Saimnieks LV / 2024.gads (Augusts)

Andersonu dzimtas saimniecības saknes aizmetušās 1889. gadā un, sazarojušās Latvijas zemē, stingri turas tajā nu jau piektajā paaudzē. Šodien saimniecības nosaukums ir SIA Pusleiši un tās vadītājs Edgars Andersons ar prieku pārņēmis un attīsta savu senču mantojumu. Vairāk par to šajā intervijā.

SIA "Pusleiši" (Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads)
Saimniecību vada: Edgars Andersons ar ģimeni
Apsaimnieko: 190 piena liellopi un 250 ha zemes
Darbinieku skaits: 6
Dalība organizācijās: Kooperatīvi E-piim un Ošenieku grauds

Vecā kūts ar Holšteinas melnraibajām govīm.

– Kāds ir saimniecības pirmsākums?
Edgars: – Mans vecvecvectēvs šo vietu ūtrupē nopirka no muižnieka 1889. gadā un izveidoja saimniecību. Laika gaitā to pārņēma viņa bērni, tad mana vecāmamma, vecāki. Esam jau piektā paaudze, kas te saimnieko, tas mums ir asinīs. Esmu te uzaudzis un iemīļojis visu, kas saistās ar zemkopību un lopkopību. Strādāju ar prieku, nevis tikai pienākuma pēc, un senču mantojums mums ir augstā vērtē.

Vecvecvectēva un vecvectēva saimniecība bija tipiska Latvijas viensēta ar dažādiem mājdzīvniekiem un mājputniem, audzēja arī dažādus graudaugus un linus. Saimniecības mērķis bija izaudzēt nepieciešamo ēšanai, apģērbam un sadzīvei.

Savukārt vectēvs un vecmamma kopa kolhozā sivēnmātes un bekonus. Vecāmamma bija spiesta piedzīvot kara gadus un dažādus juku laikus, bet spēja noturēt saimniecību visaugstākajā līmenī. Viņa nodzīvoja garu mūžu – atstājot mums skaistas atmiņas un dzīvesstāstus.

– Vai izglītība arī saistīta ar lauksaimniecības nozari?
Edgars: – Rīgas Tehnisko universitāti beidzu ar bakalaura grādu mehatronikā, savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti Jelgavā ar maģistra grādu lauksaimniecības inženierzinātnēs.

– Kā ar ārzemju pieredzi?
Edgars: – Esmu braucis skatīties, kā citur saimnieko, bet strādājis vai mācījies ārzemēs gan ne. Uzskatu to par lielu priekšrocību – uzaugt šeit, saimniecībā, no bērna kājas visu apgūt, pārņemt zināšanas no senčiem. Šeit ir manas mājas.

– Kā sadalāt pienākumus saimniecībā?
Edgars: – Esam ģimenes uzņēmums. Mans lielākais pienākums ir saimniecības vadība, iepirkumi, pārdošana, govju barība, tehnika u.c. jautājumi.

Protams, bez maniem vecākiem šeit nekā nebūtu, jo viņu darbs ir attīstījis saimniecību līdz līmenim, kāds tas ir tagad. Man vien atlika pārņemt vadības grožus un tikpat sparīgi turpināt.

Mana mamma pēc izglītības ir veterinārārsts, viss, kas attiecas uz reprodukciju un veterināriju, balstās uz viņas pleciem. Savukārt tēvs vairāk atbild par barošanu un govju labturību. Tā kā darām kopīgu darbu, ģimenē izrunājam, ko un kā labāk darīt. Izmantojam arī konsultantu pakalpojumus, piemēram, veterinārijā, barības jautājumos, agronomijā un tehnikas uzraudzībā. Liels prieks, ka ir izdevies atrast uzticamus cilvēkus, kas spēj sniegt atbildes uz aktuāliem jautājumiem, kur dažkārt pašiem nav skaidrības. Arvien parādās jauni risinājumi, tehnoloģijas, kam nepieciešams speciālista skaidrojums.

Savukārt sieva uzrauga teļus. Lai gan ir slaukšanas robots, uz kūti agros rītos ejam visi pa kārtai. Saimniecībā rosāmies ne tikai mēs – pieaugušie, bet arī bērni nāk palīgā, cik nu spēj.

Reizumis uzņemam saimniecībā arī praktikantus, kas vēlas gūt pieredzi, piemēram, mums praksē bija meitene no LBTU Veterinārmedicīnas maģistra programmas, kas nu jau to absolvējusi un dažreiz apciemo saimniecību.

– Cik liels ir ganāmpulks?
Edgars: – Pagaidām ir viens slaukšanas robots un top jaunā kūts, kas būs piemērota diviem slaukšanas robotiem. Viens robots slauc apmēram 60 govis, mērķis ir palielināt slaucamo govju skaitu līdz 120. Taču apkalpošanas ātrums ar robotu atkarīgs no govju ģenētikas – piemēram, vienu govi slauc 10 minūtes, bet citu 5 minūtes. Pašlaik ganāmpulkā ir ap 190 galvu, to skaitā 60 slaucamas govis, tad 60 grūsnās govis un vēl mazie teliņi.

– Un kādas šķirnes?
Edgars: – Pārsvarā ir Holšteinas melnraibās, dažas sarkanraibās un dažas Latvijas brūnās. Priekšroku dodam Holšteinas melnraibajām, kas izteiktas piena govis.

– Kāds izslaukums?
Edgars: – Dienā slaucam vidēji 2,5 reizes, dažas govis četras vai pat piecas reizes – atkarībā no no tā, cik bieži govs aiziet izslaukties uz robotu. Kopējais izslaukums saimniecībā gadā ir aptuveni 12 000 kg, tātad dienā vidēji 32 kg.

– Kā sēklojat?
Edgars: – Apsēklojam mākslīgi. Ar to nodarbojas mana mamma.

– Vai govīm dzemdībās vajadzīga palīdzība?
Edgars: – Parasti atnešanās ir viegla un palīdzība nav vajadzīga. Vienīgi izņēmuma gadījumos, kad teļš ir lielāks padevies, sagriezies, tā kājas aizķērušās u.tml.

Holšteinas melnraibās piena govis.

Jaunās kūts būvniecība.

Jaunās govju novietnes ar matračiem.

Jauns DeLaval slaukšanas robots.

– Lai attīstītu saimniecību, nepieciešamas finanses. Ņemat kredītus vai izmantojat vēl kādas iespējas?
Edgars: – Tas ir atkarīgs no situācijas un kāds finansējums ir pieejams. Projektus, kas neprasa lielus ieguldījumus, cenšamies īstenot, neizmantojot kredītus vai līzingus. Citādi ir ar lielākiem projektiem, kā tagad, piemēram, jaunās kūts būvniecība, kur nācās ņemt kredītu – aptuveni pusotru miljonu eiro.

– Kāpēc izlēmāt par labu jaunai kūtij?
Edgars: – Kūts, kas ir tagad, būvēta 2004. gadā, slaukšanas zāle ir morāli novecojusi, bija grūti atrast darbiniekus, govīm paradījās tesmeņu problēmas. Izlēmām iegādāties slaukšanas robotu. Pirmo robotu nopirkām 2021. gadā, bet vecās kūts izkārtojums nebija piemērots jaunām tehnoloģijām, bija skaidrs, ka nepieciešama jauna kūts. Tā tiks aprīkota ar automatizētu barības virtuvi, jaunu mēslu krātuvi, slaukšanas robotu un guļvietu matračiem govju komfortam (sūtīti no Cowhouse, par vienu guļvietu maksājot 430 EUR ar atlaidi). Latvijā esam pirmā saimniecība, kas izmēģina šos matračus.

– Kas vēl bez kūts un slaukšanas robotiem ir prasījis lielākos ieguldījumus saimniecībā?
Edgars: – Gan par pašu līdzekļiem, gan izmantojot Lauku atbalsta dienesta programmas, pastāvīgi iegādājamies dažādu tehniku. Starp citu, arī jaunā kūts top ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu. Daudz ieguldīts lauksaimniecības zemēs – pašlaik apsaimniekojam aptuveni 250 ha, bet īpašumā ir 160 ha. Audzējam zālājus un kukurūzu lopbarībai, pārējā platībā – graudaugus.

– Kur iegādājaties nepieciešamo papildinājumu lopbarībai?
Edgars: – Piegādātāji var mainīties. Pašlaik rapšus un soju iepērkam SIA KG Latvija, mikroelementus – SIA Kalnabeite, sadarbojamies arī ar RVAK. No Baltic Agro iepērkam kombinēto lopbarību slaucamajām govīm. Govis labprāt iet slaukties robotā, ja tur ir šis kārums.

– Vai saimniecībā ir arī algoti darbinieki?
Edgars: – Ar darbiniekiem ir diezgan lielas problēmas. Tagad mums ir robots, to apkalpot mēģinājuši trīs gribētāji. Darbs nav ne smags, ne sarežģīts, bet jābūt uzmanīgam. Mani bērni var aiziet piedzīt govi uz slaukšanos, augsti kvalificēts cilvēks ar ilggadēju pieredzi tam nav nepieciešams. Protams, ir lietas, kas ir jāzina, bet vienmēr ir iespējams visu atrisināt.

Viens puisis strādā ar tehniku, remontē to, apstrādā laukus, viena sieviete palīdz kopt teļus.

– Ko pēc savas pieredzes varat teikt par DeLaval robotiem?
Edgars: – Serviss augstā līmenī! Ar servisa speciālistu Renāru iespējams sazināties jebkurā diennakts laikā. Sākumā sniedz iespējamo situācijas risinājumus telefoniski, ja nepieciešams, vienmēr atbrauks un paskatīsies uz vietas. DeLaval sistēmas darbojas un patiešām atmaksājas. DeLaval izvēlējos tāpēc, ka 2021. gadā viņi piedāvāja slaukšanas robotu ReProTM, kas nosaka progesteronu pienā. Tas toreiz bija jaunums un ļauj diezgan precīzi laboratoriski noteikt, kad govs meklējas.

– Kāda tehnika vēl ir saimniecībā?
Edgars: – Traktortehnika ir no Fendt ražotājiem, mums izveidojusies laba sadarbība ar SIA Go tehnika, teleskopiskais iekrāvējs Merlo no SIA Armuss, arī par viņiem varu teikt tikai to labāko. Es vienmēr skatos, ar ko sadarboties, lai būtu cilvēki, kas ļoti labi pārzina savu nišu. Līdzīgi, kā tas ir ar DeLaval speciālistiem. Pats pēc izglītības esmu mehatroniķis, bet katrai tehnikas vienībai ir sava specifika.

– Kur gūstat informāciju par pieejamām subsīdijām vai atbalsta programmām?
Edgars: – Regulāri sazināmies ar citiem saimniekiem un apmaināmies ar informāciju – nekādu noslēpumu šajā ziņā nav. Neliedzam arī cits citam padomu.

Kas attiecas uz fondiem un atbalstiem, saimniecībā ir ļoti zinoša grāmatvede Ieva no firmas Agande Finanses, kura raksta arī projektus līdzfinansējuma saņemšanai, piemēram, no Lauku atbalsta dienesta. Tikai dažas reizes neesam saņēmuši finansējumu projektu ietvaros, par to sūdzēties nevaram, atbalstu saņemam, visus nepieciešamos kritērijus izpildām. Viena no panākumu atslēgām ir konsultanti.

– Kur realizējat pienu un vai esat apmierināti ar iepirkuma cenām?
Edgars: – Esam kooperatīvā E-piim no tā pašiem pirmsākumiem, nu jau aptuveni 20 gadus.

Iepirkuma cena pašlaik ir 40 centi/kg, augstākā, kas bijusi, ir 50 centi/kg – pirms krīzes, kad cenas sakāpa debesīs. Ar pašreizējo iepirkuma cenu izdzīvot un nopelnīt var. Ja būtu kādi 42 vai 45 centi/kg, būtu lieliski. Manuprāt, lielāka nozīme ir nevis iepirkuma cenai, bet starpībai, kas paliek pašam. Un tas atkarīgs arī no pārējām pozīcijām – barības u.c. cenām.

– Kāda šobrīd ir ražas prognoze?
Edgars: – Man vienmēr ir mērķis 6 t/ha, pēdējos gados tas ir arī izdevies. Tiesa, graudkopība nav Pusleiši pirmā prioritāte, tāpēc ar 6 t/ha ir, manuprāt, pietiekami. Pērn, kad daudzi graudaudzētāji bija mīnusos, mēs gadu noslēdzām ar mazu plusiņu.

Visvairāk esam atkarīgi no laikapstākļiem. Pirmais un otrais zāles pļāvums skābbarībai bija pavisam necils. Lija, bet nevarētu teikt, ka zeme ir pārmitra vai pludotu, drīzāk ir pasausa. Mums zeme ir mālaina, tāpēc mitrumu notur ilgāk. Skats kopumā šogad nav tik labs, ceram uz pavasarī sētajiem zālājiem, ka tie spēs saražot pietiekami daudz barības lopiņiem. Tā kā paplašināmies un būs otrs slaukšanas robots 120 slaucamām govīm, jāgādā, kā pabarot.

– Kas sastāda gada griezumā vislielākās izmaksas?
Edgars: – Viennozīmīgi – lopbarības nodrošinājums.

– Kādi ir nākotnes plāni?
Edgars: – Sakārtot visu, kas attiecas uz kūti un slaukšanas robotiem. Tagad mums ir tikai divas skābbarības tranšejas, ar to nepietiek, tāpēc plānojam izbūvēt papildu tranšejas. Noteikti jāuzlabo braucamie ceļi un jāmaina tehnikas parks.

Saimniecības jaundzimušais teliņš.

Saimniecības tehnikas novietne.

– Vai izmantojat apdrošināšanas pakalpojums?
Edgars: – Apdrošinām gan lopus, gan sējumus, gan ēkas, arī tehniku un agregātus. Cenšamies uzturēt visu labā tehniskā stāvoklī, lai būtu mazāk dīkstāvju un remontu. Ir reizes, kad apdrošināšana mums ir palīdzējusi, bet ir nācies arī vilties, jo esam saņēmuši atteikumu. Tagad apdrošinām tehniku ar brokera starpniecību, jo viņš vairāk vai mazāk pārstāv arī manas intereses.

– Kāda jūsu vērtējumā ir situācija Latvijas laukos?
Edgars: – Piena lopkopībā, manuprāt, klājas labāk nekā graudkopībā, vēl varbūt labāk, ja ir jauktā lauksaimniecība (graudi un lopi). Viegli nav nevienam, bet, pareizi investējot un plānojot darbus, ir iespējams pelnīt. Protams, savā ziņā esam atkarīgi no tā, vai paveiksies. Ne visu varam prognozēt – iecirst robu var negaidīti ekstrēmi laikapstākļi, nezinām, kādas būs biržas cenas un lopbarības iepirkuma cenas. Ja vien iespējams, vajadzētu kooperēties ar citām saimniecībām, tad šīs cenas var vismaz svārstīties 10 % vai 20 % robežās.

– Vai bez minētā kooperatīva E-piim esat biedri vēl kādās organizācijās?
Edgars: – Esam arī vietējo zemnieku kooperatīva Ošenieku grauds biedri. Kooperatīvam ir kalte. Kaltējam graudus un vedam taisnā ceļā uz ostu. Iepirkuma cenas noteikti ir labākas nekā nododot graudus Saldū pieņemšanas punktos.

– Paaudžu maiņa saimniecībā savā ziņā ir izaicinājums abām pusēm. Kā tas ir jūsējā?
Edgars: – Tas, ka jūtos saimniecībā kā zivs ūdenī, ir liels vecvecāku un vecāku nopelns. Vieda gudrība un pacietība. Jau kā bērnam viņi uzticēja man saimniecībā noteiktus pienākumus, vēlāk, piemēram, manus lēmumus par tehnikas iegādi viņi ne reizi neapšaubīja. Atskatoties uz to laiku, nezinu, vai es tagad saviem bērniem tādu vaļu ļautu, droši vien lieku reizi pārliecinātos, vai tas, ko viņi izdomājuši, der.

– Jūsu vēlējums citiem lauksaimniekiem?
Edgars: – Ja lauku dzīvesveids un darbi ir asinīs, tad jāpaliek un jādara. Pārbaudījumi ir un būs, tāpat šaubu brīži, vai ieguldītais atmaksāsies, bet, ja sirds ir īstajā vietā un darīsi to, ko esi uzņēmies, viss pārējais nokārtosies. Dari ar prieku, tad kaut kas ieripos arī paša maciņā!