Informācija uz 28.05.2024.

Kā jau minēju pagājušo nedēļu, stiebrzālēm jau bija jābūt nopļautām. Šobrīd kokšķiedra un NDF ir augstā līmenī kas liecina ka no šādas zāles sagatavota rupjā lopbarība būs grūtāk sagremojama, un šeit būs vietā teikt, ka trūks sagremojamā kokšķiedra. Būs lieki tēriņi par cukurbiešu graizījumiem sagremojamās kokšķiedras nodrošināšanai.

Šogad pļaušana ir sākusies laicīgi pēc ziņotā no konsultantiem.

Daudzviet jau nākamnedēļ nebūs pļaušanas servisam nododami dati. Tas liecina, ka mūsu lauksaimnieki kļūst arvien zinošāki, negaida masu no zālāja, bet pļauj, kad zāle ir tam gatava.

Informācija uz 20.05.2024.

Laiks turas karsts un mitrs, zāle strauji aug. Vietām jau uzsākta skābbarības gatavošana. Pēc analīžu datu rezultātiem jau vajadzētu gatavot stiebrzāles skābbarībai visos reģionos, kaut arī vietām nav masas. Masu gaidīt nav lielas nozīmes, jo ar zāles augšanu garumā palielinās kokšķiedras daudzums rupjajā lopbarībā, un tā kļūst mazāk sagremojama. Vislabāk ir Zemgales laukos. Bet viss protams ir atkarīgs kā zālāji tika mēsloti, un kā tika kopti. Katrā saimniecībā protams tas ir individuāli. Bet kā jau minēju kopējas iezīmes ir par stiebrzāļu gatavību pļaujai.

Informācija uz 13.05.2024.

Šogad Pļaušanas servisa darbu uzsākām 13. maijā, četros Latvijas reģionos nedaudz pamainot izvēlēto saimniecību izvietojumu. Un esam iekļāvuši jaunu rādītāju – aktīvo temperatūru summa, ko pērn aizguvām no Somijas kolēģiem.

Šogad, tāpat kā pagājušogad, pavasaris mūs nav lutinājis ne ar siltumu, ne ar lietu. Stiebrzāle un āboliņš ir diezgan cietuši no nevienmērīgajiem ziemas apstākļiem, un sausuma dēļ nav vēl atguvušies. Toties lucerna visos reģionos ir skaista un ar labu masu. Laboratorisko rādījumu informācija sekos. Zāle visur ir vēl cerošanas, cerošanas-stiebrošanas stadijā.

Aktīvās temperatūras summa patlaban ir atšķirīga dažādos reģionos, jo arī klimats ir atšķirīgs.  

Šie dati liecina, ka šogad uz 13.05. vidējā aktīvā gaisa temperatūra ir augstāka par iepriekšējiem gadiem. Sasniedzot 250°C, jādomā par skābbarības gatavošanu.

Par ko liecina šie temperatūras rādījumi? Aktīvās temperatūras summa veidojas, aprēķinot vidējās diennakts temperatūru no gada sākuma, un tad tiek summētas to dienu temperatūras, kuras ir virs 10 °C. Aizgūstot pieredzi no Somijas konsultantiem, uzzinājām – kad šī summa sasniedz 250 °C, tad ir pareizais zāles skābbarības sagatavošanas laiks. Mums šī pieredze ir jauna, un ar 2023. gadu rēķināšu un salīdzināšu šos iegūtos rādītājus ar zāles kvalitatīvajiem rādītājiem un meklēšu kopsakarības mūsu Latvijas reģionos.

Laila Plīta,
LLKC Lopkopības nodaļas konsultante

Pēc vairāku iepriekšējo gadu rupjās lopbarības analīzēm nākas secināt, ka pļaujas laiks vairumā saimniecību joprojām tiek nokavēts. Bet protams ir vērojamas arī pozitīvās tendences, kad tiek ieteikumi ņemti vērā un iegūst arvien labākus rādītājus. Viss ir atkarīgs no saimniekošanas veida un menedžmenta. Līdz ar novēlotu pļaujas laiku analīzēs parādās zems proteīna un augsts kokšķiedras saturs un sagremojamo barības vielu saturs zālē strauji krītas. Dažādos reģionos „Pļaušanas serviss” ir veidots ar mērķi informēt par attiecīgā botāniskā sastāva zelmeņu gatavību pļaujai.

Zāles sausnas (%), kopproteīna (% sausnā); kokšķiedras (% sausnā) rādītāji liecina par optimālā pļaujas laika uzsākšanu. Zāles paraugi zāles lopbarības kvalitātes noteikšanai tiek ņemti visos 4 Latvijas reģionos.

Šogad analizējamie zālāji:

• stiebrzāļu maisījumi;
• lucerna;
• vidēji agrīnais sarkanais āboliņš.
• bioloģiskais zālājs

Parauga noņemšanas un ražības noteikšanas metodika.

Laukā izvēlas vismaz 3 lauciņus 1 kvadrātmetru lielus, kuri prezentē uz attiecīgo botānisko sastāvu. Zāli pļauj ar izkapti, sirpi, šķērēm  5–6 cm augstumā, sausā laikā, pēc rasas nožūšanas un ne vēlāk kā pirms saules rieta. Pirmparaugus noņem no lauka 3 vietās. Visus pirmparaugus nober uz līdzenas vietas un to saturu vienmērīgi, rūpīgi sajauc, tā iegūstot kopējo paraugu. Nosver un aprēķina vidējo ražību no hektāra. Izmēra zāles garumu. Nosaka attīstības fāzi – stiebrošana, cerošana, vārpošana, ziedēšana. No kopējā parauga noņem vidējo paraugu, kura masa ir no 0,7-1,0 kg. Paraugu nogādā laboratorijā.

Vidējo ražību (t/ha) aprēķina, reizinot 1 m² zāles svaru ar 10.

Tā kā laikapstākļi pavasaros kļūst arvien siltāki, tad šogad Pļaušanas servisu uzsākam ar 13. maiju, lai pēc iespējas veiktu precīzākas prognozes zālājiem, to ražībai un izvērtētu to kvalitatīvos rādītājus.