Saimnieks LV / 2021.gads (Decembris.)

Lieliem soļiem pavisam tuvu jau pienākuši Ziemassvētki, tāpēc, lai radītu svētku noskaņu, devāmies uz skaisto Sēliju un pavadījām dienu tīršķirnes staltbriežu audzēšanas saimniecībā SIA Dunduru pļavas, kur tās saimnieks Ralfs Jenerts pastāstīja, kāpēc izvēlējies tieši staltbriežus, kā to audzēšana atšķiras no mums ierastākām lopkopības nozarēm un kādas atziņas iegūtas, nu jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojoties ar staltbriežu selekciju, pavairošanu un dzīvu staltbriežu pārdošanu.

– Pastāstiet par saimniecības pirmsākumiem.
– Uzņēmums dibināts 2006. gadā. Bijām četri īpašnieki, visi no finanšu pasaules, un dzima ideja nodarboties ar ko taustāmāku par digitālajiem ierakstiem, kas veido ikdienu finanšu nozarē. No mums zināmiem cilvēkiem, kas nodarbojās ar mežu atjaunošanu un lauku apmežošanu, uzzinājām, ka tagadējā Augšdaugavas novada apkārtnē pārdod divus lielus zemes gabalus 275 ha kopplatībā. Nolēmām, ka šos zemes gabalus varētu izmantot citiem mērķiem, nevis apmežošanai. Tā kā mana aizraušanās jau no bērnības ir medības, dzima ideja nodarboties ar lopkopību – briežkopību.

Kad nopirkām zemi, šeit bija varen aizauguši lauki un piebraucamo ceļu tikpat kā nebija. Vajadzēja nodarboties ar lauku iekopšanu un sākt ceļus ierīkot pašiem.

Kad nodibinājām kompāniju, devos ekskursijā uz Bavāriju pie lielas staltbriežu audzēšanas saimniecības īpašnieka Hansa Honolda. Tolaik viņš bija arī Vācijas Lauksaimniecības ministra padomnieks lopkopības un briežkopības jautājumos. Apskatīju viņa saimniecību un no tās paņēmu labāko praksi, ko tajā brīdī spēju uztvert. Ar šodienas acīm skatoties, droši vien būtu zinājis, kam vēl būtu bijis jāpievērš lielāka uzmanība.

Sākām būvēt žogus, bet tikai vēlāk sapratām, ka uz papīra uzzīmētie plāni un žogu izvietojums atšķiras no briežu paradumiem un to instinktīvās kustības, jo tie tomēr ir savvaļas dzīvnieki. Liellopu ganāmpulku var aizdzīt, kur vajag, bet briežu ganāmpulkiem, lai tie dotos uz šķirošanu, vārtiem aplokā jābūt tieši tajā vietā, kur tie dodas instinktīvi, – vairāk kalnā nekā lejā utt. Kā jau daudzās citās nozarēs, arī šeit ir daudz dažādu sīkumu, kurus pamana un saprot tikai ar laiku.

2007. gadā iepirkām 84 dzīvniekus – 80 staltbriežu govis un 4 buļļus, jo vienam bullim uz riesta laiku jāapkalpo vidēji 20 govis. 2008. gadā no Hansa iepirkām vēl tikpat staltbriežu.Kad ar satraukumu gaidījām pirmo kravu no Vācijas, ieraudzījām tuvojamies smago automašīnu divos līmeņos ar daudzām gaismiņām, pēc skata tieši kā Coca-Cola Ziemassvētku auto. Briežu pārvadāšanai izmantoja īpaši aprīkotu divstāvīgu smago auto ar lielām pogām pie sienām. Dzīvniekam piespiežot pogu ar degunu, gar sienu iztek dzeramais ūdens. Uz briežu atvešanu bija atlidojis arī pats vācietis, viss tērpts autentiskā Bavārijas tautastērpā. Viss notika kā svētkos! Un dzīvnieki arī atbrauca sveiki un veseli, bez traumām.

Vēlāk iegādājāmies vēl papildu zemes un būvējām jaunus aplokus. Pašlaik saimniecībā ir 635.5 ha zemes. Vienā gabalā ir ap 400 ha, pārējais ir tālākos laukos, kur gatavojam barību – pļaujam zālājus un vācam sienu, skābsienu.

Staltbriežu piegāde no Vācijas.

– Briežkopība ir ļoti specifiska nozare. Vai ir grūti atrast darbiniekus?
– Sākotnēji es uzrunāju savu mammas brāli, kurš dzīvoja aiz Talsiem – otrā Latvijas pusē. Viņš bija gatavs ar sievu pārcelties uz šejieni un sākt saimniekot. Nopirkām palielu treileri, atvedām šurp un nolikām garā zālē. Te nebija ne mājas, ne ceļu. Diemžēl viņam te saimniekot nebija lemts ilgi, veselības problēmu dēļ drīz pēc pārcelšanās uz Dunduriem viņš aizgāja viņsaulē.

Tad jau nedaudz bijām iesākuši saimniekot, iepazinuši apkārtējos cilvēkus un nolīgām darbā vietējos. Pie mums pašlaik pastāvīgi uz vietas strādā divi darbinieki. Jānis šeit strādā jau vairāk nekā 10 gadus, ar viņu kopā saimniecībā darbojas dēls Aigars. Pats te pavadu vienu, divas dienas nedēļā. Uz papilddarbiem brīžiem paņemam kādu līgumstrādnieku.

Ir ļoti labi, ka darbinieki dzīvo tepat netālu. Viņi saimniecībā strādā jau ļoti ilgu laiku, diendienā ir blakus dzīvniekiem, visu redz, un viņu darba līmenis ar katru gadu aug. Viņi pilnībā pārzina ražošanas procesu un spēj tikt galā ar visiem darbiem. Tā kā darbinieki paši ne vienmēr vēlas doties uz dažādām mācībām, tad cenšos viņiem nodot tajos iegūtās teorētiskās zināšanas un labākos pasaules piemērus.

Ļoti novērtēju savus darbiniekus un priecājos, ka viņi ir uzticami un stabili, jo iesācējs baidās no dzīvniekiem un paiet ļoti ilgs laiks, kamēr viņš iegūst prasmes, kas nepieciešamas darbā ar briežiem.

– Kā izskatās sezona saimniecībā?
– Darbi mainās cikliski. No augusta līdz novembrim briežiem ir riests. No rīta darbinieki dodas pabarot dzīvniekus, pavisam mums ir 29 dažādas platības aploki, kuros dzīvnieki ir sadalīti pa māšu grupām, kur savukārt klāt ir pielikti dažādu asinslīniju buļļi. Katrā aplokā briežiem papildus tiek dots siens, skābsiens un arī spēkbarība – graudi. Sienu un skābsienu ražojam paši, bet graudus iepērkam no tuvējām saimniecībām. Pēc barošanas jāapseko žogs, vai meža dzīvnieks vai uzgāzies koks nav to pārrāvis vai citādi sabojājis.

Novembra beigās sākam dzīvnieku šķirošanu, tam izveidoti speciāli boksi. Visi dzīvnieki tiek dzīti cauri šķirošanas boksiem, individuāli apzīmēti, vakcinēti, uz ziemu buļļi tiek atdalīti no govju ganāmpulkiem un turēti atsevišķos aplokos. Lai neizbradātu zālājus, ziemā govis ar teļiem pārvietojam uz mazākiem aplokiem gar ceļa malu, kur dzīvnieki tiek turēti intensīvos apstākļos, lai ar tehniku varam viegli tiem piebraukt un pabarot briežus. Ziemā ļoti rūpīgi sakopjam tehniku, lai pavasara, vasaras darbos izpaliktu nepatīkami pārsteigumi.

Pavasarī rekultivējam un apstrādājam zemes un gatavojamies siena vākšanai. Sienu sākam pļaut jau jūnija sākumā. Sākotnēji to darījām tikai pēc Jāņiem, bet tad siens bija sliktākas kvalitātes – daudz vairāk sausnas, kas rada gremošanas problēmas. Zālājs ir kvalitatīvāks, kad tikko sācis augt, tāpēc labāk nopļaujam to 2–3 reizes, nevis vācam garu, pāraugušu zāli.

Vasara aizrit, ceļoties pat četros no rīta, lai darbus var paspēt izdarīt pirms dienas vidus svelmes. Sēlijā mēs esam viens no Latvijas tālākajiem dienvidu punktiem. Klimats ir izteikti kontinentāls – karstas vasaras un sausas, aukstas ziemas. Dienas vidū parasti atpūšas gan darbinieki, gan tehnika. Lai nebūtu kā šovasar, kad daži siena preses sensori karstuma dēļ atteicās strādāt, tāpēc uz 2–3 stundām darbus nācās pārtraukt, lai tehnika atdziest.

Visiem vaislas dzīvniekiem tiek veiktas DNS analīzes. Uz laboratoriju Jaunzēlandē nosūtām no katra dzīvnieka paņemtu sērkociņa galviņas lieluma auss ādas gabaliņu, kas ievietots speciālā šķīdumā un marķēts ar individuālu svītrkodu. DNS analīzēs var redzēt visas dzīvnieka asins līnijas, iespējamos inbrīdingus un citus pavairošanai svarīgus faktorus. Jaunzēlandi esam izvēlējušies tāpēc, ka tur jau vēsturiski briežkopība ir ļoti attīstīta, līdz ar to arī ir spēcīga zināšanu bāze, plašākas iespējas un pasaules labākās laboratorijas šajā jomā. Jaunzēlandē ir ļoti labs klimats, auglīga augsne un zāle piesātināta ar minerāliem, kas nepieciešami briežiem, lai veidotos spēcīgi ragi.

Pamatojoties uz analīžu rezultātiem, augustā pirms riesta laika iestāšanās šķirojam dzīvniekus pa ganāmpulkiem – kuras asins līnijas dzīvniekus pie kura govju ganāmpulka ievietot. Briežiem nozāģējam ragus. Uz to brīdi staltbrieža ragi jau ir pārkaulojušies, jo staltbriedis ir viens no retajiem dzīvniekiem, kurš savas dzīves laikā katru gadu ragus nomet un ataudzē no jauna. Ragus zāģējam, jo riesta laika sākumā briedis neēd un zaudē 30 % sava svara, bet, kad riests ir beidzies, sāk intensīvi baroties. Tad bullis ar ragiem, ja tie ir atstāti, dzen govis prom no barošanās vietas un var tās savainot. Tāpēc, lai tā nenotiktu, bullim nozāģējam ragus pirms pievienošanas ganāmpulkam.

Bullim nozāģē ragus pirms pievienošanas ganāmpulkam.

– Kādus finanšu līdzekļus izmantojat pamatlīdzekļu iegādei?
– Kredītus neesam ņēmuši, izmantojam paši savus līdzekļus. Saimniecība šobrīd ir bez saistībām, bez kredītiem un bez ieķīlātiem īpašumiem. Pamatā visu tehniku esam iepirkuši, piesaistot ES fondu līdzekļus. Vienu lietotu traktortehnikas vienību esam nopirkuši pilnībā par saviem līdzekļiem.

– Kas ir bijuši lielākie ieguldījumi saimniecībā?
– Infrastruktūra, ceļi, tehnika, zemes un sākotnēji, protams, arī dzīvnieki. Izbūvējām grants ceļus, lai varētu piekļūt saimniecībai un sasniegt arī tālākos aplokus, kā arī žogus – tikko pabeidzām to modernizāciju divās kārtās. Sākotnēji uzlikām žogus ar koka stabiem, bet kokam ir ārkārtīgi fenomenāla īpatnība, ka augstāk virs zemes un zem zemes tas saglabājas ļoti labi, bet posmā 10 cm virs zemes un 10 cm zem zemes ātri vien nopūst. Tad vētrā vai briežu savstarpējās cīņās stabi lūst. Tāpēc saimniecības pāriet uz cinkota metāla stabiem. Pārplānojām arī koridoru shēmas un uzstādījām cinkota metāla vārtus, lai atvieglotu šķirošanu. Kad nezinātājiem jāizdzen 30 vai 40 dzīvnieku bars no 10 ha aploka, nepieciešama teju vai armijas rota, tādēļ būtiskas ir zināšanas par dzīvnieku uzvedību un prasmes, lai to varētu izdarīt divatā vai trijatā. Pamatā mēs te esam trīs šajā darbā pieredzējuši cilvēki ar rācijām un, saskaņoti rīkojoties, spējam novirzīt briežu baru pareizā virzienā. Izmantojam arī kvadraciklu, kad dzīvniekus vajag pārdzīt pa koridoriem lielākā attālumā. Lai neradītu stresu, koridoru sistēmā ir izveidoti pieturas punkti, kur dzīvnieki var piestāt, sagrupēties un noorientēties. Šīs atziņas nāk gadu gaitā, žogu līnijas, vārtu vietas brīžiem bija jāpārplāno, lai pārdzīšanas darbi noritētu raiti. Tādēļ arī mēs taisām jaunas žogu līnijas un jaunus aplokus.

Daļu zemes arī meliorējam. Šeit ir ļoti skaists reljefs – kalniņi, lejas, purviņi, birzītes, bet augsne ir ļoti mālaina un ilgi tur mitrumu. Lai izbēgtu no tā, veicām ievērojamu zemju meliorācijas darbu.

– Kas ir lielākās pastāvīgās izmaksas saimniecībā?
– Tās ir izmaksas, kas saistītas ar barības bāzes sagatavošanu, tajā skaitā darba algas, degvielas un tehnikas uzturēšanas izmaksas.

Šķirošanas boksi.

– Kas vēl jāņem vērā, plānojot un būvējot aplokus briežiem?
– Žoga augstums ir 2.44 m. Neizmantojam elektrisko ganu, jo briežiem ir niķis lekt tiem pāri. Citi liek elektrisko ganu pa perimetru lielā nožogojuma iekšpusē, lai briedis tam neietu tik tuvu, negribētu līst cauri vai lekt pāri. Ja ir divu buļļu grupas, tad reizēm dzīvnieki riesta laikā cīnās un sabada žogu vai atrauj tā skavas. 

Tāpēc darbinieki regulāri brauc un apseko žogus.

Pirms kādiem 10 gadiem, kad mūsu apkārtnē vēl bija ļoti daudz mežacūku, bija gadījums, kad mežacūkas izcēla vārtus no eņģēm un izēda graudu siles. Brieži pa nakti bija izgājuši ārā no aploka, bet, tā kā tie bija raduši dzīvot apstākļos, kur viņus baro un var justies drošībā, tad lielākā daļa atgriezās paši. Guvām mācību un visām eņģēm augšā uzlikām tapu, lai vārtus nav iespējams izcelt. Tagad mums ir vēl modernāki žogi, kam nav šādas problēmas.

Aploki ir veidoti tā, lai katrā būtu dabīgā dzirdinātava – caurtekošs strauts vai avots, jo stāvošos ūdeņos veidojas dažādas baktērijas un slimības.

– Kas ir galvenie saimniecības ienākumu avoti?
– Mēs esam tīrasiņu ciltsdarbu saimniecība un nodarbojamies ar vaislas dzīvnieku pavairošanu un pārdošanu, tas arī ir mūsu galvenais ienākumu avots. Kad vēl bija labas attiecības ar Baltkrieviju un tur pāri bija pārgājis cūku mēris, baltkrievu mežsaimniecības uzņēmumi iepirka no mums briežus tās faunas daļas aizpildīšanai, kas bija palikusi tukša šīs slimības rezultātā.

Ne visi dzīvnieki ir piemēroti vaislai, tāpēc daļu realizējam gaļai. 95 % no briežu ganāmpulka ir viduvēji, no pārējiem 5 % puse ir izcili labi un puse – izcili slikti. Mūsu mērķis ir 2.5 % izcili labos atdalīt un veidot labāko asins līniju. Ciltsdarbā brāķētie dzīvnieki iet uz briežu gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Arī no lielās vidus masas vērtējam briežu iezīmes un atšķirojam tos, kuri ir derīgi pavairošanai vai arī nav tik augstvērtīgi.

Kādreiz devām briežu gaļu mazajiem bioloģiskās produkcijas veikaliņiem, bet šobrīd kautķermeņus lielākoties dodam uzpircējiem uz Skandināviju, kur tiek ražotas žāvētas brieža gaļas uzkodas ar intensīvām garšvielām (jerky) un nepārstrādāta brieža gaļa nonāk restorānos un viesnīcās. Pandēmijas laikā pieprasījums Skandināvijā ievērojami samazinājās un uz pusi nokrita iepirkumu cenas, tāpēc pēdējos divos gados dzīvnieku realizāciju samazinājām līdz minimumam un esam uzaudzējuši lielāku ganāmpulku. Tagad iepirkuma cena atkal ceļas un, visticamāk, šoziem varēsim dzīvniekus, kas nav paredzēti vaislas tirdzniecībai, realizēt.

Mēs, viena saimniecība ar 600 briežu ganāmpulku, nespējam ieiet pārtikas ķēdē, bet, vairākām saimniecībām apvienojoties asociācijā, varam nodrošināt pastāvīgu gaļas kopējo apjomu un mums ir iespēja runāt ar lielākām pārtikas ķēdēm. Briežu gaļas izstrādājumi kļūst arvien populārāki. Noteikti ir pamanīti brieža gaļas burgeri benzīntankos vai brieža gaļas steiki mazākos ķēžu veikalos. Protams, mēs nekonkurēsim ar cūkgaļu vai vistas gaļu, bet piedāvājam konkrētu nišas produktu.

Kaut gan man bieži zvana un, it īpaši pandēmijas laikā, vēlas apskatīt staltbriežus, mēs nepraktizējam tūrismu, no kā ļoti labi pelna daudzas citas briežaudzētāju saimniecības. Cilvēkiem ļoti patīk vērot briežus, jo tie ir aktīvi dzīvnieki un piesaista uzmanību. Mēs viesus uzņemam reti, jo tīrasiņu vaislas staltbriedim ir jābūt ar savvaļas dzīvnieku instinktiem, nevis pieradinātam un drošam cilvēku klātbūtnē.

Līdzīgi kā rudenī var iet lasīt sēnes, tā pavasarī var lasīt briežu ragus. Aprīlī brieži nomet ragus, un maijā, kad zāle vēl ir īsa, organizējam briežu ragu lasīšanu. Dažreiz grupas rīko sacensības, kurš atradīs lielākos vai žuburainākos ragus. Uzvarētāji saņem no mums kādu nelielu dāvaniņu.

Ragus realizējam Āzijas tirgū. Šajās valstīs no tiem gatavo alternatīvās medicīnas pretvēža medikamentus. Staltbrieža ragos ir visātrāk augošās sūnas, kas potenciāli varētu cīnīties ar vēža šūnām.

2019. gada novembrī ar vairākiem sadarbības partneriem uzsākām zinātnes sadarbības projektu Mūsdienīga briežu, pilna cikla bioekonomiska bezatlikumu pārstrāde ar gala produktu – izejvielu ar augstu pievienoto vērtību pārtikas, kosmētikas un farmācijas industrijai iegūšanai ar mērķi nodrošināt bezatlikuma briežu pārstrādi, izstrādājot tehnoloģijas augstvērtīgu izejvielu iegūšanai, kas ir potenciāli pārstrādājamas produktos ar augstu pievienoto vērtību. Svarīgi ir izveidot tādu tehnoloģisko procesu, lai līdz ar galvenā produkta ražošanu tiktu lietderīgi izmantoti blakusprodukti. Projektā tiks izstrādātas tehnoloģijas pilnvērtīgai briežu izmantošanai un jaunu izejvielu – kolagēna un asins pulvera iegūšanai, ko kā izejvielas izmanto farmācijas un kosmētikas industrijās. Būtiski ir iegūt tīras un nepiesārņotas izejvielas. Papildus tam tiek izstrādāta tehnoloģija svaigas briežu gaļas derīguma termiņa pagarināšanai.

Tāpat tiek izstrādātas izejvielu (cīpslas, asinis) iegūšanas tehnoloģijas liofilizētu asiņu un kolagēna ieguvei, izstrādāti to uzglabāšanas un transportēšanas protokoli, dzīvnieku labturības, veselības un izsekojamības prasības saimniecībām, kurās tiek iegūtas izejvielas. Pilnveidota rūpnieciska kolagēna iegūšanas tehnoloģija un iegūts 3 kg kolagēna. Paraugi nodoti LLU aminoskābju sastāva noteikšanai un salīdzināšanai ar komerciāli pieejamiem kolagēniem. Iegūts liofilizēts asins pulveris, un paraugs nodots LLU proteīnu un dzelzs noteikšanai. Bez tam notiek gatavošanās pantu suspensijas pretnovecošanās aktivitātes noteikšanai.

Stends procedūru veikšanai.

– Kur guvāt zināšanas saimniecības vadīšanā un briežkopībā?
– Man ir maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā. Saistībā ar lauksaimniecību esmu izgājis virkni dažādu kursu, apmācību un apmeklējis LLKC seminārus par lopkopības tēmu.

Manuprāt, ir ļoti labi, ka lauksaimnieki apvienojas asociācijās, jo viens nav karotājs. Asociācija sniedz iespēju iegūt ļoti plašu informāciju par to, kas notiek nozarē. Iespējams daudz ātrāk apmainīties pieredzē ar citiem saimniekiem, kuri ir līdzīgā situācijā, līdz ar to mazāk ir jākāpj uz grābekļiem.

– Bijāt uz staltbriežu saimniecību Bavārijā. Vai pieredzi briežkopībā esat smēlies arī kur citur ārzemēs?
– Jā, kopā ar Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociāciju ir bijusi iespēja apmeklēt dažādas saimniecības. Asociācija organizē ne tikai ikgadējos seminārus un lielo konferenci pie asociācijas vadītāja Daiņa Paeglīša jūlijā, bet arī ar biedriem piedalās dažādos pasākumos, kur tiekas Eiropas briežu audzētāji. Mēs esam bijuši Slovākijā vienā modernā saimniecībā, kur nodarbojas ar briežu mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju. Tur nodibinājām kontaktus. Esam viena no pirmajām saimniecībām Latvijā, kas veica briežu mākslīgo apsēklošanu.

Esam bijuši arī Polijas ziemeļaustrumu pusē. Viņi ir sakrustojuši briedi ar maralu. Šis krustojums dod lielāku dzīvnieka masu, kas viņiem bija svarīgi, jo saimniecība galvenokārt nodarbojas ar briežu audzēšanu gaļai. Mūs gan tas nesaista, jo tiek pazaudēta staltbriežu tīrasiņu līnija – veidojas cita kāju un galvas forma, bet to var saprast, tikai braucot un redzot, ko un kā dara citās saimniecībās.

– Ko nepieciešams ņemt vērā, pavairojot briežu ganāmpulku?
– Veidojot augstvērtīgu ganāmpulku, parasti runā par briežu bulli ar pareizas formas ragiem. Jā, tas ir svarīgi, bet, lai izkoptu labus vaislas dzīvniekus, liela nozīme ir arī kvalitatīvam, ražīgam govju ganāmpulkam. Piemēram, govs, kurai dzimst divi teļi, neder vaislas pavairošanai un jāņem ārā no ganāmpulka, jo abi teļi aug vājāki.

Tā paša iemesla dēļ ir ļoti svarīgi bulli novembrī izņemt no govju ganāmpulka, lai govi neaplecinātu vēlāk un nedzimtu vēlie teļi, kas līdz nākamā gada rudenim nespēj attīstīties un visu dzīvi būs nedaudz atpalikuši no pārējiem.

Aplecinot govis ar vaislas bulli, var rēķināties vidēji ar 60–70 % pieaugumu. Viens bullis vidēji apkalpo 20 govis. Var apkalpot arī līdz 30 govīm, bet tad tas nogurst un ne visai vēlas strādāt. Ja bullis sāk slinkot, darbinieki ganāmpulkam pieliek klāt špīzeri – pusotru gadu vecu bullēnu ar pirmajiem radziņiem. Tas riestā vēl nepiedalās, bet rada veselīgu konkurenci vecajam bullim.

Veicām briežu mākslīgo apsēklošanu, lai iegūtu jaunas asinslīnijas dzīvniekus un neveidotos tuvradniecība. Rezultāti pirmajā reizē bija salīdzinoši labi – no 22 apsēklotām govīm 12 bija rezultāts. Protams, pēc teorijas un solījumiem, grūsnām bija jāpaliek vismaz 70 % govju. Otrā reize nebija tik veiksmīga, tad apsēklošanu veica vēl vairākas saimniecības Latvijā un visām bija viens rezultāts – divi vai trīs teļi no vairāk nekā 20 govīm. Tāpēc mēs uzskatām, ka problēma bija izejmateriālā vai apsēklošanas tehnoloģijā, nevis dzīvnieku kvalitātē un to aprūpē.

Esam arī iepirkuši jaunus vaislas dzīvniekus no citām saimniecībām. Pamatā mums ir vācu un rumāņu asins līnijas dzīvnieki, bet vēlamies ciltsdarba ietvaros izveidot Latvijas staltbriežu asins līnijas dzīvnieku.

Saimnieks ar darbiniekiem - Jāni un Aigaru.

– Ko ēd jūsu staltbrieži? Kādas ir viena dzīvnieka ēdināšanas izmaksas?
– Viena dzīvnieka ēdināšanai varētu rēķināt no 50 EUR gadā. Ir noteiktas labturības prasības, cik dzīvnieku drīkst turēt saimniecībā, – intensīvā zonā nevar būt vairāk par septiņiem dzīvniekiem uz 1 ha, ekstensīvā zonā tikai viens dzīvnieks uz hektāru. Intensīvajā zonā dzīvnieki noteikti ir jāpiebaro. Vasaras periodā ekstensīvajā zonā briežus nevajag piebarot, jo dienas normu tie apēd ganoties.

Katru gadu sagatavojam 1000–1200 skābsiena ruļļu un 500–700 siena ruļļu. Klāt piepērkam tikai bioloģiski audzētus graudus.

Pastāv stereotips, ka briežiem vajag mežu. Nē, tiem vajag kvalitatīvas ganības. Mežs un koki tiem nepieciešami tikai ēnai karstā laikā un aizvējam. Eiropā, kur briežus audzē uz lauksaimniecības zemēm un mežu nav, tiem taisa nojumes, kur brieži var paslēpties.

Kad pie mums brauc ciemiņi, mēs lūdzam viņiem dzīvniekus nebarot, jo brieži ir ļoti jutīgi pret barības izmaiņām un tiem var rasties nopietnas gremošanas problēmas.

– Kā risināt lopu veselības problēmas?
– Veselības problēmas vairāk saistītas ar traumām, kas iegūtas savstarpējās cīņās. Mums ir līgums ar vetārstu, ir karantīnas aploks, kur nodalīt dzīvnieku nepieciešamības gadījumā, bet lielākoties lielākoties mēs briežus neārstējam. Šaubu gadījumā dzīvnieks tiek izņemts no ganāmpulka, ja nepieciešams, tiek taisīta sekcija.

Koridors uz šķirošanas boksiem.

– Kādas, jūsuprāt, izmaiņas nepieciešamas nākamajā plānošanas periodā?
– Tuvākajā laikā ar Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociāciju dosimies uz Zemkopības ministriju aizstāvēt savas intereses. Mums ir savs redzējums par to, kā briežkopības nozarei būt ilgtspējīgai. Ir dažas lietas, ko mēs kopā jau esam panākuši un ko Zemkopības ministrija ir akceptējusi. Ja Eiropa vēlas ilggadējos zālājus, ko briežkopība nodrošina, uzskatu, ka līdz ar to jāseko kādam atbalstam. Tā kā šos zālājus audzējam bioloģiski, ir skaidrs, ka tie ar laiku noplicinās un barības masa, ko iegūstam, nav tik liela, kā tad, ja katru gadu pārartu un piesētu tauriņziežus.

Valdība prasa, lai nopļaujam un savlaicīgi novācam visus zālājus. Skaidrs, ka tas ir mēģinājums cīnīties ar dīvāna zemniekiem, bet ir ļoti žēl, ka cieš citi, jo gribētu kādā gadā, kad zāle, piemēram, ir izdegusi saulē, nopļauto sasmalcināt un ielabot augsni.

Ilggadīgiem zālājiem jābūt nopļautiem vai noganītiem līdz 15. augustam, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka klimats mainās un dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt. Gribētu uzslavēt LAD, ka viņi ņem vērā reālo situāciju un šo datumu pārceļ uz priekšu, ja nepieciešams, kā arī uzreiz nenodarbojas ar represijām pret tiem, kas zālājus atsevišķos laukos nopļauj dažas dienas vēlāk. Tomēr, kā rāda pieredze, būtu patīkamāk, ja termiņš jau sākotnēji būtu noteikts vismaz 10 dienas vēlāk, lai bez steigas darbus varētu pabeigt arī tie, kuriem ir pārplūduši lauki vai saplīsusi tehnika. Pie tam tas noteikti mazāk apgrūtinātu valsts aparātu, jo nebūtu jāapstrādā iesniegumi par termiņa pagarināšanu.

Mainīsies arī platību maksājumu aprēķins un forma, attiecīgi vēlētos, lai arī par briedi maksātu kā par lopkopības dzīvnieku. Mēs šādus maksājumus nesaņemam, kaut gan izpildām tās pašas prasības, kas noteiktas pārējiem mājlopiem, – apzīmējam, vakcinējam, nodrošinām veterinārsta uzraudzību, to labturību. Līdz ar to esam mazāk konkurētspējīgi ar citām lopkopības nozarēm.

– Kādi ir tuvākie un tālākie nākotnes plāni?
– Vēlamies būt starp Top 3 Latvijas lielākajām briežkopības saimniecībām ne tikai pēc dzīvnieku skaita un apsaimniekoto platību ziņā, bet arī pēc zināšanu bagāžas par briežkopību, lai cilvēki, kas vēlas nodarboties ar briežkopību, nāktu pie mums konsultēties. Un mēs arī labprāt palīdzam!

Protams, nebeidzas arī izglītojošais darbs. Ļoti ceram, ka laika gaitā pārliecināsim arvien lielāku sabiedrības daļu par briežu gaļas produktu augsto uzturvērtību.

Staltbrieži.