Gadalaiku maiņa aicina dabas vērotājus meklēt un novērtēt ik vienu zīmi, kas liecina par pārmaiņām dabā. Lūkojot pēc pirmajiem pavasara vēstnešiem, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides plānošanas speciāliste Gunta Baltiņa, piedāvā iepazīties ar pirmajiem novērojumiem.

Pūpols – pirmais pavasara un Lieldienu vēstnesis. Vītolu ģints kokaugiem ir daudzpusīgs pielietojums un tas neaprobežojas tikai ar "veselības iepēršanu" Pūpolsvētdienā un Lieldienu svētku galda rotāšanu.  Viens no būtiskākajiem vītola devumiem cilvēcei ir vītola mizā atklātā acetilsalicilskābe. Tautā to zina ar nosaukumu "aspirīns". Mūsdienās tas tiek ķīmiski sintezēts, bet pirmais šī ārstniecības līdzekļa avots bija vītola miza. Šī iemesla dēļ cilvēki var paši vākt vītola mizu, kaltēt kopā ar lapām un gatavot tējas. Turklāt visi vītolu ģints kokaugi ir bagāti ar miecvielām, kas nepieciešamas ādu ģērēšanai.

Visiem vītolu dzimtas kokaugiem ir ziedi, ko saucam par pūpoliem. Vīrišķās ziedu spurdzes ir īpaši skaistas, kad tās klāj zeltaini putekšņi.

Sniegpulkstenīte (Galanthus) savvaļā sastopamas Viduseiropā, Dienvideiropā, Kaukāzā, Krimā un Mazāzijas apgabalos. Taču arī vairāk uz ziemeļiem –  latviešu dārzos – sniegpulkstenītes jūtas labi. Arī sniegpulkstenītes nosaukuma Galanthus  izcelsme meklējama Grieķijā un tas nozīmē “pienabalta puķe”. Pastāv iespēja, ka tieši sniegpulkstenītes poēmā par Odiseju aprakstījis Homērs, kā augu, kas, izrauts no zemes, var būt bīstams mirstīgajiem, bet ne dieviem, un spēja pasargāt Odiseju no Kirkes burvestībām. Šodien ir izpētīts, ka vielas, ko satur sniegpulkstenītes nelielās devās var palīdzēt Alcheimera slimības ārstēšanā agrīnā stadijā, bet lielās devās sniegpulkstenītes ir indīgas.