Ņemot vērā Latvijas panākumus kūtī un brīvē dēto olu ražošanā, kā arī biodrošības prasību ieviešanā saistībā ar putnu gripu, šis ir īstais brīdis stiprināt Latvijas ražotāju konkurētspēju kaut vai salīdzinājumā ar Poliju un Lietuvu, norāda Latvijas Apvienotas putnkopības asociācijas (LAPNA) valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals.

Komentējot dējējvistu turēšanas apstākļus, LAPNA norāda, ka Latvijā lielākie ražotāji ir visai veiksmīgi izpildījuši mājasdarbus, lai 2027.gadā dējējvistas vairs netiktu turētas krātiņos. Gan Latvijas, gan Lietuvas lielākās veikalu ķēdes ir noteikušas, ka pāreja tikai uz kūtī vai brīvē dētu vistu olām būs jau no 2025.gada.

LAPNA biedrs un AS "Balticovo" valdes loceklis Toms Auškāps komentē, ka pašlaik kūtī dēto olu pašizmaksa ir jau ļoti tuvu tam, ko izdējušas vistas krātiņos, tādēļ "Balticovo" veic pakāpenisku pāreju uz kūtī dēto un brīvo vistu olām. Cita starpā šogad plānots atvērt vēl vienu brīvo vistu novietni Daugavpilī, kurā uzturēsies ap 60 000 putnu.

Auškāps arī pauž, ka pašreizējās tendences liecina, ka Latvijā pircēji ar savu izvēli arvien turpina balsot par kūtī vai brīvē dētajām vistu olām, proti, to patēriņš nav mazinājies.

LAPNA norāda, ka citām Eiropas valstīm, tostarp Lietuvai nav tik plaša pāreja uz kūtī dētajam vistu olām, jo to tirgus apjoms ir lielāks un attiecīgi nepieciešamas lielākās investīcijas, kas savukārt varētu radīt iespējas Latvijas tirgotājiem šo vakuumu aizpildīt.

Tikmēr Gaigals atzīmē, ka starptautiskie eksperti prognozē, ka līdz 2030.gadam olu un putnu gaļas patēriņš varētu palielināt pat par 30% - to ietekmēs gan cilvēku skaita pieaugums pasaulē, gan uztura ieradumu maiņa.

Viņš norāda, ka par pieprasījuma un patēriņa pieaugumu liecina gan Apvienoto Nāciju organizācijas, gan Eiropas Komisijas pētījumi.

Vienlaikus Gaigals min, ka līdz ar iespējām nozare saskaras ar būtisku izaicinājumu, proti, putnu gripu, kas ir aktīva teju visu gadu un starptautiskajos tirgos tas ir radījis pat olu deficītu. Ja agrāk lielie putnu gripas uzliesmojumi notika vidēji reizi trijos gados, tad tagad, laikā no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada beigām, putnu gripas dēļ 37 Eiropas valstīs izkauti ap 50 miljoniem mājputnu, ASV - vairāk nekā 50 miljonu.

Gaigals atzīmē, ka, tā kā Latvija ir putnu migrācijas ceļā, tad valstij ir stingri noteikumi, ko ievēro ražotāji un uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Viņš uzsver, ka šogad putnkopji turpinās strādāt, lai saglabātu un uzlabotu biodrošības standartus.

"Kaut arī mēs nevienam putnkopim nenovēlām saskarties ar šo ligu, tomēr vienlaikus Latvijas olu ražotāji šo brīdi var izmantot, lai aizpildītu citviet radušos olu deficītu un vēl palielināt eksporta apjomus," skaidro Gaigals, piebilstot, ka šis ir īstais brīdis, kad stiprināt Latvijas ražotāju konkurētspēju kaut vai salīdzinājumā ar Poliju un Lietuvu.

Auškāps piebilst, ja agrāk putnu vakcinēšana pret putnu gripu šķita dārgs un nevajadzīgs prieks, tad tagad šī tiek izskatīta kā viena no iespējām risku mazināšanai.

"Līdz ar brīvo vistu novietņu skaita palielināšanos, pieaug arī investīcijas biodrošībā. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka darām visu iespējamo, lai pasargātu mūsu dējējvistas no gājputniem, meža zvēriem un grauzējiem, kas varētu pārnēsāt šo putniem bīstamo slimību," skaidro Auškāps.

Saskaņā ar PVD publiskoto informāciju, 2021.gadā Latvijā reģistrēti 50 putnu gripas gadījumi, 2022.gadā - seši, savukārt šogad līdz šim putnu gripa Latvijā nav reģistrēta.

LAPNA pārstāv Latvijas putnkopības nozari attiecībās ar Latvijas un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, kā arī piedalās putnkopības nozari reglamentējošo normatīvu izstrādē un apspriešanā. Asociācija dibināta 2006.gadā, un tā pārstāv lielākos Latvijas olu ražotājus.