Saimnieks LV / 2021.gads (Septembris.)

Nauris Ādams dzīvo un saimnieko Lietuvas pierobežā, Aizkraukles novada Mazzalvē, kur 2009. gadā tika nodibināta saimniecība Adams farm, kas nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Gadu vēlāk viņa brālēns Kaspars Ādams izveidoja uzņēmumu SIA Liellopu izsoļu nams, kas veic procesa nākamo etapu – dzīvnieku realizāciju. Tagad abi uzņēmumi saimnieko tandēmā.

– Cik liels ir lopu ganāmpulks?
– Pašlaik sešdesmit Šarolē šķirnes dzīvnieku ganāmpulks, no kura rudenī jaunā paaudze dosies uz izsoli, savukārt zīdītājgovis likvidēsim, jo plānojam mainīt saimniekošanas modeli – no pilna cikla ražošanas pāriet uz nobarojamo lopu audzēšanu, kurus pirksim izsolēs. Lopus iegādāsimies līdz gada vecumam.

Šī mērķa īstenošanai esam uzbūvējuši jaunu kūti, kurā jau ievietoti 160 dažādu krustojumu nobarojamie jaunlopi. Lai nodrošinātu stabilu naudas plūsmu, gribam ieviest ciklu – kā 10 lopus realizējam, tā vietā uzreiz nāk 10 jauni. Jaunlopus plānojam realizēt 1.5–2 gadus vecus. Svarīgi, lai kautķermenis ir 300–350 kg, jo smagāki nevienu vairs neinteresē vai arī tiem ir zemāka cena.

Jaunuzbūvētā kūts sānu sienu aizkari darbojas automātiski – ja ir vējš vai tiek sasniegta noteikta temperatūra, tie automātiski aizveras.

Uz jumta kores ir meteostacija, kas atkarībā no laikapstākļiem automātiski aizveras vai atveras.

– Kāpēc nolēmāt mainīt saimniekošanas modeli?
– Diezgan lielas problēmas ir ar dzemdībām un teļu aprūpi. Un nevar jau arī dzīvot tikai no subsīdijām. Katrā ziņā durvis ciet neaizveram, izejmateriāls, lai atgrieztos pilna cikla saimniekošanā, mums ir.

– Kur realizēsiet lopus?
– Šogad aprīlī izveidotajam kooperatīvam Greenbeef, kurā apvienojušies gandrīz desmit saimnieki, tostarp arī mūsu saimniecība. Izaudzētos lopus nogādā uz bioloģisko kautuvi Zasā. No turienes jau iznāk gatavi gaļas un pārstrādes produkti, ko realizējam interneta vietnē Greenbeef.lv. Ja pasūtījums veikts līdz nedēļas vidum, to piegādāsim līdz nedēļas nogalei. Raugāmies arī uz iespējām starptautiskajā tirgū, jo Latvijā ir pārāk maza pirktspēja. Jau ir sadarbības iestrādes ar Dāniju, kur realizēsim kautķermeņus.

– Pastāstiet par jaunās kūts projektu.
– Gribējām to uzbūvēt ar ES atbalstu, bet nedaudz sabremzējāmies, jo domājām, ka prasīs daudzi un visiem noteikti nepiešķirs, izvēlējāmies būvēt par savu naudu. Taču Covid ietekmē pērn atbalstu saņēma gandrīz visi, kas to prasīja, tāpēc tagad ne tikai jāgrauž nagi, bet pirksti jākož nost. Sākotnēji projekts bija iecerēts vērienīgāks, bet, ieraugot ciparu 1.5 miljoni, sapratām, ka nepavilksim, tāpēc palikām pie mazākas kūts.

Jaunās kūts būvniecību sākām 2020. gada vasarā un šopavasar martā jau vedām iekšā lopus. Kūtij ir koka sijas un spāres. Nākotnē plānojam būvēt graudu šķūni arī ar koka sijām. Uz jumta kores ir meteostacija, kas atkarībā no laikapstākļiem automātiski aizveras vai atveras. Arī sānu sienu aizkari darbojas līdzīgi – ja ir vējš vai tiek sasniegta noteikta temperatūra, tie automātiski aizveras. Tiklīdz ārā temperatūra ir virs 5 grādiem, aizkari atveras vēdināšanas režīmā. Izgudrojums ir fantastiski labs – ja līst lietus, aiztaisās, ja spīd saule, – veras vaļā.

Kūtij zem grīdas ir iebūvēta mēslu krātuve, kurā speciāls mikseris sajauc biezo frakciju ar šķidro, tādējādi atvieglojot mēslu izsūkšanu un vešanu uz lauka, kur tos uzreiz iediskojam augsnē.

Dzirdnes ir modernas – darbojas automātiski un ziemā ir apsildāmas.

Ar jauno kūti esam apmierināti, cerams, pēc pāris gadiem varēsim uzbūvēt vēl vienu.

– Vai lopbarību gatavojat paši?
– Gan rupjo barību, gan graudus audzējam savos bioloģiskajos laukos. Šogad zālājus pļāvām trīs reizes, starpposmus pavilkām garākus, lai nebūtu jāpļauj vēl ceturto reizi. Pirmo un trešo pļāvumu satinām ruļļos kā skābsienu, savukārt otro pļāvumu sagatavojām sienā.

Graudus vedam uz dzirnavām malt, bet gribas iegādāties savas, lai jebkurā brīdī varētu samalt vajadzīgo daudzumu.

Šogad pirmo gadu iesējām 6 ha kukurūzas. Lauks bija tā izmircis, ka tikai 10. jūnijā varējām iesēt. Pirms tam vairākas reizes kultivējām, lai lauks ātrāk nožūtu. Kukurūza izaugusi laba, tās novākšanai plānojam īrēt pakalpojumu, jo tik mazām platībām tehniku iegādāties nerentējas. No kukurūzas gatavosim skābbarību tā saucamajās plēves desās.

Barību katru gadu gatavojam ar rezervi – tiek sagatavots noteikts ruļļu skaits.

Šogad pirmo gadu iesēti 6 ha kukurūzas.

– Cik daudz zemes apsaimniekojat?
– Apsaimniekojam 420 ha, īpašumā ir aptuveni 80 %. Zemes ir 20 km rādiusā. Lielākais lauks ir 50 ha, pārējie 5 un 10 ha. Saimniekojam bioloģiski. Lielāko daļu platību aizņem zālāji, kurus ik pēc 4–5 gadiem pārsējam, tāpēc arī uzreiz palielinās zaļā masa. Pašpatēriņam audzējam arī kviešus – pirms diviem gadiem bija 15 ha, pērn iesējām 40 ha un šogad jau plānojam 100 ha. Mērķis ir pāris gados nonākt līdz 300 ha. Ražas novākšanai pērkam pakalpojumu, jo pašiem nav sava kombaina, bet ir iecere to iegādāties, jo, tikko platības ir lielākas, tā pakalpojums vairs neatmaksājas.

Ražība pērn bija 3 t/ha, šogad bija 2.7–2.8 t/ha.

Laukus mēslojam ar vircu, tāpēc arī ražas ir nedaudz lielākas. Mums pat nejauši sanāca viens eksperiments divos laukos blakus – vienu samēslojām, bet otram nepietika laika. Mēslotajā laukā raža bija divas reizes lielāka nekā otrā. Palielinot apsējamās platības, mēslu visam var arī nepietikt, tāpēc bija interesanti saprast, cik iegūsim arī bez mēslošanas.

Zemes mūsu pusē ir purvainas, mālainas un smilšainas – augsne ir smaga. Tās apstrādes tehniku – kultivatoru un diskus bez testēšanas nemaz nepērkam.

Nobarojamos lopus baros ar skābsienu, skābbarību un miltiem.

– Cik nodarbināto ir saimniecībā?
– Kopā ar izsoļu namu 28, jo tur vajag vairāk darbaroku, lai iztīrītu fermas un sagatavotos izsolēm. Pašā saimniecībā ir pieci darbinieki. Ja kaut kur ir sastrēgums, pieslēdzamies visi.

Adams farm sniedz pakalpojumus arī izsoļu namam – piegādā sienu un skābsienu, jo lopi uzturas karantīnā un ir jābaro.

– Ar ko uzturēsiet nobarojamos lopus?
– Ar skābsienu, skābbarību un miltiem. Drīzumā plānojam iegādāties barības mikseri un tad barosim ar sajauktu barību. Konsultanti sastādīs barības devas. Ir doma audzēt zirņus, ko var malt un pievienot kā papildu proteīnu. Gan pupas, gan rapšus ir grūti izaudzēt bioloģiski. Pavasarī bijām Lietuvā bioloģiskajā saimniecībā, kur audzē rapšus. Lietuvietis 2018. gadā bija nokūlis rapšus un iesējis vēl griķus – pirmo reizi vienā gadā iegūta divu kultūru raža.

– Domas par nākotni?
– Attīstība ir un būs, jo to mums prasa arī fondu atbalsts – jāpalielina ražošana un ienākumi. Lopu skaitu plānojam palielināt, kad uzbūvēsim vēl vienu kūti. Ir iecere palielināt arī zemes platības, bet vairāk par 600 ha nebūs.

Adams farm sniedz pakalpojumus izsoļu namam – piegādā sienu un skābsienu.