Saimnieks LV / 2019.gads (Decembris.)

Pēcslaukšanas dezinfekcija ir ikdienas slaukšanas rutīnas sastāvdaļa gandrīz ikvienā fermā. Bet cik daudz saimnieku pievērš uzmanību tam, vai tā ir efektīva un dod vēlamo rezultātu? Kā neapmaldīties plašajā piedāvājumā un izvēlēties vispiemērotāko līdzekli savam ganāmpulkam?

Šobrīd Eiropas Savienībā pakāpeniski tiek ieviesta regula (Regula (ES) Nr. 528/2012), kas paredz visu biocīdo (to skaitā pēcslaukšanas dezinfekcijas) līdzekļu reģistrāciju ES līmenī. Tas nozīmē, ka ražotājam jāiesniedz dati par produkta sastāvu un dezinfekcijas efektivitāti, turklāt produktu ražošanā jāizmanto izejvielas tikai no pārbaudītiem un apstiprinātiem piegādātājiem. 2019. gadā tika pabeigta jodu saturošu dezinfekcijas līdzekļu reģistrācija – tirgū paliks tikai oficiāli atzīti produkti. Nākamajos gados  šādi tiks reģistrēti produkti ar citām aktīvajām vielām (hlorheksidīnu, pienskābi, peroksīdu u.c.). Tā kā produktu testēšana un reģistrācija ir dārgs process, paredzams, ka daļa pašlaik tirgū esošo produktu vairs nebūs pārdošanā vai arī uz to etiķetes nebūs norādīts, ka tie ir dezinfekcijas līdzekļi. Tādēļ ieteicams rūpīgi iepazīties ar produkta etiķeti un izvēlēties vienīgi reģistrētus dezinfekcijas līdzekļus.

Aktīvās vielas
Jods ir vispopulārākā aktīvā viela pēcslaukšanas dezinfekcijas līdzekļos, tas parasti ir 0.5–5 % koncentrācijā. Izvēloties joda dezinfekcijas līdzekļus, pievērsiet uzmanību ne tikai kopējam joda daudzumam, bet arī brīvā jeb aktīvā joda saturam. Brīvais jods ir daļa no kopējā joda daudzuma, kas aktīvi nogalina mikroorganismus, – tātad jo vairāk, jo labāk. Jodam piemīt plaša spektra iedarbība – tas strauji nogalina baktērijas, vīrusus, sēnes (raugus).

No dezinficējošām vielām plaši lietots tiek arī hlorheksidīns. Tam nav krāsas un smaržas, turklāt tas nekairina pupu ādu. To parasti lieto 0.5 % koncentrācijā. Hlorheksidīns strauji iedarbojas, nogalinot baktērijas, bet tam ir ierobežota darbība pret vīrusiem un sēnēm (raugiem). Ir konstatēts, ka daži mastīta ierosinātāji (Pseudomonas aeruginosa, Serratia marcescens) ir rezistenti pret hlorheksidīnu.

Pienskābe tiek uzskatīta par dabisku skābi, jo tā atrodama arī pienā, tādēļ nav jāsatraucas par atliekvielu veidošanos. Tā dezinficē koncentrācijā no 2 līdz 4 %.

No aktīvajām vielām plaši izmanto arī ūdeņraža peroksīdu, nātrija hipohlorītu, hlora dioksīdu. Lietojot reģistrētus un pārbaudītus dezinfekcijas līdzekļus, nevajadzētu satraukties par baktēriju rezistences veidošanos. Nav pierādījumu, ka regulāra pēcslaukšanas dezinfekcijas līdzekļu maiņa samazinātu mastītu skaitu.

Piens uz pupa pēc slaukšanas –  ideāla vide baktēriju attīstībai.

Papildvielas
Ādas mīkstinātāji (glicerīns, lanolīns, alantonīns u.c.) mīkstina un mitrina pupu ādu, kā arī veicina tās sadzīšanu. Parasti ādas mīkstinātājus iekļauj līdz 10 % no kopējā sastāva, bet sastopami produkti arī ar 30 % (šie līdzekļi būs piemēroti lietošanai ziemā).

Krāsvielas nodrošina labu produkta redzamību, taču nevajadzētu uzskatīt, ka izteikta krāsa nodrošina arī labu dezinfekciju. Ieteicams izvēlēties ražotājus, kuri izmanto krāsvielas, kas piemērotas saskarei ar pārtikas produktiem (pienu).

Barjeras tipa dezinfekcijas līdzekļiem pievienoti biezinātāji, kas pēc nožūšanas uz pupa atstāj redzamu plēvīti. Šie līdzekļi ir ekonomiskāk lietojami un, pateicoties labai redzamībai, iespējams, tiek rūpīgāk uzklāti.

Ūdens ir visu pēcslaukšanas dezinfekcijas līdzekļu sastāvā. Ražojot lietošanai gatavus produktus, ražotāji izmanto attīrītu un mīkstinātu ūdeni, nodrošinot, ka aktīvās vielas nezaudēs savas ķīmiskās īpašības. Pagatavojot dezinfekcijas līdzekļus no koncentrātiem uz vietas saimniecībā ar cietu vai netīru ūdeni, produkta dezinfekcijas spējas samazināsies. Šos šķīdumus vēlams izlietot tajā pašā dienā, kad tie pagatavoti.

Šādi uzklājot, dezinfekcijas līdzeklis nenodrošinās aizsardzību pret mastītu.

Mērcēt vai smidzināt?
Lai dezinfekcijas līdzeklis darbotos, tas jānoklāj uz visas pupa virsmas. Rūpīga pupu iemērkšana krūzītē tiek uzskatīta par efektīvāko dezinfekcijas metodi, taču tā parasti aizņem vairāk laika, turklāt krūzīte bieži jāsaspiež.

Ja dezinfekcijas līdzeklī nonāk netīrumi vai mēsli, tas zaudē savu efektivitāti, tādēļ vēlams izmantot vienvirziena krūzītes, kurās dezinfekcijas līdzeklis nenotek atpakaļ kopējā traukā. Pēc slaukšanas nevajadzētu dezinfekcijas līdzekļa atlikumu atliet atpakaļ mucā, bet gan izliet un krūzītes izmazgāt.

Smidzināšana var būt tikpat efektīva kā iemērkšana, bet rūpīgi jāseko, vai pupi tiek noklāti vienmērīgi no visām pusēm. Veicot smidzināšanu manuāli, dažkārt pupi tiek noklāti ar dezinfekcijas līdzekli tikai no vienas puses. Automātiskās smidzināšanas iekārtām (piemēram, robotu saimniecībās) parasti ir lielāka precizitāte un iespējas iestatīt mazāku produkta patēriņu. Tomēr nestandarta tesmeņiem ar automātisko smidzināšanu netiks nodrošināts vienmērīgs produkta noklājums.

Praktiskie apsvērumi
Vēlams izvēlēties reģistrētus dezinfekcijas līdzekļus, kam ir pārbaudīta dezinfekcijas efektivitāte un kas ir droši cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. Par reģistrāciju var pārliecināties pie produkta ražotāja vai izplatītāja.

Produkti ar augstu mīkstinātāju saturu uzturēs pupu ādu labā stāvoklī. Pēcslaukšanas dezinfekcijas līdzekļiem jābūt arī ekonomiski lietojamiem. Šķidrāki produkti parasti ir lētāki, tomēr tie vairāk nopil vai tiek izšļakstīti lietošanas laikā. Tādēļ, salīdzinot produktus, ieteicams ņemt vērā produkta patēriņu uz govi, nevis tikai cenu. Arī smidzināmie dezinfekcijas līdzekļi atšķiras pēc patēriņa, vēlams izvēlēties tādus, kas ir pārbaudīti lietošanai izsmidzināšanas iekārtās.

Pēcslaukšanas dezinfekcija ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai cīnītos pret mastītiem ganāmpulkā, tomēr jāatceras, ka tā nesamazina esošo infekciju skaitu, bet gan ierobežo to izplatību. Esošās infekcijas jākontrolē ar hroniski slimo govju brāķēšanu un cietstāvošo govju terapiju. Nodrošinot rūpīgu pupu dezinfekciju pēc katras slaukšanas, laika gaitā ievērojami samazināsies jauno saslimšanas gadījumu skaits.