Saimnieks LV / 2019.gads (Janvāris.)

„Augkopjiem vismaz ziemā ir atpūta, bet lopkopjiem ir jāstrādā 24/7,” jokojot sarunu sāk vienas no lielākajām piena saimniecībām Latvijā AS Agrofirma Tērvete Piena lopkopības nozares vadītājs Andris Krastiņš, kura pārraudzībā ir govju lielferma Tērces. Tā ir jauna, ar mūsdienu tehnoloģijām aprīkota ferma, kurā tiek nodrošināts lopiem komfortabls mikroklimats – govju nepiesieta turēšana, automātiska ventilācijas regulēšana, mīkstas, ar matračiem aprīkotas guļvietas, sanitārais bloks un atsevišķa slaukšanas zāle govīm pēc atnešanās. Sarunā skaidrojām, kāda ir piensaimnieka ikdiena Tērvetē un vai te plūst piena upes ķīseļu krastos.

Ganāmpulks aug
Lielferma Tērces būvēta 2012. gadā un paredzēta 3200 govīm. Pagaidām aizpildītas 2600 vietas. Ganāmpulku pārsvarā veido Holšteinas melnraibās un sarkanraibās šķirnes govis, kuras ievestas no Holandes un Vācijas. „2018. gadā atvedām 700 grūsnas teles no Holandes, lai pamazām piepildītu kūtis. Piena krīzes laikā teles neiepirkām, tikai uzcēlām jaunlopu kūtis, jo sapratām, ka piena cena tik zema nebūs visu laiku un attīstība notiks,” stāsta Andris Krastiņš. „Pavisam slaucamas, neskaitot jaunatvestās holandietes, kuras visas vēl nav atnesušās, ir 2300 govis, nākamā gada laikā plānojam sasniegt 3000 robežu, kopā ar ataudzētām gotiņām no sava ganāmpulka. Nākotnē – pēc gadiem četriem pieciem – plānojam, ka varēsim arī pārdot telītes piena saimniecībām.”

Lielākais karuselis Baltijā
Piena slaukšana Tērvetē notiek Baltijā lielākajā piena slaukšanas karuselī, kur vienlaicīgi var slaukt 80 govis. Par tā darbību vairāk stāsta Andris: „Govs ienāk karuselī, kur tai ar speciālu birsti nomazgā, nodezinficē un nosusina pupus. Pēc tam slaucējs pārbauda piena strūklas, tad pieliek piena slaukšanas aparātu. Karuselim lēnām griežoties pa apli, govs tiek izslaukta. Šogad esam uzlikuši jaunus piena slaukšanas aparātus, kas atslogo cilvēka darbu. Pēc slaukšanas tiek atkal dezinficēti govs pupi, aparāts atvienojas no tesmeņa, novirzās līdz grīdai un pats sevi izmazgā un dezinficē. Nākamajai govij jau atkal ir tīrs aparāts. Šo sistēmu ierīkojām, lai nepārnēsātu lipīgos mastītus, jo mums ir mērķis tuvākā pusotra gada laikā ierobežot līdz minimuma lipīgās slimības.”

Stundas laikā karuselī slaucam 300 govis, viens aplis ilgst apmēram 8–10 minūtes. Svarīgi ir nodrošināt karuseļa kustības nepārtrauktību, citādi četri slaucēji un viens kūts strādnieks ir gaidīšanas režīmā, kas rada zaudējumus. Ja govs aparātu ir nospērusi, tas mirgo un slaucēja to var uzlikt atpakaļ. 80 vietīga karuseļa kapacitāte ir līdz 450 govīm stundā.

„Slaucējas darbu sāk četros no rīta un beidz ap 11, kad visas iekārtas izmazgātas. Otro slaukšanu sāk četros pēcpusdienā. Agrāk govis slauca trīs reizes dienā, bet tad izrēķināja, ka tas nav ekonomiski izdevīgi, un pārgāja uz divreizēju slaukšanu. Vienā maiņā strādā četras slaucējas, kopumā lopkopībā uzņēmumā ir nodarbināti 70 cilvēki, to skaitā speciālisti – veterinārārsti, zootehniķi un iekārtu mehāniķi,” stāsta piena lopkopības nozares vadītājs.

Pavisam slaucamas ir 2300 govis, nākamā gada laikā plānots sasniegt 3000 robežu.

Telītes uz pasūtījumu
Govis saimniecībā sēklo mākslīgi, un ģenētiskais materiāls tiek pirkts Kurzemes CMAS – programmā ievada govju datus, tā savukārt aprēķina, kuru buļļu ģenētiskais materiāls būtu piemērotāks konkrētām govīm.

„Piedāvājumā ir parastais bioloģiskais materiāls, ko izmantojot dzimst gan bullīši, gan telītes, vai pēc dzimuma šķirotais, kas dod garantiju 99 %, ka piedzims telīte. Sākotnēji tam bija apmēram 65 % garantija, bet, tehnoloģijām attīstoties, var nodrošināt sev vēlamo rezultātu pat līdz 99 %. Tas arī izskaidro, kāpēc Holandē ir daudz jauno govju resursu, kurus var realizēt visā Eiropā. Piensaimniekiem galvenais mērķis ir telītes, kaut gan tā var pavairot arī bullēnus. Telīte – tas ir ieguvums, papildu nauda, jo ar bullēnu nenopelna tik daudz kā ar piena govi,” skaidro Andris. Tērcēs pēc dzimuma šķiroto ģenētisko materiālu plāno izmantot aizvien vairāk, lai nodrošinātu slaucamo govju ganāmpulka straujāku pieaaugumu. Ģenētisko materiālu piensaimniecībām Latvijā ieved no visas pasaules.

Govīm divas reizes gadā veic kāju nagu apgriešanu speciālā fiksācijas iekārtā.

Ultrasonogrāfija ragainēm
Grūsnību govīm Tērcēs līdzīgi kā cilvēku pasaulē nosaka ar ultrasonogrāfijas ierīci, kas ir iegādāta īpašumā, un ar to darbojas apmācīts veterinārārsts. „Pārbaudām visas apsēklotās govis, jo svarīgi saprast, vai tās ir grūsnas. Dzīvniekus izmeklējam 34.–40. dienā pēc apsēklošanas, lai negatīva rezultātā gadījumā jau nākamajā ovulācijas ciklā – 42 dienās – to varētu sākt sinhronizēt vai atkārtoti veiktu mākslīgo apsēklošanu. Objektīvi izmeklēt dzīvnieku bez minētā aparāta ar rokām var apmēram 60 dienas
pēc sēklošanas, un, ja govs nav grūsna, jau zaudētas vismaz 20 dienas no piena ražošanas cikla,” skaidro Andris. „Uzskatām, ka ultrasonogrāfijas aparāts mums jau ir atmaksājies. Viens asins paraugs uz grūsnību, ko pirms tam veicām, maksāja apmēram 3 eiro – izmeklējot 2000 govis, veidojās jau iespaidīgs skaitlis.”

Saimniecībā iegādāta profesionāla ierīce, kādas izmanto veterinārajās klīnikās, – ar lielo ekrānu un speciālām brillēm, kurās vetārsts redz sonogrāfijas attēlu jau izmeklēšanas brīdī. Bildi var saglabāt arī datorā. Govis izmeklē bez fiksācijas, rektāli ievadot zondi, novērtē grūsnību. Aitām un cūkām ar ultrasonogrāfijas ierīci grūsnību var noteikt no ārpuses. „Ultrasonogrāfijas ierīci izmantojam jau otro gadu. Pārbaudot govi ar to, esam 100 % pārliecināti, ka embrijs ir dzīvs, jo asins izmeklējumos iespējamas neprecizitātes,” skaidro lopkopības nozares vadītājs.

AS Agrofirma Tērvete Piena lopkopības nozares vadītājs Andris Krastiņš.

Barību gatavo paši
Piena govju ganāmpulka pamatbarība Tērvetē sastāv no kukurūzas un zāles skābbarības, kurai pievieno miežu, kviešu graudus, rapšu raušus, sojas spraukumus un minerālvielas. Barības devas veido konsultants atsevišķām govju grupām, kurās lopi sadalīti pēc izslaukuma daudzuma un grūsnības. Katrā grupā ir apmēram 200 govis.

„Barībai nepieciešamo audzējam un sagatavojam paši, iepērkam tikai spraukumus, lai piena pašizmaksa būtu lētāka. Kukurūzas skābbarība dod enerģiju, savukārt zāles skābbarība – proteīnu. Skābbarību saimniecībā gatavo tranšejās, no kurām tehnika to paņem ar speciālu frēzi. 2018. gads arī Tērvetē tāpat kā citviet Latvijā izcēlās ar ilgstošu karstumu un sausumu, kas ietekmēja arī barības sagatavošanu ziemai. „Pirmajā pļāvumā bija 12 tūkstoši tonnu skābbarības, savukārt otrajā tikai 1.5 tūkstoši tonnu. Paveicās, ka iepriekšējais gads bija labs un barības bija sagatavots daudz, tāpēc vēl visu vasaru varējām barot dzīvniekus ar pērn sarūpēto barību,” apmierināts lopkopības nozares vadītājs.

Izslaukumu rekordi nav mērķis
Labas ģenētikas izcelsmes dzīvnieki dod arī augstus izslaukumus. 2017. gadā saimniecībā vidēji ieguva vairāk nekā 10 tūkstošus kilogramu piena no govs gadā. „2018. gadā šis skaitlis noslīdēja līdz 9600, jo ganāmpulkam piepulcējās ievestās teles no Holandes, kuras pirmajā laktācijā ražo mazāk piena. 2019. gadā plānojam atkal sasniegt 10 tūkstošu robežu. Mums gan nav mērķis izslaukuma rekordi, galvenais, lai piensaimniecība ir ienesīgs bizness un strādājam ar plus zīmi,” atklāj Andris Krastiņš.

Piena daudzuma uzskaiti veic elektroniski, pirms ieiešanas karuselī uztvērējs nolasa informāciju no čipa, kas ievietots telītei ausī piedzimstot un sākotnēji palīdz sekot barošanai robotizētos piena automātos, vēlāk izslaukuma daudzuma noteikšanai, taču tas nerāda dzīvnieka aktivitāti.

Piena konteineri teļu barošanai glabājas saldētavā ­ vienā porcijā ir četri litri. Ir arī speciālas zondes, ar kurām var pienu ieliet teļam tieši kuņģī.

Bērnudārzā bullēni uzturas līdz divu mēnešu vecumam. Nojumē ir aizvējš un visu laiku pieejama barība – gan salmi, gan spēkbarība.

Piena realizācija
Tērvetē saražotais piens tiek realizēts kooperatīvā SIA Piena partneri. Neliela daļa piena nonāk saldējuma ražotnē Saldus Druva, kas jau pāris mēnešus atkal aktīvi darbojas. Pašlaik Tērcēs saražo 60 tonnas dienā.

Piena iepirkuma cenas ir virs 30 centiem par litru. Tomēr Andrim labā atmiņā vēl ir nesenie piena krīzes gadi, kad piena cena brīžiem bija pat zem 20 centiem: „Lai saimniecība izlīdzinātu zaudējumus no piena krīzes gadiem, mums vēl vajadzīgi pāris gadi.” Piena kvalitāti Tērcēs nodrošina ar kvalitatīvu darbu, higiēnas ievērošanu, kas jau ir ikdienas rutīna, kā arī nodrošinot attiecīgu piena uzglabāšanu un dzesēšanu. „Mums nav problēmu ar baktēriju daudzumu pienā, kas ir piena kvalitātes rādītājs un atkarīgs no pareizas saimniekošanas. Atbilstoši ES normatīvajām prasībām maksimāli pieļaujamais baktēriju daudzums pienā ir 50 tūkst./ml, mums saimniecībā tas nepārsniedz 20 tūkst./ml. Līdzīga situācija ir ar somatiskajām šūnām – pieļaujamā norma ir 400 tūkst./ml, mēs ražojam pienu, kurā šo šūnu saturs ir zem 200 tūkst./ml.

Ūdens atdzelžošana
Tērvetē kopš vasaras darbojas ūdens atdzelžošanas iekārta, par ieguvumiem no tās vairāk stāsta A. Krastiņš: „Pirms iekārtas uzstādīšanas govju dzirdnes tīrījām vismaz divas reizes dienā, jo ūdenim veidojās bioloģiskā plēve un tas kļuva netīrs, tagad tās tīrām tikai vienreiz dienā, ūdens ir tīrs un dzidrs. Iepriekš dzelzs saturs dzeramajā ūdenī bija 5.7 % , bet tagad − 0 %. Ūdenī esošais dzelzs nav vajadzīgs dzīvniekiem, bet noder biogāzes ražošanā, tāpēc ūdens pēc sistēmas pašattīrīšanās nonāk biogāzes ražotnē, tādējādi nepiesārņojot vidi un nodrošinot biogāzes ražošanai nepieciešamo dzelzi.”

Uzstādītā iekārta nodrošina kvalitatīvu ūdeni un ir videi draudzīgāka. Govis tagad vairāk dzer ūdeni un tām arī labāk izmantojas minerālvielas un vitamīni.

Jaunlopu lietas
Īpaša uzmanība un darbs tiek veltīts teliņiem, kas uzreiz pēc dzimšanas saņem augstvērtīgu pienu ar augstu imūnglobulīna saturu. „Mums ir nosacījums, ka teļam drīkst dot pienu, kurā ir vismaz 23 IgG, jo teļam dienā pirmajā ēdienreizē jāsaņem vismaz 100 mg/ml IgG. Govij atnesoties, ar speciālu aparātu tiek pārbaudīts imūnglobulīna līmenis pienā. Ja kvalitāte ir atbilstoša, pildām to speciālos konteineros pa četriem litriem, kas ir viena ēdienreize teļam. Piena konteineri glabājas saldētavā, barošanas reizei konteineru ieliek speciālā atkausēšanas iekārtā, un pēc 20 minūtēm piens jau sasilis līdz 37 °C un gatavs izēdināšanai. Ja jaundzimušais teliņš negrib pats dzert, mums ir speciālas zondes, ar kurām var pienu ieliet teļam tieši kuņģī, tā nodrošinot viņam pirmo barības devu, nākamo jau pats paprasīs,” stāsta Andris.

Bullēnu bērnudārzs āra apstākļos
Pēc lielās fermas apskates dodamies apskatīt mazo bullēnu novietni, ko tērvetnieki mīļi sauc par bērnudārzu. Lai arī ārā ir sniegs un mīnus grādi, teliņi dzīvo laukā visai spartiskos apstākļos, pa 15 dzīvniekiem vienā aplokā ar teltsveida nojumi jeb mājiņu. Izskatās, ka telēni jūtas labi, ko apliecina arī Andra stāstītais: „Šīs mājiņas ir ražotas Vācijā un paredzētas jaunlopu izmitināšanai līdz astoņu nedēļu vecumam. Galvenais, lai dzīvniekiem visu laiku ir sausi pakaiši, īpaši namiņos, tad viņiem ir komforta sajūta. Nojumē ir aizvējš, un siltumu rada gan dzīvnieki paši, gan mēsli. Šogad tikai izmēģinām, nākamziem plānojam papildināt projektu ar apsildāmām dzirdnēm. Dzīvniekiem visu laiku ir pieejama barība – gan salmi, gan spēkbarība. Dzeramajos traukos ir saskābināts piens, kas ir veselīgāks kuņģim. Bullēni šajos divos mēnešos pieņemas svarā vidēji pa vienam kg dienā.”

Bullīšus Tērvetē audzē līdz divu mēnešu vecumam, pēc tam pārved uz otru holdinga saimniecību Viļānos, kur tos baro līdz realizācijai. Šogad janvārī jau tirgos pirmos buļļus. Tērvete spēj nodrošināt apmēram 1200 bullēnu gadā, tāpēc apjoms, ko var realizēt mēnesī, ir diezgan liels.

Piena slaukšana notiek Baltijā lielākajā piena slaukšanas karuselī, kur vien­laicīgi var slaukt 80 govis.

Govju veselība
Tik lielā govju saimniecībā bez veterinārārsta uzraudzības neiztikt, tāpēc šeit ir trīs šādi speciālisti. Vetārsta uzraudzībā govis atrodas pirmās 20 dienas pēc atnešanās, lai pirms došanās uz lielo grupu tās būtu veselas un spētu ražot kvalitatīvu pienu.
Jaunlopus saimniecībā arī vakcinē pret respiratorajām slimībām un rinotraheītu.

Tērvetes govīm divas reizes gadā veic kāju nagu apgriešanu speciālā fiksācijas iekārtā, kurā var apstrādāt vairāk nekā 45 govis dienā. Govis šeit nonāk profilaktiski vai ja konstatētas klibuma pazīmes. Dermatīta vai traumas gadījumā kāju attiecīgi apstrādā un pēc laika atkal pārbauda, vai tā ir sadzijusi.

Govju dzīvildze Tērvetē ir trīs laktācijas. Nākotnē te neplāno vairs iepirkt teles no ārzemēm, jo apstākļu maiņa ir viens no stresa faktoriem, kas ietekmē govs dzīves ilgumu. „Holandē, kur iepērkam teles, pārsvarā ir mazas saimniecības, 200 govis tas jau ir daudz. Nonākot mūsu lielajās grupās, kādās ievestie dzīvnieki nav bijuši, tām ir adaptācijas stress, kas var izraisīt gan izslaukumu pazemināšanos, gan govs vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanos. Savukārt mūsu ataudzētās telītes jau pieradušas dzīvot šādā vidē, jo jaunlopu grupās jau ir 100 dzīvnieki un nav stresa,” stāsta Andris.

Nākotnes ieceres
Jauno gadu iesākot, ir likumsakarīgi, ka runājam par nākotnes iecerēm un plāniem, ko Andris Krastiņš saista vairāk ar ražošanas lietām: „Saimniecībā ir ilgtermiņa attīstības plāns uz pieciem gadiem ar nospraustiem mērķiem, no kuriem 2019. gadā galvenie uzdevumi ir sasniegt 3200 slaucamo govju skaitu un sakārtot bullēnu novietnes, jo visi priekšnoteikumi tam jau ir radīti. Kolēģiem un sadarbības partneriem – lai ražīgs un panākumiem bagāts jaunais 2019. gads un galvenais – lai visiem veselība!”