SEB banka piešķīrusi faktoringa jeb rēķinu finansēšanas aizdevumu 5 miljonu eiro apmērā AS “Valmieras stikla šķiedra”. Saņemtais finansējums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un likviditāti laikā, kamēr tiek veiktas apjomīgas investīcijas ražošanas procesu energoefektivitātē.
Investējot vairāk nekā 15 miljonus eiro energoefektīvos risinājumos un nodrošinot vairāk nekā 50 jaunas darbavietas reģiona iedzīvotājiem, AS “Valmieras stikla šķiedra” ražotnē nupat pabeigta otrās augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns būvniecība. Šobrīd jau uzsākta jaunās krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai un augusta sākumā tā varētu nodrošināt augstvērtīgus eksporta produktus ārvalstu tirgiem.
“Par spīti globālai recesijai ekonomikā mēs turpinām piesaistīt bankas finansējumu inovatīvu un uz ilgtspējīgu izaugsmi vērstu projektu īstenošanai, kā arī uzņēmuma apgrozījuma kāpināšanai. Faktoringa finansējuma piesaistei ir divi galvenie uzdevumi. Pirmkārt, nodrošināt papildus likviditāti jaunās stikla kausēšanas krāsns būvniecības laikā – jaunā krāsns ne tikai ļaus palielināt augstas pievienotās vērtības un līdz pat 1100°C termoizturīgu stikla šķiedras produktu ražošanas apjomus, bet arī nostiprinās uzņēmuma pozīcijas Volkswagen Grupas un Toyota piegādes ķēdē, kas izrādījusi augošu pieprasījumu pēc šāda veida produkcijas. Un, otrkārt, ar faktoringu finansēsim ar darbības apjomu un apgrozījuma kāpumu saistīto apgrozāmo līdzekļu – debitoru un krājumu – pieaugumu,” uzsver AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Mārtiņš Blaus.
“Augstu vērtējam, ka viens no Latvijas konkurētspējīgākajiem ražošanas uzņēmumiem AS "Valmieras stikla šķiedra" ir izvēlējies SEB banku par savu finanšu partneri. Īstermiņa finansējums faktoringa formā ir tikai viens no daudziem risinājumiem, ko piedāvājam, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt finanšu izaicinājumus un veicinātu to ilgtspējīgu attīstību. Esam gatavi turpināt sadarbību arī ar citiem Latvijas uzņēmumiem, lai nodrošinātu finanšu risinājumus, kas atbalsta jaunu vērtību radīšanu un veicinātu ekonomisko izaugsmi,” norāda SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš.
Faktoringa būtiskākās priekšrocības ir iespēja rēķinus pārvērst tūlītējā naudas plūsmā, samazināt debitoru parādu risku, izvēloties partnerus, kurus par izdevīgu prēmiju apstiprina apdrošināšanas sabiedrība, kā arī pagarināt apmaksas dienas piegādēm, tādējādi palielinot konkurētspēju eksporta tirgos. Šie faktori motivē arvien vairāk Latvijas uzņēmumu izvēlēties tieši šo finansējuma veidu – pirmajā pusgadā SEB bankas faktoringa portfelis pieaudzis par 10,8%.
Investē energoefektivitātē
Apzinoties stikla šķiedras ražošanas nozares ietekmi uz vidi, viens no svarīgākajiem AS “Valmieras stikla šķiedra” investīciju mērķiem ir energoefektivitāte un elastība energoresursu izvēlē. Tādēļ jaunā tipa krāsns būvniecībā izmantotas inovatīvas tehnoloģijas un to risinājumi, kas palīdzēs nodrošināt augstāku produkcijas kvalitāti un samazināt resursu patēriņu vienas produkcijas vienības ražošanā.
Tāpat būtisks ieguldījums pārejā uz videi draudzīgāku ražošanas procesu ir stikla šķiedras ražošanas atkritumu atkārtotas pārstrādes iecirkņa attīstība, kas ļaus ražošanas procesā radušos tehnoloģiskos pārpalikumus nevis deponēt atkritumu poligonā, bet gan samalt un izmantot atkārtoti kā stikla masas izejvielu, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi. Plānots, ka tas sāks darboties oktobrī.
Nākamais attīstības solis būs ieguldījumi tehnoloģijās tālākai augsta silīcija oksīda satura stikla šķiedras apstrādei un, iespējams, vēl divu līdzīgu krāšņu būvniecībā, jo arvien vairāk klientu pieprasa augsta silīcija oksīda stikla šķiedras audumus.
Gan krāsns, gan stikla šķiedras tehnoloģisko atkritumu iecirkņa izveides projekta īstenošanai līdz šim izmantoti AS “Valmieras stikla šķiedra” resursi, taču uzņēmums iesniedzis pieteikumu arī ALTUM grantu programmai "Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai", cerot uz valsts līdzfinansējumu jau minēto projektu attīstīšanai.
Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de ...
8.jūlijā, Zemkopības ministrija (ZM) pēc š.g. 18.jūlija Lauksaimnieku konsu...
Ja nepatraucēs nekas negaidīts, 6. jūnijā ECB varētu “nogriezt” nelielu daļ...
Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi pri...