Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) kā kompetentā kontroles iestāde jau kopš 2011. gada lauku saimniecībās pārbauda augu aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanas savstarpējās atbilstības obligātās apsaimniekošanas prasības (turpmāk – SA prasības). Šīm pārvaldības prasībām pakļauts ikviens lauksaimnieks, kurš pretendē uz vienoto platību maksājumiem (VPM), un jebkurš no lauksaimniekiem var tik izraudzīts pārbaudei.

Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības

Augu aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas pirmais teikums norāda, ka AAL atļauts laist tirgū, lietot un uzglabāt saskaņā ar regulu Nr. 1107/2009. Regula nosaka, ka jebkuram AAL, ko lieto, jābūt reģistrētam – lai konkrētu AAL drīkstētu lietot Latvijas teritorijā, tam jābūt reģistrētam Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā. Nereģistrētu AAL lietošana pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja saņemta VAAD izsniegta atļauja, to izsniedz uz laiku līdz 120 dienām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par AAL reģistrāciju tādu AAL ierobežotai izplatīšanai un lietošanai (kontrolējamos apstākļos), kas neatbilst reģistrācijas nosacījumiem. Ja persona vēlas lietot reģistrā iekļautu AAL kultūraugam, kuram tas nav reģistrēts, tad ir jābūt VAAD atļaujai par reģistrā iekļauta AAL lietošanas jomas paplašinājumu.

Augu aizsardzības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts nosaka, ka otrās reģistrācijas klases AAL atļauts lietot profesionālam AAL lietotājam, AAL operatoram vai augu aizsardzības konsultantam. Iegādāties otrās reģistrācijas klases AAL atļauts tikai personām, kuras normatīvo aktu kārtībā saņēmušas profesionālā AAL lietotāja apliecību darbībām ar otrās reģistrācijas klases AAL un augu aizsardzības konsultantiem. Savukārt AAL lietošanas operatoriem atļauts tikai iesaistīties darbos ar AAL, bet tie nav tiesīgi iegādāties un uzglabāt otrās reģistrācijas klases AAL. Saimniecībā, kurā lieto kādus no iepriekš minētajiem AAL, obligāti jābūt personai, kurai ir derīga apliecība, kas dod tiesības lietoto AAL. Ja AAL lietošana saimniecībā notiek, saņemot pakalpojumu, tad atbilstošai apliecībai jābūt pakalpojumu sniedzējam.

Apliecības izsniedz kārtībā, kāda noteikta Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumos Nr. 147 Noteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtību.

Augu aizsardzības likuma 9. panta trešā daļa – personas, kuras iegādājušās AAL, atbildīgas par to uzglabāšanu aizslēdzamās, bērniem un dzīvniekiem nepieejamās vietās, atsevišķi no pārtikas produktiem un lopbarības. Nav pieļaujams, ka saimniecībā bez uzraudzības atrodas pilni, pusizlietoti vai tukši AAL iepakojumi ārpus to uzglabāšanas vietas.

Augu aizsardzības likuma 10. panta pirmā daļa – personas AAL lieto, ievērojot norādes marķējumā. Katram AAL ir apstiprināts marķējums latviešu valodā. Uz marķējuma norādīts tā nosaukums, AAL reģistrācijas numurs un klase, preparatīvā forma, iedarbības veids, AAL darbīgās vielas un to koncentrācijas līdzeklī, bīstamības zīmes, lietošanas instrukcija, informācija par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, AAL ražotājs, AAL izgatavošanas termiņš un derīguma termiņš, kā arī var būt norādīta cita papildu informācija, kas apstiprināta uz marķējuma, reģistrējot AAL lietošanai Latvijas teritorijā. AAL lietotājs ir atbildīgs par AAL lietošanu atbilstoši šīs jomas regulējošo normatīvo aktu prasībām un saskaņā ar apstiprināto AAL marķējumu.

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi 3. punkts – AAL atļauts uzglabāt tikai oriģinālā iepakojumā. Kategoriski aizliegts AAL pārbērt vai pārliet citā iepakojumā (piem., citās PET pudelēs vai vienkāršās kartona kastēs). Katram AAL marķējumā noteikti konkrēti uzglabāšanas apstākļi, kas jānodrošina, noteikts, kādā gaisa temperatūrā konkrēto AAL drīkst uzglabāt. Kā jau iepriekš minēts, tad AAL jāuzglabā aizslēdzamās, bērniem un dzīvniekiem nepieejamās vietās, atsevišķi no pārtikas produktiem un lopbarības. AAL aizliegts uzglabāt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē, 10 m platā joslā ap virszemes ūdensobjektiem un aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām.

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi 9. punkts – AAL atļauts lietot tikai tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot marķējuma prasības par AAL atšķaidīšanu un maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību. Katram AAL marķējuma tekstā ir konkrēta informācija par tā lietošanu (deva, kultūrauga attīstības stadija, atļauto apstrāžu skaits sezonā, nogaidīšanas laiks no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai u.c.), noteiktajiem ierobežojumiem uz vidi, bīstamību un cita informācija.

Katram AAL lietotājam ir pienākums iepazīties ar AAL marķējumu pirms tā iegādes un izvērtēt, vai spēs savā saimniecībā nodrošināt un ievērot visus nosacījumus, kas jāievēro, lietojot konkrēto AAL. Viens no būtiskiem ierobežojumiem uz atsevišķiem AAL ir aizliegums AAL lietot konkrētiem kultūraugiem tuvāk par 12 m, 15 m, 20 m, 25 m, 30 m, 35 m, 40 m no ūdenstilpēm un ūdenstecēm, kā arī īpaša uzmanība jāpievērš insekticīdiem, kuru lietošanai ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz bišu aizsardzību (piem., drošības frāze SPe 8 Bīstams bitēm. Lai aizsargātu bites un citus apputeksnētājus, lietot pēc 22:00 un pirms 5:00 vietās, kur ir ziedošas nezāles; vietās, kur bites aktīvi meklē barību, un kultūraugos, kuri izdala medus rasu).

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi 12. punkts – Lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens ņemšanas vietas, AAL jālieto, ievērojot normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības. Šī prasībā kā SA pārvaldības prasība ir spēkā no 2017. gada 25. marta, tomēr lauksaimniekiem šī prasība jau ir zināma, jo VAAD to jau ir pārbaudījis arī līdz šim augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārbaudēs. Ķīmiskos AAL ir aizliegts lietot 10 m platā joslā ap virszemes ūdensobjektiem un aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām. Tāpēc, ja lauks atrodas tiešā tuvumā kādam ūdensobjektam, vēlams noskaidrot pašvaldībā, vai šis ūdensobjekts uzskatāms par tādu, uz kuru attiecas normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības.

Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi 13. punkts – lauksaimniekam, kurš lieto otrās reģistrācijas klases AAL, ir pienākums uzskaitīt iegādātos un izlietotos AAL. Uzskaitē par piegādātajiem AAL jānorāda AAL nosaukums, saņemtā iepakojuma lielums, iegādātā AAL daudzums un AAL saņemšanas datums, bet uzskaitē par izlietotajiem AAL ir jānorāda kultūraugs vai objekts, kur lietots AAL; lietotā AAL nosaukums, lietotā deva, ar AAL apstrādātā teritorija un platība, kā arī datums, kad veikti AAL lietošanas darbi. Uzskaitēm nav noteikta konkrēta forma, bet jāsatur visa iepriekš minētā informācija, turklāt abas šīs uzskaites lauksaimniekam ir jāglabā vismaz trīs gadus.

Ja VAAD, veicot AAL lietošanas jomas SA pārvaldības prasību ievērošanas kontroli, konstatējis prasību pārkāpumu, tad pārkāpums tiek izvērtēts pēc pamatkritērijiem – nopietnība (nozīmīgums), apmērs un ilgums. Šāds izvērtējums tiek veikts arī gadījumos, ja VAAD SA prasību pārkāpumus konstatējis, veicot AAL lietošanas pārbaudi. Informācija par konkrēto lauksaimnieku un tā SA prasību pārkāpumiem tiek nodota Lauku atbalsta dienestam, kas ir tiesīgs lemt par piemērojamo maksājumu samazinājumu, kā arī saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu VAAD pret pārkāpēju ierosina administratīvā pārkāpumu lietu, kur naudas sodi fiziskām personām piemērojami no 7 līdz 350 EUR, bet juridiskām personām no 15 līdz 700 EUR. Ja VAAD konstatē, ka pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, tad naudas sodi fiziskām personām var tikt piemēroti no 350 līdz 700 EUR, bet juridiskām personām no 700 līdz par 4300 EUR. Izvērtējot situāciju, VAAD ir tiesīgs konfiscēt AAL.

2016. gadā tika veiktas 1269 AAL lietošanas pārbaudes (tajā skaitā 318 AAL lietošanas jomas SA prasību ievērošanas kontroles) dažāda lielumu un profila saimniecībās. Kopumā 17 gadījumos Lauku atbalsta dienestam tika nodota informācija par lauksaimnieku izdarītajiem SA prasību pārkāpumiem. Konstatētie SA prasību būtiskie pārkāpumi:
• darbā ar II reģistrācijas klases AAL tiek iesaistītas personas, kurām nav derīgas AAL lietošanas apliecības;
• AAL lietoti kultūraugiem, kuriem tie nav reģistrēti;
• AAL lietoti, neievērojot marķējumā noteiktās prasības;
• netiek veikta uzskaite par iegādātajiem un izlietotajiem otrās reģistrācijas klases AAL;
• AAL, neievērojot prasības par AAL lietošanas aizliegumu aizsargjoslās ap virszemes ūdensobjektiem.

Bez iepriekš minētajiem būtiskajiem pārkāpumiem tiek konstatēti maznozīmīgi pārkāpumi, kas saistīti ar neprecīzu uzskaiti par izlietotajiem otrās reģistrācijas klases AAL (nav norādīts kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem rādītājiem).

VAAD aicina lauksaimniekus saimniekot atbildīgi, neradot kaitējumu un zaudējumus ne sev, ne arī apkārtējiem!

Normatīvie akti, kas saistīti ar AAL lietošanas jomas SA prasību izpildi:
• Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumi Nr. 126 Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem;
• Augu aizsardzības likums;
• Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumi Nr. 950 Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi;
• Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumi Nr. 147 Noteikumi par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operatoru, augu aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību un apliecību izsniegšanas kārtību;
• Aizsargjoslu likums.

Mēslošanas līdzekļu lietošanas prasības

Prasības mēslošanas līdzekļu lietošanai un tās dokumentācijai noteiktas MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem (turpmāk – noteikumi). Noteikumi ietver prasības, kas attiecas uz visu Latvijas teritoriju, kā arī prasības, kas jāievēro, apsaimniekojot lauksaimniecībā izmantojamo zemi Īpaši jutīgajās teritorijās (turpmāk – ĪJT), t.i., Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Mālpils novadā, izņemot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurmenes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Jelgavas, Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežās. Mēslošanas līdzekļu lietošana ĪJT ir iekļauta savstarpējās atbilstības (turpmāk – SA) pārvaldības prasībās, un Valsts augu aizsardzības dienests veic to ievērošanas pārbaudi.

ĪJT, tāpat kā visā Latvijas teritorijā, mēslošanas līdzekļus nedrīkst izkliedēt pa sasalušu, ar sniegu klātu un pārmitru augsni. Papildus ĪJT jāievēro arī mēslošanas līdzekļu izmantošanas aizliegumu periodi, kas kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām (digestātam) ir no 20. oktobra (zālājiem – no 5. novembra) līdz 15. martam un slāpekli saturošiem minerālmēsliem – no 15. septembra (ziemājiem – no 15. oktobra) līdz 15. martam.

Veicot SA pārbaudi saimniecībās, tiek pārbaudīts, vai ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nepārsniedz 170 kg, kas atbilst 1.7 dzīvnieku vienībām. Tāpat jāņem vērā, ka maksimālais ierobežojums noteikts ne tikai ar kūtsmēsliem un digestātu iestrādājamam slāpeklim, bet arī maksimāli pieļaujamajam slāpekļa daudzumam, ko kultūraugiem var lietot vienā ražas periodā atkarībā no plānotā ražas līmeņa. Piemēram, ziemas kviešiem maksimālā slāpekļa norma atkarībā no ražības ir intervālā no 80 līdz 220 kg/ha, rudziem – no 65 līdz 160 kg/ha utt. (skat. noteikumu 3. pielikumu). Saimniecībā jābūt dokumentētai lauku vēsturei, un tā jāglabā vismaz trīs gadus. Ja tiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, tad jābūt katra lauka mēslošanas plānam, kas tiek izstrādāts, pamatojoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes vai citu pakalpojumu sniedzēju datiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem, kā arī jādokumentē visi saimniecībā iegādātie minerālmēsli, norādot minerālmēslu nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu. Kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkums VAAD jāiesniedz līdz 15. maijam. Kopš 2015. gada kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumus VAAD var iesniegt, izmantojot arī Lauku atbalsta dienesta Elektronisko pakalpojumu pieteikšanās sistēmu (EPS).

2016. gadā VAAD veica 87 SA pārbaudes mēslošanas līdzekļu jomā. Divās pārbaudēs konstatētie pārkāpumi klasificēti kā būtiski: viens – par augšņu agroķīmiskās izpētes vai citu analīžu datu neesamību, otrs – par to, ka saimniecībā nav lauku vēstures u.c. dokumentu par mēslošanas līdzekļu uzskaiti, kā arī saimniecībā nav veikta agroķīmiskā izpēte vai augsnes analīzes, nav mēslošanas plānu un VAAD nav iesniegts to kopsavilkums. No 2016. gadā veiktajām SA pārbaudēm 19 saimniecībās konstatēti maznozīmīgi pārkāpumi, kas galvenokārt saistīti ar mēslošanas plānu kopsavilkumu neiesniegšanu, dokumentācijas neatbilstību noteikumu prasībām vai tās nesaglabāšanu, kā arī novecojušiem augšņu agroķīmiskās izpētes vai analīžu datiem.

Analizējot pārbaužu rezultātus laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam, jāsecina, ka ar katru gadu situācija uzlabojas un lauksaimnieki labāk pārzina un ievēro SA prasības. Piemēram, 2014. gadā tikai 67 % pārbaudīto saimniecību bija ievērotas visas noteikumu prasības, turpretī 2016. gadā jau 75 % saimniecību netika konstatēta neviena neatbilstība. Būtisko pārkāpumu īpatsvars samazinājies no 6 % līdz 2 %, bet maznozīmīgo – no 27 % līdz 22 %.