Saimnieks LV / 2019.gads (Marts.)

Kā skābbarības tvertnei uzlikt ūdens un gaisa necaurlaidīgu vāku – plēvi – un precīzi noorientēties lielajā dažādu skābbarības ražošanai piedāvāto plēvju klāstā?

Iepriekš un joprojām daudzviet Latvijā un pasaulē skābbarība netiek labi iekonservēta, bojājas, pelē, pūst un tiek izmesta tādēļ, ka ieskābējamajā masā un pēc tam arī skābbarībā iekļūst caur nepiemērotas plēves porām (ir plēves, kas laiž cauri gaisu, lai cik neticami tas izklausītos), caur sabojātas plēves caurumiem, gar un caur nepareizi, pavirši uzklātas plēves spraugām iekļūst ūdens un gaiss.

Lai sekmīgi iekonservētu zāli vai kukurūzu, to ieskābējot, jānodrošina četri obligāti priekšnosacījumi:
• ieskābējamai masai jāsatur noteikts mitruma jeb ūdens daudzums (ieteicams 65–60 %);
• ieskābējamā masā jābūt pietiekošai cukuru koncentrācijai (ap 3 % un vairāk);
• ieskābējamā masā noteiktā daudzumā jāatrodas noteiktu veidu pienskābajām baktērijām (vismaz 100 000 KVV/g masas);
• ieskābējamai masai jāatrodas hermētiskā tvertnē (skābbarības tranšejā, tunelī, ķīpā, rullī vai kaudzē), kurā neiekļūst gaiss un ūdens un no kuras neizplūst fermentācijas procesā radušās gāzes.

Bezskābekļa vide un glabātuves hermētiskums – obligāts labas skābbarības ražošanas un saglabāšanas priekšnoteikums
Skābbarības tvertnes hermētiskumam (ūdens un gaisa necaurlaidībai) ir jānodrošina, lai skābbarībā neiekļūtu gaiss vai ūdens, kā arī no tvertnes neizkļūtu ogļskābā gāze un citas fermentācijas procesā radušās gāzes. Šīm gāzēm ir ļoti liela loma skābbarības iekonservēšanā un saglabāšanā. Skābbarības tranšejās ieskābējamo masu no gaisa un ūdens ietekmes pasargā gan tranšejas sienas, gan grīda, gan pārklājuma plēves, bet tuneļos, ruļļos, ķīpās vai kaudzēs uz lauka tikai plēve. Jāatzīst, ka tikai pēdējos gados fermeri pa īstam novērtē, cik svarīgi ir aizsargāt ieskābējamo masu no gaisa un ūdens ietekmes gan skābbarības ražošanas, gan glabāšanas, gan izbarošanas laikā.

Diemžēl cenu konkurences un neprofesionālās attieksmes dēļ tirgū ir pieejams liels dažādu plēvju klāsts, kas tiek piedāvātas kā plēves skābbarības pārklāšanai, bet nav piemērotas augstvērtīgas skābbarības ražošanai. Plēves, kas atbilst kvalitātes prasībām augstvērtīgas skābbarības ražošanai, parasti ir par 30–50 % dārgākas nekā pārsvarā piedāvātie un lietotie materiāli, tomēr skābbarības pašizmaksu papildu ieguldījums augstas kvalitātes plēvē ne tikai nepalielina, bet pat būtiski samazina, jo samazinās gan redzamie (bojāšanās), gan neredzamie (fermentācijas) skābbarības zudumi. Nebojāta, augstvērtīga skābbarība ātri atmaksājas un ļauj būtiski palielināt lopkopības un biogāzes ražošanas rentabilitāti.

Skābbarības tranšejā iekļūstot gaisam, rodas milzīgi zudumi, bojāta, negaršīga, zemas kvalitātes un dzīvniekiem kaitīga skābbarība.

Vai augstas kvalitātes plēve var būt lēta?
Augstas kvalitātes skābbarības pārklāšanas materiālus izvēlas ražot un pēc tam lietot tikai labākie skābbarības ražošanas profesionāļi, kas tiecas uz augstiem rezultātiem lopkopībā vai biogāzes ražošanā. Diemžēl dārgāku augstas kvalitātes skābbarības pārklājumu materiālu piedāvājums tirgū dod iespēju daudziem, kam interesē galvenokārt plēvju pārdošanas apjomi, vienmēr piedāvāt lētāk, protams, ietaupot un samazinot cenu uz plēves kvalitātes rēķina, piedāvājot skābbarības ražošanai nepiemērotu plēvi vai tādu, kas, salīdzinot ar nedaudz dārgākiem materiāliem, ir daudzkārt neefektīvāka.

Visaugstākās kvalitātes plēve šobrīd Latvijas tirgū maksā ap 0.67 EUR/m². Salīdzinot ar lētākas it kā tādas pašas, bet mazāk kvalitatīvas plēves cenu, kas ir ap 0.50 EUR/m², cenas starpība uz 1 m² plēves ir 0.17 EUR. Skābbarības tranšejā vai kaudzē zem šī viena kvadrātmetra plēves glabājas no vienas līdz četrām tonnām skābbarības, kuras pašizmaksa ir 20–35 EUR/t. Tātad papildu ieguldījums augstas kvalitātes pārklājuma materiālos ir salīdzinoši neliels, toties investīciju atdeve ievērojama. Ietaupot 5–20 centus uz vienas tonnas skābbarības saražošanas izmaksām, ir milzīgs risks pazaudēt daudzreiz lielāku naudu.

Ko nozīmē kvalitatīva plēve augstākās kvalitātes skābbarības ražošanai? Skābbarības plēves vērtējamie kvalitātes parametri izriet no plēves lietošanas mērķa un apstākļiem, kādos plēvei būs jāatrodas transportējot, plēves uzklāšanas brīdī, skābbarības glabāšanas laikā līdz pat plēves noņemšanai un pārstrādei.

Gaisa barjera
Plēves galvenais uzdevums ir nodrošināt skābbarības tvertnes gaisa un ūdens necaurlaidību. Ūdeni aiztur gandrīz visa veida plēves, bet ar gāzēm, tajā skaitā gaisu, ir citādāk. Gaiss atkarībā no plēvju ražošanas tehnoloģijas var iziet cauri plēvei no 3 līdz
2000 cm³ caur katru plēves kvadrātmetru diennaktī. Gaisa barjeru plēvē nodrošina ne tik daudz plēves biezums un plēves slāņu skaits, bet gan tās ražošanā izmantotās izejvielas, to kvalitāte un ķīmiskais sastāvs jeb plēves izejvielām pievienotās piedevas.

Plēves biezums
Plēves biezumam ir salīdzinoši maza ietekme uz tās gaisa caurlaidību. Respektīvi, biezāka plēve nenozīmē labāku gaisa barjeru. Protams, jo biezāka plēve, jo gaisam vajag mazliet vairāk laika, lai izietu cauri plēves poru labirintam, tomēr tas vienalga notiks, ja plēves sastāvā nebūs pievienotas īstas gaisa barjeru veidojošas vielas. Biezāka plēve var būt mehāniski izturīgāka, bet ne vienmēr, jo lētu, zemas kvalitātes plēvju ražošanā mēdz izmantot nekvalitatīvas izejvielas un papildu piedevas svara un biezuma palielināšanai. Tomēr pilnīgi noteikti biezāka plēve ir smagāka, grūtāk un dārgāk transportējama un uzklājama. Šobrīd jaunākās paaudzes skābbarības pārklāšanai paredzētās plēves ražo ļoti plānas (50–110 mikroni). Pateicoties to sastāvam un ražošanas veidam, tās lieliski aiztur gaisu un ir viegli lietojamas. Tomēr, ja plēve ir pārāk plāna, tā viegli deformējas jau uzklāšanas laikā, to velkot, pa to staigājot, kā arī tai piepūšoties pēc uzklāšanas. Viens no plēves kvalitātes rādītājiem ir biezuma vienmērīgums. Ja plēves biezums visā tās laukumā nav vienmērīgs, ja dažās vietās tā ir plānāka nekā citās, tad, skābbarības fermentācijas laikā piepūšoties un nostiepjoties, plānākajās plēves vietās var rasties lielāki vai mazāki bojājumi, tā dehermetizējot skābbarības tvertni.

Slāņu skaits
Šobrīd skābbarības ražošanā izmanto plēves, kurām ir no viena līdz pat deviņiem slāņiem (kārtām). Plēvju ražošanā izmantojot metodi, kad plēve ir it kā salīmēta no vairākiem atsevišķiem slāņiem, ir iespējams uzlabot plēves mehāniskās un funkcionālās īpašības, izmantot dažādas kvalitātes izejvielas un piedevas tikai noteiktos slāņos, kuros tas ir visvairāk nepieciešams. Piemēram, gaisa barjeru nodrošinošais slānis, pigments, elastīgumu nodrošinošās vielas vai piedeva, kas aizsargā plēvi pret ultravioletajiem stariem vai temperatūras svārstībām, var atrasties tikai vienā no vairākiem plēves slāņiem. Vairāku slāņu plēvju ražošanas tehnoloģija ļauj ražot vienu plēvi, kombinējot dažādas kvalitātes izejvielas, piemēram, vienā vai vairākos slāņos izmantojot augstas kvalitātes neapstrādātu (Virgin) polietilēnu, bet citos slāņos otrreiz pārstrādāto zemākās kvalitātes izejvielu. Atkarībā no tā, cik daudz plēves sastāvā ir iekļauts augstas kvalitātes pirmreizējo izejvielu un speciālo piedevu (ja tās vispār ir iekļautas), mainās plēves īpašības, piemērotība skābbarības ražošanai un cena.

Plēves krāsa
Plēves krāsa var būt atkarīga gan no ražošanā izmantotajām izejvielām, gan ražotāja, pārdevēja vai klienta vēlmēm, gan arī no pievienoto pigmentu izmantošanas veida un mērķa. Krāsas pigmentus galvenokārt pievieno plēvei, lai to aizsargātu no saules ultravioletajiem stariem un panāktu saules staru atstarošanos no plēves, to un skābbarību pasargājot no pārmērīgas uzkaršanas. Jo tumšākas krāsas plēve vai atsevišķi tās slāņi, jo lielāka iespēja (bet ne vienmēr), ka plēves ražošanā ir izmantotas otrreizējās pārstrādes mazāk kvalitatīvs polietilēns. Tāpat nereti kā lēts melnās krāsas pigments plēvju ražošanā tiek izmantoti pelni, kas padara plēvi neizturīgāku, trauslāku un mazāk piemērotu labas skābbarības ražošanai.

Ja plēve ir labas kvalitātes, uzklāta hermētiski un nav bojāta, zem tās sāk krāties ieskābējamās masas fermentācijas laikā radušās gāzes. Šīs gāzes ir ļoti vērtīgs bezmaksas kon­servants, kas sāk darboties uzreiz pēc plēves uzklāšanas. Tās nevajadzētu laist no plēves apakšas laukā. Uzkrājoties gāzēm, plēve piepūšas un nostiepjas.

Plēves elastība
Elastība ir ļoti svarīga skābbarības plēves īpašība, kura tiek augstu novērtēta un kuras nozīme pa īstam parādās, kad redzam, kāda slodze plēvei ir jāiztur skābbarības pārklāšanas laikā, to velkot, stiepjot, pa to staigājot, kā arī tad, kad plēve piepūšas masas fermentācijas laikā.

Plēvei jābūt pietiekoši izturīgai un elastīgai, lai to varētu ērti uzklāt uz skābbarības, to nesabojājot.

Kvalitātes saglabāšanās temperatūras, nokrišņu, gāzu, skābju, izstiepšanās un ultravioleto staru ietekmē
Pat tad, ja uzreiz pēc plēves ražošanas tā atbilst augstvērtīgas plēves standartiem (norādīti kvalitātes sertifikātā), tai savas īpašības jāsaglabā līdz pat skābbarības izbarošanai. No plēves saražošanas brīža līdz skābbarības glabāšanas beigām un izbarošanai var paiet no viena līdz pat vairākiem gadiem. Šajā laikā plēve tiek pakļauta dažādiem diezgan agresīviem apstākļiem un vielu ietekmei. Jau transportējot plēvi no rūpnīcas, glabājot noliktavās, tā ir pakļauta gan laika zobam, gan temperatūras svārstībām. Pēc tam kad plēve ir izklāta uz skābbarības, bez laika un temperatūras tās kvalitāti ietekmē arī skābbarībā radušās organiskās skābes un gāzes, izstiepšanās piepūšoties, nokrišņi un saules ultravioletais starojums. Nereti, uzkāpjot ar kājām uz plēves vairākus mēnešus pēc tās izklāšanas, var just un redzēt plēves elastīguma, krāsas un hermētiskuma izmaiņas – tā var kļūt trausla, drūpoša, lūstoša, caurumota, neelastīga.

To neredzot, bet zinot, ka tā ir, un pēc skābbarības kvalitātes spriežot, sliktākas kvalitātes plēves, laikam ejot, mēdz zaudēt vai samazināt arī savu galveno – gaisa barjeras īpašību. Bez īpašām piedevām plēves gaisa caurlaidība būtiski palielinās, arī paaugstinoties apkārtējās vides temperatūrai.

Plēves elastīguma saglabāšanās zemās temperatūrās un visu skābbarības glabāšanas laiku ir svarīga, tad, kad plēvi kustina un loka vējš vai pa plēvi kādu iemeslu dēļ ir jāpārvietojas cilvēkam (ņemot paraugus analīzēm, remontējot vai sakārtojot pārsedzamos materiālus). Plēves izturību un elastīgumu nereti pārbauda arī lielāki un mazāki dzīvnieki.

Fermentācijas laikā skābbarībā rodas organiskās skābes, gāzes un citi organiski savienojumi, kas var sabojāt, dažkārt pilnīgi iznīcināt skābbarības ražošanai nepiemērotu plēvi.

Fermentācijas procesā radušās gāzes ir izšķīdinājušas nekvalitatīvu vakuuma apakšklāja plēvi.

Plēves otrreizējā pārstrāde
Plēve tāpat kā jebkurš iepakojuma materiāls pēc lietošanas būtu jānodod pārstrādei. Plēves sastāvam vai plēvju kombinācijām vajadzētu būt tādām, lai pārstrādātājs varētu viegli šos materiālus savākt. Piemēram, ja kombinētās pārklājuma plēves pamata jeb virsējā plēve ir ražota no polietilēna, bet vakuuma plēve no poliamīda, pirms nodošanas abas plēves būtu jāatdala viena no otras. Praktiski tas nav viegli izdarāms.

Pusgadu pēc plēves uzklāšanas tā jau ir sadalījusies un sadrupusi. Šāda plēve nav paredzēta skābbarības ražošanai. Ietaupījums, pērkot lētāku materiālu, ir nesis milzīgus zaudējumus.

Cilvēks atstājis pēdas, pēc tam kad paņēmis paraugus skābbarības analīzēm.