Saimnieks LV / 2021.gads (Septembris.)

Rudens cerojums vienmēr dos lielāku ražu, sēja jāsāk ar agrajām un jābeidz ar vēlajām šķirnēm, biezi sadīgušas sēklas vēlāk atspēlēsies ar nejaukām problēmām, proti, sniega pelējumu un veldri – šie un vēl daudzi citi nosacījumi ir jāņem vērā, ja vēlas iegūt labu ražu. Vispārzināmi, bet it bieži piemirsti, lai gan tik svarīgi. Par to speciālists ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nozarē un plašām zināšanām par Latvijas tirgū pieejamiem agronomijas risinājumiem – SIA Linas Agro Agronomijas nodaļas vadītājs Ģirts Šteinbergs.

– Kāds ir jūsu ceļš līdz Linas Agro?
– Pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes beigšanas piecus gadus nostrādāju Valsts augu aizsardzības dienesta Kaitēkļu un slimību prognožu daļā, tad divus gadus Agrimatco un nu jau 17 gadus esmu Linas Agro.

Kā Agronomijas nodaļas vadītājam pašlaik diezgan liela manas darba dienas daļa paiet ofisā – saplānojot, pasūtot produktus, informējot, pamācot mūsu tirdzniecības pārstāvjus, pārējā laikā vai nu braucu pie saviem klientiem, vai palīdzu mūsu tirdzniecības pārstāvjiem, dodos pie viņu klientiem uz reģioniem, lai apsekotu viņu sējumus, izrunātu aktuālos jautājumus, kam pievērst uzmanību, un piedāvātu dažādus risinājumus.

Mūsu lauksaimnieki ir gana gudri, viņi vēlas dzirdēt citu viedokli un pieredzi, bet lielākoties jau zina, kas paša saimniecībā der vislabāk. Mana priekšrocība ir tā, ka tiekos ar daudz dažādiem cilvēkiem, kuriem katram ir sava pieredze un atšķirīgs darbošanās stils. To visu apkopojot, veidojas plašāks viedoklis, ar ko varu dalīties tālāk. Katrs gads ir citāds, mainās laikapstākļi, slimības un citi faktori, tā kā rutīna vēl nav iestājusies, joprojām varu apgūt ko jaunu un papildināt savu pieredzi.

– Kas ir plašajā Linas Agro produktu klāstā?
– Mēs sadarbojamies ar visiem lielākajiem ražotājiem. Piemēram, mūsu klāstā ir Yaras minerālmēsli, kas ir salīdzinoši dārgāki, bet ir lauksaimnieki, kas devuši tiem priekšroku, jo ir pamēģinājuši un atzinuši, ka minēto produktu kvalitāte, drošība, darba ātrums atbilst to cenai. Citi izvēlas mūsu piedāvātos Krievijā ražotos minerālmēslus, NPK, slāpekli, pārdodam arī Lietuvā ražoto slāpekli un amonija sulfātu, amofoss. Augu aizsardzības līdzekļus piedāvājam principā no visiem – BASF, Bayer, Syngenta, Corteva, Adama, Nordisk Alkali, Nufarm u.c.

Mikroelementu un lapu mēslojumu tirdzniecībā pamatā sadarbojamies ar trim ražotājiem – Yara, Agronutrition un Van Iperen. Piedāvājam arī Latvijas ražotāja Green OK organisko mēslojumu un mikroelementus.

Plašais sadarbības partneru loks dod iespēju klientiem piedāvāt visdažādākos risinājums, kas ir piemēroti katram konkrētam gadījumam.

– Kā vērtējat šo sezonu uzņēmumā?
– Šī gada lielākais jaunums uzņēmumā ir Kauno Grūdai iegāde Lietuvā. Tas ir ļoti liels uzņēmums ar filiālēm Baltkrievijā, Krievijā, Polijā, arī Latvijā un Igaunijā. Tāpēc varu teikt, ka Linas Agro ir ievērojami izaudzis globālā mērogā.

– Kādi ir jūsu novērojumi par šī gada ražām?
– Šogad situācija uz laukiem ir ļoti dažāda. Pat vienā reģionā saimniecībās ir atšķirīgi rezultāti. Pavasaris lauksaimniekiem sākās ļoti cerīgi jo izskatījās, ka būs gan labas ražas, gan labas cenas, bet ilgstošais sausums un lielais karstums sasteidza ražas nogatavošanos. Pēc sarunām ar lauksaimniekiem, gan jāsecina, ka lielākā daļa ir apmierināti, ir arī saimniecības, kam raža izdevusies ļoti laba vai tieši pretēji ļoti slikta. Daudzi vīlās ziemas rapšu ražās, jo prognozēja rekordus, bet vismaz 20–35 %
tās noēda kukaiņi – stublāju smecernieki, pangodiņi un sēklu smecernieki. Lauksaimnieki sakās darījuši visu iespējamo, bet šoreiz gaidītā rezultāta nav.

Šķiet, ka kukaiņu savairošanās dēļ samazinās rapšu sējumu platības nu jau ne tikai Vācijā un Francijā un šī problēma ir atnākusi arī līdz mums. Domāju, ka kukaiņiem labvēlīgs šogad bija arī garais pavasaris, jo to olu dēšanas process izstiepās daudz garāks un ar insekticīdu nebija iespējams apkarot visas paaudzes. Tas pats attiecas arī uz pangodiņiem un sēklu smecerniekiem – ziedēšana bija gana ilga, un bija sarežģīti ar insekticīdu trāpīt īstajā laikā un vietā. Šoreiz savu artavu piemeta arī saspīlētā situācija jautājumā par bitēm, jo daļa saimnieku mīļā miera labad rapšus nemigloja vispār.

Vasaras rapšus Latvijā vēl audzē dažas saimniecības Latgales reģionā. Interesanti, ka tie retie vasaras rapšu sējumi, ko vēl augusta sākumā izdevās redzēt, izskatījās daudz labāk nekā ziemas rapši. Šķiet, īstajā brīdī ir lijis un karstajā laikā krustziežu spīdulim vasaras rapšus nav neizdevies sabojāt. No šiem vasaras rapšu laukiem iegūtā raža vidēji ir 3 t/ha ražas, tāpat kā no ziemas rapšiem.

Kviešiem šogad lielākā problēma ir tilpummasa, bet arī ne visās saimniecībās un ne visos laukos. Ir izaudzēti arī ļoti labi extra klases kvieši. Mans novērojums un no lauksaimniekiem iegūtā atziņa – šoreiz noteicošais varētu būt kālijs, kas lietots karoglapā pa vārpu. Izskatās, ka tas sekmējis sausuma izturību. Protams, ir arī citas nianses, bet man ir sajūta, ka tas ir viens no faktoriem, kas palīdzējis daļai saimnieku.

Zemgalē augsnes īpatnību dēļ ražas, kā parasti, ir labākas – vidēji 6–7 t/ha. Kurzemē ir ļoti dažādi – viena reģiona ietvaros vidējās ražas var būt 6–7 t, bet turpat kaimiņam tikai 5 t/h. Šķiet, ka liela nozīme šeit ir bijusi mēslojumam un tehnoloģijai, iespējams, arī šķirnes izvēlei.

– Pašlaik tiek aktīvi sēti ziemāji. Kas jāievēro, lai nodrošinātu augstāko ražas potenciālu?
– Pirmkārt, ziemāji ir jāsēj savlaicīgi, jo rudens cerojums vienmēr dos lielāku ražu nekā pavasarī.

Otrkārt, sējplatības ir jāmēslo, kas šogad ir liels pārbaudījums, jo dramatiski cēlušās minerālmēslu cenas. Tas viss veido ļoti lielas izmaksas uz hektāru. Daļa lauksaimnieku apsver domu likt mazāk vai nelikt vispār. Grūti pateikt, kā ir pareizi, jo šobrīd nezinām nākamā gada graudu cenu, bet domāju, ka ir jāmēslo, kaut vai samazinot daudzumu, un tad pavasarī jāskatās, kāda ir situācija uz lauka un tirgū.

Treškārt, visām kultūrām (it īpaši ziemas kviešiem un miežiem) iesaku ievērot izsējas normas. Diezgan bieži novērots, ka saimnieks normas neapskatās un sēj tik, cik kilogramu sēts iepriekš. Būtu pareizāk ņemt vērā izsēto sēklu skaitu uz kvadrātmetru. Pašu audzētu sēklas materiālu iesaku aizvest uz analīzēm, lai noskaidrotu sēklu dīdzību un varētu noteikt precīzākas izsējas normas. Pārlieku biezs sējums nozīmē ne tikai nelietderīgi iztērētas finanses, bet arī var tikt piemeklēts ar sniega pelējumu un vēlāk veldri.

Ceturtkārt, sēja noteikti ir jāsāk ar agrajām šķirnēm un jābeidz ar vēlajām, jo agrās šķirnes pavasarī cero vājāk un tām svarīgāks rudens attīstības posms, bet vēlās salīdzinoši labi cero un veido vārpu arī pavasarī.

Visbeidzot, jāsēj vismaz trīs šķirnes – agrā, vidējā un vēlā, lai visa labība nav jākuļ vienā laikā un var sadalīt kombaina jaudas. Trīs, četru vai piecu dienu intervālam starp agro un vēlo šķirņu novākšanu kulšanas laikā var būt diezgan liela nozīme

– Kuras no Linas Agro piedāvātajām sēklām ir vispieprasītākās?
– Vieni izvēlas hibrīdos rapšus, kas tālāk sadalās atkarībā no pielietotās tehnoloģijas (CL un parastā), citi dod priekroku līnijšķirnēm, kam ir lētākas izmaksas uz hektāru, bet zemāks ražas potenciāls. CL tehnoloģija, kas nāk no BASF, zināmā mērā atvieglo lauksaimnieka darbu, jo tās princips ir rudenī iesēt rapšus un, kad sadīgst gan rapši, gan nezāles, ar vienu herbicīdu smidzinājumu likvidēt visas nezāles, to skaitā viendīgļlapjus un divdīgļlapjus. Turklāt vienā miglojumā var jaukt gan mikroelementus, gan augšanas regulatorus. Tas lauksaimniekam patīk, jo saspringtajā rudens periodā, kad jāsēj kvieši, bet jāatrod laiks arī rapšu nomiglošanai ar augšanas regulatoru un herbicīdu, šī tehnoloģija samazina nepieciešamo braucienu skaitu. Neliels mīnuss ir, iespējamas, zemākas ražas, bet pats to neesmu novērojis.

Mūsu rapšu top šķirne ir hibrīds ‘Dominator’ un līnijšķirne 'SY Ilona'.

No ziemas kviešiem populārākā ir ‘Etana’, kas ir vidēji agrīna, ar īsu stiebru, veldres noturīga un ar augstu ražas potenciālu. Ņemot vērā šī gada specifiku, izskatās, ka tā ir arī gana izturīga pret sausumu – izrēķinot vidējo ražu no visām saimniecībām, tā noteikti ir virs 6 t/ha. No agrajām kviešu šķirnēm labus rezultātus parāda šķirne 'Balitus'.

– Kādas aktuālas tendences novērotas nozarē?
– Arvien populārāka kļūst tiešā sēja ar minimālo augsnes apstrādi, kas samazina izmaksas ne tikai par tehniku un darba algām, bet arī ietaupa laiku. Tas ir viens no risinājumiem, lai saimniecībā vajadzētu mazāk tehnikas vienību, mazāk jaudīgu tehniku un tiktu samazināts uz lauka pavadītais laiks. Lai nodarbotos ar šo tehnoloģiju, ir nepieciešama pieredze, ko daudzi dodas apgūt no tiešās sējas pionieriem Lielbritānijā. Ja šodien zeme saimniecībā tiek arta, protams, nākamajā dienā nevar jau sēt tiešajā sējā, bet, pakāpeniski gatavojoties un ieviešot precīzo tehnoloģiju, tā var būt ļoti veiksmīga.

No agronomiskā viedokļa tiešā sēja ir labāka gan resursu ziņā, gan pašai augsnei. Pirmajos divos gados raža var kristies, bet to kompensē ietaupītā degviela un laiks. Pēc tam augsne sāk atdzīvoties un ražas kāpj. Domāju, ka drīzumā ES minimālā augsnes apstrāde tiks pieprasīta, lai samazinātu CO₂ izmešus. Iespējams, tuvākajā laikā pat tiks aizliegts arkls, jo tas atbrīvo no augsnes CO₂, izjauc augsnes struktūru un kapilāru sistēmu. Ja maizei nogriežam šķēli, tad atpakaļ to varam pielikt, bet vienā kukulī tā vairs nav. Līdzīga situācija ir ar augsni – ja virsējo kārtu nogriežam nost un uzmetam atpakaļ, rodas pārrāvums ar dziļākiem slāņiem un augsne vairs nav vienota. Virsējā kārta ir kā vate, kas uzsūc ūdeni no virspuses un ātri izžūst, bet no dziļākā slāņa ūdens vairs netiek augšā. Jāņem vērā, ka augsnē mīt dažādi mikroorganismi, bet katrs savā slānī. Uzarot zemi, šī kārtība tiek izjaukta un organismi aiziet bojā.

Aktuāls ir arī no Eiropas nākošais spiediens samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietojumu. Manuprāt, pašlaik bīstamas ir zaļo kustības aktivitātes, kas nav balstītas uz zināšanām un loģiku, toties ir ļoti skaļas un agresīvas. Piemēram, miltrasa ir sēne, kas auga ražu pārāk neietekmē, bet neviens nav izpētījis, ko tā atstāj augā un kādu kaitējumu var nodarīt patērētājam. Ir pierādīts, ka, piemēram, kraupis uz ābola ir daudz toksiskāks nekā visas ķīmijas, kas uz tā lietotas sezonas laikā. Tas pats attiecas uz melnajiem graudiem, sārtajiem graudiem, kas nav lietojami uzturā un ir jāizmet. Tāpēc uzskatu, ka bioloģiskā lauksaimniecība mūsu lielajās saimniecībās ir nereāla. Nonāksim pie tā, ka graudi tiks ievesti no lielā bubuļa ASV, kur audzē ĢMO pārtiku, vai Krievijas, Baltkrievijas, par kur lietotajiem līdzekļiem un audzēšanu neviens neko nezina un neuzzinās.