Saimnieks LV / 2019.gads (Decembris.)

Ir patīkami pārstāvēt produkciju, kuras izveidē ieguldīts tik daudz zinātniski pētnieciskā darba un par kuras kvalitāti varu būt pilnīgi drošs, – saka Zigmunds Kalniņš, Corteva Agriscience tehniskais speciālists Latvijā. Uzņēmums Latvijā ar šo nosaukumu ienācis tikai pērn, taču daudzi tā piedāvātie augu aizsardzības līdzekļi jau ilgi pazīstami Latvijas zemniekiem, daudzi jaunās paaudzes produkti vēl tikai gaida savu ienākšanu tirgū.

– Corteva Agriscience ir salīdzinoši jauns nosaukums lauksaimniecības produktu nozarē.
– Tā ir, šis uzņēmums ir izveidots 2017. gadā, kad apvienojās trīs lieli pasaulē pazīstami zīmoli ar senu vēsturi lauksaimniecības produktu nozarē – Dow AgroSciences, DuPont Crop Protection un DuPont Pioneer, kas darbojās arī citās jomās. Corteva Agriscience orientējas tikai uz lauksaimniecības produktu ražošanu – augu aizsardzības līdzekļiem, sēklām un lauksaimniecības digitālajām tehnoloģijām − un šajā sfērā ir viens no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē. Corteva Agriscience ir pārstāvēta vismaz 140 valstīs ar vairāk nekā 21 tūkstoti darbinieku produktu ražošanā, tirdzniecībā un izpētē. Jāuzsver, ka 10 % no uzņēmuma apgrozījuma sadarbībā ar zinātniekiem visā pasaulē tiek ieguldīti jaunu produktu izstrādē, zinātniski pētnieciskajā darbā. Savos vairāk nekā 150 pētniecības un attīstības centros veicam izmēģinājums, lai šobrīd un arī nākotnē spētu piedāvāt tirgus prasībām atbilstošus produktus. Līdz ar to ļoti veiksmīgi tiek rasti risinājumi dažādiem globāliem izaicinājumiem augkopībā, ko sevišķi ietekmē klimata un prasību pret vides aizsardzību izmaiņas.

– Šis ir uzņēmuma pirmais gads Latvijā.
– Jā, tādēļ vēl ik dienu būvējam to veidu, kā uzņēmums Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā darbojas. Latvijā pagaidām piedāvājam tikai augu aizsardzības līdzekļus, kurus izplatām caur vadošajām tirdzniecības kompānijām. Nākotnē noteikti piedāvāsim arī sēklas, kas zināmas ar Pioneer zīmolu, līdz mūsu tirgum varētu nonākt arī digitālie agronomijas risinājumi, kas daudzās saimniecībās mūsdienās jau ir ikdiena.

– Vai ir produkti, produktu grupas, ko īpaši izceļat no sava klāsta?
– Līdz šim apvienotie uzņēmumi bija vairāk zināmi ar spēcīgiem herbicīdiem rapšiem, graudaugiem, nedaudz arī kartupeļiem, kukurūzai, piemēram, Galera, Lontrel, Tombo, Primus, Mustang, Mustang Forte, Titus. Paralēli tam piedāvājām arī vienu no labākajiem fungicīdiem graudaugu miltrasas ierobežošanai – Talius. Varam lepoties ar vairāk nekā 65 darbīgajām vielām, kuru kombinācijas veido mūsu produktus. Pateicoties plašajam produktu klāstam, mēs pasaulē spējam nodrošināt augu aizsardzības produktus vairāk nekā 100 kultūraugu sugām. Mūsu zinātnieki jau daudzus gadus strādā pie jaunu darbīgo vielu izveides slimību ierobežošanai graudaugos. Tiek izmantotas vismodernākās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek iegūts nepieciešamais izejmateriāls tālāko produktu ražošanai. Piemēram, fungicīdu darbīgā viela Inatreq Active, kas, mēs ceram, jau tuvākajā laikā būs pieejama arī mūsu tirgū, ir nākusi no dabas. Aiz tā stāv milzīgi zinātniski pētījumi un ieguldījumi. Pirms pāris mēnešiem Francijā tika atklāta jauna Corteva Agriscience rūpnīca, kas ir vēl viens solis, lai tirgū piedāvātu nebijušus risinājumus graudaugu slimību ierobežošanā. Šī gada sākumā tika reģistrēts arī kartupeļu lakstu puvi ierobežojošais Zorvec Enicade, kas savā būtībā ir unikāls risinājums salīdzinājumā ar tirgū pašreiz esošajiem standartiem.

Man ir prieks strādāt šajā kompānijā, jo zinu, ka mūsu piedāvāto produktu portfelī ir ļoti daudz gudru risinājumu, kas palīdz sasniegt izcilus rezultātus un arī ietaupīt to lietotāju laiku. Piemēram, graudaugu herbicīdi Tombo vai Broadway Star vienlaikus viena smidzinājuma reizē ierobežo gan viendīgļlapju, gan divdīgļlapju nezāles.

Šobrīd, pieaugot rudens herbicīdu lietošanas īpatsvaram graudaugos, ir ļoti būtiski, lai pavasarī saimniecības varētu veikt smidzinājumus pēc iespējas vēlāk, kad ir sadīgusi jau nākamā nezāļu paaudze. Šeit mums ir jau trīs risinājumi – jauno darbīgo vielu Arylex Active saturoši produkti – Pixxaro EC, Zypar un šī gada jaunums Quelex, kas ne tikai perfekti strādā agri pavasarī, bet ko var lietot arī vēlās kultūraugu attīstības stadijās. Tas saimniekiem dod elastību attiecībā uz darbu veikšanas laika izvēli – un tas ir ļoti būtiski pavasara sezonā, kad zeme deg zem kājām un viss jādara vienlaicīgi.

Šogad bija pirmais gads, kad līdztekus labi pazīstamajiem Lontrel un Galera rapšu herbicīdiem tirgū ir pieejams vēl viens produkts, kas satur jauno darbīgo vielu Arylex Active – Korvetto. Tas pielietojams divdīgļlapju nezāļu ierobežošanai ziemas rapšos pavasarī. Tā ir jaunā herbicīdu paaudze, kas sava plašā nezāļu spektra un pielietošanas īpašību dēļ nāk talkā brīžos, kad kaut kas ir nogājis greizi un pavasarī konstatējam, ka ir nepieciešams smidzinājums.

Jau otro sezonu pēc kārtas visā Latvijā ar īpašu prieku noraugos uz no nezālēm tīrajiem ziemas rapšu laukiem, kas smidzināti ar Metazamix un Belkar maisījumu. Ierobežotas tiek visas nozīmīgākās nezāļu sugas, un vairs nav jāsamierinās ar rudenī bagātīgi ziedošu tīruma zvēri, kas šajā gadījumā arī tiek efektīvi nospiesta uz ceļiem. Pieaugot minimālās augsnes apstrādes un tiešās sējas popularitātei, šis ir izcils risinājums, jo neesam atkarīgi ne no augsnes apstrādes kvalitātes, ne mitruma daudzuma, kas pēdējos gados sagādājis visvairāk raižu. Varam pēc rapšu un nezāļu sadīgšanas sagaidīt piemērotus laikapstākļus, lai šos produktus pielietotu. Ar šādu risinājumu arī tradicionālāku augsnes apstrāžu saimniecībām nav nepieciešams, vienlaicīgi kuļot, arot un sējot rapšus, vēl domāt par smidzināšanu, kas ne vienmēr ir iespējams laikapstākļu dēļ. Tādēļ uzskatu, ka tieši šādi risinājumi, kas palīdz iegūt laiku un ir pielietojami kopā ar jaunākajām tendencēm lauksaimniecībā, ir paši inovatīvākie, ne velti tie pamatoti ir iemantojuši popularitāti augkopju vidū.

– Lai stāstītu par produktiem, droši vien daudz nākas sastrādāties gan ar tirdzniecības pārstāvjiem, gan zemniekiem?
– Jā, mans kā lauku tehniskā speciālista pienākums ir nodrošināt konsultācijas gan Corteva Agriscience produktu tirgotājiem, gan lauksaimniekiem. Organizēju tirdzniecības apmācības, seminārus, piedalos arī citu organizētos pasākumos un Lauku dienās. Priecājos, ka daudzās produktu tirdzniecības kompānijās ir ļoti profesionāli cilvēki, ar lielu zinību bagāžu, kuru man ir iespēja papildināt ar specifiskākām zināšanām par manis pārstāvēto produktu klāstu. Tas savukārt nozīmē, ka zemniekiem ir iespēja saņemt profesionālas konsultācijas, lai pareizi saplānotu savus darbus un izvēlētos piemērotākos risinājumus.

Veidoju arī izmēģinājumus sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mācību un pētījumu saimniecību Pēterlauki, Venerandu Stramkali Viļānu Latgales Lauksaimniecības Zinātnes centrā, Latvijas augu aizsardzības un pētniecības centru, kuros salīdzinām produktu devas, lietošanas laikus, lai iegūtu pēc iespējas lielāku informācijas apjomu, ar kuru es varu pēc tam dalīties. Tas ir būtiski, jo produkti tiek izmēģināti vietējos apstākļos. Tāpat sadarbojos ar ražojošām saimniecībām dažādos reģionos, kur, diskutējot ar saimniekiem, nonākam pie ļoti interesantām idejām. Arī nākamgad izmēģinājumus turpināsim. Zemnieku saimniecības man sanāk apmeklēt diezgan bieži, bet noteikti gribētos vēl biežāk. Pagaidām šeit Latvijā esmu viens mūsu uzņēmumā un laika ir tik, cik ir.

– Pēc padoma atliek vērsties pie kolēģiem kaimiņvalstīs?
– Kā jau minēju, mēs šobrīd būvējam savu organizāciju, tādēļ pirmajā gadā daudz vairāk laika aizņēma tādas neikdienišķas lietas, kas nav raksturīgas parastai sezonai – daudz dokumentācijas, izdales materiālu sagatavošana, tulkojumi utt. Tomēr jāatzīst, ka esmu ļoti priecīgs par to, ka arī šādā saspringtā ritmā mēs ar kolēģiem ļoti bieži atrodam laiku tikties izmēģinājumu laukos dažādās valstīs, lai kopīgi apspriestu aktualitātes, dalītos pieredzē un mazliet ielūkotos arī nākotnē. Esmu pateicīgs kolēģiem, kas man neliedz padomu kādos tehniski sarežģītos jautājumos. Šajā ziņā man ir laba sadarbība ar kolēģiem gan Lietuvā, gan mūsu centrālajā ofisā Dānijā, kur darbojas speciālisti ar daudzu gadu pieredzi šajā sfērā.

– Kādi ir tavi ieteikumi lauksaimniekiem Latvijā no tā, ko esi redzējis laukos?
– Lauksaimnieki kļūst arvien zinošāki, un dramatiski lielas kļūdas ir arvien mazāk redzamas. Ļoti priecājos par jauno paaudzi lauksaimniecībā. Tie ir augsti motivēti jaunieši ar ļoti labu zināšanu bagāžu jau tagad un lielu vēlmi gūt arvien jaunas zināšanas –
viņi daudz ko pēta paši, dodas uz izstādēm, semināriem un ir atvērti diskusijām. Jaunās tehnoloģijas intensīvi ienāk mūsu ikdienā – GPS, sensori, lauku kartēšanas u.c. Arī es pats savā laikā saimniecībā jau strādāju ar GPS un citām tā laika modernajām tehnoloģijām un redzēju, cik ātri šādi ieguldījumi atmaksājas. Ir vērts ieguldīt tehnoloģijās un produktos, kas mums dod izlīdzinātus laukus, augstākas ražas, kā arī ietaupa laiku. Tas viss rada jaunu paaudzi, kas iedziļinās, rēķina, daudz zina. Nereti mēs mācamies viens no otra, un tas ir labi, jo tādās diskusijās var iegūt daudz interesanta. Ar sajūsmu noraudzījos uz cilvēkiem, kas Viļānos Lauku dienā lietainajā pēcpusdienā ar basām kājām brida pa dubļiem, lai apskatītu izmēģinājumus. Viņiem bija neviltota interese! Šādai zinātkārei ir milzīga nozīme kopīgajā izaugsmes procesā.

Ko vēl gribētu atzīmēt – nav pareizi, ka saimniecībās lieto vienu un to pašu produktu gadu no gada, jo tas ir pierādījis savu efektivitāti. Ir jāmaina produkti un stratēģijas, lai izvairītos no rezistences. Citādi sekas var būt iespaidīgas – slimību patogēni, nezāļu paaudzes, kukaiņi kļūst rezistenti pret konkrētiem augu aizsardzības līdzekļiem, tāpēc augu maiņai un līdzekļu dažādībai ir jāpievērš uzmanība, to atgādinām zemniekiem regulāri. Taču vispār – lai saprastu, kāpēc notiek tas vai cits process uz lauka, agronomijā cēloņi ir jāmeklē dziļāk – nepietiek apskatīt lietoto produktu, ir jāskatās, kādos maisījumos tas ir lietots, kādos apstākļos, kas miglotāja tvertnē ir bijis pirms tam, kas laukā audzis iepriekšējā sezonā, un daudz kam citam. Tas šo zinātni padara ārkārtīgi interesantu un piesaista arī mani.

Šosezon izmēģinājumos ražojošās saimniecībās redzēju mūsu jaunā fungicīda darbīgās vielas Inatreq Active profilaktiska lietojuma nozīmi – nevis smidzinām lauku tad, kad problēma jau ir nenovēršama, bet darām to laikus – pirms slimības pazīmju parādīšanās. Šāda stratēģija lieliski sevi attaisnoja, jo brīdī, kad citur jau sāka gatavoties kulšanai, šajā laukā kvieši vēl gatavojās, kas, protams, pozitīvi atsaucās uz ražību un attiecīgi peļņu. Te ir runa par profesionalitāti un tādu produktu lietošanu, par kuru iedarbību vari būt drošs – zini, ka būs rezultāts un par šo lauku vismaz šajā aspektā vari būt mierīgs. Tāpat būtiski pieminēt, ka ir daudz drošāk lietot pāris produktus augu konkrēto problēmu risināšanai, nevis salikt tvertnē visu, kas mājās, jo šāds kokteilis var būt ne tikai mazefektīvs, bet pat kaitīgs.

Pašreizējā amatā man ir ekskluzīva iespēja ielūkoties nākotnē – redzēt tos produktus, kas vēl tikai ienāks mūsu piedāvājumā un tiek izmēģināti Baltijas reģionā. Lai reģistrētu un ieviestu tirgū jaunu augu aizsardzības līdzekli, paiet 10–12 gadi. Tāpēc gribu vēlreiz uzsvērt produkta etiķetes nozīmi – uz tās ir redzama pētījumu rezultātu esence un, vadoties pēc tur norādītā, var iegūt labāko rezultātu.

– Kur meklējamas saknes tavai interesei par agronomiju?
– Šis ceļš ir bijis samērā garš un raibs. Lai gan pats esmu iedzimts rīdzinieks jau daudzās paaudzēs, atceros, kā pie mammas māsas laukos lasīju Kolorādo vaboles. Jau tad, sēžot klēpī un stūrējot bobiku pa lauku ceļiem, manī iesējās šī lauku romantikas sēkla. Savukārt pamatskolā Lotosa vienībās braucu uz Alūksnes rajonu ravēt bietes, šis laiks man saistās gan ar pirmo nopelnīto algu, gan pirmajām zaļumballēm, un acīmredzot mani ļoti sāka vilināt lauku miers, klusums, daba. Taču šķiet, ka galvenā loma bija 80. gadu beigu procesiem, kad radās iespēja atgūt dzimtas īpašumus. Manu labu draugu vecāki atguva īpašumus Dobeles rajonā, kur arī es daudz piedalījos, iekopjot jauno mājvietu. Tas gandarījums, kad redzi, kā vari no džungļiem atbrīvot pamatīgas platības vai sagaidīt izaugam kāpostgalvu no iesētas sēklas, bija neaprakstāms. Tā izvēlējos studijas Bulduru dārzkopības tehnikumā. Tas bija laiks, kad potnazi mūs mācīja asināt slavenais augļkopis Jānis Kārkliņš, dārzeņkopību un biškopību pasniedza Štrausu ģimene un bija vēl daudzi citi spēcīgi mācībspēki, kas ļāva iemīlēt šo profesiju. Priecājos, ka arī mans dēls izvēlējies mācības Bulduru dārzkopības vidusskolā, tātad šī interese turpinās! Vēlāk es LLU ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu agronomijā. Drīz ar ģimeni sākām saimniekot Liepājas pusē savā saimniecībā. Paralēli saimniekošanai pāris gadus pavadīju arī Lauku atbalsta dienestā. Pēc tam strādāju tirdzniecības kompānijās – Scandagra Latvia, Berner Latvia, līdz tagad esmu Corteva Agriscience. Sanāk, ka esmu lauksaimniecību redzējis no daudzām pusēm.

– Paldies! Lai veiksmīga nākamā sezona!
– Tuvojas gadu mija un tas, ko novēlu gan citiem, gan sev,– spēju atrast laiku izaugsmei visās jomās – profesionālajā, finansiālajā, garīgajā. Atrast laiku, kas iegūtu laiku, – skan sarežģīti, bet mūsu ikdiena ir tik dinamiska, ka ir vērts darīt kārtīgi un pamatīgi, lai pie tā vairs nav jāatgriežas un jāpārdara, un es ticu, ka Corteva Agriscience lauksaimniecības jomā to nodrošina.