Dārzs un Drava / 2020.gads (Rudens.)

Pasaulē ir attīstījies jauns dārzkopības virziens straw bale gardening. Vai tam ir iespējas un perspektīva Latvijā? – Neapšaubāmi. Ņemot vērā lielo daudzumu siena un salmu, kas bieži ruļļos tā arī paliek uz lauka, saimniecībām šī būtu lieliska iespēja tos transformēt kvalitatīvās augstajās dobēs.

Latvijas laukos daudzviet zālājos un pļavās nu jau labu laiku vērojama raksturīga ainava – plēvē vai tīklos ietīti siena ruļļi. Pēc labības kulšanas parādīsies arī salmi. Dažkārt tie lauka malā noguļ visu ziemu vai vēl sliktāk – paliek sapūt turpat uz lauka. Gadu no gada vērojot šādu ainu, nāk prātā sēras pārdomas par to, ka cilvēku ieguldītais darbs, laiks un resursi ir iztērēti veltīgi. Manuprāt, mērķtiecīgāk būtu ruļļus kompostēt (to esmu uzsvēris arī semināros), jo biomasai ir ļoti liela nozīme gan laba mēslojuma iegūšanā, gan mikroorganismu aktivizēšanā un augsnes auglības uzlabošanā.

Taču ir vēl kāda iespēja. Ideju par to guvu pērn, nakšņojot kādā mazā, bet brīnišķīgā permakultūras saimniecībā, kur man izstāstīja par straw bale gardening. Internetā var rast daudzus piemērus ierosmei. Iegādājos duci ruļļu, un ceļš uz pirmo salmu dobi dobi bija vaļā.

Salmu vai siena ruļļi
Prātīgi saimniekojot, vajag izmantot to, kas ir pieejams. Siena stiebri ir tievi, strauji uzņem mitrumu, mikroorganismu darbības rezultātā strauji noārdās, tātad var rēķināties ar iespēju tos izmantot 3−4 gadus. Pēdējā gadā sadalīšanās jau būs notikusi pilnībā. Auzu, rudzu, kviešu salmu stiebri satur daudz vairāk celulozes, tāpēc to salmi sadalās krietni lēnāk un būs izmantojami pāris vai varbūt trīs gadus ilgāk. Iemesls vienkāršs − mikroorganismiem vajadzīga lielāka enerģija, lai sašķeltu salmos esošo celulozi.

Kas jāņem vērā, veidojot ruļļu dobi?

Fiziskais aspekts
Visi dārzkopji zina, cik smags ir augsnes apstrādes darbs dārzā un cik daudz problēmu tas var sagādāt veselībai, sevišķi mugurai. Labā ziņa ir tā, ka iespējams izveidot dobi dārznieka vidukļa augstumā. Tad visa sagatavošana, kopšana un ražas novākšana būs ērtā augstumā, kas nodrošinās komfortablus darba apstākļus un baudu, ražu vācot. Turklāt šādi ar dārzkopību vēl spēs nodarboties arī tie, kas jau paspējuši savas muguras dārzā sabeigt.

Mitruma nodrošinājums
Mūsu klimatiskajos apstākļos ar mitruma nodrošinājumu, jo sevišķi pavasaros, kļūst ar katru gadu problemātiskāk, bet šādās, pareizi izveidotās ruļļu dobēs mitrums lieliski saglabājas, un tajās audzētie dārzeņi daudz retāk cietīs no mitruma trūkuma. No apakšas mitrums pa ruļļiem ceļas uz augšu un nodrošina dārzeņiem vajadzīgo valgmi.

Kopšana
Šādu dobi apkopt ir ne vien ērti, bet arī ātri. Locīšanās būs minimāla, jo darāmais atradīsies rokas stiepiena attālumā un kopšanai vajadzēs daudz mazāk laika.

Siltums
Mūsu mainīgajos laika apstākļos siltums dažkārt kļūst par deficītu, jo sevišķi naktīs. Ruļļu dobēs viss ir daudz vienkāršāk. Nevienam nav noslēpums, ka mikroorganismu darbības rezultātā kā blakusprodukts izdalās siltums. Tādēļ šādā dobē vienmēr būs siltāk nekā parastajā, to mazāk skars salnas, bet veģetācija sāksies agrāk un beigsies vēlāk.

Veģetācijas periods
Vidēji būs par mēnesi garāks nekā parastajā dobē. Līdz ar to varēs agrāk pavasarī kaut ko sākt darīt un rudenī ilgāk vākt ražu, un galu galā izaudzēt vairāk produkcijas vai pat sezonā novākt vairākas ražas.

Mēslojuma nodrošinājums
Ruļļu noārdīšanās procesā aktīvi atbrīvojas dažādas augiem vajadzīgās barības vielas, un tās kļūst pieejamas iestādītajiem augiem. Atkarībā no tā, cik bagātinātu augsni izmanto, līdz minimumam samazinās vajadzība dot papildmēslojumu vai bez tā vispār var iztikt.

Trūkumi
Kā jebkuram procesam ir arī kāds negatīvs aspekts.

Papildu darbs
Ierīkošanā neapšaubāmi ir jāiegulda darba un materiālie resursi. Lai izveidotu dobi, vajadzēs vismaz pāris vai vēl labāk 3−4 cilvēkus, kas ruļļus sakārtos tā, kā vajadzīgs. Lielākās saimniecībās to izdarīs ar tehniku, un nākamajos gados vienreiz izdarītais vairs nebūs jāatkārto tik pamatīgi.

Papildu riski
Pastāv iespēja, ka dobē varētu iedzīvoties grauzēji. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka pagaidām tas nav aktuāli, bet paredzēt šādu situāciju nenāktu par ļaunu. Tad jābūt gataviem izmantot slazdus, saindētas ēsmas, bet vēl labāk turēt gatavībā kaķi vai suni.

Materiāli
Ruļļu izmantošana ilgtermiņā bez papildmateriāliem nav iespējama. Ir vajadzīgi dēļi, stabi, skrūves vai naglas un atbilstoši instrumenti. Dēļu vietā var izmantot arī sietu ar mazām līdz vidēja lieluma acīm.

Ruļļu dobes ierīkošana

Vietas izvēle
Svarīgi, lai reljefs visā dobes garumā būtu līdzens, bez ieplakām, kur uzkrāties nokrišņu ūdenim. Gruntsūdens līmenim nav nozīmes, jo augi atradīsies pietiekami augstu virs zemes. Dobēm vislabākais ir ziemeļu – dienvidu virziens, lai gan neesmu novērojis būtiskas problēmas arī rietumu − austrumu virzienā.

Ruļļi
Ruļļu presēm diametrs ir plašā amplitūdā − no 80−90 cm līdz pat 180 cm. Vai piemērots jebkurš no tiem? Pārsvarā jā, bet ir jānovērtē praktiskā puse. Kopējam jāvar aizsniegt dobes viduci. Kā to aprēķināt? Ņem divus ruļļu diametrus plus vēl 10 cm. Tātad, ja, piemēram, ruļļi ir ar diametru 90 cm, tas kopā būs 180 cm plus vēl 10 cm, pavisam 190 cm. Ja cilvēka rokas garums līdz plecam ir metrs, dobes vidu 95 cm attālumā varēs ērti aizsniegt.

Ruļļi ar diametru viens metrs un lielāki jāliek rindā pa vienam. Nav piemēroti plēvē ietītie ruļļi, jo plēve traucēs, bet, to noņemot, rullis bieži vien izjūk. Lai tā nenotiktu, tīklus vai auklas, ar ko ruļļi satīti, atstāj. Siena ruļļus iesaku nostiprināt jau pirmajā gadā ar stabiem un dēļiem, bet ar salmu ruļļiem to var darīt otrajā vai pat trešajā gadā, jo lēnās sadalīšanās dēļ tie būs daudz stabilāki. Ruļļu vidučos ar asu metāla stieni iztaisa caurumus līdz 5 cm diametrā. Vislabāk to darīt, kad ruļļi jau novietoti plānotajā vietā. Caurumos ieber auglīgu augsni, lai aktivizētu ruļļu sadalīšanos arī no vidus un šis process izlīdzinātos visas dobes platumā.

Dobes sagatavošana
Īpašu priekšdarbu nav daudz. Paredzēto vietu atbrīvo no visa liekā, tā varbūt arī kāda jau esoša dobe, var nopļaut zāli. Zem ruļļiem 10 cm biezā kārtā saliek kaut kādu zaļo masu – zāli, kūtsmēslus, kompostu, nestandarta augļus, dārzeņus vai citus materiālus, kuriem C:N (ogleklis un slāpeklis) ir attiecībā 20−30:1. Novelk auklu, lai ruļļu rinda veidotos taisna, un novieto pirmos ruļļus ar galiem uz augšu. Atstājot 10 cm atstarpi, liek otro rindu. Ruļļus var izvietot U, L vai O burta veidā, atstājot ieeju vienā malā un izveidojot tādu kā atslēgas dobi, par ko jau esmu rakstījis iepriekš.

Pēc tam sagatavo bagātinātu augsnes substrātu, augsnei pievienojot kompostu 1:10, sadalījušos kūtsmēslus vai 5−10 % vermikompostu. To visu saber ruļļu starpās, ik pa laikam nedaudz pieblietējot, tā aizpildot līdz augšai, tad pārber pāri vēl 10 cm un izveido dobi. No malām ruļļus nopako ar to pašu materiālu – sienu vai salmiem. Nostiprina jau ierīkošanas gadā, tad ik pa 3 m sadzen stabus (arī stūros) un dēļus nostiprina ar skrūvēm vai naglām, bet salmus ar sietu.

Ko audzēt

Šādās dobēs var audzēt praktiski visu − sākot no visdažādākajiem dārzeņiem un beidzot ar salātiem, dillēm, redīsiem. Var gan sēt, gan stādīt. Ja augsne jau ir tikusi bagātināta, pēc pieredzes varu teikt, ka ar to pietiek. Gurķi, piemēram, rāpsies pāri dobes malām, bet tiem var ļaut stīgot un karāties uz leju kā krellēm. Man šādā veidā gurķi ražoja trīs mēnešus. Pēc dēstu izstādīšanas, lai izvairītos no dobes virskārtas izžūšanas, to nomulčē ar to pašu ruļļu materiālu – sienu vai salmiem.

Prieks un gandarījums, šādas dobes kopjot un ražu novācot, garantēts!