās norise, fiksēti parametri – temperatūra mazgāšanas sākumā un beigās, plūsmas turbulence. Ja nepieciešams, koriģē šķidrumu daudzumus. Ja ūdens sistēmā būs par maz, būs par maz arī mazgāšanas šķīduma, tas neskars visu virsmu cauruļvada iekšpusē un neizmazgās to.

Ja ūdens būs par daudz, šķīdums piepildīs visu sistēmu, nebūs iespējama plūsmas turbulence un mazgāšanai nepieciešamo skrienošo ūdens korķu rašanās. Tam visam klāt arī nepamatoti paaugstināts mazgāšanas līdzekļu patēriņš. Ļoti svarīgi ir ieregulēt pietiekamu laika intervālu starp mazgāšanas cikliem – lai šķidrums no iepriekšējā cikla nesajauktos ar nākamo.

Mazgāšanas procesa ieregulēšanu var uzskatīt par pabeigtu, kad, mazgājot iekārtu pēc slaukšanas, mēs izstrādātajā mazgāšanas šķīdumā konstatējam nepieciešamo biocīda koncentrāciju iekārtas dezinfekcijai.

 Darīsim visu pareizi, lai saimniecības piena vads nebūtu šāds!

4. Iekārtu nepilnvērtīga, pavirša apkalpošana.

Te runājam par servisu, reizēm sliktu, tomēr – servisu. Saimniecībā tam būtu ikdienā jānodrošina viss, lai slaukšanas iekārtas darbotos pareizi, govīm un apkalpojošam personālam draudzīgi. Regulāri ir jākontrolē vakuums slaukšanas laikā, pulsatoru darbība, ķīmijas sūknīšu darbība, jāmaina iekārtas detaļas paredzētajā laika intervālā. Vairākas no iekārtas un tās mezglu kontroles un ieregulēšanas darbībām ir iespējamas tikai ar speciālu ierīču palīdzību, kuru saimniecībā vienkārši nav. Pulsatoru darbība, piemēram, vistiešākajā veidā iespaido tesmeņa veselību, ķīmijas sūknīši – iekārtas tīrību.

Tāpēc mans ieteikums piena ražotājiem – visos jautājumos, kas saistīti ar iekārtām piena ražošanai, padomus tehniskās lietās prasiet speciālistiem – profesionāļiem, slēdziet ar viņiem līgumus un uzticiet tiem savu slaukšanas iekārtas regulāro apkopi.

5. Nepiemērota mazgāšanas līdzekļa izvēle un dozācija.

6. Neatbilstoša mazgāšanas šķīduma temperatūra.