Saimnieks LV / 2023.gads (Februāris)

Sertifikācijas un testēšanas centra (STC) pirmsākumi meklējami tālajā 1911. gadā, kad Cēsu novada Priekuļos darbu uzsāka Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacija (Baltijas MIS). Tajā strādājuši vairāk nekā desmit zinātņu doktori un kandidāti. Stacijas dibinātājs bija viens no viņiem – zinātņu doktors Viļums Skubiņš.

2019. gadā STC no valsts kapitālsabiedrības kļuva par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) un turpina pildīt visas valsts deleģētās funkcijas, pilnveidojot esošos pakalpojumus bioloģiskās lauksaimniecības sertificēšanā, lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas atbilstības novērtēšanā un testēšanā, veicot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudes utt. 

Antanas Makarevičius kopš 2019. gada ir Sertifikācijas un testēšanas centra (STC) Valdes loceklis. Viņš atzīmē uzņēmuma dibināšanas gadu un uzsver, ka tā ir atbildība ne tikai par cilvēkiem, kas centrā strādā šodien, bet arī pret uzņēmuma cienījamo vēsturi.

– Kāds ir STC galvenais uzdevums, stratēģija?
Antanas Makarevičius: – Mūsu galvenais uzdevums atbilstoši mūsu akreditācijas procesā apstiprinātajai kompetencei ir realizēt objektīvu, uzticamu un profesionālu atbilstības novērtēšanas darbu, lai maksimāli mazinātu riskus, kas var apdraudēt cilvēku veselību, drošību, vidi vai kādas citas sabiedrības intereses.

– Cik atbilstības sertifikātus STC izsniedza pagājušajā gadā?
– Tūkstots seši simti.

– Jūs vadāt STC jau trīs gadus. Kādas ir jūsu atziņas par uzņēmuma darbību? Vai bijušas kādas radikālas pārmaiņas?
– Ar revolucionāru darbību neesmu aizrāvies. Speciālisti ir pieredzes bagāti profesionāļi savās jomās. Tas, ko vēlos mainīt, ir domāšana, attieksme pret darbu. Jāmīl tas, ko dari, jābūt lietas entuziastam, tad arī rezultāts būs. Nedomāju, ka esošajā pakalpojumu klāstā vajadzētu no kaut kā atteikties, gluži otrādi, tas jāpaplašina, jāizstrādā un jāievieš jauni standarti tirgū, kas nav tikai bioloģisko produktu un nozaru sertificēšana. Uzņēmuma stratēģiju veidojam tā, lai kļūtu par nopietnu starptautisku uzņēmumu ar plašāku vērienu un spētu strādāt ar Eiropas, Āzijas un aizokeāna valstīm, ieskaitot Ameriku. Potenciāls tam ir.

– Vai tas nozīmē, ka palielinātos arī darbinieku skaits?
– Tas ir sarežģīts jautājums viena iemesla dēļ, proti, paaudžu maiņa lauksaimniecībā ir kritiska Latvijā, Lietuvā un visā Eiropā. Tas nav nekas jauns. Ļoti izjūtam to, ka sertificēšanas speciālistus nekur nesagatavo, ne vidējās mācību iestādēs, ne augstskolās. Šo darbu veic pats uzņēmums, apmācot tos, kam ir intereses un ir jau kāda lauksaimnieka izglītība – agronoms, veterinārārsts u.tml.

– Kas patlaban ir aktuālākais uzņēmumā?
– No šā gada janvāra būtiski mainās sertifikātu izsniegšanas kārtība. Tā skar sertifikātu izsniedzējas iestādes visā Eiropā. Mūsu uzņēmums pagājušajā gadā nopietni gatavojās šīm pārmaiņām, uzlaboja datubāzi un veica citus nepieciešamos pārkārtojumus. Turpmāk sertifikāti tiks izsniegti un būs pieejami publiski tikai kopējā Eiropas Komisijas mājas lapā TRACES, vairs nebūs katrai savas valsts iestādei atšķirīga sistēma. Jaunais risinājums uzlabos caurskatāmību un izsekojamību, bet sertifikāta gala saņēmējus tas neietekmēs. Vienīgi jāpierod pie jaunās kārtības. Pērn izsniegtos varēs atrast mūsu kompānijas mājas lapā, bet šā gada dokuments jau jāmeklē TRACE sistēmā. No savas puses esam sagatavojuši uzskates materiālu par jauno sistēmu, kas, domājams, atvieglos meklēšanu visiem iesaistītajiem.

No 2022. gada stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2018/848, kas paredz virkni izmaiņu bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības kārtībā, tajā skaitā bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu izsniegšanā. Šobrīd ZM vēl notiek aktīvs darbs, lai visas izmaiņas iekļautu Latvijas normatīvajos aktos.

– Cik štata darbinieku ir lauksaimniecības nozaru sertificēšanā?
– Divdesmit inspektori. Nosacīti, jo vasarās papildus pieņemam speciālistus reģionos, kuri uzrauga un inspicē gan tos lauksaimniekus, kuri jau ir iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas sistēmā, gan tos, kuri tikai uzsāk procesu. Pārbaudes sagatavošanās – pārejas periodā ir ļoti svarīgas. Pārejas periods atkarībā no konkrētās nozares var būt no viena līdz pat trim gadiem, kā, piemēram, augļkopībā.

– Kādas, jūsuprāt, ir bioloģiskās lauksaimniecības perspektīvas? Latvijā nereti dzird, ka strādāt šajā nozarē nav izdevīgi...
– Tas ir valsts līmeņa jautājums. Kādiem mērķiem tā sniegs atbalstu. Ja saliekam visus argumentus svaru kausos, šķiet, atbilde ir skaidra. Cik vesela, mikroorganismiem bagāta būs augsne un cik tīri ūdeņi, tik veselīgi būs produkti, ko no zemes paņemam, un tik veseli būsim mēs – šo produktu patērētāji. Protams, lauksaimnieks, kam interesē tikai bizness, nav ieinteresēts ilgtermiņā darboties šajā nozarē. Tāds pamanās izmantot tikai aktuālo situāciju, ja tā brīža cena šķiet pievilcīga. Viņš pamēģina piecus gadus, ieskaitot pārejas periodu, tad saprot, ka lielā peļņa nesanāk, un aiziet no bioloģiskās saimniekošanas, pasakot – nav izdevīgi!

Diemžēl sabiedrībā ir izplatīti vēl daži mīti... Piemēram, ka tantiņai laukos ir ļoti veselīgas vistu olas vai piens no vienīgās gotiņas, bet patiesībā jau viņas produktu neviens nepārbauda tā, kā to dara sertificētās saimniecībās. To pašu var teikt par svaigo lauku gaisu. Ja ap viensētām kursē miglotāji, kāda tur kvalitāte! Pie mītiem pieder arī uzskats, ka no trešajām valstīm ievestie produkti ir ļoti zemas kvalitātes, pilni ar ķīmijām u.tml. Tādas pārbaudes, kas skar importēto produkciju testēšanu un pārbaudes, netiek veiktas Eiropas Savienībā ražotai un pārstrādātai produkcijai. Latvijā tiek noņemti tikai 5 % operatoru paraugu, bet trešajās valstīs uz pesticīdu atliekvielām pārbaudīta tiek katra operatora zaļā masa veģetācijas periodā un arī galaprodukts. Iebraucot Eiropā, produkcijai atkal ir pārbaudes uz robežas.

Kirgizstānā Green Expo prezentējot STC pakalpojumus.

– Ar kādām trešajām valstīm STC ir sadarbība?
– Šobrīd strādājam ar deviņām, visciešāk ar Ukrainu, Kazahstānu. Hersonā (Ukrainā) bija STC lielākā filiāle trešajās valstīs. Ēka ir cietusi. Taču cilvēki ir drošībā, jo pārvietojušies citur, un inspektori strādā. Mūsu speciālisti labprāt apmāca kolēģus šajās valstīs, arī Uzbekistānā. Ieguvēji esam visi, mums tas ir interesanti, jo tā ir vērtīga pieredze.

– Kā jūs praktiski kontrolējat lauksaimniekus?
– Mūsu speciālisti skata visu kompleksi. Ja laukā ir atrasts kaut kas nepareizs, jāredz, vai tas ir lauka malā, tad, iespējams, nācis no kaimiņa, vai lauka vidū, ko visdrīzāk paveicis pats saimnieks. Rūpīgi izskatot grāmatvedību, starp rindiņām var daudz vai gandrīz visu izlasīt. Tur jau arī slēpjas mūsu speciālistu kvalifikācijas būtība un prasmes.

– Kādu attīstības ceļu redzat Latvijas un Baltijas lauksaimniekiem?
– Neizbēgami – kooperācija vislabākajā nozīmē. Tas ir tikai laika un uzticamu līderu jautājums.

– Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaraties?
– Grūti mainīt cilvēku domāšanas veidu, un pārmaiņas, ja notiek, nāk ļoti lēnām. Vecumam pat nav ļoti izšķirošas nozīmes. Vēl cilvēkos redzu atbildības trūkumu par to, ko dara, par savas profesijas godu. Gribētos, lai mūsu sabiedrībā būtu vairāk savstarpējas cieņas un izpratnes, kā arī augstāka komunikācijas kultūra visos līmeņos.