Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Bioloģiskās daudzveidības nozīme pierādīta visās vidēs – gan zinātnieku atziņās, gan reālajā dzīvē, tāpēc šis termins mūsdienās atspoguļojas arī svarīgos valstu politikas dokumentos, pēdējā laikā jo īpaši tajos, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu.

Viens no bioloģiskās daudzveidības līmeņiem ir daudzveidība sugas ietvaros jeb ģenētiskā daudzveidība, kas kultūraugu audzēšanā kopumā, ņemot vērā, ka jauno šķirņu veidošanas procesā par vecākaugiem tiek izmantots salīdzinoši neliels skaits labāko šķirņu, samazinās, tāpēc ražošanā pamatā nonāk ģenētiski viendabīgas formas. Saražoto izejvielu pārstrādātājus šīs viendabīgās formas pilnībā apmierina, jo tādējādi vieglāk nodrošināt konkrētas kvalitātes pārstrādes produkciju. Savukārt Zaļās ražošanas kontekstā viennozīmīgi lielāka vērtība ir ģenētiski daudzveidīgām šķirnēm, jo tās ir plastiskākas un labāk piemērojas konkrētiem augšanas apstākļiem, tajā skaitā labāk konkurē ar nezālēm, spējot ekonomiski izdevīgu ražu izveidot bez ārējas palīdzības, šajā gadījumā – bez herbicīdiem. Šis faktors jo īpaši svarīgs ir tiem saimniekiem, kuri izvēlējušies strādāt ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Šķirņu maisījumi
Viens no selekcijas aspektiem ir šķirņu ģenētiskās daudzveidības paplašināšana. Selekcionāriem ir savas metodes un vadlīnijas, kā tikt pie vēlamā galarezultāta, taču praktiķi audzē to, kas ir piedāvājumā, tātad ģenētiski vairāk vai mazāk vienveidīgas šķirnes.

Vairākos pētījumos, t.sk. arī Latvijā – Priekuļos, tika skaidrots, kā labību konkurētspēju ar nezālēm ietekmē šķirņu mehāniskie maisījumi. Pamatā šādu maisījumu izveidē ir divas pieejas:
1) uz iezīmēm balstīta pieeja, kad iepriekš jau no zināmām šķirnes pazīmēm izvēlas tās, kuras uzskatītas par nozīmīgām (piemēram, nezāļu konkurences ietekmes mazināšanai svarīga ir ātra sadīgšana un plata cerošana, kas nodrošina lauka virsmas nosegumu) un
2) t.s. aklā pieeja, kad sēj vienkārši divu līdz trīs šķirņu maisījumu, īpaši neiedziļinoties šķirņu pazīmēs, varbūt uzmanību pievēršot šķirņu ražības potenciālam reģionā, parasti arī maisījumam izvēlēto šķirņu nogatavošanās laika saskaņošanai.

Abas minētās metodes potenciāli ir gana labas un viena otru papildina. Pirmā ir mehāniskāka, otrā – statistiskāka. Tomēr jārēķinās, ka maisījumus, kas veidoti pēc pazīmju aklās pieejas, var spēcīgi ietekmēt šķirņu individuālās pazīmes, kas nosaka, vai tās savstarpēji labi sadzīvo. Ir arī ļoti daudz citu faktoru, kas šo maisījumu labsajūtu var ietekmēt. Tā ir mijiedarbība starp šķirnēm, vides, laika un telpas (augsne) mainīgumu un arī zemkopības praksi (arts/nearts). Tāpēc ieteikts maisījumu izvēli balstīt zināšanās par šķirnes funkcionālajām īpašībām, savukārt maisījumu izvēles noteikumiem jābalstās uz pazīmju vērtību kombinācijām. Taču līdz maisījumu veidošanas noteikumu izstrādei vēl jāpagaida, jo jāizveido vajadzīgo pazīmju datu bāze. Labā ziņa – šāda datu bāze, valstu zinātniekiem sadarbojoties, veidojas. Pielietojot inovatīvas metodes (piemēram, genomisko selekciju un fenotipēšanu), iespējams īsākā laika periodā izvērtēt un atlasīt perspektīvāko izejmateriālu.

Pētījumu rezultāti par šķirņu mehāniskajiem maisījumiem
Nezāļu ierobežošanas kontekstā trīs sezonu garumā starptautiska projekta Augu daudzveidība un nezāles ietvaros Priekuļos tika pētīti miežu un auzu mehāniskie maisījumi. Maisījumos iekļauto šķirņu proporcijas pēc masas ir līdzīgas. Izsējas norma miežiem – 400, bet auzām – 450 dīgstošas sēklas uz 1 m². Pētījumi veikti bioloģiskajā laukā. Kā priekšaugs tika izmantoti pākšaugi. Veģetācijas periodā tika mērīti augu konkurētspēju ar nezālēm ietekmējošie morfoloģiskie rādītāji – auga garums, cerošana, biomasa, raža. Rezultāti tika atspoguļoti pētījumos iesaistīto valstu kopējā katalogā. Rādītāju izvēli iekļušanai katalogā noteica prasība augšanas periodā nodrošināt blīvu augsnes nosegumu ar lapu virsmu. Jo labāks kultūrauga pārklājums, jo mazāk telpas paliek nezālēm, īpaši ātri augošo sugu. Attēlos atspoguļoti dati par šķirnēm, kas audzētas Latvijā.

Dati liecina, ka līdzīgu ražas līmeni nodrošina gan šķirnes ar garu augumu, gan īsstiebrainās, ka kultūrauga lielāka biomasa ne vienmēr nosaka ražas iznākumu par labu lielākajai biomasai. Tas, ka variantos ar lielāku nezāļu biomasu ražas ir zemākās, ir nenoliedzams fakts.

Lai arī pētījumos figurē neliels skaits šķirņu, rezultāti liecina, ka šķirņu maisījumi, kas veidoti mehāniski, salīdzinājumā ar šķirņu audzēšanu tīrsējā negarantē labāku konkurētspēju ar nezālēm. Tas vēlreiz pierāda, ka ražas veidošanas process ir komplicēts, ka spēcīgi darbojas arī citi ražu ietekmējošie faktori. Tāpēc zemkopim visu laiku jābūt arī vērotājam, lai saprastu, kas ir kas, bet galvenais – kāpēc. Tāpēc, skaitot cāļus rudenī, ļoti noder labi pierakstīti sīkumi – lauku vēstures.