Saimnieks LV / 2020.gads (Janvāris.)

Piena lopkopības intensifikācija Latvijā pēdējos desmit, piecpadsmit gados un ganāmpulku koncentrēšanās lielfermās, kur govju skaits novietnē ir vairāki simti un pat tūkstoši, izvirza arvien jaunas prasības saimniekiem un liek izvērtēt gan darbaspēka, gan darba līdzekļu rentabilitāti un kvalitāti. Automātiskās slaukšanas iekārtas, roboti vai karuseļtipa sistēmas, sabalansēta barošana, mēslu savākšana speciāli izbūvētās krātuvēs ir tikai daži piemēri, kā mainījusies piena ražošanas vide. Šoreiz pievērsīsimies automātiskās slaukšanas iekārtas dezinfekcijas sistēmai – vai tā ir nepieciešama investīcija modernā piena fermā?

Slaukšanas iekārtas ir gana svarīgs posms pienkopībā, un fermas īpašnieka ziņā ir izlemt, cik līdzekļu tajā ieguldīt un kā izvēlēties saimniecībai piemērotāko. Ja zināms, ka tesmeņa iekaisuma, mastīta izraisītāji Staphylococcus aureus un Staphylococcus agalactiae ir baktērijas, kas ieperinās govs tesmeņa ceturkšņos, tad droši zinām, ka ar slaukšanas aparātā nonākušajām slimās govs piena atliekām tās tiks nodotas tālāk vairākām citām, veselām govīm. Savukārt tas atklāsies piena analīzēs kā paaugstināts somatisko šūnu skaits.

Automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automātisko slaukšanas stobriņu un govju pupu dezinfekcijas iekārtām, bet konvencionālajām, klasiskajām iekārtām šāda aprīkojuma nav, un starpdezinfekciju veic lopkopis, iemērcot aparāta stobriņus attiecīgā šķīdumā vai iesmidzinot to iekārtā. Taču te neizbēgami būtisks ir cilvēka faktors – steiga, nogurums, varbūt aizmirstas atjaunot dezinfekcijas šķīdumu utt., ir liela varbūtība, ka paredzētajā vietā tas nokļūst nevienmērīgi. Stobriņu izsmidzināšanas paņēmiens it kā ir drošāks, jo šķīdums nonāk uz virsmas vienmērīgāk un tiek ņemta vienreizēja deva no slēgta trauka. Tāpat kvalitāte atkarīga no darbinieka precizitātes un ieinteresētības to darīt ar vislielāko rūpību. Tātad arī iesmidzināšanas metode īsti negarantē simtprocentīgu dezinfekcijas kvalitāti.

Acīmredzami risinājums ir pilnīga automatizācija, ko regulētu slaukšanas iekārtas vadības bloks, kur starpdezinfekcijas sistēma ir iebūvēta slaukšanas aparātā. Slaukšanas funkcijas varētu veikt viens cilvēks divu vietā. Taču svarīgi, cik lielu govju skaitu fermā slauc vienlaicīgi, t.i., kāda ir karuseļa kapacitāte, kas var atšķirties atkarībā no ganāmpulka lieluma. Apmēram gadu dažās Latvijas fermās jau lieto slaukšanas aparātus, kas aprīkoti ar starpdezinfekcijas sistēmām. To mērķis ir iznīcināt uz pupu gumijām potenciāli esošās baktērijas, vīrusus un citus vides mastīta izraisītājus.

Viens no faktoriem, kas var motivēt ganāmpulka īpašnieku šādu iekārtu iegādāties, ir virsnormas somatisko šūnu skaits piena analīzēs. Ja tas atbilst normai, it kā nav iemesla ieguldīt līdzekļus pasākumā, kas ganāmpulku īpašnieku vidē tomēr tiek uzskatīt par samērā ekskluzīvu. Taču, ņemot vērā, ka fermās ir diezgan liela dzīvnieku kustība, tos iegādājas un ieved arī no svešām novietnēm bez garantijas par govs tesmeņa veselības stāvokli, šāda veida iekārta varētu būt laba barjera, kas pasargātu govis no neprognozējamas inficēšanās.

Patlaban Latvijā viena no pieejamām sistēmām ir Apollo, kuras priekšrocība ir automātiska vienādas koncentrācijas dezinfekcijas šķīduma padeve neatkarīgi no dezinficējamo ķekaru skaita un kur katrai dezinfekcijas reizei tiek padots svaigi sagatavots šķīdums. Ar Apollo sistēmu Latvijā pieredze jau ir no 2015. gada vasaras SIA Jāņlejas. Protams, šajā laikā sistēma ir būtiski uzlabota. Savukārt Igaunijā Mangeni PM OÜ fermā sistēmas jaunākā versija darbojas no 2018. gada septembra.

Automātiskā dezinfekcijas sistēma Apollo: soli pa solim

Pirmais: saņemot slaukšanas beigu signālu, automātiski tiek bloķēta piena līnija, izslēdzot dezinfekcijas līdzekļu nokļūšanu piena vados. Pārslēdzas piena drošības vārsts, kas noslēdz slaukšanas sistēmu no Apollo sistēmas, lai pienā nenonāktu pupu dezinfekcijas un starpdezinfekcijas līdzekļi.
Otrais: dezinfekcijas līdzeklis, plūstot pa stobriņā iebūvētu kanālu, ar sprauslas palīdzību tiek izsmidzināts pupu gumijas augšējā daļā un vienmērīgi izkliedēts ar spārniņu palīdzību pa govs pupu perimetru.
Trešais: pēc gumijas noņemšanas līdzeklis tiek izkliedēts līdz pupa kanālam un veic dezinfekciju.

Ceturtais: noņemšanas laikā slaukšanas ķekars pagriežas ar slaukšanas stobriņiem uz leju un kolektoru augšā, drošības nolūkā nolaižas zemākajā pozīcijā līdz slaukšanas bedres grīdai. Automātiski ar ūdeni tiek izskalotas piena un dipēšanas līdzekļa paliekas, ūdens paliekas tiek izvadītas no slaukšanas aparāta ar gaisa plūsmu. Tiek padots starpdezinfekcijas šķīdums, kas ieplūst no pārslēdzējvārsta kolektora piena izplūdes daļā, nodrošinot pilnīgu kolektora un pupu gumiju dezinfekciju.

Pēc nepieciešamā dezinfekcijas laika vārsts ķekarā iepludina ūdeni, izskalojot dezinfekcijas līdzekļa atlikumus, un tiek izspiests no tā ar saspiestu gaisu. Pārslēdzas piena drošības vārsts, kas gādā, lai pienā nenonāktu pupu dezinfekcijas līdzekļi. Gaisa plūsma izdzen ūdens korķi caur virzuļa zonu – nākamā slaukšana var sākties. Tādējādi automātiskā starpdezinfekcija aizvieto darbinieku slaukšanas zālē, jo strādā bez brīvdienām.

SIA Agro Kaķenieku pieredze

Apdomīgs lauksaimnieks priekšroku dos principam – labāk vienreiz redzēt, nekā desmit reizes dzirdēt. Pēc šāda vadmotīva savā ikdienā vadās arī Vasilijs Pravdivecs, SIA Agro Kaķenieki valdes priekšsēdētājs. Viņa vadītā saimniecība un galveno speciālistu komanda izgājusi cauri visām peripetijām, kādas vien no 90. gadiem piena lopkopības nozarē bijušas. Saimniecība pakāpeniski nomainīja Latvijas brūnās šķirnes govis pret Holšteinas melnraibajām, jo gada izslaukums no govs – četri, seši tūkstoši litru piena, protams, nevarēja apmierināt lielražošanas prasības pēc kvantitātes. Turklāt uzturēt vienā ganāmpulkā dažādu šķirņu un atšķirīga eksterjera gotiņas nebija savietojami arī fiziski.

Pašlaik SIA Agro Kaķenieki fermā ir 800 slaucamu govju, un karuseļtipa slaukšanas zālē vienā reizē var izslaukt 32 govis, bet stundā – 130. Pavisam fermā strādā 17 darbinieku, kuri gandrīz ikviens spēj cits citu aizstāt, ja nepieciešams. Lai gan Kaķenieku ganāmpulks ir veselīgs, un pienu ražo atbilstoši kādreiz plānotajam daudzumam (8–10 tūkst. t gadā) Vasilijs Pravdivecs apsver iespējas uzlabot ganāmpulka ģenētiku un regulāri to atjaunot ar pašu saimniecībā audzētām jaunpienēm, lai nodrošinātu tā nepārtrauktu produktivitāti. Ar šādu intensitāti govs atražo sevi divu ar pus, trīs laktāciju laikā.

Potenciāli arī SIA Agro Kaķenieki jauda un saimniecības uzstādījums ražot augstas kvalitātes pienu, neriskējot, piemēram, ar somatisko šūnu parādīšanos analīzēs, liek iepazīt vai vismaz apsvērt jaunāko, kas pieejams slaukšanas aparātu tehnoloģijās. Vasilijs Pravdivecs un viņa dēls Ēriks Pravdivecs, saimniecības speciālisti un ilggadēji darbinieki – lopkopības struktūrvienības vadītāja Iveta Dravniece, viņas vietniece Laila Busovcova, fermas mehāniķis Andris Kubliņš un jaunā veterinārārste Aiva Gailuma − novembrī devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Igaunijas lielfermu Mangeni PM OÜ, kurā ir 1500 govis. Ferma uzcelta 2014. gadā.

Daži svarīgākie secinājumi, ko lakoniski komentē V. Pravdivecs: „Gribam attīstīties un iet uz priekšu piena pašizmaksas samazināšanas virzienā. Igauņi ir soli priekšā, tāpēc vērtīgi tikties un pārrunāt svarīgāko nozarē. Esam gatavi mācīties no tiem, kas guvuši jaunas atziņas un labprāt dalās pieredzē. Protams, salīdzinot redzējām, kas mums izdevies labāk, un sapratām, kas vēl jādara. Galvenais secinājums, ka igauņu karuselis ir piemērotāks minētajai sistēmai. Mūsu apstākļos pagaidām vēl jāizvērtē tās efektivitāte.”

Arī speciālistu kopējais vērtējums par redzēto igauņu fermā ir pozitīvs. No veterinārmedicīnas viedokļa jāatzīst, ka, izmantojot Apollo sistēmu, tiek samazināts govs pupa traumēšanas risks, uzlabota slaukšanas higiēna un piena kvalitāte. Šādi līdz minimumam tiek samazināts baktēriju skaits slaukšanas aparāta pupu gumijās un būtiski uzlabota govju tesmeņa veselība. Kaut gan pašlaik SIA Agro Kaķenieki fermā neesot pamata uztraukties par mastīta radītām problēmām, automātiskā starpdezinfekcija sistēma ir uzteicama tā profilaksē.

Mangeni PM OÜ valdes priekšsēdētāja Marika Susi atzīst, ka ar šo sistēmu ir apmierināti. Fermas struktūrvienības vadītāja Maija Silla uzsvēra, ka līdzās zināmajām tehnoloģiskajām priekšrocībām tika samazināts arī strādājošo skaits par vienu štata vietu.