, .
partlycloudy_night 1.5℃
Vārda dienu svin: Tekla, Violeta

Seminārs par zaļmēslojuma augu izmantošanu rada interesi tēmas plašākai izpētei

Lauku tīkls , 26-10-2022
Seminārs par zaļmēslojuma augu izmantošanu rada interesi tēmas plašākai izpētei

Zaļmēslojuma augu audzēšana ir viena no vides aizsardzības tendencēm, kas palīdz lauksaimniecības nozarei virzīties uz ilgtspējību, saglabājot resursus un apmierinot pieprasījumu pēc pārtikas. Meklējot veidus, kā pāriet uz efektīvu un videi draudzīgu ražošanu, mūsdienu lauksaimnieki saskaras ar vairākām problēmām. Viena no tā ir saglabāt augsnes auglību, vienlaikus izmantojot mazāk ķīmisko vielu. Šīs problēmas risinājums būtu apsvērt zaļmēslojuma kultūru audzēšanu, tādēļ 11. oktobrī tika rīkots Zoom tiešsaistes seminārs par zaļmēslojuma augu audzēšanu, to īpašībām un funkcijām augsnes veselības un auglības uzlabošanā. Semināra lektors bija Māris Narvils, LLKC dārzkopības speciālists. Lekcijas sākumā klausītājus iepazīstināja ar zaļmēslojuma augu dažādo iedalījumu – to terminoloģiju un pamata saimnieciskajām īpašībām. Turpinājumā stāstīja par galveno un populārāko kultūraugu izmantošanas iespējām, un noslēguma daļā par to, kā izvēlēties atbilstošu zaļmēslojuma kultūru konkrētā situācijā un praktisko – iestrādes veidiem. M. Narvils uzskata, ka Latvijā audzējam mazāk šo kultūru, nekā vajadzētu to darīt, jo ieguvums ir būtisks, sevišķi, ņemot vērā to, ka arī lopu skaits arvien samazinās, līdz ar to arī kūtsmēslu daudzums, tādēļ ieteicams sākt vairāk izmantot zaļmēslojuma augus.

Kā atzina semināra dalībnieki, lekcija bija vērtīga jaunu zināšanu ieguvei un izpratnes paplašināšanai par šo tēmu – tika iegūta informācija par līdz šim nezināmiem zaļmēslojuma augiem, kādam radās pārsteigums par to, kādas īpašības piemīt tam vai citam kultūraugam no augsnes atveseļošanas un uzlabošanas viedokļa. Minēja arī to, ka tika gūta ierosme zināšanas izmantot praktiski, lai uzlabotu augsnes veselību savās zemītēs. Vairākumam dalībnieku radās apstiprinājums zaļmēslojuma aktualitātei šodien un turpmākajā nākotnē. Seminārs kalpoja kā labs ievads turpmākai un izvērstākai šīs tēmas apskatei.

Seminārā gūtie secinājumi un atziņas:

Šo augu audzēšanas galvenais nolūks ir: audzēt zaļo biomasu, iestrādāt augsnē (atsevišķos gadījumos arī neiestrādā), lai veiktu noteiktus uzdevumus un iegūtu no tā labumu. Būtisks moments ir, ka netiek ievākta sēkla. Zaļmēslu audzēšana ir organisks veids, kā uzlabot augsnes auglību, ieskaitot vērtīgā slāpekļa piesaistīšanu, uzlabojot augsnes struktūru, nodrošinot labāku drenāžu vai ūdens aizturi, apspiest nezāles, piesaistīt labvēlīgos kukaiņus un citus plēsējus.

Dažādiem augiem ir savas galvenās īpašības vai mērķi, kādus tie sniedz labumu veidā augsnei, bet kopumā zaļmēslojuma augu nozīmīgās priekšrocības ir:

  • nosedz augsnes virskārtu, pasargājot augsni no dažādu degradējošu faktoru ietekmes – ūdens, vējš,
  • audzē kā slāpekļa piesaistītājus un augsnes organiskās vielas paaugstinātājus biomasas iegūšanai, nezāļu nomākšanai un augsnes aramkārtas dziļuma palielināšanai,
  • dzīvā mulča,  galvenais mērķis ir cīņā par gaismu, ūdeni, barības elementiem uzvarēt nezāles, pasargāt augsni no barības elementu izskalošanās,
  • augsnes atveseļotāji – augi, kuri izdala ar savām saknēm augsnē dažādas bioloģiski aktīvās vielas – toksīnus, kuri iedarbojas nomācoši uz blakus kultūru vai pēcaugu,
  • atbaida kaitīgos organismus (nematožu, drātstārpu ierobežošana u. c.),
  • piesaista plēsīgos kukaiņus,
  • samazina saules pārmērīgu ietekmi.

Zaļmēslojuma augi var būt dažādas kultūras, kopumā Latvijā potenciāli var audzēt vairāk nekā 40 kultūras, bet apritē pašlaik ir daži desmiti, ko izmanto biežāk. Seminārā tika apskatītas šādas kultūras: dažādi āboliņi, lupīnas, amoliņš, vīķi, eļļas rutks, baltās sinepes, rapsis, facēlija, griķi, auzas, ziemas rudzi, saulespuķes, lopbarības redīss.

Apkopojot Latvijas pieredzi, zaļmēslojumu sēj veģetācijas periodā pirms ilggadīgajiem stādījumiem, kā starpkultūru starp ziemājiem, vasarājiem, dārzeņu kultūrām.

Zaļmēslojuma kultūras visvērtīgākās ir tieši ziedēšanas sākumā, tas arī ir labākais iestrādes laiks, vēlāk zaudē savu vērtību – strauji pārkoksnējas, kas apgrūtina to kvalitatīvu iestrādi. Izņēmums ir ziemas rudzi, lupīnas.

Pēc iestrādes, nākamo kultūru sēj vai stāda ne ātrāk kā: vieglākās augsnēs pēc 2-3 nedēļām, bet smagākās augsnēs pat pēc 3-4 nedēļām.

Krustziežu dzimtas zaļmēslu kultūras kā eļļas rutks, rapši, baltās sinepes nedrīkst sēt ne pirms, ne pēc krustziežu vai kāpostu dzimtas dārzeņiem.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Notiks vebinārs par govju ganāmpulku pavairošanu ar progresīvu asistētās reprodukcijas metodi
Notiks vebinārs par govju ganāmpulku pavairošanu ar progresīvu asistētās reprodukcijas metodi

3. februārī plkst. 10.00 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – ...

Didzis Šmits: Pārtikas ražošana un lauksaimniecība ir valsts nacionālās drošības jautājums
Didzis Šmits: Pārtikas ražošana un lauksaimniecība ir valsts nacionālās drošības jautājums

Pārtikas ražošana un lauksaimniecība ir valsts nacionālās drošības jautājum...

Vasaras vidū notiks Latvijas diasporas un Latvijas bērnu kopējā nometne "Izzini Latviju"
Vasaras vidū notiks Latvijas diasporas un Latvijas bērnu kopējā nometne "Izzini Latviju"

Aicinām pieteikties radošai vasaras nometnei, kas norisināsies jūlija vidū....

Izsludina grantu konkursu par inovatīvām metodēm invazīvo sugu ierobežošanai
Izsludina grantu konkursu par inovatīvām metodēm invazīvo sugu ierobežošanai

Lai rastu jaunas, efektīvas metodes svešzemju invazīvo sugu iznīcināšanai u...