Saimnieks LV / 2018.gads (Aprīlis.)

Pākšaugu sējas platību palielināšanās pēdējo gadu laikā ir saistīta ar to pamatīpašībām – ar augsto olbaltumvielu saturu sēklās un augsni uzlabojošajām īpašībām (paaugstina slāpekļa līmeni augsnē). Palielinoties lauka pupu sējumu platībām, pieaug arī ar tām saistīto kaitēkļu populācijas blīvums.

2017. gadā Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC) sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) uzsāka pētījumu projektu Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) un citu lauka pupu (Vicia faba) kaitēkļu monitorings un ierobežošanas iespējas, kurā trīs gadu laikā plānots izpētīt lauka pupu kaitēkļus un tos ietekmējošos faktorus (projekta atskaite atrodama www.laapc.lv -> Zinātniskie pētījumi –> Projekti 2017. gadā). Iegūtās zināšanas par kaitēkļu attīstības cikliem ļaus skaidrot un rast risinājumus iespējamām ierobežošanas iespējām un apstrādes laikiem.

Nozīmīgākie lauka pupu kaitēkļi ir pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus), zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus) un pupu laputs (Aphis fabae).

Pupu sēklgrauža attīstības cikls. Pupu sēklgrauzis ir kaitēklis, kura kāpuri attīstās un barojas, galvenokārt, lauka pupu sēklās, no tā arī veidojies sugas nosaukums – pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus Boh.). Tā klātbūtne lauku pupu sējumos krasi palielinājusies pēdējo gadu laikā, ko apstiprina arī projekta ietvaros analizētais lauka pupas sēklas materiāls. Salīdzinot 2016. gada veģetācijas sezonu ar pagājušā gada datiem, pupu sēklgrauža bojājuma īpatsvars ir palielinājies par spīti vēsajiem laika apstākļiem un lielajam nokrišņu daudzumam pagājušā gada sezonā.

Sēklgrauža pieaugušie īpatņi ir aktīvi diennakts gaišajā laikā. Tie uzturas lauka pupu ziedos un uz jaunajām pupu lapām. Pieaugušajām sēklgraužu vabolēm ir gandrīz kvadrātveida/ovāls ķermenis (3.5–4 mm). Uzskatāmu atšķirību veido dzeltenīgi balto plankumu raksts uz ķermeņa mugurpuses, un taustekļa pamatu veido sarkanīgi dzelteni posmi (skat. attēlu Nr. 1).

Pupu sēklgrauzim gadā attīstās viena paaudze. Pieaugušās sēklgrauža vaboles var ziemot divējādi – dabā (zem koku mizām, vecu lapu kaudzēs) vai sēklu glabātavās. Šis sēklgrauža pielāgojums sarežģī tā efektīvu ierobežošanu, jo tīrs sēklas materiāls nenodrošinās tā neesamību jaunajā veģetācijas sezonā lauka pupās. Vaboles paliek aktīvas un atstāj savas ziemošanas vietas pavasarī, kad gaisa temperatūra sasniedz +15 °C. Šajā laikā pupu sēklgrauža vaboles barojas ar ziedputekšņiem un nektāru uz tauriņziežu dzimtas (Fabacae) augiem.

Attīstoties jaunajām pākstīm, kad to izmērs ir apmēram 2 cm, pupu sēklgrauža mātītes uzsāk olu dēšanu. Olas ir 2 mm mazas, ovālas, dzelteni baltā krāsā (skat. attēlu Nr. 2). Pupu sēklgrauža dzīves cikls ir cieši saistīts ar lauka pupu attīstību, tāpēc, lai jaunās vaboles veiktu pilnu attīstības ciklu, olas tiek dētas jau uz pirmajām pākstīm. Pēc olu izdēšanas izšķiļas jaunie kāpuri. Tie izgraužas cauri pāksts sienai un caurdur sēklas apvalku. Tālāka kāpura attīstība notiek sēklā, un tā kļūst par galveno kāpura barības avotu. Vienā sēklā var attīstīties no 2 līdz 3 kāpuriem, bet vairumā gadījumu līdz pieaugušai vabolei sēklā attīstās tikai viens no kāpuriem.

Pupu sēklgrauža attīstība no olas līdz pieaugušai vabolei var ilgt aptuveni četrus mēnešus. 2017. gada veģetācijas sezonā pupu sēklgrauža attīstības cikls ilga no maija vidus līdz septembrim, kad uz lauka septembra beigās izlidoja jaunās sēklgrauža vaboles.

Pupu sēklgrauža ierobežošana. Ņemot vērā pupu sēklgrauža kāpuru attīstības īpatnības, attīstību sēklā un divējādo ziemošanu, to ierobežošana, izmantojot insekticīdus, ir sarežģīta. Pupu sēklgrauža populācijas blīvuma ierobežošana varētu būt olu dēšanas laikā uz jaunajām pākstīm. Pašlaik visplašāk tiek izmantotas tiešās ierobežošanas metodes ar insekticīdiem, diemžēl insekticīdu klāsts, kuru var izmatot lauka pupu sējumos, ir neliels, un šobrīd tiek veikti pētījumi, lai noteiktu efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku vai arī mēģinātu izstrādāt kritērijus ierobežošanas laika noteikšanai.

Citi lauka pupu kaitēkļi. Citi lauka pupās novērotie kaitēkļi ir zirņu svītrainais smecernieks (Sitona lineatus) un pupu laputs (Aphis fabae).

Jaunajām dīgstošajām lauka pupām pavasarī zirņu svītrainā smecernieka vaboles bojā lapu malas. Pieaugušo vaboļu bojājumi ir sugai specifiski un labi saskatāmi uz auga lapu malām (skat. attēlu Nr. 3). Zirņu svītrainie smecernieki ir apmēram 4–5 mm lielas vaboles, pelēki brūnas ar vieglu svītrojumu gar segspārniem un uzskatāmiem elkoņveida taustekļiem. Agri sēti pavasara zirņi un pupas parasti ir zirņu svītrainā smecernieka pirmais barības avots.

Pupu sēklgrauzis uz lauka pupas. Attēla autors: Laura Ozoliņa – Pole.

Zirņu svītrainā smecernieka vaboles olas dēj augsnē pie auga. Kāpuri dzīvo augsnē, bojājot lauka pupu saknes un īpaši Rhizobium gumiņus, kuri pēc tam tiek pilnībā iznīcināti vai daļēji bojāti, ir traucēta to attīstība. Pēc nobriešanas zirņu svītrainā smecernieka kāpuri iekūņojas augsnē un jaunās vaboles izlido vasaras vidū. Tie barojas ar dažādu augu lapām laukā, pirms atrod ziemošanas vietas. Latvijā gadā attīstās viena paaudze.

Zirņu svītrainā smecernieka kaitīgums Latvijā vairāk ir pētīts zirņos, kur ir pierādīts, ka augsts populācijas blīvums (10–15 vaboles uz kvadrātmetru) rada būtisku ražas samazinājumu.

2017. gada veģetācijas sezonā projekta monitoringa vietās zirņu svītrainā smecernieka klātbūtni konstatēja visos apsekotajos lauka pupu sējumos, taču tas nenodarīja vērā ņemamu kaitējumu augu attīstībai.

Laputis uzturas uz augstākajām auga daļām (skat. attēlu Nr. 4) un parasti parādās pavasarī. Sūcot auga sulu, tās deformē auga lapas un stumbru, pārnēsā vīrusslimības. Vīrusslimību pārnēsāšana ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā tiem zemniekiem, kas sēklas iegūst savā saimniecībā, nevis iepērk sertificētu sēklas materiālu.

Vairākas nezāļu sugas (balandas, nātres u.c.) kalpo kā saimniekaugs laputīm. Nezāļu ierobežošana lauka pupu laukos un ap tiem var būt kā viena no profilaktiskām metodēm laputu populācijas blīvuma samazināšanai lauka pupu sējumos. Insekticīdu lietošana ir ieteicama, kad sasniegts kritiskais slieksnis – invadēts katrs 12.–15. augs, īpaši invāzijas sākumposmā un pirms pupas sāk ziedēt.

Laputis lielā skaitā var savairoties periodiski. 2017. gada veģetācijas sezonā nevienā no lauka pupu monitoringā apsekotajiem sējumiem pupu laputis netika konstatētas. Regulāri pupu lauku apsekojumi dod iespēju laicīgi noteikt laputu invāzijas blīvumu un nepieciešamības gadījumā veikt augu aizsardzības pasākumus.

Pētījumi par kaitēkļu attīstību un izplatību ir nepieciešami, lai varētu noteikt laiku, kad un ar kādām metodēm ir nepieciešama to ierobežošana. Pirmais projekta izpildes gads sniedza ieskatu lauka pupu kaitēkļu attīstībā. Īpaši būtiska ir informācija par pupu sēklgrauža attīstības ciklu, kas ir maz pētīts. Šādu pētījumu veikšanai, kas saistīti ar novērojumiem dabā, parasti ir nepieciešams vairāku veģetācijas sezonu ieguldījums. Tāpēc arī īpašs paldies pētījumā iesaistītajām saimniecībām.

Pupu sēklgrauža olas uz jaunajām lauka pupas pākstīm. Attēla autors: Māra Bērziņa.

Zirņu svītrainais smecernieks lauka pupās (un tā bojājumi uz lapām). Attēla autors: Māra Bērziņa.