, .
cloudy 24.7℃
Vārda dienu svin: Justīne, Juta

Selekcionāru atlīdzība – joprojām aktuāla problēma Latvijā

Dzintars JAKS , 28-12-2022
Selekcionāru atlīdzība – joprojām aktuāla problēma Latvijā

Saimnieks LV / 2021.gads (Augusts.)

Augu selekcija ir nozīmīga zinātnes joma, kas nodrošina cilvēci ar pārtiku, veidojot jaunas, ražīgākas, pret slimībām un noteiktā reģionā raksturīgos vides apstākļos izturīgākas šķirnes. Pateicoties sēklu selekcijai, kopš 2000. gada ES kviešu raža ir palielinājusies par vairāk nekā 22 milj. t, kas ir pietiekami, lai saražotu 32 mljrd. maizes klaipu.*

Avots:
* HFFA Research GmbH (2016), The economic, social and environmental value of plant breeding in the European Union, HFFA Research Paper.

Jaunas, piemēram, kviešu šķirnes selekcija ir zinātnieku komandas darbs aptuveni 10 gadu garumā, tajā ieguldītas speciālistu zināšanas un ievērojami finanšu līdzekļi. Taču, lai šis darbs varētu sekmīgi turpināties, svarīgi sakārtot jautājumu par atlīdzību, kāda pienākas selekcionāriem par aizsargātās šķirnes tālāku izmantošanu. Lai gan arī dažās citās ES dalībvalstīs atlīdzību iekasēšana nenākas viegli, mūsu valstī situācija ir sevišķi problemātiska.

Saskaņā ar ES (Starptautiskā konvencija par jaunu augu šķirņu aizsardzību) un Latvijas Republikas (Augu šķirņu aizsardzības likums) likumdošanu augu šķirne ir selekcionāra intelektuālais īpašums, tā izmantošanai jāsaņem īpašnieka atļauja un jāsamaksā viņam atlīdzība par pašu saimniecības vajadzībām saražoto aizsargāto šķirņu sēklu izmantošanu. Šo atlīdzību vākšana ir viens no svarīgākajiem, bet arī grūtāk īstenojamiem uzdevumiem Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas darbībā.

Atlīdzība, kas pienākas selekcionāram, ietver:
1) atlīdzību jeb maksu par licenci no uzņēmuma, kurš, izmantojot selekcionāra izveidoto šķirni, ražo sēklas un realizē tās tirgū. Šādā gadījumā tiek slēgts līgums starp selekcionāru un uzņēmumu par to, ka tas saņem sēklas pavairojamo materiālu, saražo, pārdod to un no pārdotām tonnām samaksā selekcionāram līgumā paredzēto atlīdzību;
2) maksājumus par saimniecībās pašražotajām sēklām. Ļoti bieži notiek tā, ka saimnieks vienu reizi nopērk sēklas un pēc tam vairākus gadus pavairo sēklu materiālu uz vietas. Saskaņā ar ES un Latvijas likumdošanu arī par šīm sēklām ir jāmaksā neliela atlīdzība selekcionāram.

Attiecībā uz pašražotajām sēklām, kuras saimniecība pavairo uz vietas un izmanto savu lauku apsēšanai, ES un Latvijas likumdošana paredz, ka lauksaimniekam tiek dotas tiesības izmantot selekcionāra intelektuālo īpašumu – šķirni, neprasot atļauju, taču viņam par to jāinformē selekcionārs un jāsamaksā atbilstoša atlīdzība. Tā kā katram atsevišķam selekcionāram noorganizēt informācijas un atlīdzību vākšanu visās valstīs, kurās šķirne tiek izmantota, ir sarežģīti un dārgi, ES un daudzu citu valstu praksē attiecīgajā valstī selekcionāri šim nolūkam dibina savas apvienības vai arī šī uzdevuma veikšanai nolīgst un pilnvaro jau esošās sēklu ražotāju un tirgotāju apvienības. Latvijā selekcionāru uzdevumā no 2004. gada šīs darbības veic Latvijas Sēklaudzētāju asociācija.

Atlīdzības selekcionāram par saimniecībās pašu vajadzībām saražotajām aizsargāto šķirņu sēklām ir ievērojami mazākas par atlīdzībām uzņēmumiem, kas nodarbojas ar sēklu ražošanu tirdzniecībai. Latvijas gadījumā šī atlīdzība, piemēram, par pašražoto graudaugu sēklu izmantošanu savā saimniecībā ir 2.85 EUR/ha vai, pārrēķinot uz izsēto sēklu tonnu, – aptuveni 12 EUR. Selekcionāriem šīs atlīdzības ir ļoti svarīgs finansējuma avots jaunu šķirņu selekcijā, it sevišķi tādās valstīs kā Latvija, kur pašražoto sēklu īpatsvars bieži vien ir 80 % un vairāk.

Diemžēl joprojām daudzi lauksaimnieki neizprot, cik svarīgi, lai taptu jaunas un ražīgas šķirnes, maksāt atlīdzību selekcionāram, ka ir negodīgi izmantot aizsargātās šķirnes, atsakoties norēķināties ar selekcionāru.

Skandināvijas un Centrāleiropas valstīs selekcijas atlīdzību iekasēšana notiek, cieši sadarbojoties ar lielajām lauksaimnieku organizācijām. Darījumu parasti veic selekcionāru organizācija ar lauksaimnieku organizāciju, panākot vienošanos par konkrētu summu (par izlietotajām tonnām vai apsētajiem hektāriem).

Katru gadu Latvijas Sēklaudzētāju asociācija tās biedru – selekcionāru uzdevumā izsūta informācijas pieprasījumus, kuriem jāsniedz informācija par pašražoto aizsargāto šķirņu izmantošanu savās saimniecībās. Pēc Latvijas likumdošanas tās ir saimniecības, kuru graudaugu, eļļas un lopbarības kultūru kopplatība lielāka par 20 ha vai kartupeļu platība lielāka par 3 ha. Saimniecībām, kas ir mazākas, likumdošana nodrošina iespēju ražot sēklas pašu vajadzībām nemaksājot selekcionāra atlīdzības. Uz lielajām saimniecībām izsūtītajiem informācijas pieprasījumiem Latvijā atbild tikai aptuveni 5 % saimniecību, kurām informācija būtu jāsniedz.

Sarunās ar lauksaimniekiem kā viens no argumentiem zemajai atsaucībai tiek minēts selekcionāra atlīdzības lielums. No lauksaimnieku puses vairākkārtīgi izskanējis apgalvojums, ka ja selekcionāra atlīdzība tiktu ievērojami samazināta, tad atsaucība būtu daudz lielāka un selekcionāru ieguvums ievērojami pieaugtu.

Lai pārbaudītu šī apgalvojuma patiesumu 2020. gadā selekcionāri vienojās veikt vienreizēju izmēģinājuma akciju, kuras ietvaros selekcionāra atlīdzība par pašražotajām sēklām tika samazināta no 2.85 uz 1.00 EUR/ha.

Gada beigās apkopojot akcijas rezultātus, aina bija šāda:
1) no 2015. līdz 2019. gadam vidēji gadā tika saņemtas 223 atbildes (no izsūtītajiem aptuveni 5000 informācijas pieprasījumiem). 2020. gada akcijas laikā tika saņemtas 259 atbildes – nedaudz vairāk nekā jebkurā no iepriekšējiem pieciem gadiem, diemžēl šāds pieaugums nevar tikt uzskatīts par būtisku.
Turklāt ir pamats domāt, ka vismaz daļa no pieauguma sasniegta, aktīvi uzsākot informēt par selekcionāru atlīdzību maksāšanas nepieciešamību gan plašsaziņas līdzekļos, gan tieši uzrunājot lauksaimniekus un viņu lielākās organizācijas;
2) akcijas laikā par 65 % samazinātā likme rezultātā deva uz pusi mazākus no lauksaimniekiem ienākušos selekcionāra atlīdzību maksājumus.

Akcijas rezultāti parāda, ka atlīdzības lielums nav īstais iemesls, kas attur lauksaimniekus no godīgas norēķināšanās par šķirņu izmantošanu. Pēc Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas aprēķiniem, teorētiskais zaudējums par nesamaksātajām selekcionāru atlīdzībām ir aptuveni 1 milj. EUR. Drīzāk pozitīvs rezultāts varētu būt sasniedzams, izvēršot selekcionāra atlīdzību principu izskaidrošanas darbu lauksaimnieku vidū.

Arī šī gada jūnijā sēklaudzētāju asociācija izsūtīja lauksaimniekiem pieprasījumus informēt par pašražoto aizsargāto šķirņu izmantošanu saimniecībās. Aicinām lauksaimniekus būt saprotošiem un atsaucīgiem un, godprātīgi aizpildot informācijas pieprasījumus, sniegt savu ieguldījumu jaunu šķirņu selekcijā.

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā
Govju virusālā diareja – pasaules mēroga izaicinājums piena lopkopībā

Govju virusālā diareja (Bovine viral diarrhoea, BVD) ir liellopu infekcijas...

Tukuma piens attīstības stāsts
Tukuma piens attīstības stāsts

Tukuma piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. S...

SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos
SIA "Naukšēni" – inovatīvi un droši sava ceļa meklējumos

SIA Naukšēni Valmieras novadā izveidojusies no savulaik spēcīgās kopsaimnie...

Fendt 700 Vario Gen7 – jauns etalons savā jaudas klasē
Fendt 700 Vario Gen7 – jauns etalons savā jaudas klasē

Par Fendt 700 Vario septīto paaudzi jeb Gen7 būs dzirdējis ikviens, kas kau...