Saimnieks LV / 2018.gads (Maijs.)

Latvijā nav daudz gaļas ražotāju, kuri visu ražošanas procesu pilnībā veic paši – audzē labību lopiem, pašas cūkas, kuras arī nokauj, veic gaļas pārstrādi un pārdod gatavo produkciju. Tieši tāds uzņēmums ir SIA Druvas Unguri, kas atrodas bijušā Druvas kolhoza vietā. Pamatā svaiga cūkgaļa tiek eksportēta uz Eiropu, bet nelielu daļu pārstrādā Saldus pilsētā izvietotajā ražotnē.

Meistaro 60 produktus
SIA Druvas Unguri apstrādā zemi 1471 ha platībā, tiek audzēti graudaugi, rapši un kukurūza. Divās fermās ir pavisam 13 550 cūku. „Bijušās Druvas komplekss ir vieta, no kuras mūsu uzņēmums ir cēlies un kur kopš 1994. gada tiek audzētas kvalitatīvas šķirnes cūkas. 2016. gada aprīlī apguvām vietu Saldus centrā, kur iepriekš darbojās vietējā gaļas kombināta veikals. No sētas puses pievedam ražošanas ceham svaigo, atdzesēto cūkas liemeni, un tālāk ir darbs ražotājiem. Saldenieki un pilsētas viesi ir laipni gaidīti mūsu veikalā, kas atrodas turpat, Striķu ielā,” stāsta Māris Grundmanis, mazās ražotnes projektu vadītājs. „Druvas Unguri nav ne eko, ne bio saimniecība, tomēr mēs zinām, ko dzīvnieks ēdis. Varam noteikt konkrētās gaļas izcelsmi līdz pat dzīvnieka vecākiem, no kura tas ir cēlies.”

Saldū uz vietas tiek ražotas desas, kūpinājumi – ļoti dažādām gaumēm piemēroti cūkgaļas izstrādājumi. Pircēji var iegādāties arī aspiku – galerta desas ar izcilu garšu, interesantas pastētes, kādu nav citos tirgos, – rupjākas, vidējas un ļoti smalki sastrādātas, ziežamas uz sviestmaizes. M. Grundmanis stāsta, ka viena pastēte ir izcili karaliska, papildināta ar svaigiem sīpoliem un saldo krējumu. Ražotāji arī piedāvā dažādas speciāli nogatavinātas un auksti kūpinātas desas – ir pat tādas, kuru tapšanai vajag pāris nedēļu. Salami pēc nokūpināšanas turpina nogatavināties turpat veikalā sakārtās virtenēs. Ir arī svaigas gaļas sīpoldesas – jēla gaļa tiek samalta, atcīpslota, aizdarīta ar garšvielām un tad sapildīta. „Tas ir ļoti labs enerģijas avots, un universālveikala Stokmann klienti šo produktu ir ļoti iecienījuši. Tāpat interesants produkts ir gaļas maize ar papriku un sīpoliem.

Ražošanai gan sortiments ir nepiemērots – tas ir ļoti plašs. Apmēram 60 produkti tiek ražoti regulāri,” skaidro ražotnes vadītājs un atzīst, ka uzņēmums vairāk strādā kā mājražotāji, jo ražošanas apjomi nav lieli. Arī pašā pārstrādes procesā daudzas lietas nav ļoti ērtas un pareizas, jo ražotne izvietota divos dzīvokļos un, lai izpildītu visas Pārtikas un veterinārā dienesta prasības, daudz vietas pāri nepaliek. Tomēr Saldus Unguri ir viena no ražotnēm, kuru rāda kā piemēru – kā atrisināt higiēnas jautājumus un veidot prasībām atbilstošu ražošanas procesu. Uzņēmums ir atzīts Latvijas tirgū, bet, kā secina M. Grundmanis: „Efektīvai ražošanai ir nepieciešamas speciāli piemērotas telpas, gudri izvietots inventārs, instruēti darbinieki un nepārtraukta uzraudzība, lai viss notiktu, kā iepriekš izplānots uz papīra. Mēs gribam to darīt vēl labāk, tādēļ šobrīd aktīvi domājam par paplašināšanos.”

„Pagaidām ražojam ļoti nelielos apjomos – desmitos kilogramu dienā, kas ir tāds izpētes darbs, ne bizness. Šobrīd tirgū virzāmies ar pārdošanas zīmolu Desu laboratorija. Mūsu izstrādājumus var iegādāties ne tikai uz vietas Saldū, bet arī Rīgā, tāpat aktīvi darbojamies Jelgavā, biedrības Pārtikas amatnieki veikaliņā, kā arī Liepājā zemnieku tirdziņā Skuju ielā,” uzskaita ražošanas vadītājs.

Māris Grundmanis: Šajā uzņēmumā darbojos pašaizliedzīgi, savu labumu nemeklējot.

Primārais – kvalitāte
Ražojumus Druvas Unguriem izstrādā vācu tehnologs, kurš pāris reizes gadā atbrauc uz Latviju. Tās ir sesijas, kur nedēļas gaitā tiek radīti jauni produkti. Šobrīd jau notiek sarunas, lai vācu speciālists pārceltos uz Latviju un varētu piedalīties ikdienas procesos, kas ir ļoti būtiski kvalitatīvam produktam. „Cūkai ir tik kilogramu, cik ir. Sagriežot kautķermeni, jāsaprot, kur tos kilogramus likt. Tādēļ ražošanas process ir sabalansēts – lai pietiktu gan augstvērtīgās daļas svaigajam produktam un vītinātajiem produktiem, gan dažāda veida desām,” saka M. Grundmanis.

Produktus cenšas dot pircējiem nogaršot un tad vēro, kāda būs attieksme, – svarīgi, lai klients būtu sajūsmā: „Mēs gribam ražot tādus produktus, kas paliek atmiņā, iepriecina, atšķiras no citiem ražojumiem. Pirmajā, 2016. gadā, sapratām, kas būtiski ir jāuzlabo, bet pagājušā gada martā atvērām kūpinātavu, kas ļāva produktus ražot efektīvāk un piedāvāt latviešiem tik iecienītos kūpinājumus. Gribam parādīt cilvēkiem, ka var būt kaut kas veselīgs, kvalitatīvs, garšīgs. Mūsu produktos tiešām tiek izmantota tikai pašu izaudzēta šķirnes cūkgaļa. No tāda izejmateriāla mūsu pienākums ir radīt labas kvalitātes produktus. Mēs zinām, ka daudziem ražotājiem lēta degviela – gāze kautķermeņu transportēšanai un dažādu atgriezumu pievienošana ir labs veids, kā dabūt lētu produktu. Pēc skata desa bez gaļas var izskatīties gluži tāpat kā tā, kur izmantota laba cūkgaļa. Ja vadāmies pēc biznesa grāmatu teorijas, tad uzņēmējdarbības pamatā ir gūt maksimālu peļņu ar minimālām izmaksām. Taču, kurš no tā būs ieguvējs, ja labu gaļu pārstrādāsim lētos desas izstrādājumos? Tiesa, pēc tādiem biznesa principiem strādā daudzi gaļas pārstrādātāji – lētāk iepirkt, lētāk ražot, vairāk pārdot. Reizēm varbūt varētu domāt, ka tad, ja produkts ir prestižā lielveikala plauktā, vēlams, acu augstumā, tad tas ir kvalitatīvs, garšīgs un nemaksā dārgi, jo lielveikali visu iepērk vairumā un pelna ļoti labi. Lai ražotājs spētu saražot produktu un lai lielveikals labi varētu nopelnīt, pirmais ir spiests ražot no ļoti zemas kvalitātes izejvielām, jo ražotājam bieži pietrūkst spēcīgas kompetences pārdošanā un tas ir spiests strādāt ar lielveikalu ķēdēm, lai realizētu saražoto. Tur ir milzīga konkurence, un tādos apstākļos mums nav, ko darīt,” situāciju tirgū raksturo saldenieks.

Uzņēmums savu šķirnes cūku attīstīta jau vairāk nekā 20 gadus. Mums tādas cūkas ir. Visi restorāni Vācijā burtiski izķertu mūsu cūkgaļu, jo tas ir noziegums – no tādas cūkas ražot tikai desas. Pārāk laba gaļa,” tā par saldenieku ražoto gaļu izteikušies vācu speciālisti, kas vada lielus gaļas pārstrādes uzņēmumus Vācijā. Projektu vadītājs papildina: „Tāpēc mēs turpinām vairāk ražot svaigās desas, auksti kūpinātu gaļu, vītinātas desas, salami. Daudzi cilvēki Latvijā nepazīst labu salami – tai jābūt no pareizas gaļas, nogatavinātai zemā temperatūrā, kūpinātai aukstos dūmos. Mums tāda salami desa ir,” ražotājs neslēpj lepnumu.

Stāstītājs teic, ka ticot kvalitatīvam produktam, kurā nav kompromisa ar vēlmi nopelnīt, bet lietas maksā tik, cik maksā. Un Latvijā ir labas garšas cienītāji. „Mūsu svaigā gaļa ir ļoti pieprasīta. Labākie klienti ir pensionāri – viņi atceras to gaļas garšu, kāda bija senāk. Viņi izvēlas labu gaļu, un galvenais – tā nemaksā neko daudz dārgāk par lielveikalā nopērkamo. Veci cilvēki saka, ka mēs vienīgie ražojam gaļu, kuru, uzliekot uz pannas, var arī izcept un tā neizdala nekādu zupu! Nereti citu pārstrādātāju gaļa izdala šķidrumus, ar kuriem tiek palielināta masa, gaļa transportēta gāzes iepakojumos, lai būtu ilgāks derīguma termiņš, tā bieži ir bijusi sasaldēta. Arī uzņēmuma īpašnieks T. Stengrevičs saka – kopš Saldū atvērts gaļas veikals, nekur citur nav produktus pircis. Lieto uzturā tikai savu produkciju, jo tā visādā ziņā apmierina un arī sortiments ir pietiekami plašs, lai visas vajadzības būtu apmierinātas. Pircēji meklē kvalitatīvu gaļu bez garšas pastiprinātājiem, tādu, kas atbilst gan garšai, gan termiņam. Saldenieku gaļas derīguma termiņš ir 14 un 21 diena. Neilgs, tomēr viņi pat negrib iedomāties, kas ir atrodams desās ar 80–90 dienu derīguma termiņu.

Vidējā Druvas Unguru desu cena ir 7 EUR/kg, kūpinājumiem – ap 5–6 EUR/kg, salami, vītinātai gaļai – 9–12 EUR/kg. „Uzskatām, ka kvalitatīvu produktu var ražot tikai tad, ja ir pilns cikls. Tā ir iespējams panākt produktam pieņemamu cenu un neriskēt ar kvalitāti. Citādi gaļu būs jāpiedāvā ļoti dārgi vai arī tirgū būs ļoti zemas kvalitātes produkti,” teic projektu vadītājs.

Māris piebilst, ka cilvēki bieži ir pieraduši, ka šķēle sākas no 1.5 cm biezuma, jo tikai tad sajūt garšu. Taču saldenieku produktiem šķēlītes ir jāgriež ļoti plānas – tad ir garšas piedzīvojums. „Arī tur mazliet jāaudzina pircēji, jo produkti jālieto minimāli – tur jau būs garša un viss produkta raksturs,” skaidro zinātājs. Viņš atklāj, ka visvairāk klienti pērkot cūkas šķiņķi ar kraukšķīgo ādiņu. Trīs reizes nedēļā Saldus veikalā tas ir vitrīnā pilnīgi silts, tikko no krāsns nācis. Cilvēkiem garšojot arī Ungāru pikantās desiņas, bet grūti esot izcelt kādu vienu īpašu produktu. Viss ir garšīgs: „Mēs sakām – nāc, pagaršo!”

Desu ražotāja Aija pilda Vīnes desiņas. Viss ir roku darbs, izmantojot tikai dabīgus apvalkus.

Gaļas atkaulotājs Edgars sagatavo kakla karbonādi - gabaliem jābūt  skaistiem, lai rosinātu idejas gatavošanai.

Izplatīšanai – veikali, internets, treileri
„Varbūt Saldū mūsu produkciju tā īsti nenovērtē, bet Liepājā tirdziņā Lauku sēta pilsētā cilvēki rindām stāv. Pirms tirgus atvēršanas atvēršanas jau atnāk pie žoga, un pārdevēja Iveta pat ir stresā, ka nevar pienācīgi sagatavoties tirdzniecībai. Liepājā novērtē!” salīdzina ražotnes vadītājs.

„Mūsdienās moderni ir runāt par augstu pievienoto vērtību visam, ko ražojam. Arī saldenieku laboratorijā ir tie paši izaicinājumi. Ir cūkas krūtiņa, kas ir lēta un vienkārša gaļa un pamatā paredzēta desām, bet, ja mēs to nedēļu noturam garšvielu sālījumā, izcepam, tad tā kļūst par ceptu delikatesi ar fantastisku garšu, ko varam par labu cenu pārdot. Tas ir arī unikāls produkts, ko citi ražotāji vispār nepiedāvā,” turpina ražotnes vadītājs un piebilst: „Ja mums būtu lielāka gaļas ražotne, tad noteikti savu produkciju sūtītu uz pārējām Baltijas valstīm. Pērn bija izsludināta Lauku atbalsta dienesta programma pašu ražotā pārstrādei – esam iesnieguši projektu. Viss ir procesā, lai labs produkts būtu pieejams daudziem interesentiem.”

Māris atzīst, ka uzņēmums neskatās tikai uz Saldus, Kurzemes vai pat Latvijas tirgu, ir eksports uz ārzemēm. „Arvien vairāk gaļas produkcijas tiek pirkts arī internetā. Mēs savu produkciju izplatām vietnē MeatToEat.lv, kas ir mūsu sadarbības partneri. Arvien populārākas kļūst mobilās tirdzniecības vietas, kas ir viegli pārvietojamas un vienmēr ir tur, kur ir pircējs. Strādājam pie sava pārdošanas kanāla – vienādi noformētiem treileriem un produkta, kas pieejams pa ceļam, kur finanšu aprite ir uzreiz, kontrole pār naudas plūsmu saglabājas un nav iesaldētu līdzekļu, ko pieprasa lielās tirdzniecības ķēdes – pēcmaksa līdz pat 90 dienām.”

Uzņēmums strādā ar oriģinālajām vācu receptēm, pat iepakojum ir tāds pats Vācijā. Pamazām tiek veidoti arī iepakojumu oriģinālie dizaini.

Pirmām kārtām – darbinieki
Uzņēmumā vidēji nodarbināti 104 darbinieki – strādā saldenieki, druvenieki, arī no Zirņu un citiem apkārtnes pagastiem. Māris pats ir no Kuldīgas. Ir būtiski, lai tas, kas labi iesākts, ar laiku nepazustu. Mazā ražotnē, kur ir daudz roku darba, izšķiroša nozīme vienādam produkta iznākumam vakar vai pēc mēneša ir darbiniekiem: „Mums ir vislabākie cilvēki. Ne tādēļ, ka bija laba personāla atlases kompānija, kas atrada atbilstošus kadrus, bet tādēļ, ka uzņēmums pirmais rūpējās par saviem darbiniekiem, pirms vēl viņi bija spējuši parādīt savu labāko sniegumu. Darbiniekam ir jāizaug līdz tam līmenim, kāds ir uzņēmuma gatavotajam produktam, un tas nozīmē, ka mums ir jākļūst par darbinieka vecākiem – jārūpējas par viņa vajadzībām izaugsmē, darba apstākļiem ir jābūt tādiem, lai labs rezultāts tiešām būtu sasniedzams, nevis tikai uz papīra izplānots,” pārliecināts ražotnes vadītājs. „Rūpes ne jau vienmēr ir alga. Bieži vien jāapsēžas un vienkārši jāaprunājas. Un tad jūti, ka jāpalīdz, un redzi arī, kādā veidā to darīt,” teic Māris un atzīst, ka bijis pārsteigts – cilvēki ir priecīgi kaut vai par to, ka laikā saņem algu.

„Ar gaļas pārstrādi vai cūku audzēšanu nevienu jau nepārsteigsi. Arī rūpes par darbiniekiem ir katra uzņēmuma pamatuzdevums. Ko tad mēs šeit darām tādu, lai par mums rakstītu avīzē? Ja tu dari labu lietu, no sirds un no laba izejmateriāla, redzi, ka vari ar to kādam palīdzēt, tad nebīsties! Būs baidītāji, būs apstākļi, kas liksies neiespējami, būs konkurenti, kas šķitīs labāki, būs ļauna runātāji. Taču, ja esi aizdedzies ar savu lietu, – nebīsties turpināt!” noslēgumā savu vēlējumu citiem ražotājiem izsaka Māris Grundmanis.