Saimnieks LV / 2021.gads (Aprīlis.)

Katras sezonas noslēgumā praktiķiem radies savs slēdziens par to, cik veiksmīgi (vai neveiksmīgi), sezonai sākoties, izdevies ietrāpīt optimālajā sējas termiņā. Literatūrā ir gana daudz pētījumu (to skaitā Latvijā veikto), kuros skaitliski pierādīts novēlotas sējas izraisīts ražas samazinājums. Tāpat dzirdēts ne mazums praktiskās pieredzes stāstu par labas ražas iznākumu, arī sējot vēlāk. Tiesa, šo otro stāstu ir ievērojami mazāk, turklāt tajos parasti iekļauts t.s. kontroles variants, kad viens variants ar otru tiek salīdzināts konkrētā laukā.

Ražas veidošanos ietekmē daudzi faktori – sējas termiņš ir tikai viens no tiem. Nav šaubu, ka augsnes mitruma efektīvas izmantošanas kontekstā sēja jāveic iespējami agrākos termiņos, proti, kad saskaņā ar labas zemkopības prakses principiem un sēt plānotās sugas bioloģiskajām īpašībām augsne ir gatava.

Kad saskaņā ar labas zemkopības praksi augsne ir gatava sējai?
Augsnes gatavības rādītājs ir optimāls tās mitrums. − Lai, strādājot ar tehniku, pārmērīgi mitra augsne netiktu sablīvēta, tās apstrādes procesā neveidotos ne risas, ne lielas cilas, savukārt pārkaltusi augsne netiktu saputekļota. Minētās problēmsituācijas automātiski atkritīs, ja zemkopis pārgājis uz augsnes minimālās apstrādes tehnoloģijām, taču ar noteikumu, ka augsne jau būs labi iekultivēta, ka tajā būs labs trūdvielu saturs un izveidojusies laba struktūra.

Viengadīgo laukaugu sugu dīgšanas prasības
Vasarāju labības (auzas, kvieši, mieži, tritikāle) sāk dīgt 1−2 °C temperatūrā, bet optimālā temperatūra sēklu dīgšanas laikā ir 8−12 °C. Sēklas uzbriešanai un sadīgšanai nepieciešamais ūdens daudzums ir vismaz puse no sēklas masas (50−60 %). Jo augsnes apstākļi tuvāki optimālajām prasībām, jo sēklai ātrāk izveidojas primārā sakņu sistēma, jo drīzāk augs sāk izmantot augsnē esošās pieejamās barības vielas un sāk straujāku attīstību, kas summējas augstākā ražas iznākumā. Sēkla, kas ievietota tai skarbākos apstākļos, dīgst lēnāk un tikmēr bieži vien paspēj inficēties ar slimību izraisītājiem vai, ja infekcija jau atrodas sēklā (jo nav veikts sēklas veselīguma tests), slimību izraisītāji ņem pārsvaru. Tāpēc sēklas pirmsējas apstrāde (kodināšana) neatkarīgi no saimniekošanas sistēmas (bioloģiski vai integrēti) ir viens no potenciālās ražas stabilitātes stūrakmeņiem.

Kartupeļu bumbuļi dīgst tikai pēc miera perioda izbeigšanās. Ir šķirnes ar garu (aptuveni 40 nedēļas) miera periodu un šķirnes, kurām miera periods ilgst vien aptuveni 25 nedēļas. Augsnes temperatūrai stādīšanas dienā vajadzētu būt 7−8°C, taču dīgšanai piemērota ir augstāka temperatūra, jo tad bumbuļi sadīgs ātrāk. Par pāris grādiem vēsākā augsnē droši var stādīt iepriekš iedzīvinātus katupeļus. Atkarībā no šķirnes, izdiedzēšanas pakāpes, augsnes un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī pielietotās stādījumu kopšanas tehnoloģijas kartupeļi sadīgst divu līdz četru nedēļu laikā. Stādīšanas termiņa variēšana ražas iznākumu ietekmē mazāk kā citi faktori – temperatūra, šķirne vai sēklas uzglabāšanas apstākļi.

Agrā sējā pākšaugi labi izmanto ziemā augsnē uzkrāto mitrumu, taču attiecībā uz augsnes temperatūru šīs grupas sugām ir atšķirīgas bioloģiskās prasības. Sējot zirņus, augsnes temperatūrai jābūt ap 4 °C. Zirņi, briestot un dīgstot, uzņem līdz pat 140 % mitruma salīdzinājumā ar savu svaru. Ļoti svarīgi, lai augsnei, kurā iesēti zirņi, būtu laba ūdenscaurlaidība. Augsnei jābūt mitrai, bet ne pārsātinātai ar mitrumu, kā tas bieži ir slikti strukturētās, sablīvētās augsnēs. Zaļmasai zirņus sēj arī vēlākos termiņos, atkarībā no tā, kad nepieciešams gala produkts. Lauka pupām augsnes temperatūrai vēlams būt 4−6 °C robežās, to normāla augšana sākas virs 6 °C. Sējas vīķiem sēklu dīgšana sākas, kad augsnes temperatūra sasniedz 2 °C. Zaļmasas ieguvei sēju veic dažādos termiņos, taču jāņem vērā, ka pēc Jāņiem, kad saīsinās dienas garums, sējumi būs mazražīgāki un bieži vien vairs neveidos arī reproduktīvās augu daļas. Lupīnas sēklai mitruma saturs no 10 % sausai sēklai dīgšanas laikā palielinās līdz 60 %. Ja augsne ir mitra un tās vidējā temperatūra ir ap 15 °C, lupīna sadīgst nedēļas laikā. Jāņem vērā, ka lupīna vairāk nekā zirņi un pupas cietīs vēlajās pavasara salnās, ja tādas būs. Savukārt soja, kā jau izteikta siltummīle, sadīgst, ja ir vismaz 10 °C, optimālā augsnes temperatūra − 20−25 °C.

Priekuļu pētniecības centrā jau trīs sezonas ZM atbalstītā ELFLA projekta Pākšaugu, t.sk. Latvijā netradicionālu sugu un šķirņu demonstrējums bioloģiskās saimniekošanas apstākļos ietvaros sekojam pākšaugu sugu un šķirņu dīgšanas ilgumam. Pētījumi notiek bioloģiskajā laukā, vienlaicīgi zirņu, lauka pupu, lupīnas un vīķu sējumos, bet sojas sējumos vidēji nedēļu vēlāk. Kā redzams 1. attēlā, neatkarīgi no audzētās sugas dīgšanas ilgums pa sezonām var būt krasi atšķirīgs. Dati arī liecina par zirņu un vīķu izteiktāku reakciju uz vides apstākļiem nekā lauka pupām, lupīnai un sojai.

1. att. Pākšaugu sugu un šķirņu dīgšanas ilgums pēc sējas (dienas).

Šķirnes nozīme
Ir pierādīts, ka sējas termiņš lielā mērā ir atkarīgs arī no šķirnes agrīnuma. Piemēram, pēc iespējas agrāk sējot vēlīnu labības šķirni:
• tiek iegūta augstāka raža, bet ar zemāku graudu olbaltumvielu saturu – izpētīts, ka, sējot vienu mēnesi vēlāk, olbaltumvielu saturs ir augstāks par vidēji 1 %;
• palielinās lapu slimību risks, tāpēc svarīgi izvēlēties šķirnes ar labu izturību pret slimībām.

Savukārt novēloti sējot agrīnas šķirnes, ražas iznākums ir zemāks, taču ar lielāku olbaltumvielu saturu, jo ziedēšana un graudu veidošanās notiek vēlāk, kad parasti ir mazāk mitruma un ir augsta temperatūra.

Diemžēl dati par citām Latvijā nozīmīgām sugām saistībā ar ražas kvalitātes izmaiņām atkarībā no sējas termiņa ir fragmentāri un reizēm arī pretrunīgi. Tāpēc zinātnieki, pamatojoties uz ilggadīgu pētījumu rezultātiem, turpina strādāt šajā jomā.
Nākotnes scenāriji klimatisko pārmaiņu kontekstā

Somijā veikta apjomīga miežu un auzu ražas datu izpēte 42 gadu griezumā, saistot ražas lielumu ar klimatiskajiem rādītājiem. Pētnieku kolektīva (Hakala u.c., 2020) veiktā datu analīze liecina, ka:
1) šķirņu salīdzināšanas iecirkņos (mazie lauciņi) iegūtajos datos dažādu laika apstākļu dēļ auzu un miežu ražas potenciāla atšķirības kopumā bija nelielas, taču gados, kad atšķirības bija būtiskas, tās bija par labu auzām. Savukārt ražojošo saimniecību dati liecināja, ka kopumā miežu raža bijusi augstāka nekā auzu raža, izņemot gados, kad graudu veidošanās laikā vai vidēji visā augšanas periodā bija vairāk nokrišņu;
2) datu bāzi izmantojot modelēšanas vajadzībām, konstatēts, ka prognozētais augstākais nokrišņu daudzums un palielinātais spēcīgu lietusgāžu risks nākotnē siltākā klimatā vairāk apdraudēs miežu nekā auzu ražošanu, ja vien netiks ieviestas jaunas šādiem apstākļiem pielāgoties spējīgas šķirnes;
3) agrīna sēšana un vēsi agrīnās augšanas periodi (1–28 dienas pēc sēšanas) ir izdevīgi abām kultūrām;
4) temperatūra virs 28 °C graudu veidošanās periodā samazināja abu sugu ražu, auzām ražas samazinājums bija lielāks nekā miežiem. Tas nozīmē, ka karstākā nākotnes klimatā ir jāievieš jaunas, karstumizturīgas abu kultūru (īpaši auzu) šķirnes;
5) agrīnā augšanas laikā mieži ir jutīgāki nekā auzas pret novēlotu sēšanu un temperatūras paaugstināšanos;
6) kad augšanas periods bija ilgāks par vidējo vai kad no
krišņu daudzums veģetācijas periodā bija virs vidējā, miežu raža šķirņu salīdzinājumu lauciņos bija ievērojami zemāka kā auzām, bet ražas rādītāji abām sugām līdzīgi bija ražošanas laukos; samazināta un vidēja nokrišņu līmeņa apstākļos abu sugu ražas dati mazajos lauciņos bija līdzvērtīgi.

Sēklas parasti pamostas un dīgst, kad augsnes mitruma un temperatūras ap stākļi tām ir labvēlīgi. Taču ne visām sēklām ir vienādas dīgtspējas prasības, tāpēc ir svarīgi zināt, kas katras sugas sēklām vajadzīgs. Lai gan dažādos literatūras avotos informācija par optimālo augsnes temperatūru dīgšanas laikā sugu ietvaros nedaudz atšķiras (jo pētījumos tiek izmantotas dažādas šķirnes, jārēķinās ar faktu, ka pastāv lielas atšķirības starp minimālo augsnes temperatūru dīgšanai un optimālo augsnes temperatūru dīgšanai. Jo tuvāk optimālajai izdosies iesēt, jo bagātīgāka būs raža. To šajā sezonā visiem praktiķiem novēlu!