, .
fair_day 2.4℃
Vārda dienu svin: Mirta, Ziedīte

Skābbarības gatavošanas skola

Anda Purviņa , 18-06-2021
Skābbarības gatavošanas skola

Saimnieks LV / 2018.gads (Februāris.)

Skābbarības kvalitatīva sagatavošana ir viens no vesela ganāmpulka un piena ražības priekšnoteikumiem – par šo apgalvojumu neviens noteikti nešaubās. Taču par to, kā pareizi sagatavot un izēdināt skābbarību, zemnieki gan groza galvu katru rudeni. Lai kaut daļēji atbildētu uz šo jautājumu un dotu padomus, ko saimnieki var pielietot savā saimniecībā, Latvijas lauku konsultāciju centrā (LLKC) viesojās uzņēmuma Lallemand pārstāvis un skābbarības gatavošanas eksperts Gordons Mārlijs (Gordon Marley) no Lielbritānijas.

Gordons Mārlijs

Zālāja izaudzēšana
Gatavojot skābbarību, 75 % no sekmēm nosaka darba kvalitāte un saimniekošanas prakse, uzskata eksperts, jo skābbarības kvalitāte atkarīga ne tikai no tās sagatavošanā ieguldītā darba, bet arī no citiem faktoriem. Rezultātu ietekmē arī klimats, mēslošana, zāles attīstības fāze pļaušanas brīdī un citi faktori. „Visu var ietekmēt, izņemot klimatu,” ir pārliecināts Gordons Mārlijs. Svarīgi ir veikt augsnes analīzes, jo augsnes sastāvs un pH nosaka zāles kvalitāti. Liela nozīme ir sēra saturam, jo tas ietekmē slāpekļa asimilāciju augos. Zāles pļaušanas laiks atkarīgs no tā, cik daudz un cik kvalitatīvu skābbarību gribam iegūt. Masa strauji pieaug, zālei briestot, savukārt kvalitāte un barības vielas strauji samazinās.

Ja sausnas zālē ir par maz vai par daudz, samazinās skābbarības enerģētiskā vērtība un sagremojamība, kas ietekmē dzīvniekus, samazinās to ražības rādītāji.

Pļaušana
Skābbarības gatavošana sākas ar pļaušanu, uzskata eksperts, un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir pļaušanas augstums – cik augstu vai zemu regulēt pļāvēju.

Uz zāles ir dažādas baktērijas – stiebra augšdaļā nav slikto baktēriju vai to ir maz un tai ir laba sagremojamība, savukārt zāles stiebra lejasdaļas sagremojamība samazinās un palielinās nelabvēlīgo baktēriju skaits. Secinājums – jo zemāk pļaujam, jo vairāk savācam sliktās baktērijas un samazinās barības sagremojamība.

Skābbarībā pirmajās dienās, ja nepievienojam pareizās baktērijas, strauji savairojas sliktās baktērijas. Ja pievieno labās, ieraugu veida, tad nevēlamo ir mazāk un tām ir īsāks mūžs. Pievienojot skābbarībai ieraugu, ātrāk pazūd tur esošais skābeklis un gaiss, arī pienskābes baktērijas savairojas ātrāk un pazemina pH. Šie procesi aptur kaitīgos organismus un pelējumu attīstību. Tāpēc ir svarīgi pļaut pareizā augstumā.

Ja lauks ir līdzens un nav kurmja rakumu, ieteicamais pļaušanas augstums ir 7–10 cm, ja nav līdzens, tad augstāk. Zemu pļaujot, masā var nonākt augsne un klostrīdiju sporas, kas nevajadzīgi paaugstina pH.

Piedevas skābbarībai
Tirgū pieejami dažādi skābbarības konservanti un ieraugi, kurus pēc to darbības iedala divās kategorijās – tajos, kas veicina baktēriju darbību jeb stimulantos, un inhibitoros, kas konservē jeb samazina fermentu aktivitāti. Stimulanti palielina vēlamo baktēriju daudzumu. Melase ir cukura koncentrāts, kas zaļajā masā pabaro gan labās, gan sliktās baktērijas, tāpēc tās lietošana skābbarības gatavošanā būtu ļoti rūpīgi jāapsver.

Konservanti jeb inhibitori, kas ierobežo baktēriju vairošanos, ir skābes un citi savienojumi, kas nogalina nevēlamos mikroorganismus, samazinot kopējo baktēriju skaitu.

Ja, gatavojot skābbarību, tai pievieno skābi, strauji samazinās pH, bet kritums ir tikai sākumā. Paiet ilgāks laiks, līdz tiek sasniegts vēlamais skābums, jo skābe ir nogalinājusi pārāk daudz baktēriju. Lietojot ieraugu, sākumā masā samazinās skābeklis, tad strauji pazeminās pH līmenis un apstājas nevēlamo mikrobu darbība.

Godons Mārlijs prezentēja statistikas datus no aptuveni 3000 piena saimniecībām Norvēģijā. Tajās tika salīdzināta tādas skābbarības sagremojamība, kas gatavota bez piedevām, ar skābi un ar ieraugu. Neko nepievienojot, zaļā masa skābst, bet lēnām, sasniedzot stabilo pH līmeni, sagremojamības rādītājs ir ap 67 %, pieliekot skābi, procesi notiek ātrāk un sagremojamība ir virs 67 %, pievienojot ieraugu, sagremojamības rādītājs bija 68 %, kas jau paaugstina govju ražību par vienu litru dienā, apliecinot baktēriju ieraugu pozitīvo ietekmi.

Zāles vītināšana
Nopļaujot zāli, sākas zudumi. Ja to vītina ilgāk par 14 stundām, zaudē 5 % no masas. Labākais veids ir zāli nopļaut, izārdīt un 12 stundu laikā savākt. Zāle platā vālā apžūst ātrāk nekā šaurā. Varam samazināt zudumus uz lauka, ja pļaujam plati un laikus savācam. Nepieciešama situācijai saimniecībā piemērota tehnika. Skābbarības zaļās masas sagatavošanai visatbilstošākie ir pašgājēji smalcinātāji, jo tiem var regulēt smalcināšanas garumu, masa tiek labi sajaukta un var iesmidzināt piedevu.

Smalcināšana jāpielāgo zāles sausnas saturam, ja masa ir slapja, to nevajagot pārāk smalki smalcināt. Skābbarības ražošanai sausnas saturam zālē jāpārsniedz 30 %, tad nebūs noteksulas, kas ir ūdenī šķīstošo barības vielu un enerģijas zudums.

Blietēšana
Skābbarības blietēšanas galvenais uzdevums ir pēc iespējas vairāk izspiest no masas gaisu, tāpēc eksperts iesaka zāli kaudzē klāt plānos slāņos. Blietējot skābbarību tranšejā vai kaudzē, jāievēro sausnas saturs – slapju zāli vajag blietēt mazāk.

Skābbarības blīvums dažādos slāņos ir atšķirīgs, jo tuvāk kaudzes apakšai, jo masa ir blīvāka. Tika salīdzināta skābbarības kvalitāte atkarībā no sausnas satura – ar 25 % sausnas, masu blietējot, rodas daudz noteksulu, kas apakšējos slāņos veido piesātinātu šķīdumu ar sliktu fermentāciju, rezultātā iegūstam augšpusē labas, vidū viduvējas, bet apakšā sliktas kvalitātes barību. Ja zaļajā masā ir 28 % sausnas, noteksula ir tikai pašā apakšā un fermentācija ir laba visā kaudzē vai tvertnē. Savukārt ar 32 % sausnas zālē visi rādītāji ir pozitīvi.

Skābbarības sula ir agresīva vide, un tā var samazināt barības gatavošanas tranšeju betona sienu mūžu. Lai to novērstu, var ieklāt polietilēna plēvi, tas gan blietētājiem sarežģī darbu. Vēl Gordons Mārlijs aicina pievērst uzmanību higiēnai blietēšanas laikā, ar to domājot traktorus, kas blietē, lai tie brauktu tikai pa masu, jo, nobraucot nost un pēc tam atpakaļ, ar riepām var uznest netīrumus un nevēlamus mikroorganismus. Pēc eksperta domām, ieteicamas ir divas tehnikas vienības skābbarības gatavošanas procesā – viena izkliedē un otra blietē. Turklāt, jo lielāks blīvums, jo straujāk skābbarība ieskābst.

Blietēšanas blīvumam ir liela nozīme, īpaši tad, kad kaudze tiks vērta vaļā un barība izēdināta, jo tā blīvāka, jo mazāk tiks iekšā gaiss un to bojās. Gaiss dod dzīvību raugiem un sēnītēm, kas veicina barības karšanas procesus un zudumus.

Ja skābbarības kaudzes gatavo uz lauka, tad apakšā jābūt cietam pamatam, jo, masu liekot uz zemes un blietējot, pirmās 5–6 zāles kravas tiek vienkārši iespiestas augsnē un izšķērdētas. Ja blietēšanai izmanto traktorus ar dubultriteņiem, eksperts iesaka riepās ieliet ūdeni.

Sālsūdens pret pelējumu
Katram dzīvam organismam ir svarīgs ūdens un gaiss, ja to nav, organisms aiziet bojā. Savukārt skābbarībai vislabākā ir anaerobā vide, jo gaiss un ūdens, kas ir labvēlīga vide pelējumu attīstībai, to bojā. Lielākās riska zonas kaudzēs un tranšejās, kur skābbarība bojājas, ir malas un virspuse, tāpēc, lai uzlabotu skābbarības kvalitāti, eksperts iesaka to apstrādāt ar 20 % sāls šķīdumu. To dara tā: pēdējai zāles kārtai sānos un virspusē vispirms jāuzlej sālsūdens – apmēram divi litri uz kvadrātmetru, tikai pēc tam veic pēdējo pieblietēšanu. Šķīdums iesūcas masā un kavē pelējuma veidošanos. Sausa sāls tā nedarbosies, jo nepārklāj masu vienmērīgi. Ja lieto sālsūdeni un ir bažas, ka varētu bojāties tranšejas betona konstrukcijas, tad ir jāieklāj plēve.

Lielākie skābbarības zudumi rodas pirmajā nedēļā pēc sagatavošanas – apmēram 75 %. Skābbarības masa pat saraujas pēc ieskābšanas, jo lielākā fermentācija notiek pirmajās 3–4 dienās. Gatavošanas procesā jāveic visi pasākumi, kas pēc iespējas mazina barības kontaktu ar gaisu. Piemēram, vakarā, beidzot darbu skābbarības tranšejā, tai jāpārvelk plēve, lai pārtrauktu masas saskari ar gaisu, otrā dienā plēvi noņem un turpina tranšejas pildīšanu un blietēšanu.

Plēves nozīme
Tirgū ir liels klāsts plēvju ar dažādiem gaisa caurlaidības rādītājiem. Standarta vienas kārtas plēve 24 stundu laikā izlaiž 400 cm3 gaisa, bet ir nopērkamas plēves, kurām gaisa caurlaidība ir 1 % no standarta plēves, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu skābbarībai iespējami anaerobus apstākļus.

Būtiska nozīme ir plēves krāsai, ar kuru pārsedz skābbarības kaudzi. Uzskatāmu atšķirību starp tumšo un gaišo plēvi eksperts nodemonstrēja no pieredzes Āfrikā, kur izmērīja skābbarības temperatūru zem baltas un tumšas plēves, – starpība bija 25 grādi. Masa zem melnās plēves burtiski cepās, proteīns bija sadedzis un barībai vairs neizmantojams. Lai arī Latvijā nav tik karsts kā Āfrikā, tomēr ir daudz saulainu un karstu dienu, tāpēc eksperts iesaka skābbarības pārklāšanai izmantot gaišu plēvi. Augstās temperatūrās mikroorganismi ir ļoti aktīvi un rada barības zudumus. Eksperts uzskata, ka plēvēm parasti tiek iztērēts daudz līdzekļu, bet nevajadzētu pirkt tikai lētāko.

Rituļu uzglabāšana
Daudzi saimnieki skābbarību gatavo un uzglabā ruļļos, un to uzglabāšanas veids ietekmē barības kvalitāti. Ja tos novieto uz augsnes, rituļi uzsūc ūdeni un bojājas. Problēmu var risināt, tos saliekot uz paletēm, plastmasas pamata vai grants klājuma.

Bieži laukos redzam rituļus, sakrautus vairākos stāvos, ko eksperts atzīst par nepiemērotu glabāšanas veidu, jo ietinamā plēve paredzēta viena ruļļa svaram, tos, kraujot vienu uz otra, plēve izstiepjas, rullis zaudē blīvumu un rodas lieli barības zudumi. Apgalvojuma patiesumu eksperts pierādīja ar skaitļiem, salīdzinot augšējo ruļļu svaru ar apakšējo, – pēdējie bija zaudējuši apmēram 100 kg no sākotnējās masas. Ja saimniecībā gatavo 1000 ruļļus, tad zaudējumu apmērus nav grūti aprēķināt. „Ja tomēr krauj trīs stāvos, tad jārēķinās, ka augšējā stāvā būs labākas, vidējā − jau zemākas, bet apakšējā kārtā būs vissliktākās kvalitātes barība. Tāpēc ieteiktu ruļļus kraut ne vairāk kā divos stāvos,” pārliecināts Gordons Mārlijs.

Gaisa piekļuve
Gatavojot skābbarību, masā sākotnēji paaugstināsies temperatūra, pH pazemināsies un izveidosies stabila vide. Nākamais solis, kad skābbarībā var sākties karšana, kas vienmēr nes sev līdzi enerģijas un piena zudumus, ir, sākot izbarot skābbarību. Ja temperatūra palielinās par 10 grādiem, rodas 2.3 % masas zudumi, to ietekmē gaiss un raugi, kas tur sāk attīstīties.

Eksperts ir fiksējis gadījumus, kad masa ir uzkarsusi līdz pat 70 grādiem un bijuši arī aizdegšanās gadījumi. Lai to kontrolētu, vienmēr jādomā, lai neļautu gaisam piekļūt ne ielikšanas, ne glabāšanas, ne izņemšanas laikā.

Svarīga ir skābbarības izņemšana barošanai. No kaudzēm un tranšejām vislabāk to ir veikt ar speciālu frēzi, jo, pirmkārt, tā neveicina gaisa iekļuvi skābbarības masā un pasargā no karšanas. Otrkārt, tā nogriež slāni vienmērīgi no augšas līdz apakšai, nodrošinot govij vienādu barību un līdz ar to veselīgu spurekļa darbību. Kopumā šie faktori paaugstina govs ražību par vismaz puslitru piena dienā. Ievērojot šos apstākļus un ekonomiskos ieguvumus, eksperts uzskata, ka frēzi varētu atpelnīt pat viena gada laikā.

Ņemot skābbarību ar kausu, tās vērtība dažādās vietās atšķiras, turklāt rodas nobirumi, lielāka iespēja gaisam iekļūt visā kaudzē, veicinot gan barības, gan piena zudumus.

Kukurūzas skābbarība
Semināra noslēgumā Lielbritānijas eksperts arī nedaudz pieskārās skābbarības ieguvei no kukurūzas, kurā sausnai jābūt 34 %, un to sasniegt Latvijā nav vienkārši. Viens no risinājumiem, ko iesaka eksperts, ir novērtēt sausnas saturu augošos augos. „Iesaku pāriet laukam pa diagonāli, nogriezt 20 augus, izlaist caur smalcinātāju un izmērīt sausnas saturu, tad iegūsiet secību, kādā jānovāc lauki,” iesaka Gordons Mārlijs. Daudz nosaka arī laikapstākļi, kad var tikt uz lauka. Tomēr, ja kukurūzu nopļauj par vēlu, to ir grūtāk noblietēt, masa var karst un tai ir zemāka sagremojamība.

Tika salīdzināta skābbarība, kuras ieguvei zaļā masa bija ar 29, 34 un 41 % sausnas saturu. Vislabākie rādītāji visos parametros bija 34 % sausnai, ja nopļaujam par sausu, tad zaudējam barības vērtības, bet nedaudz mazāk nekā tad, ja pļaujam par slapju. Kukurūzas masai ar sausnu zem 30 % var rasties daudz noteksulas un līdz ar to barības vielu zudumi.

Kukurūzas pļaušanas augstuma ietekmi uz barības kvalitāti eksperts uzskatāmi demonstrēja ar pētījumu, kurā kukurūza tika nopļauta 15, 30 un 45 cm augstumā, un atzīmēja, kā tas ietekmēja piena daudzumu. Sakarība izveidojās šāda – jo tuvāk zemei pļauj, jo vairāk tonnu zaļās masas iegūst, bet no šādas skābbarības iegūst mazāk piena. Ja pļaušanas augstumu palielina no 15 līdz 45 cm, tad iegūtās skābbarības masa samazinās, bet piena daudzums, ko iegūst no tādas barības, palielinās par 11 % no tonnas.

Cietes sagremojamība, skābbarībai gatavinoties pirmajos mēnešos, mainās, tas ir dabīgs process, kurā darbojas auga fermenti un nekādas piedevas nevajag. Cietes sagremojamība uzlabojās jau pirmajās 6–7 nedēļās, tāpēc iesaka pagaidīt un nebarot dzīvniekiem barību to laiku, kamēr tā ieskābst. Ja kukurūzu novāc, kad ārā jau ir ap 0 grādu, tad masa skābst ilgāk – 2–3 mēnešus. Cietes sagremojamība ir cieši saistīta ar piena izslaukumu – jo labāk sagremo, jo vairāk piena.

Kukurūzas skābbarību gatavojot, svarīgi, lai arī graudi būtu saskaldīti. Kādreiz bija uzskats, ka katram graudam jābūt vismaz iešķeltam, savukārt tagad – ka graudiem jābūt sadrupinātiem vairākās daļās, jo nesašķeltam graudam fermenti nevar uzlabot cietes sagremojamību.

Skābbarības gatavošana aukstā laikā
Semināra noslēgumā daudziem bija jautājums par skābbarības gatavošanu aizvadītajā sezonā, kad bija auksts un kukurūzu nevarēja novākt laikus. Kad tas beidzot izdevās, ārā vairs nebija pietiekoši silts, lai sāktos fermentācijas process. Kā rīkoties šādos apstākļos?

Eksperts piedāvāja divus risinājumus: „Skābbarības gatavošanas procesā var pievienot skābi, kas veicinās fermentāciju. Otra iespēja ir izmantot piedevu, kas satur pienskābo baktēriju Lactobacillus buchneri. Tā gan darbojas lēni, skābšana var notikt pat 10 nedēļas. Ja masa bija sasalusi, pH samazināsies lēnām, būs zudumi, bet skābbarība būs pietiekami laba. Jebkuru ieraugu baktēriju darbība atkarīga no temperatūras, ja augs nav sasalis un būs vismaz 5 grādi siltuma, tad darbosies arī citas baktērijas,” pārliecināts Gordons Mārlijs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle

Piena lopkopībā diezgan bieži sastopamies ar apzīmējumu kombinētās šķirnes....

Domāt, mainīties un pastāvēt
Domāt, mainīties un pastāvēt

Lauksaimniecības nozaru un zemnieku saimniecību attīstībā bieži varam pārli...

SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos
SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos

Latvijas piensaimniecību pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laikā skārušas ...

Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai
Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai

Ar katru gadu elektroenerģija kļūst aizvien būtiskāks resurss jebkurā saimn...