Saimnieks LV / 2017.gads (Aprīlis.)

Burkānu audzētājiem lielākās rūpes sagādā nezāles, kuru ierobežošanai jāpievērš uzmanība pirmām kārtām, taču bieži vien ne mazāk svarīga izrādās slimību ierobežošanas nepieciešamība sējumos.

Apskatot savus burkānu laukus un pamanot pazīmes, kas varētu liecināt par kādas slimības izplatību, noderīgi zināt, ka herbicīdu vai citu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē radušies fizioloģiski bojājumi var būt stipri līdzīgi slimību pazīmēm. Lauksaimniekam bieži vien nākas meklēt atbildes uz dažādiem ar augu aizsardzību saistītiem jautājumiem. Kā atpazīt nozīmīgākās burkānu slimības? Kā tās var ierobežot un vai tas nepieciešams?

Veģetācijas periodā uz burkānu lapām atrodamas divas lapu plankumainības, kuru attīstībai vajadzētu pievērst uzmanību.

Burkānu lapu sausplankumainība Alternaria spp. (turpmāk sausplankumainība) inficē burkānu lakstus dažādās attīstības stadijās.

Pazīmes. Uz lapām – brūni sausi nenoteiktas formas plankumi lapu galos. Pirmie simptomi var parādīties uz jaunajām lapām rozetes centrā, vēlāk – vecāko lapu galos un izplatās pa lapas plātni un kātu uz leju, veicinot skarto augu daļu sažūšanu un atmiršanu. Ap plankumiem nodzeltējušu audu josla. Šīs pazīmes nevajadzētu sajaukt ar bojājumiem, kas radušies pēc herbicīdu lietošanas. Slimības nozīmīgums. Slimības rezultātā izveidojušies lapu bojājumi samazina zaļo lapu virsmu, līdz ar to ir traucēts fotosintēzes process un lapas atmirst. Tas var atstāt negatīvu ietekmi uz ražas veidošanos, it īpaši, ja sausplankumainība sākusi inficēt augus agrās attīstības stadijās. Turklāt inficētie laksti kļūst trausli un var apgrūtināt ražas novākšanu. Infekcija, kas ienesta glabātavās no lauka, var turpināt attīstību uzglabāšanas laikā, izplatoties no slimajiem augiem uz veselajiem, un veicināt burkānu sapūšanu.

Attīstības īpatnības.
• Saglabājas inficētajās augu atliekās (apmēram divus gadus), savvaļas čemurziežos un sēklās.
• Izplatās ar sporām: sākotnēji no infekcijas avotiem, kuros sēne saglabājusies, veģetācijas periodā – no plankumiem.
• Attīstība notiek gaisa temperatūrā 8–28 ^oC un pie augsta gaisa mitruma ap 100 %.
• Krasas diennakts gaisa temperatūras svārstības un vēsas naktis ir nelabvēlīgas slimības attīstībai.
• Redzamās slimības pazīmes uz auga parādās 8–10 dienu laikā pēc inficēšanās.

1. att. Slimību izplatība divos burkānu sējumos

2. att. Slimību attīstības pakāpe (20.09.2016.).

Burkānu lapu brūnplankumainība
Cercospora carotae (turpmāk brūnplankumainība) inficē burkānu lapas un lapu kātus. Atšķirībā no sausplankumainības vairumā gadījumu vispirms inficējas jaunākās lapas.

Pazīmes. Uz lapām mazi, tikpat kā apaļi tumši plankumiņi ar gaišāku centru. Uz lapu kātiem plankumu forma var būt arī iegarena un gaišais centrs var nebūt tik izteikts kā uz lapu plātnēm.

Slimības nozīmīgums. Tāpat kā sausplankumainības gadījumā tiek traucēts fotosintēzes process lapās, inficētā lapotne atmirst, lapu kāti kļūst trausli. Var būt novērojama strauja slimības izplatība veģetācijas periodā.

Attīstības īpatnības.
• Saglabājas inficētajās augu atliekās, savvaļas čemurziežos, sēklās, kopā ar ražu glabātavās nokļuvušajās inficētajās lapās.
• Izplatās ar sporām: sākotnēji no infekcijas avotiem, kuros sēne saglabājusies, veģetācijas periodā – no plankumiem uz inficētajām auga daļām.
• Spēj attīstīties plašā gaisa temperatūru diapazonā, optimāli 20–28 ^oC un ilgstoši augsts gaisa mitrums, optimāli 24 h.
• Redzamās pazīmes uz auga parādās 3–5 dienās pēc inficēšanās, tādēļ labvēlīgos apstākļos iespējama daudz straujāka attīstība salīdzinājumā ar sausplankumainību.

2016. gadā slimību novērojumus veica divos burkānu sējumos, kas paredzēti vidēji vēlai un vēlai ražai. Slimības pazīmju uzskaites uzsāka pēc pirmo pazīmju parādīšanās un turpināja ar 7–14 dienu intervālu, līdz burkāni sasniedza novākšanas gatavību. Sausplankumainības un brūnplankumainības pazīmes uzskaitīja un slimību izplatību* noteica katrai atsevišķi. Ne vienmēr liela lapu plankumainības izplatība nozīmē to, ka slimība būtiski ietekmēs ražas veidošanos. Tādēļ, lai noteiktu, cik lielā mērā augi ir bojāti, pēdējā uzskaitē novērtēja arī slimību attīstības pakāpi.**

Pirmās slimību pazīmes abos laukos konstatēja augusta sākumā, kad lielākajai daļai augu sakne bija sasniegusi apmēram trešdaļu no šķirnei raksturīgā lieluma (AS 43). Sausplankumainība un brūnplankumainība sākotnēji bija izplatītas līdzīgās proporcijās un bija sastopamas perēkļveidīgi. Sākot ar otro uzskaiti, otrajā laukā un trešo uzskaiti – pirmajā laukā, bija vērojams straujš brūnplankumainības izplatības pieaugums un dominēšana pār sausplankumainību visā turpmākajā periodā (skat. 1. att.).

Brūnplankumainība uz lapas kāta.

Burkānu lapu sausplankumainība.

Brūnplankumainība otrajā laukā attīstījās straujāk nekā pirmajā laukā, un septembra otrajā nedēļā bija sastopama tikpat kā uz visiem augiem. Pirmajā laukā brūnplankumainība izplatības maksimumu (70 %) sasniedza septembra trešajā nedēļā. Brūnplankumainības vidējā attīstības pakāpe abos laukos bija augsta. Otrajā laukā tā bija divas reizes lielāka nekā pirmajā laukā (skat. 2. att.).

Sausplankumainība nozīmīgu izplatību sasniedza tikai septembra otrajā pusē, kad burkānu saknes bija sasniegušas 80 % no paredzamā lieluma un sākušas briest (AS 48–49). Novērotajos laukos vidējā sausplankumainības attīstības pakāpe (skat. 2. att.) bija atšķirīga: pirmajā laukā – 7 %, bet otrajā – 20 %.

Iepriekšminēto slimību attīstību galvenokārt ietekmē meteoroloģiskie apstākļi konkrētajā veģetācijas periodā. Taču novērojumu rezultāti liecina, ka slimību izplatība un attīstības pakāpe var būtiski atšķirties arī dažādos laukos un dažādu šķirņu sējumos.

Burkānu lapu slimību ierobežošanas iespējas.
• Augu maiņas ievērošana.
• Ražas atlieku rūpīga iestrāde augsnē.
• Sējumu regulāra novērošana, lai konstatētu slimību pazīmju parādīšanos un attīstību un laicīgi lemtu par ierobežošanas nepieciešamību.
• Apstrāde ar Latvijā reģistrētu fungicīdu. Agrai ražai paredzētos burkānu sējumos fungicīdu lietošana ne vienmēr būs nepieciešama, jo slimību pazīmes parasti parādās veģetācijas perioda otrajā pusē un agro šķirņu ražām kaitējumu nenodara. Lielāka uzmanība jāpievērš vēlākai ražai un uzglabāšanai paredzētiem burkānu laukiem.

Burkānu lapu brūnplankumainība.

Fizioloģisks bojājums.

*Slimības izplatība, %, parāda, uz cik augiem vai auga daļām no kopējā skaita ir konstatētas slimības pazīmes.
**Slimības attīstības pakāpe – lapu virsmas laukums, %, ko aizņem slimībai raksturīgais plankums.