Saimnieks LV / 2018.gads (Februāris.)

Dmitrijs Suhoļets, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Reģiona klientu darījumu vadītājs, atklāj, kas lauksaimniekiem aktuāls pašlaik notiek apdrošināšanas jomā.

– Kā jūs raksturotu apdrošināšanas nozari Latvijā?
Dmitrijs Suhoļets: – Apdrošināšanas nozare turpina attīstīties – pēdējos gados vērojama izaugsme. Pērn nozare piedzīvoja īpaši strauju lēcienu, 2017. gada 11 mēnešu periodā sasniedzot 17 % atzīmi un nodrošinot straujāku izaugsmi nekā valsts ekonomika kopumā. Tam ir vairāki iemesli – apdrošināto personu un apdrošināšanas cenu pieaugums transporta segmentā, augstāka ekonomiskā aktivitāte, it īpaši celtniecības nozarē, kā arī klientu pieaugošā vēlme sevi pasargāt. Arī apdrošināšanas pakalpojumi pastāvīgi tiek attīstīti, ņemot vērā klientu pieprasījumu pēc plašāka apdrošināšanas seguma. No apdrošinātāju puses arvien lielāka nozīme tiek veltīta servisam un apkalpošanai, lai klientiem būtu ērtāk un vienkāršāk komunicēt ar savu apdrošinātāju.

– Kā mainījies pieprasījums pēc apdrošināšanas lauksaimniecības segmentā?
– Arī lauksaimniecības nozarē situācija ir ļoti līdzīga – pieaug izpratne par apdrošināšanas būtību un līdz ar to arī vēlme pasargāt gan sevi, gan savu uzņēmumu no neparedzētiem zaudējumiem. Kopš 2012. BALTA apdrošināšanas prēmijas spectehnikas apdrošināšanā augušas par 65 %, mājlopu apdrošināšanā par 165 %, sējumu apdrošināšanas tirgus apjoms šajā laika periodā ir vairāk nekā dubultojies.

Dmitrijs Suhoļets, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Reģiona klientu darījumu vadītājs.

– Apdrošināšanas piedāvāto pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs – kuri pakalpojumi ir prioritāte lauksaimnieku vidū?
– Līdera pozīcijas noteikti pieder īpašuma un spectehnikas apdrošināšanai. Augsts pieprasījums saglabājas arī pēc OCTA un KASKO. Pozitīva tendence ir pieprasījuma pieaugumam pēc nelaimes gadījumu apdrošināšanas – tas nozīmē, ka arī šīs nozares pārstāvji arvien vairāk aizdomājas par savu un darbinieku drošību.

– Ja skatāmies uz Latviju kopumā, kuros reģionos pieprasījums pēc apdrošināšanas lauksaimnieku vidū ir augstākais?
– Man kā novadniekam gribētos teikt, ka tā ir Zemgale, lai gan tas, protams, ir atkarīgs arī no konkrētās lauksaimniecības nozares. Piemēram, Zemgalē procentuāli lielākā daļa lauksaimnieciskās darbības saistīta ar zemkopību, tāpēc saglabājas augsts pieprasījums pēc spectehnikas un īpašuma apdrošināšanas. Savukārt Vidzemē līderos izvirzās lopkopība, tāpēc augstāks pieprasījums ir pēc īpašuma un mājlopu apdrošināšanas.

– Kas ir svarīgākais lauksaimniekiem, izvēloties apdrošināšanu?
– Viennozīmīgi cena un segums. No savas pieredzes nozarē varu droši teikt, ka primārajam ir jābūt segumam, jo katra vēlmes ir atšķirīgas. Klientam ir jāizmanto iespēja uzdot jautājumus un noskaidrot, kādi riski ir vai nav iekļauti konkrētajā segumā, un tikai tad ir jāpieņem lēmums par pakalpojuma iegādi. Citādi domstarpības un neapmierinātība radīsies, piesakot atlīdzības, un tas būs nepatīkami abām pusēm. Saprast savas vajadzības un vēlmes ir mājasdarbs, kas jāizpilda pirms apdrošināšanas iegādes.

– Vai domstarpības visbiežāk ir saistītas ar neizmaksātām atlīdzībām?
– Tas varētu būt viens no domstarpību cēloņiem, kas liecina par to, ka, iegādājoties apdrošināšanu, nav bijis īsti skaidrs, kas ir un kas nav iekļauts segumā.

– Kāda ir kopējā atlīdzību dinamika lauksaimniecības nozarē?
– Apdrošināšanas nozare turpina attīstīties, un likumsakarīgi, ka arī izmaksāto atlīdzību skaits un apjoms palielinās. Šobrīd atlīdzību apmēru būtiski ietekmē izmaksu pieaugums būvniecības un transporta nozarē, tomēr apjoma ziņā lielāko atlīdzību rekordi saistīti ar īpašuma apdrošināšanu, it īpaši, ja runājam par ugunsgrēkiem – lai gan šādi negadījumi nav pārāk bieži, to radītie zaudējumi var sasniegt pat vairākus simtus tūkstošu eiro. Tāpat novērojams pieaugums arī maza apmēra atlīdzību skaitā. Gan mājlopu, gan spectehnikas apdrošināšanā kopš 2012. gada atlīdzību līmenis ir palielinājies divkārt. Tas skaidrojams ar plašāku apdrošināmo risku klāstu, mazākiem pašriskiem un intensīvāku tehnikas un mājlopu izmantošanu.

– Kādas ir pieprasījuma tendences pēc specializētajiem apdrošināšanas veidiem – mājlopu apdrošināšana, spectehnikas apdrošināšana, sējumu apdrošināšana?
– Nozare attīstās vienmērīgi, pieprasījumam palielinoties visos apdrošināšanas veidos, tostarp specializētajos. Pieprasījumu pēc spectehnikas apdrošināšanas veicinājuši Eiropas Savienības fondi, nodrošinot atbalstu lauksaimniekiem jaunu tehnikas vienību iegādei. Arī mājlopu un sējumu apdrošināšanā tiek nodrošināts valsts atbalsts, daļēji sedzot ar apdrošināšanu saistītos izdevumus, kā rezultātā pieprasījums pēc pakalpojumiem pieaug. Piemēram, pērn pirmajos trīs ceturkšņos apdrošināto liellopu skaits palielinājās par 35 %, savukārt atlīdzībās attiecīgajā periodā par bojāgājušiem vai piespiedu kārtā nokautiem liellopiem izmaksājām 0.7 milj. EUR.

– Cik liela daļa no Latvijas liellopiem kopumā ir apdrošināta?
– Neskatoties uz pieprasījuma pieaugumu, visā Latvijā apdrošināts ir tikai katrs piektais liellops. Piena cenu krituma laikā klientu skaits, kuri apdrošināja liellopus, samazinājās gandrīz par 20 %, un tikai pērn to skaits atsācis augt. Tas skaidrojams gan ar piena cenu kāpumu, kas tādējādi palielina arī piena liellopu vērtību, gan ar to, ka aizvien vairāk klientu ir informēti par valsts un Eiropas Savienības atbalstu mājlopu apdrošināšanai.

– Cik liels ir valsts atbalsts sējumu apdrošināšanai un kā to var saņemt?
– 2015. gadā pieņemtie Ministru kabineta grozījumi Noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai nosaka, ka valsts finansējums lauksaimniekiem sējuma apdrošināšanas polišu iegādei lauku attīstības programmas ietvaros ir noteikts līdz pat 65 %. Latvijā kopējais atbalsts līdz 2020. gadam ir 1 milj. EUR. Lai saņemtu šo atbalstu, zemniekiem ir jāievēro visi noteikumos reglamentētie nosacījumi. Atbalsta saņemšanas kārtība nemaz nav tik sarežģīta, kā sākumā varētu šķist.

– Tomēr arī 35 % no kopējām izmaksām var veidot gana lielu summu…
– Sabiedrībā ir ļoti spēcīgi iesakņojies mīts, ka apdrošināt ir dārgi. Lai gan apdrošināšanas izmaksas ir atkarīgas no izvēlētajiem riskiem un apdrošinātajiem kultūraugiem, tomēr vidēji tās svārstās vien ap 10–40 EUR/ha. Piemēram, vidējai zemnieku saimniecībai ar 20 ha apdrošināmo graudaugu sējumu apdrošināšana pret krusas risku varētu maksāt pat mazāk par 100 EUR, no kuriem daļu būtu iespējams atgūt no ES struktūrfondiem. Savukārt, ejot bojā visai ražai, šīs saimniecības zaudējumi būtu aptuveni 15 tūkst. EUR.

– Aizvadītajā vasarā liela daļa lauksaimnieku zaudēja ražu lietavu dēļ. Ja sējumi būtu apdrošināti, vai apdrošinātāji atlīdzinātu šos zaudējumus?
– Standartā lietavu rezultātā radušies postījumi netiek atlīdzināti. Tomēr BALTA sadarbības partneris sējumu apdrošināšanā Vereinigte Hagel klientiem, kas bija apdrošinājušies pret lietusgāžu risku, izņēmuma kārtā daļēji sedza lietavu radītos bojājumus. Lauksaimniecībā īpaši jārēķinās ar tādiem riskiem kā krusa, vētra un lietusgāzes, kas var ievērojami samazināt un pat pilnībā iznīcināt potenciālo ražu, tāpēc šie riski arī ir iekļauti standarta sējumu apdrošināšanas segumā.

– Kā, jūsuprāt, pieprasījums pēc apdrošināšanas lauksaimniecības nozarē mainīsies nākotnē?
– Vajadzība pēc apdrošināšanas pieaugs, palielinoties izpratnei un vēlmei sevi pasargāt no lieliem zaudējumiem.

– Un kā ar skeptiķiem?
– Ja finanses ļauj segt zaudējumus paša spēkiem pilnā apmērā, tad viss ir kārtībā. Tomēr mūsu pieredze liecina, ka bieži vien bez papildu finansējuma neiztikt, piemēram, nodegušu īpašumu atjaunot nav iespējams un ir jāmeklē palīdzība.