Saimnieks LV / 2017.gads (Maijs.)

Ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra atbalstu pērn Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija īstenoja zinātnisko grantu – Informācijas sabiedrības izpēte par Sosnovska latvāņa apkarošanu un kaitīgumu Rēzeknes novadā. Šis novads netika izvēlēts nejauši, jo pēc pašvaldības sniegtās informācijas Sosnovska latvānis sastopams 16 pagastos no kopumā novadā esošajiem 25 un tas izplatījies 84.39 ha. Pētījuma ietvaros izstrādāts informatīvs materiāls par Sosnovska latvāņa izplatību, apkopoti ekspertu viedokļi un veikta Rēzeknes iedzīvotāju aptauja, lai saprastu, cik informēti viņi ir par šo invazīvo augu.

Sosnovska latvāņa ienākšana Latvijā ir datējama ar 20. gs. 40. gadu beigām, kad to sāka audzēt kā perspektīvu lopbarības kultūru zemkopības izmēģinājuma saimniecībās. Pakāpeniski Sosnovska latvānis sāka invadēt plašas teritorijas pusdabiskos biotopos un pašlaik sastopams plašās teritorijās monodominantās audzēs visā Latvijā. Sosnovska latvāņa apkarošanas stratēģiju Latvijā var balstīt uz trīs pamatprincipiem:auga botāniku (nogatavina sēklas un iet bojā), valsts politiku (zemju apsaimniekošanas veicināšana un sabiedrības izglītošana) un praktisko pasākumu pieejamību (apkarošanas metodēm jābūt viegli lietojamām un lētām).

Pēc Rēzeknes novada pašvaldības informācijas, ko 2012. gadā sniedza zemes ierīkotāji, Sosnovska latvānis novadā sastopams 16 pagastos no 25 ar kopējo platību 84.39 ha. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, 2016. gadā Rēzeknes novada administratīvajās teritorijās Sosnovska latvāņa platība bija 239.29 ha. Visvairāk Sosnovska latvānis izplatījies Bērzgales pagastā – 2012. gadā – 57.38 ha un 2016. gadā 176.11 ha. Rēzeknes novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī ārpus tām Sosnovska latvānis negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, kā arī ainavas vizuālās vērtības, mazinot to estētisko un bioloģisko kvalitāti.

Pētījumā 2016. gadā tika apkopota informācija par 33 Sosnovska latvāņa izplatības vietām Rēzeknes novadā, no kurām 16 atradās Rāznas Nacionālajā parkā un 16 – dabas liegumā Lubāna mitrājs, kā arī viena teritorija aplūkota dabas parkā Adamovas ezers. Teritorijas pārstāvēja atšķi rīgus biotopus – zālāju, ceļmalu, krūmāju, apdzīvotu vietu, mežu, mežmalu, ūdensteces krastu, elektrolīnijas stigu, grāvjmalu, jaunaudzi un ezera krastu. Apsekotajās teritorijās konstatētas septiņas latvāņa ierobežošanas metodes – plastmasas plēve, daļēja nopļaušana, pilnīga nopļaušana, daļēja ceļa rekonstrukcija, uzaršana, krastu nostiprināšana, kā arī atsevišķās teritorijās netika pielietota neviena no Sosnovska latvāņa ierobežošanas metodēm. Invazīvajam augam izplatoties, tiek apdraudētas vietējās sugas. Visvairāk konstatēto latvāņa atradņu ir zālājos, t.sk. dabiskajos zālājos, kas ir vieni no sugām bagātākajiem biotopiem Latvijā. Sosnovska latvāņa invāzija samazina biotopu kvalitāti un sekmē tiem raksturīgo sugu lokālu izzušanu, t.sk. aizsargājamu augu sugu atradņu skaita samazināšanos.

Pētījuma ietvaros ar mērķi noskaidrot viedokli par Sosnovska latvāņa apkarošanas metožu efektivitāti un pielietošanu, kā arī sabiedrības informētības novērtēšanu Rēzeknes novadā tika veikta ekspertu aptauja. Eksperti Rēzeknes novada zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem iesaka pielietot augsnes apstrādes metodi, ķīmisko metodi (herbicīdu izmantošana), bioloģisko metodi (noganīšana), kombinēto metodi un arī citas metodes (piem., appļaušana). Tomēr eksperti gandrīz vienprātīgi (5 no 7 ekspertiem) Rēzeknes novada zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem iesaka pielietot kombinēto metodi, atkarībā no konkrētās teritorijas atrašanās vietas dažādos veidos kombinējot vairākas iepriekš minētās metodes. Būtiski atzīmēt, ka Polijā tika veikta līdzīga ekspertu aptauja, kurā par augu invazīvo sugu apkarošanu pēc aptaujas rezultātiem 81.8 % ekspertu atbalstīja auga izrakšanu, 78.2 % – sēklu iznīcināšanu.

Pētījuma ietvaros tika veikta arī iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot Rēzeknes novada iedzīvotāju informētību par Sosnovska latvāni, tā kaitīgumu un apkarošanu. Aptaujas rezultāti rāda, ka nedaudz vairāk kā puse (51.5 %) respondentu no pavisam 749 aptaujātajiem visos Rēzeknes novada 25 pagastos uzskata, ka tiem ir ļoti labas zināšanas par Sosnovska latvāni, savukārt aptuveni trešdaļa (34 %) aptaujāto norādījuši, ka drīzāk zina, kas ir šis augs, tomēr nav pilnīgi droši. Tas nozīmē, ka gan respondentiem, kas atbildējuši ar drīzāk jā, gan tiem, kas aptaujā atzina, ka nezina vai drīzāk nezina, kas ir Sosnovska latvānis, būtu nepieciešams šādas zināšanas attiecīgi papildināt vai iegūt. Iedzīvotāju aptaujā vien 15.4 respondentu ir droši par to, kā rīkoties gadījumos, ja nācies ciest no Sosnovska latvāņa, bet vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka, visticamāk, nezinātu, kā rīkoties šādā gadījumā.

Iedzīvotāju aptaujā aptuveni trešdaļa respondentu atzina, ka to tuvumā ir ieviesies Sosnovska latvānis, tātad situācija ir nopietna, un jāreaģē nekavējoties, lai apturētu šī auga izplatību un iedzīvotāji tiktu informēti par to, kā rīkoties gadījumos, kad no tā nācies ciest. Zināšanu papildināšanai par Sosnovska latvāni iedzīvotājiem pieņemamākais informācijas ieguves veids būtu interneta vietnes, kas ar nelielu pārsvaru apsteidz vēlmi informāciju iegūt bukletu formā. Kā trešais respondentiem pieņemamākais informācijas iegūšanas veids ir raksti avīzēs un žurnālos, savukārt vismazāk saistošais – grāmatu formātā. Līdz ar to var secināt, ka mūsdienu mainīgajā laikmetā iedzīvotājiem būtu nepieciešama īsa, kodolīga, ātri iegūstama un viegli pieejama informācija.