Saimnieks LV / 2025.gads (Jūnijs)
Uz paredzamiem, saprotamiem un racionāliem noteikumiem balstīta kārtība starptautiskajā tirdzniecībā un ekonomikā piedzīvo būtiskas izmaiņas. Tarifi un ģeopolitika, kā arī ar tiem saistītā nenoteiktība ietekmē noskaņojumu, prognozes un finanšu tirgus. Arī ekonomikas prognozēšanas vidē dominē politiskā nenoteiktība. Baltā nama iniciatīvas un lēmumi ir noveduši pie neparasti nenoteiktas situācijas un globālas ekonomiskās politikas konfrontācijas. Ir skaidrs, ka tirdzniecības karā nebūs uzvarētāju, un, jo ilgāk tas turpināsies, jo augstāka būs cena.
Globālās izaugsmes perspektīvas lielākajās ekonomikās pasliktinās, īpaši ASV un Ķīnā. Ietekme uz eirozonu būs ierobežotāka. Mūsu 2025.–2026. gada IKP prognožu korekcija tarifu dēļ kopumā ir aptuveni 1.5 procentpunkts ASV (no 2.4 % 2025. gadā un 1.9 % 2026. gadā līdz nedaudz virs 1 % abos gados), Ķīnai no 4.5 % un 4.3 % attiecīgi uz 4.2 % un 4 %) un desmitdaļa punkta eirozonai līdz 1 % izaugsmei šogad un 1.2 % nākamgad.
Globālā IKP izaugsme 2025.–2026. gadā būs nedaudz zem 3 % gadā, kas vēsturiskā perspektīvā ir visai zems rādītājs. ASV izaugsme šogad ir strauji palēninājusies un atrodas uz recesijas robežas. Ķīna nesasniegs savu politiski noteikto 5 % izaugsmes mērķi un, iespējams, aug lēnāk, nekā liecina oficiālā statistika. Eirozonai klāsies labāk – lielā mērā pateicoties Vācijas fiskālajiem stimuliem.
Problēmas ASV ekonomikā ar tarifiem atrisināt nevar
Ir skaidrs, ka ASV neizvairīsies no ekonomiskām un finansiālām neveiksmēm. ASV tirdzniecības deficīta problēma ir sarežģītāka, ar tarifiem vien to atrisināt nevar. Akciju tirgi ir kritušies, fiksēto ienākumu tirgi ir destabilizēti, bet tādi rādītāji kā VIX svārstīguma indekss ir strauji pieauguši. Uzticamība ASV ekonomikai ir iedragāta. To apliecina fakts, ka, par spīti augstākam Valsts kases obligāciju ienesīgumam, dolāra kurss ir nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo trīs gadu laikā. Mēs sagaidām, ka finanšu tirgus aizvien būs svārstīgs, dolārs vājināsies un centrālās bankas turpinās pazemināt procentu likmes. Realizējot pareizu politiku, ES šajā situācijā var kļūt par relatīvu ieguvēju.
ASV prezidentam Donaldam Trampam tarifi ir daudzfunkcionāls instruments: no vienas puses, tiem vajadzētu samazināt imigrāciju, tirdzniecību un narkotiku pieplūdumu, no otras – palielināt federālos ieņēmumus un stimulēt ražošanas pārcelšanu uz ASV. Vidējā tarifu likme ASV importam pašlaik ir nedaudz zem 30 %. Tik augstus tarifus neesam piedzīvojuši vairāk nekā gadsimta garumā, lai arī faktiskie tarifi ir nedaudz zemāki. Tā sauktie abpusējie tarifi un Amerikas galējie tarifi Ķīnai padara tirdzniecību praktiski neiespējamu. Ņemot vērā globālo specializāciju, ilgtermiņā šāda pieeja nedarbosies, ja vien mērķis nav pilna mēroga embargo. Mēs pieņemam, ka 10 % vispārējā ASV importa tarifa lielākoties paliks nemainīgs. Dažās nozarēs līmenis būs augstāks (līdz 25 %), bet, visticamāk, būs arī izņēmumi. Dažas valstis, īpaši Ķīna, saskarsies ar augstāku vispārējo tarifu, norāda SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis...
Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!
Lai cik neierasti mainīgi šogad bija laikapstākļi gan pavasarī, gan vasaras...
Pēdējos gados izbaudām plašu laikapstākļu spektru. Vissāpīgāk to izjūt lauk...
Spēcīga kooperācija visā pasaulē ir lauksaimniecības attīstības stūrakmens....
Raidieraksts jeb citiem zināms kā podkāsts ir lielisks veids, kurā veidot d...